ASV, Kalifornija: Sji Dzjiņpina valsts vizītes laikā Faluņgun praktizētāji pieprasa taisnīgumu

2013. gada 7. jūnijā Kalifornijā notika ĶTR priekšsēdētāja Sji Dzjiņpina un ASV prezidenta Baraka Obamas tikšanās aiz slēgtām durvīm Sanīlendas Anenbergu Ritrītā. Faluņgun praktizētāji izmantoja šo izdevību, lai aicinātu apturēt 14 gadus ilgo Faluņgun vajāšanu Ķīnā un saukt vainīgos pie atbildības. Praktizētāji sarīkoja preses konferenci, un pie viesnīcas, kurā bija apmeties Sji un Anenbergu Ritrītā uzstādīja plakātus.

Faluņgun praktizētāji tur plakātus ĶTR priekšsēdētāja Sji Dzjiņpina autokolonnas maršrutā

ASV dienvidrietumu Faluņ Dafa asociācija rīko preses konferenci

6. jūnijā ASV dienvidrietumu Faluņ Dafa asociācija sarīkoja preses konferenci, kurā nosodīja Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) pret Faluņgun vērstās vajāšanas un aicināja saukt pie atbildības Dzjan Dzemiņu un pārējos noziedzniekus.

Asociācija sagatavoja paziņojumu, kurā norādīja: „ĶKP īstenotā 14 gadus ilgā Faluņgun vajāšana ir vissmagākais cilvēktiesību pārkāpums pasaulē. Tas ir jāpārtrauc. Vainīgie, tostarp Dzjan Dzemiņs, Luo Gaņs, Džou Junkans, Liu Dzjins, Dzen Cjinhuns un Bo Sjilajs ir jāsauc pie atbildības.

„1999. gada 20. jūlijā toreizējais ĶKP līderis Dzjan Dzemiņs uzsāka asiņaino Faluņgun vajāšanu. Sekojot viņa rīkojumam „nogalināt bez žēlastības”, Ķīnas miliči nežēlīgi spīdzina miljoniem Faluņgun praktizētāju. Visbriesmīgākais komunistiskā režīma noziegums ir sistemātiskā dzīvībai svarīgu orgānu izņemšana peļņas nolūkos dzīviem Faluņgun praktizētājiem. Sakarā ar režīma veikto informācijas blokādi mēs nevaram zināt šo zvērību patiesos apmērus.”

Savā paziņojumā Faluņ Dafa asociācija aicināja prezidentu Obamu izvirzīt Faluņgun jautājumu priekšplānā, lai palīdzētu apturēt vajāšanas.

Praktizētāji stāsta par vajāšanām Ķīnā

Preses konferencē piedalījās desmitiem praktizētāju, kuri Ķīnā ir tikuši pakļauti vajāšanai un spīdzināšanai. Divi no viņiem pastāstīja par viņu un viņu ģimenes locekļu pārciesto vajāšanu.

Van Dafanas kundze no Sanfrancisko tika arestēta un ieslodzīta par to, ka viņa devās uz Pekinu apelēt Faluņgun aizstāvībai. Viņas māsa tika spīdzināta līdz nāvei Heidzuidzi sieviešu piespiedu darba nometnē Dzjiliņas provincē. Viņas vecākais brālis Čančuņas milicijā tika pakļauts spīdzināšanai un joprojām ir ieslodzīts Sipinas cietumā Dzjiliņas provincē.

Ma Čuņmejas kundze, kura pašlaik dzīvo Vašingtonā, bija pārcietusi ieslodzījumu un spīdzināšanu Heidzuidzi piespiedu darba nometnē. Viņa bija spiesta darīt smagu darbu 18 līdz 19 stundas dienā. Viņas māsa Ma Čuņlinas kundze joprojām ir ieslodzīta Masaņdzja piespiedu darba nometnē. Vairāk nekā desmit viņas tuvi draugi Ķīnā ir miruši tieši vajāšanu rezultātā.

Li Šujinas kundze ir bijusī fizikas skolotāja no Pekinas. 1999. gadā viņa sāka praktizēt Faluņgun. Viņa atcerējās: „Es biju 52 gadus veca. Pusgadu praktizējot, visas manas slimības izzuda. Taču visbrīnišķīgāk bija tas, ka es sapratu patieso dzīves jēgu. Cilvēkam nevajadzētu būt savtīgam, viņam vajadzētu būt labam cilvēkam ar augstu tikumību un atvērtu prātu. 1999. gadā mans brālis, brāļa sieva, jaunākā māsa un viņas meita, vecākās māsas divas meitas, mana meita un viņas vīrs – visi sāka praktizēt Faluņgun. Visa mūsu ģimene praktizēja Faluņ Dafa, un mēs bijām ļoti laimīgi.”

Taču pēc tam, kad 1999. gadā Dzjans uzsāka represijas, viņas ģimenei nācās pārciest briesmīgas vajāšanas.

Li kundze stāstīja: „Par to, ka neatteicos no savas ticības, es tiku arestēta un ieslodzīta četras reizes. Garākais ieslodzījuma termiņš ilga no 2000. gada februārim līdz 2003. gada februārim Tuaņhe sieviešu piespiedu darba nometnē Pekinā. Mana jaunākā māsa, viņas meita un vecākās māsas meita – visas bijām ieslodzītas šajā nometnē.”

„Manas vecākās māsas meita bija jauna un nekad nebija piedzīvojusi tik spēcīgu spiedienu un spīdzināšanu. Viņa pārcieta garīgo sabrukumu. Ieslodzījuma laikā manai jaunākajai māsai ar varu ievadīja dažādus preparātus. Pēc desmit mēnešiem viņa bija pavisam novārgusi un viņas kājas bija tumši brūnā krāsā. Ārsti teica, ka viņas cukura līmenis asinīs ir sasniedzis kritisko robežu, tas bija 23-24.

„Mans vecākais brālis bija inženieris. Miliči viņu pastāvīgi novēroja. Viņu bieži vajāja vietējā administratīvā biroja, „ofisa 610” un dzīvokļu komitejas darbinieki. Uz viņu tika izdarīts liels spiediens, un 2011. gada aprīlī viņš nomira.”

Cilvēki atbalsta Faluņ Dafa

Faluņgun praktizētāji turēja plakātus ar aicinājumu apturēt vajāšanas pie Haijata viesnīcas, kur bija apmeties priekšsēdētājs Sji un gar ceļa malām uz Anenbergu Ritrītu.

Palmspringsas Prezbiteriāņu baznīcas mācītāja Kristīne Dikersone (pirmā no kreisās) ieradās, lai atbalstītu Faluņgun praktizētājus

Praktizētāju aktivitātes piesaistīja plašsaziņas līdzekļu un vietējo iedzīvotāju uzmanību. Palmspringsas Prezbiteriāņu baznīcas mācītāja Kristīne Dikersone ieradās, lai paustu savu atbalstu. Viņa teica, ka viņai ir zināms par Faluņgun un viņa vēlējās personīgi paust savu atbalstu.

Viņa teica, ka ticības brīvība ir ļoti nozīmīga. Lai gan viņa ir kristiete, viņa atbalsta ticības brīvību, it sevišķi Faluņgun praktizētāju pārliecību, jo viņi ir ļoti miermīlīgi.

Tādēļ viņa teica – ja viņai būtu iespēja runāt ar prezidentu Obamu, viņa mudinātu prezidentu runāt par Faluņgun tieši ar Sji Dzjiņpinu: „Ja mums ir attiecības ar Ķīnu, tad cilvēktiesības ir jāievēro.”

Raksts angļu valodā: http://en.minghui.org/html/articles/2013/6/9/140366.html