28. decembrī nelielā Bavārijas pilsētiņā Bad Kissingenē notika Vācijas Faluņ Dafa praktizētāju pieredzes apmaiņas konference. Konferences laikā savā pilnveidošanās pieredzē dalījās 13 praktizētāji.
Praktizētāji dalās pilnveidošanās pieredzē 2012. gada Faluņ Dafa pilnveidošanās pieredzes apmaiņas konferencē Vācijā, Bad Kissingenē |
Sjiņsjin paaugstināšana, veicot telefona zvanus uz Ķīnu
Apmēram desmit praktizētāji, kuri veic telefona zvanus no Vācijas uz Ķīnu, uzrakstīja kopīgu pieredzi par to, kā viņi paaugstināja savu Sjiņsjin, skaidrojot patiesību pa telefonu, lai glābtu dzīvās būtnes. Pirmais šķērslis, ar kuru saskārās gandrīz katrs šajā projektā, bija pieķeršanās bailēm, kuru nācās pārvarēt.
Sākumā praktizētājiem bija bail kļūt par apsmiekla objektu, viņi baidījās, ka pietrūks vārdu, lai pārliecinātu cilvēkus, baidījās, ka nāksies uzklausīt rupjības, u.t.t. Taču ar Taisnām domām praktizētāji pārvarēja šīs bailes, jo vēlējās glābt dzīvās būtnes. Viņi arī apzinājās, ka drosmes trūkumu varēja izraisīt ļaunuma faktori, kas uz viņiem iedarbojās. Kad praktizētāji pārvarēja šos šķēršļus, viņu līmenis paaugstinājās un bailes vairs nespēja radīt traucējumus. Vēlāk praktizētāji vairs nebaidījās zvanīt uz Ķīnu.
Zvanīšanas procesā cita aiz citas parādījās tādas pieķeršanās kā skaudība, tieksme cīnīties un pieķeršanās slavai. Sevišķi zvanot miličiem, viegli varēja parādīties tieksme cīnīties un naidīgums. Pakāpeniski šīs pieķeršanās novēršot, telefonsarunu rezultāti kļuva arvien labāki. Daži miliči sarunas laikā nosodīja Ķīnas kompartiju un citas ar to saistītās organizācijas.
Kopējā ķermeņa veidošana, skaidrojot patiesību politiķiem
Pieci praktizētāji no Hamburgas runāja par patiesības skaidrošanu politiķiem pēdējo sešu mēnešu laikā. Par to, kā viņi atbrīvojās no aizspriedumiem, nepareiziem priekšstatiem un egoisma, lai izveidotu vienotu Kopējo ķermeni. Tiekoties ar politiķiem, viņi iemācījās vispirms domāt par citiem, par viņu vajadzībām, iedziļināties otra cilvēka centienos, nevis tikai izstāstīt viņiem to, ko mēs vēlamies teikt.
Viena praktizētāja pastāstīja, ka viņai ir bijuši nepareizi priekšstati par politiķiem, viņa domāja, ka viņi ir egocentriski cilvēki, kas tiecas pēc slavas un bagātības, un nesatraucas par cilvēku dzīves apstākļu uzlabošanu. Viņa skatījās uz politiķiem ar pārākumu, jo uzskatīja, ka ir labāka par viņiem, jo ir praktizētāja. Pirmie viņas mēģinājumi skaidrot patiesību politiķiem bija neveiksmīgi. Tas viņai lika apzināties to, ka viņai trūkst iecietības pret politiķiem, kas bija kļuvis par galveno šķērsli dzīvo būtņu glābšanā.
Cits praktizētājs pastāstīja, kā viņi trijatā gāja iepazīstināt ar Faluņgun. Viņi jau iepriekš bija sadalījuši uzdevumus. Šim praktizētājam bija jāskaidro patiesība par Faluņgun vajāšanu un par to, ka Faluņgun tiek nepatiesi nomelnots. Bet abi pārējie praktizētāji arī iesaistījās šajā sarunā. Viņš juta, ka šo praktizētāju skaidrojums nav pietiekoši labs un viņam ļoti gribējās to papildināt, bet zinot, ka labs rezultāts iespējams tikai pateicoties labai koordinācijai, viņš sāka raidīt Taisnās domas, lai pārējiem praktizētājiem veiktos. Vēlēšanos viņus izlabot nomainīja vēlēšanās atbalstīt un papildināt draugus praktizētājus. Beigās, tā kā cilvēki ļoti ieinteresējās par Faluņgun, šis praktizētājs varēja dziļāk izskaidrot patiesību par Faluņgun, paplašinot tēmu, kuru bija izgaismojuši abi pārējie praktizētāji.
Vēlāk radās izpratne, ka prezentācijas laikā katrs bija paveicis savu uzdevumu pilnībā. Ja vienam neveicās pietiekami labi, pārējie papildināja. Neviens nebija labāks, vai sliktāks par citiem, jo viens bez otra viņi nebūtu guvuši tādus panākumus. Tāpēc skaudībai nebija iemesla.
Partijas kultūras novēršana
Daži praktizētāji, kas bija atbraukuši uz Vāciju no kontinentālās Ķīnas, pastāstīja par to, kā viņi atklāja sevī un atbrīvojās no Ķīnas kompartijas [ĶKP] kultūras. Vecāka gadagājuma ķīniešu praktizētājs pastāstīja, ka pusaudža gados bija noskatījies daudzas ķīniešu filmas, kurās bija attēlota cīņa ar „ASV imperiālistiem”, kurināts naids pret japāņiem, un mācīts, kā ar visļaunākajām un nelietīgākajām metodēm cīnīties ar šiem ienaidniekiem. Toreiz viņš domāja, ka šīs filmas ir labas un skatījās tās atkal un atkal. Atbraucis uz Vāciju, viņš mācījās Likumu un lasīja „Deviņus komentārus par komunistisko partiju”, kas mainīja viņa apziņu. Viņš apzinājās, ka augot ļaunās partijas kultūras vidē, ir piesārņojies, un pieķeršanās cīņai ir iespiedusies viņā līdz pat kaulam. Piemēram, vērtējot koordinatora rīcību, viņš domāja: „Šī koordinatora līmenis ir tik zems, es esmu par viņu labāks.” Vēlāk viņš izprata, ka šīs jūtas bija pieķeršanās cīņai un skaudībai, ko radījusi ĶKP kultūra.
Praktizētāja, divu bērnu māte reiz bija lielas korporācijas vadītāja. Kļuvusi par mājsaimnieci, partijas kultūras ietekmēta viņa vienmēr jutās tā, it kā rūpes par bērniem un mājas darbi dzītu viņu slazdā. Viņa juta, ka pilnībā neizmanto savas spējas. Viņa jutās nogurusi un neapmierināta, bet noskatījusies NTD TV demonstrētos ķīniešu tradicionālās kultūras konkursus, izprata, ka senos laikos mājsaimnieces pienākums mājās bija – „kalpot savam vīram un mācīt bērnus”. Daudzi ievērojami cilvēki, karaļi un ministri kļuva slaveni uz mūžiem, un atstāja cilvēcei patiesu kultūru, jo viņiem bija bijusi laba māte vai sieva.
Diemžēl partijas kultūra sagrāva tradicionālo sieviešu tikumību un liek sievietēm cīnīties ar vīriešiem, tāpēc viņa peldēja mūsdienu priekšstatu straumē, juzdamās nelaimīga mātes un sievas lomā. Viņa saprata, ka šī vide ir nepieciešama, lai ļautu viņai atbrīvoties no nepacietības. Viņai uzcītīgi jāpilnveido sevi esot nodarbinātai, bez šaubām jāmeklē sevī, kā arī jābūt žēlsirdīgai un pacietīgai. Doma, ka „man jādara tas, ko es vēlos darīt, atbilstoši manām spējām”, bija nepareiza. Turklāt tā bija sava veida neapzināta pieķeršanās cīņai un konfrontācijai, kad cilvēki un vide nebija ideāli.
Atmest pieķeršanos sev, lai skaidrotu patiesību zinātniskā darba vadītājam
Jauns ķīniešu filozofijas zinātņu students pastāstīja par to, kā viņš skaidroja patiesību savam zinātniskā darba vadītājam. Zinātniskā darba vadītājs vienmēr apbrīnoja viņa darbu, bet vienā gadījumā viņš pēkšņi kļuva ļoti neapmierināts par kaut-kādiem sīkumiem un pat teica, ka vairs nevēlas palīdzēt. Lai gan tas bija pārpratums un tā nebija praktizētāja vaina, viņš saprata, ka nejauši nekas nenotiek. Viņš sāka domāt vai viņam ir kādas nepilnības. Jau trīs gadus viņš skaidroja patiesību par Faluņgun saviem kolēģiem un zinātniskā darba vadītāja palīgam, bet ne pašam vadītājam. Viņš baidījās, ka stāstot patiesos faktus, vadītājam var rasties kļūdains priekšstats par to, ka viņš koncentrējas uz citām lietām, nevis uz savu zinātnisko pētījumu. Viņš saprata, ka tā bija egoistiska vēlēšanās aizstāvēt savas personīgās intereses un tiek ignorēta otra cilvēka miljoniem gadu ilgā gaidīšana.
Vēlāk viņš uzrakstīja zinātniskā darba vadītājam garu vēstuli, kurā detalizēti izstāstīja par Faluņgun vajāšanu un runāja ar viņu arī personiski. Vadītājs pauda sapratni un atbalstīja studenta centienus apturēt Faluņgun vajāšanu. Praktizētājam radās izpratne, ka dažādo līmeņu dzīvās būtnes, kas atradās aiz vadītāja, bija ļoti noraizējušās un tāpēc izmantoja šo paņēmienu, lai iedvesmotu viņu, pievērstu viņa uzmanību un liktu saprast, ka ir pienācis laiks izskaidrot tām patiesību.
Paaugstināšanās, mācoties no galvas un citējot Likumu
Praktizētājs no Vācijas dalījās pieredzē par Likuma mācīšanos no galvas un citēšanu. Pirmajos pilnveidošanās gados viņš bieži nevarēja nodrošināt Likuma mācīšanās kvalitāti. Kolektīvās Likuma mācīšanās laikā viņš bieži jutās miegains un nevarēja atcerēties tikko izlasīto. 2010. gada sākumā izrādījās, ka viņa pilnveidošanās stāvoklis ir ļoti slikts. Viņš bija ļoti noguris, darbā trūka enerģijas, un darba dienas beigās viņš jutās pavisam izsmelts. Skaidrojot patiesību, viņš nejuta savos vārdos nekādu enerģiju, tie neskāra cilvēku sirdis.
Savos jaunākajos darbos Skolotājs uzsvēra to, cik svarīgi ir mācīties Likumu. Tāpēc praktizētājs sāka mācīties no galvas un citēja Likumu. Lai gan ik dienas viņš varēja iegaumēt tikai vienu vai divas rindkopas, viņš skaidri juta, ka Likuma mācīšanās kvalitāte uzlabojās. Iegaumējot Likumu, viņš viegli varēja atcerēties attiecīgo rindkopu saturu un struktūru. Daudzi principi, kurus viņš bija lasījis gadiem ilgi, tagad, mācoties tos no galvas, bija izprotami labāk. Viņš spēj tos atcerēties pārbaudījumu un konfliktu laikā, un ievērojami samazinājās izklaidība vingrojumu izpildīšanas laikā.
Skaidrojot patiesību, viņa nedrošība izzuda, nepieciešamie vārdi radās paši no sevis. Viņš bieži juta, ka tie nāk no cita izplatījuma, atlika tikai pateikt tos skaļi. Agrāk, kad viņš bija beidzis skaidrot patiesību, cilvēki bieži izteica savas šaubas, bet tagad daudzi cilvēki bija gatavi uzklausīt viņu un pauda neapmierinātību par vajāšanu Ķīnā.
Arī praktizētāja darba vide uzlabojās. Viņš uzņēmās iniciatīvu izpildīt daudzas lietas, un darba efektivitāte ievērojami uzlabojās. Viņš vairs nevēlējās meklēt citu darbu ar lielāku atalgojumu. Viņš vienkārši labi izpildīja savu darbu. Arī kolēģi ļoti mainījās. Agrāk tiem bija drūmas sejas un tos māca nogurums, pat kādreiz tik enerģiskais priekšnieks bieži žāvājās. Tagad daudzu kolēģu nogurums ir pazudis, viņi pat runā par darba pozitīvajiem aspektiem. Viens no kolēģiem viņam teica: „Tu vienmēr izskaties tik laimīgs! Tas nozīmē, ka Faluņgun prakse spēj cilvēkus darīt laimīgus.”
Noslēgums
Pēc Fa konferences daudziem praktizētājiem bija līdzīga sajūta: nevienā pieredzē netika runāts par to, ko praktizētāji ir izdarījuši, vai kāda ietekme ir bijusi sasniegta. Tā vietā, katrs dalījās pieredzē par to, kā viņš ir skatījies sevī, lai uzlabotu sevi saskaņā ar Likuma principiem apstiprinot Fa. Arī zālē klātesošie praktizētāji ieskatījās sevī, lai atklātu nepilnības savā pilnveidošanās procesā. Visi bija aizkustināti, un juta, ka konference viņiem ir daudz devusi.
Raksts angļu valodā: http://en.minghui.org/html/articles/2013/1/7/136998p.html
* * *
Jūs tiekat laipni aicināti izdrukāt un izmantot visus Clearharmony mājas lapā publicētos rakstus un to saturu, tomēr lūdzam atsaukties uz pirmavotu.