Kanāda: Likumdošanas asamblejas loceklis nosoda ĶKP īstenoto orgānu izņemšanu

Nesen Ontārio provinces Likumdošanas asamblejas loceklis Maikls Pru savā intervijā uzsvēra, ka starptautiskā sabiedrība vairs nedrīkst paciest Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) orgānu izņemšanas politiku dzīviem cilvēkiem un šī lietu kārtība ir jāmaina.

Ontārio provinces Likumdošanas asamblejas loceklis Maikls Pru

Pru kungs atcerējās, kā 15 gadu vecumā viņš dzirdēja par pirmo sirds pārstādīšanas operāciju un tajā laikā viņš to uzskatīja par kaut ko pārsteidzošu.

Tomēr viņš norādīja, ka „… tikai tāpēc, ka zinātne ir padarījusi iespējamu orgānu pārstādīšanu no kāda, kurš ir miris, kādam, kurš ir dzīvs - tas nenozīmē, ka kādam būtu tiesības izņemt orgānus dzīvam cilvēkam pret viņa gribu. Tas ir briesmīgi, tas ir briesmīgi!”

Viņš piebilda: „Kanādā mēs cenšamies iedrošināt cilvēkus ziedot savus orgānus pēc nāves. Mēs neņemam tos no dzīviem cilvēkiem un neņemam tos no ieslodzītajiem, kurus piespiež parakstīt veidlapu (neatkarīgi no tā, vai viņi to vēlas vai nē). Un pirmāmkārtām, mēs nesodām uz nāvi cilvēkus, lai iegūtu viņu orgānus. Ja tas patiešām notiek (Ķīnā), man tas šķiet diezgan pretīgi.”

Pru kungs teica, ka viņš netic nekādiem ĶKP apgalvojumiem par to, ka Ķīnā nenotiek piespiedu orgānu izņemšana.

„Es zinu, ka Ķīnas valdība turpina noliegt notiekošo. Bet es ļoti skeptiski izturos pret šiem apgalvojumiem, jo galvenā amatpersona, kura sākumā noliedza to, ka ieslodzītajiem tiek izņemti orgāni, šodien saka, ka apturēs šo praksi [divu gadu laikā]. Tātad, vispirms viņš saka, ka tas viss nenotiek, pēc tam viņš saka, ka apturēs to visu. Tāpēc es zinu, kas notiek.”

Viņš arī norādīja uz to, kā Kanādas iedzīvotāji uztver šo jautājumu, „balstoties uz savu pieredzi, un pēc izlasītās informācijas, kanādieši uzskata, ka orgānu izņemšana [Ķīnā] notiek”.

Kopš 2006. gada Kanādas cilvēktiesību advokāts Deivids Matasa kungs un bijušais Kanādas Valsts sekretārs (Āzijas un Klusā okeāna reģionā) Deivids Kilgora kungs, ir pētījuši jautājumu par orgānu izņemšanu Ķīnā. Viņu secinājumi rada pārliecību, ka desmitiem tūkstoši Faluņgun praktizētāju ir kļuvuši par piespiedu orgānu izņemšanas upuriem.

Ķīnas režīms nevar izvairīties no jautājuma par orgānu izņemšanu

Pru kungs atzīmēja, ka lai gan ĶKP vēlas, lai starptautiskā sabiedrība redzētu to pozitīvākā gaismā, tai joprojām nepieciešams daudz strādāt cilvēktiesību jomā.

„Ķīna vēlas tikt atzīta par tās daudzajiem sasniegumiem… taču tā nevar saņemt atzinību par visām brīnišķīgajām lietām un vienlaicīgi par ne visai brīnišķīgajām lietām, kuras tur notiek, piemēram, par orgānu transplantācijām un orgānu izņemšanu dzīviem cilvēkiem.”

„Ķīnai ir jāizšķiras par to, kas viņa ir un kurp dodas. Tāpēc uz to izdarītais spiediens sāk kļūt efektīvs, jo Ķīnas valdība vēlas iespēju doties uz visām pasaules valstīm un saka, ka ievēro cilvēktiesības.”

„Ķīnas valdība apgalvo, ka tas [orgānu izņemšana] nenotiek, tad ļaujiet izmeklētājiem doties uz turieni, ļaujiet viņiem runāt ar parastajiem cilvēkiem un ģimenēm, kuru piederīgie miruši cietumā, lai viņi noskaidro, kas noticis ar viņu tuviniekiem, un vai tie kādreiz ir redzējuši viņu mirstīgās atliekas.”

Pru kungs atzīmēja, ka „Es esmu novēlējis savus orgānus pārstādīšanai. Es parakstīju vienošanos, ka pēc manas nāves viņi drīkst izņemt jebkuru orgānu, kas nepieciešams, lai glābtu kāda dzīvību. Bet, jūs taču saprotat, ka es negribētu, lai tos izņemtu pirms es nomirstu! Tā ir jautājuma būtība. Visa problēma ir tajā!”
Viņš piebilda: „Izņemt orgānus vēl dzīviem Faluņgun praktizētājiem un nogalināt viņus orgānu dēļ – tas ir briesmīgi!”

Cerības uz pārmaiņām Ķīnā

Kad 1999. gadā Pru kungs apmeklēja Honkongu, viņš redzēja, ka ķīniešus uztrauca tas, ka viņu teiktais varētu aizskart Ķīnas režīmu. Taču viņš atzīmēja, ka pēdējo gadu laikā arvien vairāk un vairāk cilvēku nostājas pret ĶKP politiku, lai aizstāvētu savas tiesības:

„Es domāju, ka iespējamas lielas pārmaiņas un iespējams, ka tieši Ķīnā. Tas var notikt, pateicoties starptautiskajam spiedienam. Un, tā kā Ķīnas valdība vēlas spēlēt galveno lomu starptautiskajā situācijā, tai vajadzēs dot cilvēkiem brīvību un šī ir viena no lietām, ar ko var izdarīt spiedienu uz Ķīnas valdību. Jūs nevarat apspiest cilvēkus, viņiem ir tiesības būt brīviem.”

Viņš teica, ka tūlītējas sazināšanās iespēju attīstība (ar elektroniskā pasta, televīzijas, mobilo telefonu u.c. palīdzību) ļauj cilvēkiem „visu uzzināt ļoti ātri”, tāpēc: „Jebkuram totalitāram režīmam kļūst arvien grūtāk …apspiest cilvēkus. Es domāju, ka tas ir labi, tā ir patiešām laba lieta.”

Pru kungs runāja arī par to, kas pēdējā laikā noticis ar „arābu pavasari”. „Cilvēki šajās arābu valstīs, kuri visu šo diktatūras gadu laikā tika apspiesti it visā, dusmās sacēlās un atgrieza demokrātiju. Varbūt, ka tur nav tādas demokrātijas, atvērtības un brīvības, kā pie mums [Rietumos], taču jau ar pirmajiem soļiem šajā gadā ir notikušas pārsteidzošas lietas. Es domāju, ka tādas pārsteidzošas lietas drīz notiks arī Ķīnā. Atnākot brīvībai, Ķīna būs patiesi brīnišķīga.”

„Es domāju, ka tad, kad cilvēki atklāj, ka viņu valdība dara nepareizas lietas, tad viņiem ir iespēja pateikt „Nē!” un nepieļaut, lai šādas lietas notiek atkal.”

„Kad sabruka Padomju Savienība, un cilvēki uzzināja, ko darījusi viņu valdība, tas kļuva par reālu problēmu Padomju Savienības komunistiskajai partijai.”

„Līdz šim Ķīnas valdība ir spējusi ignorēt šo jautājumu par orgānu izņemšanu, taču vairāk viņi to nespēs, jo pasaule ir maza un, ja viņi vēlas piedalīties starptautiskās konferencēs un līdzdarboties, tad viņiem ir jāpierāda, ka viņi ciena un aizstāv cilvēktiesības, ciena demokrātiju un brīvību. Un tas notiks. Tas notiks.”
Pru kungs atcerējās, kā jaunībā viņš televīzijā redzēja, kā ar veseriem tiek sagrauts Berlīnes mūris.
„Nākamajā vasarā es aizbraucu uz turieni, skatījos uz „Berlīnes mūri”… pastāvēju abās tā pusēs, apskatīju tās, un sāku raudāt, jo es nebiju domājis, ka es to ieraudzīšu, ka kādreiz ieraudzīšu to. Es necerēju ieraudzīt „arābu pavasari”… un aparteīda beigas Dienvidāfrikā.

„Es cieši ticu ķīniešu labestībai. Es domāju, ka kādu dienu, kā es jau teicu, mēs ieraudzīsim Ķīnā cilvēktiesību uzplaukumu, brīvas vēlēšanas un tamlīdzīgas lietas”.

Viņš secināja: „Pilnīgi noteikti, ja tādā valstī kā Indijā, kurā ir gandrīz tikpat daudz iedzīvotāju kā Ķīnā, var notikt brīvas vēlēšanas, var pastāvēt daudzas partijas, un cilvēki drīkst izteikt savu viedokli, tad arī Ķīna to spēj izdarīt!”

Raksts angļu valodā: http://en.minghui.org/html/articles/2012/12/5/136529p.html