ASV plašsaziņas līdzekļi ziņo par Faluņgun praktizētāju protestu Ķīnas prezidenta vizītes laikā

Ķīnas prezidenta Sji Dzjiņpina nesenās vizītes ASV laikā Faluņgun praktizētāji rīkoja miermīlīgu protestu pret 14 gadus ilgo prakses vajāšanu Ķīnā.

Arī vietējie plašsaziņas līdzekļi centās plaši atspoguļot šos notikumus.

Faluņgun praktizētāji miermīlīgi protestē pret 14 gadus ilgstošajām vajāšanām

Japāņu laikraksta „Asahi Shimbun” reportieri intervē Faluņgun praktizētājus

Los Angeles Times

8. jūnijā Los Angeles Times publicēja reportiera interviju ar dažiem no protestētājiem, kuri, vēršot uzmanību uz vajāšanām, turēja plakātu Sji autokolonnas maršrutā.

Faluņgun garīgās prakses, kas balstās uz „Īstenības Labestības Pacietības” principu, praktizētāji bija gaidījuši visu dienu cerībā, ka Ķīnas līderis ieraudzīs viņu vēstījumu.

„Faluņgun palīdz mums panākt mierīgu apziņas stāvokli,” teica Jui Lilija, ārštata žurnāliste no Sanfrancisko, kura strādā plašsaziņas līdzekļiem ķīniešu valodā. „Dzīve kļūst harmoniska. Bet Ķīnā nodarbošanās ar šo praksi var novest pie apcietinājuma, darba nometnes un spīdzināšanas.”

Raksta autors citēja vēl vienu praktizētāju Van Sjao, kura aprakstīja dažus apspiešanas veidus Ķīnā. Viņas tēvs tika notiesāts uz četriem gadiem cietumā. Kad viņu pēdējo reizi redzēja, bijušais tiesnesis bija pavisam vājš, zaudējis vairāk nekā 15 kilogramus un tik tikko spēja staigāt. Praktizētāja teica, ka ieradusies uz šo pasākumu, lai runātu par savu tēvu.

49 gadus vecā Čeņ Džeņbo ar tulka palīdzību pastāstīja, ka viņa 18 mēnešus pavadījusi kādā darba nometnē. Kad viņai lika uzrakstīt paziņojumu par atteikšanos no Faluņgun, viņa atteicās to darīt. Par to viņu septiņas dienas turēja ar roku dzelžiem pieslēgtu pie atvērta loga bez pārtikas un ūdens.

„Man ir jāizdzīvo,” viņa sev sacīja, „man ir jāturpina dzīvot. Es gribu pateikt visai pasaulei, kas ar mani notika šajā darba nometnē.”

Sēžot zālienā zem koka, ar lotosa pozā sakrustotām kājām, Čeņ kundze izskatījās ļoti mierīga. Agrāk viņa bija grāmatvede, kura personīgās interesēs izmatoja savu dienesta stāvokli un varu. Faluņgun prakse viņu mainīja: viņas straujā daba norima, tāpat kā stress. Viņas veselība uzlabojās, taču viņa tika ieslodzīta.

„Jā, es esmu piedevusi viņiem,” viņa teica par tiem, kas viņu aizturēja un par apsargiem, kuri pret viņu slikti izturējās. „Man nav naida pret viņiem. Man viņu ir žēl.”

Žurnālists norādīja, ka Čeņ kundzei nav tikpat viegli piedot komunistiskās partijas un Ķīnas līderiem, taču viņa joprojām cer, ka prezidents Sji spēs uzklausīt viņu lūgumu pēc taisnīguma.

KESQ TV

7. jūnijā KESQ TV ziņu raidījumā izskanēja paziņojums, ka mītiņā, kurš tiek rīkots sakarā ar Ķīnas prezidenta Sji Dzjiņpina vizīti ASV, Boba Houpa un Gerald Ford ielu rajonā piedalīsies simtiem cilvēku.

Tika ziņots, ka starp tiem, kas bija sapulcējušies netālu no Palmspringsas Starptautiskās lidostas, no kuras ieradās arī prezidents Obama, bija Faluņgun praktizētāji – grupa, kuru Ķīnas valdība pakļauj vajāšanai.

„Faluņgun aizstāvji saka, ka 1999. gadā toreizējais Ķīnas līderis Dzjans Dzemiņs sāka vajāt un spīdzināt miljoniem Faluņgun praktizētāju. Saskaņā ar ASV Dienvidrietumu Faluņ Dafa asociācijas sniegtajām ziņām, viņa pēcteči Hu Dzjiņtao un Sji ir ļāvuši vajāšanas turpināt.”

Ceturtdien, pulksten 9 no rīta Boba Houpa ielas malā praktizētāji dzeltenos kreklos, kuriem uz muguras uzdrukāts šīs kustības princips „Īstenība Labestība Pacietība”, sāka savu demonstrāciju.

Stāvot aiz nožogojuma, viņi izpildīja piecus vingrojumu kompleksus.

„Viena no pasākuma organizatorēm, Dzjan Vikija, teica, ka viņu grupas dalībnieki ieradušies no visas Kalifornijas un Arizonas, un daži no viņiem Ķīnā ir cietuši par to, ka praktizē Faluņgun. „Viņu mērķis ir pārliecināt Sji un citus līderus apturēt vajāšanas, kuras, iespējams, notiek pielietojot spīdzināšanu, orgānu izņemšanu un ieslodzīšanu darba nometnēs, kā arī saukt vainīgos pie atbildības.”

„Mēs vēlētos, lai prezidents Obama sarunās ar prezidentu Sji ņemtu vērā cilvēktiesības un apspriestu šo jautājumu,” teica Dzjan, kura bija ieradusies no Sanfrancisko.

Ziņu raidījumā tika teikts, ka cita praktizētāja, Van Dafana, kura arī bija ieradusies no Sanfrancisko, pastāstīja, ka pirms 12 gadiem viņas jaunākā māsa un vecākais brālis Ķīnā tika aizturēti un spīdzināti par to, ka praktizē Faluņgun. Četrus mēnešus vēlāk viņas māsa darba nometnē tika nomocīta līdz nāvei, bet viņas brālis joprojām atrodas cietumā.

„Mana jaunākā māsa bija ļoti, ļoti laba sieviete. Viņa vienmēr gribēja būt labs cilvēks, taču savu uzskatu dēļ viņa tika nogalināta,” teica Van.

Van kundze teica, ka apsargi Pekinas aizturēšanas centrā pakļāvuši viņu elektrošoka steka sitieniem, taču ar sava vīra un kāda apsarga, kurš simpatizēja Faluņgun praktizētājiem, palīdzību viņai no turienes izdevās izkļūt. Viņa ieradās ASV ar tūrisma vīzu un pēc tam lūdza patvērumu.

„Es vēlos aicināt Obamu un Sji izbeigt šo vajāšanu Ķīnā. Katru dienu notiek daudzi, daudzi gadījumi, līdzīgi tiem, kādi notika ar manu ģimeni, manu brāli un māsu,” viņa teica.

KMIR TV

6. jūnijā KMIR televīzija ziņoja, ka Faluņgun praktizētāju grupa sapulcējās pie Sanīlendas, lai prezidenta Sji Dzjiņpina vizītes laikā protestētu pret to, ka Ķīnas valdība sistemātiski nogalina Faluņgun sekotājus – viņi vēlas to apturēt.

Deviņdesmitajos gados Faluņgun kļuva ļoti populārs, tādēļ toreizējais priekšsēdētājs Dzjans Dzemiņs uzsāka vajāšanu, kuras laikā tika nogalināti tūkstošiem nevainīgu cilvēku.

Reportieris intervēja vajāšanas pārcietušo Ma Čuņmeju, kura aprakstīja smagos pārdzīvojumus:

„Trīs dienas man neļāva gulēt. Kad es pieteicu badastreiku, viņi baroja mani piespiedu kārtā caur gumijas cauruli. Asinis bija it visur.” Ma kundze teica, ka viņu divreiz nolaupīja un aizveda uz koncentrācijas nometni, kur viņa piedzīvoja neaprakstāmas lietas, tādas kā piekāršanu aiz plaukstu locītavām tā, ka kājas tik tikko pieskaras zemei.

„Faluņgun tic „Īstenībai Labestībai Pacietībai”, un tas ir pretēji Ķīnas komunistiskā režīma uzskatiem,” sacīja Ma.

Ma kundze sacīja, ka abu prezidentu tikšanās Amerikas zemē – tā ir lieliska iespēja panākt pārmaiņas, jo šī valsts iestājas par demokrātiju un brīvību. „Es patiešām vēlos, lai prezidents Obama iestātos par šiem principiem un mudinātu prezidentu Sji Dzjiņpinu apturēt Faluņgun vajāšanu.”

The Desert Sun

7. jūnijā laikraksts The Desert Sun ziņoja, ka aptuveni 100 dzeltenās drēbēs ģērbušies protestētāji pulcējās, lai paustu savu atbalstu Faluņgun garīgajai praksei, kuru 1999. gadā Ķīnas valdība aizliedza. Tā vietā, lai kliegtu, skandētu vai sveiktu, šī grupa izpildīja virkni meditācijas vingrinājumu, kam ir noteicoša loma viņu ticībā.

„39 gadus vecais Džou Līrs, kurš ir dzimis Šanhajā, bet pirms diviem gadiem pārcēlies uz Sanfrancisko, teica, ka pievienojies protesta akcijai tādēļ, ka Ķīnas valdība ir ieslodzījusi četrus viņa draugus par to, ka viņi tic Faluņgun. Viens no viņa draugiem bija tā nomocīts, ka drīz pēc atbrīvošanas no darba nometnes nomira.

„Vajāšana noveda viņu nāvē,” ejot gar Boba Houpa ielas malu un gatavojoties protestēt, teica Džou.

Tālāk rakstā bija paskaidrots, ka saskaņā ar ASV Starptautiskās reliģijas brīvības komisijas ziņojumu, pēdējo 14 gadu laikā vajāšanu rezultātā miruši vairāk nekā 3500 praktizētāji. ASV Valsts departaments ir norādījis, ka apmēram puse no Ķīnas darba nometnēs oficiāli reģistrētajiem ieslodzītajiem ir Faluņgun praktizētāji.

„Pēdējos gados,” rakstā teikts, „Ķīnas valdība ir tikusi vairākkārt apsūdzēta orgānu izņemšanā Faluņgun ieslodzītajiem. Ceturtdien notikušās preses konferences laikā organizācijas „Ārsti pret piespiedu orgānu izņemšanu” (DAFOH) pārstāvis dr. Dana Čērčils sacīja, ka Faluņgun praktizētāji ir „genocīda” upuri”.

„Tā ir viena no visļaunākajām metodēm, kādu vien var iedomāties. Cilvēkus nogalina viņu garīgās pārliecības dēļ un vēl dzīviem cilvēkiem izņem orgānus,” sacīja Čērčils.

Avoti: Minghui.org, Los Angeles Times, KESQ TV, KMIR TV, The Desert Sun

Raksts angļu valodā: http://en.minghui.org/html/articles/2013/6/13/140465p.html