„Baodzja” atdzīšanās: sievietes stāsts, kas novēroja Faluņgun praktizētājas cietumā

„Baodzja” ir ieslodzītie kriminālnoziedznieki, kurus uzraugi norīko novērot sirdsapziņas gūstekņus – Faluņgun praktizētājus. Turpinājumā seko aculiecinieces liecība – „baodzja” atdzīšanās, kura pret savu gribu bija spiesta piedalīties vajāšanās.

Es nebiju gaidījusi, ka ieraudzīšu Faluņgun praktizētājas Haidiaņas ieslodzījuma centrā Pekinā. Mēs ar cieņu saucām praktizētājas par „krustmātēm”. Pretēji tam, ko rādīja televīzijas programmās, viņas bija laipnas, mierīgas un mācīja mums pacilājošus dzejoļus no „Hun Jiņ” un Faluņ Dafa dziesmas. Viņas neskatījās uz mums no augšas, bet mudināja mūs būt labiem cilvēkiem, sekojot „Īstenības Labestības Pacietības” principam.

Visas apsardzes šeit bija ļoti nežēlīgas. Viņas izspieda atdzīšanos no ieslodzītajām, izmantojot tādas spīdzināšanas formas, kā elektrošoka triecieni pa krūtīm un dzimumorgāniem. Viņas novilka upurim apakšbikses un plēsa kaunuma apmatojumu, kā arī pielietoja cita veida spīdzināšanas. Apsardzes teica, ka viņas pārstāv Ķīnas komunistisko partiju (ĶKP), jo valkā milicijas formas tērpu.

Pekinas sieviešu piespiedu darba nometnes 4. grupas apsardzes pieprasīja, lai veidlapu aizpildīšanas vai nopratināšanas laikā praktizētājas novelk visas drēbes, paliekot kailas. Viņas nesaudzēja pat 60 vai 70 gadus vecas sievietes.

Neilgi pēc manas ierašanās šeit, mani norīkoja uz nakts dežūru. Reiz pēc pusnakts praktizētājas gaitenī sauca „Faluņ Dafa ir brīnišķīgs”. Apsardzei, kuru sauca Sjui, bija nedaudz vairāk nekā 20 gadu, 4. grupā viņa bija visjaunākā no apsardzēm. Sjui bija ļoti nežēlīga pat tad, kad viņa piekāva praktizētājas, kuras bija viņas vecmāmiņas vecumā. Es personīgi redzēju, ka „krustmāmiņas ” necīnījās un nekliedza viņai pretī. Šī sliktā izturēšanās notika bieži, un man bija grūti uz to skatīties, taču es neko nevarēju darīt. Tāpēc es lūdzu, lai mani atbrīvo no šīm dežūrām.

Kad es atgriezos grupā, mani norīkoja pildīt „baodzja” pienākumus. Vienreiz pēcpusdienā visi atpūtās. Es izdzirdēju aiz loga klusas skaņas. Paskatoties pa logu, es biju satriekta. Es ieraudzīju kādu cieši sasietu sievieti nometušos ceļos. Viņas rokas bija sasietas aiz muguras, mute bija ar kaut ko aizbāzta, un četras apsardzes kāpa uz viņas kājām. Viņas visas turēja rokās milicijas stekus. Apsardzes pat kāpa viņai uz galvas. Viņas seja skāra zemi, bet galva pagriezās, kad apsardzes kāpa tai virsū. Vājā balsī viņa iesaucās: „Faluņ Dafa ir brīnišķīgs!”

Pēc tam ieradās ārsts Dzans no medpunkta ar šļirci labajā rokā. Viņš pamāja apsardzēm, dodot tām signālu. Apsardzes pa zemi aizvilka praktizētāju uz medpunktu.

„Baodzja” nesa ēdienu praktizētājām, kuras bija ieslodzītas vieninieku kamerā. Es nesu ēdienu Sjin Limiņai un Nin Juihuaņai. Viņas abas atteicās nodot savu ticību, un tāpēc netika „pārveidotas” (1). Kādu dienu, kad es gāju pēc viņu ēdiena, es pamanīju, ka apsardze Jan Dzje iemaisīja viņu ēdienā kaut kādu pulveri. Kabatā viņai bija maza papīra paciņa ar šīm zālēm un viņa izbēra pulveri uz šķīvja, bet pēc tam ar labo roku iemaisīja to ēdienā. Praktizētāja Nin Juihuaņa vēlāk tika pārvesta uz atsevišķu vietu. Kad viņu veda prom, viņa iekliedzās: „Faluņ Dafa ir brīnišķīgs!” Kaitīgo preparātu un spīdzināšanu dēļ, Sjin Limiņa ar laiku vairs nespēja staigāt.

Sanāksmes laikā apsardze Jan Dzje dažām „baodzja” teica: „Par īpašiem nopelniem jūsu ieslodzījuma laiks var tikt samazināts. Piemēram, ja jūs atradīsiet veidu, kā „pārveidot” Faluņgun praktizētājas, vai arī, ja jūs novērojot Faluņgun praktizētājas, laicīgi ziņosiet par situāciju, un tamlīdzīgi.” Kad es tikko pievienojos grupai, apsardze Suņ Šujiņa reiz teica: „Tev laicīgi jāziņo par visu, ko runā vai dara Faluņgun praktizētājas. Tev ir jābūt uzmanīgai, lai nekļūtu pārāk draudzīgai ar viņām.”

Darba nometnēs bieži notiek pārmeklēšana, aizbildinoties ar „drošības pārbaudēm”. To laikā pārbauda praktizētāju personīgās mantas. Ja pie praktizētājas atrod aizdomīgu papīra lapu, viņu var sodīt un piespiest uzrakstīt sevi kritizējošu rakstu. Pārmeklē pat tās praktizētājas, kuras ir ieslodzītas vieninieku kamerās. Viņām piespiež izģērbties un pagriezties, un tikai pēc tam viņām ļauj atkal apģērbties. Gultas veļu un viņu drēbes atloka un pārmeklē. Dažreiz viņas izģērbj un pārmeklē vairākas reizes mēnesī.

„Baodzja” dzīve nebija viegla. „Baodzja” bija jābūt kopā ar praktizētāju, kad tā sēdēja ar seju pret sienu 18 stundas katru dienu. Viņa pirmā modās un pēdējā devās gulēt. Ja praktizētāju ilgu laiku neizdevās „pārveidot”, apsardzes lamāja „baodzja” un dažreiz piespieda uzrakstīt rakstu ar paškritiku un neļāva iet laukā. „Baodzja” reti kad bija laiks atpūsties tāpēc, ka katru dienu viņai bija jānovēro un jāziņo par „savu” praktizētāju, arī tad kad praktizētāja izmantoja tualeti.

Pusmūža sieviete, kuru mani norīkoja novērot, teica, lai es pārstāju neieredzēt apsargus. Viņa teica, ka apsargi ir pelnījuši vislielāko nožēlu, jo Ķīnas kompartija (ĶKP) tos maldina un ka viņi ir tie, kurus vajā. Viņa teica: „Apsargi arī ir cilvēki, un viņiem vajadzētu uzzināt patiesību, lai tiktu glābti. Tas ir tāpēc, ka mēs nespējām viņiem labi izskaidrot patiesību, viņi nespēj izkļūt no maldiem un neziņā turpina darīt sliktas lietas. Viņi ir ne tikai zaudējuši savu nākotni, bet iesaistījuši tajā arī savas ģimenes.” Pēkšņi man acīs sariesās asaras. Pēc tam es sāku praktizētājām nodot Faluņgun rakstus un zīmītes.

Katrai darba nometnē ieslodzītajai praktizētājai bija savs neparasts stāsts. Klausīties viņu stāstus bija tāpat kā noskatīties lielisku filmu. Dažreiz es biju starp skatītājiem, dažreiz spēlēju tajā kādu lomu, un reizēm man šķita, ka es sapņoju. Dažas atmiņas ir izbalējušas, bet dažas esmu centusies aizmirst. Tomēr cilvēces vēsture to nekad neaizmirsīs. Dievi skatās uz katra cilvēka domām. Es zināju, ka tas bija nopietni, un zināju, ka man jāatbalsta labais.

Šīs murgainās dienas beidzot ir pagātnē. Es atgriezos savā dzimtajā pilsētā un izstāstīju saviem tuviniekiem par to, ko pieredzēju Pekinā. Es arī pastāstīšu cilvēkiem visā pasaulē: „Faluņ Dafa ir brīnišķīgs! „Īstenība Labestība Pacietība” ir brīnišķīgas!”

1. „Pārveidot” – smadzeņu skalošanas un spīdzināšanas pielietošana, lai piespiestu praktizētāju atteikties no Faluņgun.

Raksts angļu valodā: http://en.minghui.org/html/articles/2013/6/21/140598p.html