Ietekmīgs Vācijas laikraksts ziņo par orgānu izņemšanas zvērībām Ķīnā

Vācijas laikraksts Die Zeit publicējis plašu rakstu, kurā ziņo par Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) noziegumiem – orgānu izņemšanu dzīviem Faluņgun praktizētājiem un šo orgānu pārdošanu rietumu pacientiem, gūstot milzīgu peļņu. Raksts tika publicēts 7. martā un piesaistīja plašu sabiedrības uzmanību.

Die Zeit ir vislasītākais iknedēļas laikraksts Vācijā. Raksta centrālais sižets balstīts uz stāstu par kādu uz nāvi notiesātu ieslodzīto. Rakstā, kura nosaukums ir „Sirds pēc pasūtījuma” (Herz auf Bestellung), atspoguļoti fakti par to, kā Faluņgun praktizētāji kļūst par orgānu izņemšanas upuriem.

Rakstā izvirzīts jautājums par to, vai Eiropas slimnīcu un farmācijas uzņēmumu iesaistīšanās šajā lietā ir ētiska. Rakstā sniegta plaša Kanādas advokāta Deivida Matasa un bijušā Kanādas prokurora Deivids Kilgora savāktā informācija. Šie divi vīri ir veikuši izmeklēšanu un publicējuši dokumentus par Ķīnas slimnīcās, piespiedu darba nometnēs un cietumos notiekošo sistemātisko orgānu izņemšanu Faluņgun praktizētājiem.

Tīmekļa dienasgrāmata Pekinā, kura vēlāk tika dzēsta, izvirza jautājumus Rietumu mediķu aprindām

2012. gada 6. decembrī kāda Pekinas advokāta interneta blogā tika publicēta informācija par to, kā uz nāvi notiesātajam ieslodzītajam tika ātri izpildīts nāvessods, neskatoties uz to, ka Augstākā tiesa bija izdevusi paziņojumu par viņa lietas otrreizēju izskatīšanu. Kādam bija vajadzīgi šī ieslodzītā orgāni.

Lai iegūtu peļņu, slimnīca steidzās izņemt viņa orgānus „to labākajā stāvoklī”. „Tiesneši un ārsti, kuriem vairs nav sirdsapziņas, pārvērtuši slimnīcas par nāvessoda izpildes vietām, par orgānu tirgu,” savā blogā advokāts pauž protestu. Vienas dienas laikā šis ziņojums tika pārsūtīts 18 000 reizes, puse lietotāju atstāja savus komentārus. Raksts tika ātri izdzēsts no interneta.

„Tikai Ķīnas transplantācijas sistēmā, progresa vārdā un naudas dēļ, cilvēkam noteiktā laikā ir jāmirst, lai paildzinātu cita cilvēka dzīvi,” raksta Die Zeit . Rakstā minēts arī tas, ka ĶKP izņem orgānus ieslodzītajiem jau ilgu laiku.

Rietumu farmācijas uzņēmumu saistība ar orgānu izņemšanu

ĶKP pelna naudu, pārdodot rietumu pacientiem orgānus, kas iegūti nogalinot, un tajā ir iesaistīti arī rietumu farmācijas uzņēmumi. „Rietumu zāļu ražotāji piegādā Ķīnas tirgum imūndepresantus un veic pētījumus transplantoloģijas jomā. Ļoti iespējams, ka orgāni, kurus izmanto izmēģinājumiem un pētījumiem, ir tikuši iegūti no ieslodzītajiem, kuriem izpildīts nāves sods.”

„Rietumu slimnīcas un ārsti nodrošina tehnisko atbalstu Ķīnas orgānu transplantācijas centriem, bet nekad neuzdod jautājumus. Ķīnas režīma rietumu konsultanti uzmanīgi vēro tirgus tendences Ķīnā, aizbildinoties ar to, ka veicina izmaiņas transplantācijas jomā.”

„No rietumiem importētie transporta līdzekļi tiek pārveidoti mobilos nāvessoda izpildes furgonos. Ķīniešu auto dīleri internetā reklamē Eiropā ražotas automašīnas ar medicīniskās uzraudzības iekārtām un infūzijas aprīkojumu. Ārsti strādā roku rokā ar bendēm, un tas ir baisi.”

Noziegumos iesaistītas ķīniešu amatpersonas

Rakstā pieminēti arī Van Lidzjuņa pētījumi: „Ķīna aktīvi pēta, kā izmantojot nāvējošas injekcijas, nogalināt cilvēkus, neietekmējot viņu orgānu kvalitāti.”

„Pagājušajā gadā, sakarā ar virkni politisku skandālu, Van Lidzjuņs tika notiesāts uz daudziem gadiem cietumā. Van ir bijušais Dzjiņdžou pilsētas Sabiedriskās drošības biroja vadītājs, un daudzus gadus vadīja psiholoģijas un tiesu medicīnas institūtu. Par veiksmīgu dažādu nāves soda izpildīšanas veidu izstrādāšanu viņam tika piešķirta prestižā „Guanhua balva par īpašu ieguldījumu inovāciju attīstībā”.

Pēc apbalvojuma saņemšanas, viņš savā runā teica, ka ir atradis jaunu risinājumu tam, kā saglabāt ieslodzīto orgānus pēc tam, kad viņiem tikusi izdarīta nāvējoša injekcija.

Viņš teica, ka tajā laikā saviem eksperimentiem esot izmantojis tūkstošiem cilvēku ķermeņus. Šo sirdi stindzinošo eksperimentu rezultāti šausmināja visu pasauli.”

Izaicinājums rietumu medicīnas aprindām

Rakstā tiek mests izaicinājums rietumu medicīnas sabiedrībai: „Ārsti pārkāpj savas profesijas ētikas principus. Sadarbību un līdzdalību šķir smalka robeža. Cilvēki, kas iesaistīti šajā lietā klusē par daudziem jautājumiem. Jautājums ir:

– Cik maksā morāle?
– Cik lielas ir mediķu, kuri nodarbojas ar medicīnas pētījumiem, ambīcijas?
– Cik maksā tieksme pēc peļņas?
– Ja rietumi nevēlas asinis uz savām rokām, kur būtu jānovelk robeža?

Rakstā arī minēts, ka daudzi Ķīnas ārsti Vācijas slimnīcās un transplantācijas centros ir saņēmuši pirmklasīgu apmācību. „Ķīniešu ārsti apgūst vācu medicīnas tehnoloģijas, kas ļauj viņiem izņemt orgānus uz nāvi notiesātājiem ieslodzītajiem Ķīnā, tādā veidā pārkāpjot cilvēktiesības.”

Izraēlas ārsts pauž savu nostāju

63 gadus vecais Mordehajs Štiglics kopā ar savu sievu Petahu Tikva dzīvo netālu no Izraēlas otrās lielākās pilsētas Telavivas. Viņš bija hospitalizēts Sheba medicīnas centrā un pusotru gadu gaidīja sirdi pārstādīšanai, taču bez rezultātiem. 2005. gadā viņš devās uz Džunšaņas slimnīcu Šanhajā.

Nedēļas laikā ķirurgs atrada viņam ļoti jaunu sirdi. Viņam teica, ka donors ir 22 gadus vecs vīrietis, kurš gājis bojā autoavārijā.

Die Zeit analizē: „Šis paskaidrojums nebija pārliecinošs. Kaut gan katru gadu satiksmes negadījumos Ķīnā mirst 60 000 cilvēku, ārsti nevar iepriekš zināt, kurš cilvēks ies bojā autokatastrofā. Turklāt valstī līdz šim nav centralizētas loģistikas sistēmas, kas ļautu ātri piešķirt un transportēt orgānus.”

Kas attiecas uz orgānu avotiem, tad slimnīcās parasti ir detalizēta informācija par donoru vai ziedoto orgānu. Bet izziņa par izrakstīšanos no Džunšaņas slimnīcas saturēja tikai dažas rindiņas: pacienta diagnoze, laboratorisko izmeklējumu rezultāti, parakstītie medikamenti un rekomendācijas.

„Visā pasaulē orgānu izņemšana uz nāvi notiesātajiem noziedzniekiem tiek uzskatīta par nicināmu rīcību. Transplantācija pamatojas uz brīvprātīgas ziedošanas principu. Taču ieslodzītajiem nav brīvas izvēles – vismaz tā to definē Pasaules Medicīnas asociācija un Starptautiskā transplantoloģijas biedrība. Bet tas nebūt nav viss par ķīniešu morālās korupcijas stilu.

Ja bagātam pacientam orgāns ir nepieciešams noteiktā laikā, tad gaidīt, kad piemērotam donoram tiks izpildīts nāvessods – ar to vien nepietiek, lai atrisinātu viņa problēmu. Cietuma vadībai jāmeklē potenciālais donors, veicot mērķtiecīgas veselības pārbaudes, tostarp asins un audu morfoloģiskos izmeklējumus, un tad jāizpilda nāvessods, kamēr tūrists, kurš izdarījis pasūtījumu, vēl atrodas Ķīnā. Pazīstamais Ņujorkas ētikas speciālists Artūrs Kaplans grāmatā „Valsts orgāni: Transplantācijas ļaunprātīga izmantošana Ķīnā 2012” raksta: „Būtībā tā ir slepkavība pēc pasūtījuma!”

Jakobs Lavi bija Štiglica ārsts. Viņš ir Sheba medicīnas centra sirds transplantācijas nodaļas direktors. Kā ārsts, viņš protams vēlas, lai viņa pacienti saņem vislabāko ārstēšanu, taču ne par katru cenu un bez jebkādiem ierobežojumiem.

Die Zeit raksta, ka ārsts Lavi turpināja ārstēt Štiglicu arī pēc atgriešanās no Ķīnas. Kardioloģijas speciālists bija ļoti apmierināts ar pacienta veselības stāvokļa uzlabošanos, taču tajā pašā laikā viņu māca bažas par to, ka viena cilvēka dzīve ir tikusi pagarināta uz cita cilvēka dzīvības rēķina.

Lielāko daļu izmaksu par Ķīnā veikto sirds transplantāciju Štiglicam sedza viņa veselības apdrošināšanas sabiedrība. Pateicoties dr. Lavi neatlaidībai un smagajam darbam, 2008. gadā Izraēlā tika pieņemts likums par transplantāciju, kas nosaka, ka medicīnas apdrošināšanas sabiedrības nesedz izdevumus par transplantācijas operācijām, kas tikušas izdarītas valstīs, kurās atļauta orgānu tirdzniecība.

Pēc šī likuma pieņemšanas, neviens izraēlietis nav devies uz Ķīnu veikt orgānu transplantāciju. Interneta forumos dr. Lavi tika kritizēts, kā ārsts, kurš neļauj pacientiem doties uz Ķīnu. Lavi teica, ka lepojas par šo kritiku.

Pierādījumu kļūst arvien vairāk

No 1999. gada līdz 2007. gadam Ķīnā strauji attīstījās transplantāciju tirgus. 2003. gadā orgānu transplantāciju skaits Ķīnā pēkšņi sāka strauji pieaugt. No 2003. gada līdz 2006. gadam notika uzplaukums orgānu transplantācijas tūrismā uz Ķīnu. 2007. gadā Ķīnas režīms izdeva regulu, kura aizliedza orgānu tirdzniecību.

Vācijas sabiedrība ir pievērsusi lielu uzmanību publikācijām par ĶKP īstenoto orgānu izņemšanu.

Die Zeit publicētajā rakstā pausts savs viedoklis par ĶKP pārspīlētajiem centieniem maskēt savu rīcību: „Reizēm Ķīnas režīms iesaistās plašsaziņas līdzekļu reklamētajās orgānu tirdzniecības izskaušanas kampaņās. Piemēram, tāds triks notika 2012. gada augustā, kad ĶKP milicija arestēja 137 cilvēkus, tostarp 18 ārstus, kas tika turēti aizdomās par orgānu tirdzniecību. Bet tajā pašā laikā, lielākās interneta mājaslapas, tādas kā chinahealthtoday.com, placidway.com un novasans.com, pacientiem visā pasaulē atklāti reklamēja Ķīnas slimnīcas un centrus medicīnas tūrismam. Un kā uz to reaģēja valsts? Parasti tā ļāva aģentūrām izvietot šo reklāmu.”

Pēdējo gadu laikā pazīstamais cilvēktiesību advokāts Deivids Matass un bijušais Kanādas valdības Āzijas un Klusā okeāna reģiona valsts sekretārs Deivids Kilgors ir veikuši neatkarīgu izmeklēšanu un savākuši daudzus konkrētus pierādījumus tam, ka Faluņgun praktizētāji Ķīnā ir kļuvuši par orgānu izņemšanas upuriem. Šie pierādījumi liek rietumu plašsaziņas līdzekļiem skatīties patiesībai acīs: Ķīnas valsts aparāts neaizliedz orgānu tirdzniecību.

Die Zeit rakstā norādīts, ka Matass un Kilgors ziņo par Faluņgun praktizētāju ciešanām, kuriem netiek piespriests nāvessods, bet viņus nogalina, jo viņu orgāni ir piemēroti noteiktiem pacientiem.

Atspoguļojot Faluņgun praktizētāju smago stāvokli, Matass un Kilgors bija pilnīgi objektīvi. Viņi ir savākuši pierādījumus no praktizētājiem, kuri liecināja, ka ieslodzījuma laikā viņiem tika veiktas dažādas medicīniskas pārbaudes. Tāpat tika savākta informācija par praktizētājiem, kuri pazuduši vai kuru līķi tika atrasti ar izņemtiem orgāniem.

Viņi intervēja ārvalstu pacientus, kuriem Ķīnā tika veikta nieru vai aknu transplantācija. Viņi pat intervēja noziedzīgās orgānu izņemšanas līdzdalībniekus.

Tāpat Matass un Kilgors ierakstīja telefonsarunas ar Ķīnas transplantācijas centru darbiniekiem, kuru laikā uzdevās par pacientiem, vai pacientu radiniekiem, kurus interesē iespēja iegūt Faluņgun praktizētāju orgānus.

Faluņgun praktizētāji tiek uzskatīti par vispiemērotākajiem orgānu donoriem

Faluņgun praktizētāji tiek uzskatīti par vispiemērotākajiem orgānu donoriem, jo vairums ieslodzīto noziedznieku ir inficēti ar B hepatītu.

2006. gada martā, četrus mēnešus pēc tam, kad Štiglicam bija veikta sirds pārstādīšana, tika ierakstīta telefonsaruna ar Džunšaņas slimnīcu. Zvanītājs gribēja zināt, vai ir iespējams iegūt Faluņgun praktizētāju orgānus. Ārsts uzreiz atbildēja: „Mēs šeit izmantojam tikai viņu orgānus.”

Abu kanādiešu apgalvojumi bija „ne tikai pamatīgi pārbaudīti, bet arī ļoti nozīmīgi,” sacīja Vīnes universitātes starptautisko tiesību profesors Manfrēds Novaks. Līdz 2012. gadam viņš bija ANO īpašais ziņotājs spīdzināšanas jautājumos.

Viņš teica, ka nozīmīgs rādītājs ir tas, ka straujais transplantāciju skaita pieaugums Ķīnā sakrīt ar Faluņgun praktizētāju vajāšanas pastiprināšanos.

Ķīnas režīmam ir jāatklāj patiesie orgānu avoti

Apvienoto Nāciju Organizācijas vārdā Novaka kungs pieprasīja, lai Ķīnas režīms atklāj transplantācijas operācijās izmantoto orgānu patiesos avotus. Novaka kungs teica, ka ĶKP kā parasti, ar savas propagandas palīdzību noliedz apsūdzības, taču nekad nav atspēkojusi šos faktus.

Die Zeit arī norādīja, ka Matasa un Kilgora ziņojums un citi materiāli ir tikuši nolasīts ASV Kongresā. Vēlāk ceturtā daļa kongresa locekļu parakstīja vēstuli toreizējai ASV valsts sekretārei Hilarijai Klintonei, lūdzot Valsts Padomi atklāt visu informāciju par „atbaidošo orgānu transplantācijas ļaunprātīgo izmantošanu”.

Raksta noslēgumā minēta Vācijā dzīvojoša Faluņgun praktizētāja Liu Vei, kura Ķīnā bija nelikumīgi ieslodzīta darba nometnē, kur tika piekauta un spīdzināta, neļaujot viņai gulēt. Reiz desmit miliči un desmit ārsti pakļāva viņu un citas praktizētājas medicīniskai pārbaudei. Šo pārbaužu laikā tika izmeklētas tikai Faluņgun praktizētājas.

Viņām tika izdarītas asins analīzes un veikta visu orgānu ultraskaņas izmeklēšana. Ārsts viņai arī jautāja, vai viņai ir kāda ģenētiska slimība. Tāda izmeklēšana notika piecas vai sešas reizes, taču viņa nekad neuzzināja izmeklējumu rezultātus.

Raksts angļu valodā: http://en.minghui.org/html/articles/2013/4/3/138744p.html