Haņdaņas pilsētā daudzus Faluņgun praktizētājus nepatiesi nodēvē par „garīgi slimiem” un noved līdz psihiskiem traucējumiem

Ķīnas komunistiskā partija (ĶKP) vajā Faluņgun jau 13 gadus. Šīs nežēlīgās kampaņas laikā daudzi veseli praktizētāji tiek pakļauti tik briesmīgai vajāšanai, ka viņiem parādās garīgi traucējumi. Lai iznīcinātu Faluņgun, ĶKP pasludina normālus, veselus Faluņgun praktizētājus par „garīgi slimiem” un cenšas tos nogalināt. Tas ir būtiski kaitējis Dafa. Šīs ilgās un cietsirdīgās vajāšanas izsauc gan cilvēku, gan dievu dusmas. Turpmāk minēti vairāki šīs psihiskās vajāšanas piemēri, kas notikuši Hebejas provinces Haņdaņas pilsētā.

1. Čen Huidžuns nomira vajāšanu dēļ „psihiski saslimstot”

Čen Huidžuns bija 71 gadu vecs Faluņgun praktizētājs no Haņdaņas pilsētas Čeņgaņas apgabala. Pirms Faluņgun praktizēšanas viņš daudz slimoja. Kad 1999. gada februārī viņš sāka praktizēt Faluņgun, visas viņa slimības pazuda.

2002. gada 31. augustā Čen kungu arestēja, kad viņš piedalījās sava apgabala Fa konferencē. Nežēlīgās izturēšanās dēļ, viņam pastāvīgi bija psiholoģisks stress, un vēlāk viņam attīstījās garīgi traucējumi. Viņš vairs nevarēja par sevi rūpēties.

Nevēloties atbildēt par Čen kunga stāvokli, ĶKP amatpersonas viņu atbrīvoja pēc tam, kad bija izspiedušas no viņa ģimenes naudu. Pēc atbrīvošanas Čen kungs vairs nespēja atgūt veselību un 2005. gada 9. februārī nomira.

2. Jan Baočuņa kungam garīgi traucējumi parādījās tikai pēc nosūtīšanas uz psihiatrisko slimnīcu

Jan kungs strādāja Dzjiņhanas flaneļa ražošanas fabrikā Haņdaņas pilsētā. 1999. gadā viņš devās uz Pekinu apelēt Faluņgun aizstāvībai, kur tika arestēts un nosūtīts uz darba nometni, kur viņš pavadīja divus gadus. 2002. gada ziemā Haņdaņas darba nometnē pārciesto spīdzināšanu rezultātā viņam nācās amputēt labo kāju, un viņš kļuva par invalīdu. Lai izvairītos no atbildības, darba nometnes amatpersonas nosūtīja Jan kungu uz Aņkanas psihiatrisko slimnīcu. Slimnīcas direktors bieži slepus iemaisīja viņa rīsu bļodā nezināmus preparātus, kuri izraisīja vājumu un nespēku. Jan kungs nespēja skaidri runāt, jo mēle uztūka un viņam nekontrolējami tecēja siekalas.

2004. gadā, iztērējot lielu naudas summu, Jan kunga sievai beidzot izdevās atbrīvot viņu no psihiatriskās slimnīcas.

2005. gada jūnijā Jan kungs atkal devās uz Pekinu, šoreiz, lai iesniegtu sūdzību par cietsirdīgo izturēšanos slimnīcā. Tajā pašā gadā viņu arestēja un nosūtīja atpakaļ uz Aņkanas psihiatrisko slimnīcu. Vairāk nekā divus gadus ārsti slimnīcā deva viņam nezināmus medikamentus, kuri viņam nebija nepieciešami. 2008. gada 17. februāra pēcpusdienā, pat ar vienu kāju, Jan kungam izdevās aizbēgt no slimnīcas.

Apmēram 11:00 vakarā, Aņkanas psihoneiroloģiskās slimnīcas direktors, kopā ar pieciem vai sešiem ārstiem ieradās Jan kunga mājā un ar varu aizveda viņu atpakaļ. Šī bija jau trešā reize, kad viņu tur ieslodzīja. Pēc ilgstošas vardarbības, Jan kungam sāka parādīties garīgas slimības simptomi.

Kad 2009. gada 20. janvārī radiniekiem atļāva vest viņu uz mājām, tie ieraudzīja, ka viņš patiešām ir kļuvis psihiski slims. Sāpju un izmisuma pārņemtā ģimene aizveda viņu atpakaļ uz psihiatrisko slimnīcu.

3. ĶKP aģenti vienpadsmit gadus izturējās pret Liu Juna kungu kā pret garīgi slimu cilvēku

Faluņgun praktizētāju bezjēdzīgās vajāšanas laikā ļaunā ĶKP bieži vien pasludināja veselus Faluņgun praktizētājus par psihiski slimiem, lai varētu tos iznīcināt. Daudziem praktizētājiem šī vajāšanas taktika sagādājusi briesmīgas ciešanas. 2001. gada jūnijā ĶKP ierēdņi nosūtīja Liu Juna kungu no Haņdaņas pilsētas uz Bodinas pilsētas psihiatrisko slimnīcu. Kopš tā laika Liu kungs atrodas tur.

Kad Liu kungu nosūtīja uz psihiatrisko slimnīcu, viņs bija 30 gadus vecs. Līdzko viņš tur nonāca, ārsti tūlīt piespieda viņu lietot medikamentus, kas grauj centrālo nervu sistēmu. Viņi pat piespieda Liu kungam atvērt muti, lai pārbaudītu vai tabletes ir norītas. Viens no ārstiem viņam teica: „Mēs zinām, ka jūs neesat slims. Mēs esam spiesti to darīt, jo tas ir priekšniecības rīkojums un mēs nevaram neklausīt.” Lai kaitētu Liu kunga psihei, medicīniskais personāls injicēja viņam nezināmus preparātus. Pēc tiem Liu kungs cieta neizturamas sāpes un gandrīz nomira. Neskatoties uz vajāšanām, viņš izdzīvoja un ir vesels cilvēks, pateicoties savai stingrajai ticībai „Īstenības Labestības Pacietības” principam.

Redzot, ka nevar novest Liu kungu līdz ārprātam, ārsti piespieda viņu katru dienu izpildīt vienu un to pašu uzdevumu. Divas reizes Liu kungs mēģināja no slimnīcas aizbēgt, taču viņam tas neizdevās. Pēc tam viņu pilnībā izolēja, un neļāva iziet pat koridorā. Tagad viņu piespiež uzkopt ēku un visas dušas telpas. Tomēr Liu kungs joprojām stingri turas pie savas pārliecības un reiz teica: „Neatkarīgi no tā, kur es atrodos, es ļauju cilvēkiem uzzināt, ka Faluņgun ir labs.”

Baidīdamies, ka patiesība par attieksmi pret Liu kungu varētu kļūt zināma ārpasaulei, tās darbinieki neļauj viņam lietot pildspalvu un papīru. Viņam ir aizliegts rakstīt vēstules un zvanīt pa telefonu. Ģimenes apmeklējumi ir aizliegti. Slimnīcas darbinieki cenšas viņu pilnībā izolēt. Kad Liu kunga draugi un radinieki mēģina zvanīt viņam uz slimnīcu, ārsti nekad nesauc viņu pie telefona. Šajā psihiatriskajā slimnīcā Liu kungs tiek mocīts jau 11 gadus.

Grūti iedomāties, ka tāds enerģisks, jauns cilvēks kā Liu kungs varēja 11 gadus atrasties psihiatriskajā slimnīcā, kur pastāvīgi cieš no ļaunprātīgas izturēšanās. Šo 11 gadu laikā Liu kungs ne brīdi nav bijis ārpus psihiatriskās slimnīcas un nav varējis dzīvot normālu dzīvi. Reiz slimnīcas galvenais ārsts teica kādam no Liu kunga darbavietas, lai tie panāk viņa atbrīvošanu, bet neviens no uzņēmuma nebija gatavs viņam palīdzēt.

Diemžēl Liu kunga māte joprojām atsakās klausīties patiesību par Faluņgun un viņas dēla vajāšanu. Viņa joprojām nevēlas glābt dēlu, jo viņas sirdi piepilda ļaunās ĶKP meli, naids un ļaunprātīgie apmelojumi. Māte spītīgi tic, ka viņas dēls ir psihiski slims un ka valdība viņu „gādīgi ārstē”.

4. Džan Žuņšenam garīgi traucējumi parādījās pēc ļaunprātīgas izturēšanās Haņdaņas piespiedu darba nometnē

30 gadīgais Džan Žuņšena kungs strādāja Haņdaņas metalurģijas rūpnīcā. 2009. gadā viņu arestēja un ieslodzīja Haņdaņas piespiedu darba nometnē. No jūnija līdz augustam miliči Ge Cjinsji un Dzja Jindzjuņs tur izveidoja „pāraudzināšanas” (1) centru Faluņgun praktizētāju vajāšanai. Miliči katru dienu sita Faluņgun praktizētājus ar gumijas nūjām un izdarīja uz viņiem spiedienu, lai piespiestu uzrakstīt „trīs paziņojumus” (2) par atteikšanos no Faluņgun.

Miliči liek arī ieslodzītajiem grūstīt un sist praktizētājus. Rezultātā Džan kunga un citu praktizētāju ķermeņus klāja zilumi. Dažiem bija tik nopietnas traumas, ka viņi nevarēja staigāt. Taču neskatoties uz to, miliči viņus nesaudzēja. Katru dienu visus praktizētājus piespieda strādāt vairāk nekā 12 stundas bez pusdienu pārtraukuma. Svētdienās praktizētājiem brokastis nav paredzētas. Ja praktizētāji nepaspēja izpildīt noteikto normu, viņiem bija jāstrādā līdz diviem naktī. No nepārtrauktajiem sitieniem un draudiem Džan kungam iestājās depresija un viņam parādījās garīgi traucējumi. Viņa apziņa kļuva neskaidra, un viņš kļuva nesaprātīgs. Kad ļaunprātību rezultātā Džan kungs kļuva psihiski nenormāls, viņu atbrīvoja medicīniskās palīdzības saņemšanai.

Noslēgums

Iepriekšminētie gadījumi nav pat tūkstošā daļa no visiem ĶKP noziegumiem, kurus tā pastrādājusi pret Faluņgun praktizētājiem. Fakti un pierādījumi stāsta par to, ka visas šīs „psihiskās saslimšanas” ir izraisījusi ĶKP. Lai vajātu Faluņgun, ĶKP pasludina veselus praktizētājus par psihiski slimiem.

Šis ir viens no visļaunākajiem un atbaidošākajiem paņēmieniem, ko ĶKP izmanto Faluņgun vajāšanai. Mēs nevaram iedomāties, cik nevainīgu praktizētāju ir tikuši arestēti un ieslodzīti „smadzeņu skalošanas centros” un psihiatriskajās slimnīcās, kur viņiem ar nezināmiem preparātiem sagrauj centrālo nervu sistēmu. Veselam un normālam cilvēkam šie preparāti izraisa ļoti smagas negatīvas sekas.

1. „Pārveidošana” – smadzeņu skalošanas un spīdzināšanas pielietošana, lai piespiestu praktizētāju atteikties no Faluņgun.

2. „Trīs paziņojumi”: ar smadzeņu skalošanas un spīdzināšanas palīdzību praktizētājus spiež parakstīt „nožēlošanas ziņojumu”, „garantijas ziņojumu” vai „norobežošanās ziņojumu” kā apstiprinājumu tam, ka viņi ir atteikušies no savas ticības. Ziņojumā praktizētājam liek atzīt nozēlu par Faluņgun praktizēšanu, apsolīt atteikties no Faluņgun un nekad vairs neapvienoties ar citiem praktizētājiem un nedoties uz Pekinu ar apelāciju Faluņgun aizstāvībai.

Raksts angļu valodā: http://en.minghui.org/html/articles/2013/1/11/137076p.html