Kanādas provinces Parlamenta loceklis: Neviens nekad nespēs samierināties ar orgānu izņemšanu

Atklājoties Ķīnas komunistiskās partijas noziegumiem, kas saistīti orgānu izņemšanu dzīviem Faluņgun praktizētājiem, arvien vairāk cilvēku pauž savu sašutumu. Ontārio provinces Parlamenta loceklis Rendijs Hillers piekrita sniegt interviju, kuras laikā teica: „Mērķtiecīga piespiedu orgānu izņemšana cilvēkiem ir vispretīgākā zvērību forma. Neviens nekad nespēs samierināties ar šādām lietām.”

Ontārio provinces Parlamenta loceklis Rendijs Hillers: „Neviens nekad nespēs samierināties ar šādām lietām.”

Kopš 2006. gada, kad tika atmaskoti Ķīnas komunistiskās partijas noziegumi – orgānu izņemšana dzīviem Faluņgun praktizētājiem, cilvēktiesību advokāts Deivids Matas un bijušais Kanādas Valsts sekretārs (Āzijas – Klusā okeāna reģionā) Deivids Kilgors ir veikuši neatkarīgu izmeklēšanu un iesnieguši vairāk nekā piecdesmit pierādījumus, kas liecina par to, ka tūkstošiem Faluņgun praktizētāju ir kļuvuši par orgānu izņemšanas upuriem. Hillera kungs teica: „Mēs zinām, ka pierādījumi ir pietiekami nopietni un satriecoši. Es uzskatu, ka cilvēku sodīšana ar nāvi un nogalināšana, lai iegūtu viņu orgānus pārdošanai, ir noziegums pret cilvēci. Mēs zinām, ka lielākā daļa, ja ne visi cietušie, ir Faluņgun praktizētāji. Mums jāinformē par to mūsu veselības aprūpes sistēma, viņiem jāzina par to, ka pastāv šāda prakse.

Runājot par tiem, kas vēlas doties uz Ķīnu veikt orgānu transplantāciju, Hillera kungs sacīja: „Ja viņi zinās, ka tamdēļ cilvēkam tiek izpildīts nāves sods, tad šī prakse noteikti beigsies. Tāpēc es domāju, ka informētība ir nozīmīgs faktors. Mums ir jānodrošina tas, lai cilvēki mūsu veselības aprūpes sistēmā to zinātu.”

Viņš piebilda: „Es ceru, ka komunistiskajā partijā ir daudz cilvēku kuri arī uzskata šo praksi par šausminošu noziegumu pret cilvēci un savas valsts pilsoņiem. Cilvēkiem Ķīnā nav brīvības. Demokrātija tur nepastāv. Tiesiskums tur nepastāv. Viņi dzīvo ļoti represīvā sistēmā. Lai gan ir panākti uzlabojumi un atvērtība, un šķiet, ka ekonomiskās iespējas tur kļūst arvien lielākas un lielākas, taču morāli, sirdsapziņu, taisnīguma izjūtu un sociālās iespējas tur joprojām lielā mērā nosaka, kontrolē un diktē centrālā valdība.”

Tomēr, Hillera kungs redz, ka Ķīnai ir cerība. Piemēram, notikumu Tiaņaņmeņ laukumā laikā: „Cilvēki parādīja savu sašutumu par valdības rīcību. Neviena valdība nespēj noturēties pret sabiedrības opozīciju, lai cik labi bruņota tā arī būtu. Gandijs teica: „Tiklīdz mēs celsimies, viņiem būs jākrīt.” Mēs redzam, kā arvien pieaug to cilvēku skaits, kam ir drosme piecelties un paust savu nostāju pret netaisnību. Es domāju, ka tas turpināsies. Ja Ķīnas tautai būs drosme pretoties netaisnībai un orgānu izņemšanas zvērībām, iegūs ikviens šajā pasaulē. Ķīna kļūs labāka, un cilvēki būs brīvi un pārtikuši.”

Hillera kungs teica, ka jo vairāk ķīniešu sajutīs brīvību un uzdrošināsies piecelties, jo vairāk cilvēku partijas rindās uzdrošināsies iestāties pret netaisnību. „Pieaugs arī iekšējā cīņa un konflikti... Es vēlētos redzēt, kā komunistiskā partija sabrūk līdzīgai tam, kā tas notika Padomju Savienībā. Ķīnieši redzēja ekonomiskās brīvības uzlabošanos. Pāreja būs daudz pakāpeniskāka, nekā Padomju Savienībā... Es vēlos, lai šīs pārmaiņas paātrinātos.”

Raksts angļu valodā: http://en.minghui.org/html/articles/2012/11/14/136323p.html