Glezna: Astoņas noreibušas dievības

Leģenda par Astoņām dievībām iespējams aizsākās Tan dinastijas (viens no vispārticīgākajiem periodiem Ķīnas vēsturē 618. - 907. g.m.ē.) laikā. Dažādu dinastiju laikā tā atšķiras. Saskaņā ar leģendas versiju, kas izveidojās pēc Min dinastijas, darbojošās personas ir Džun Haņli, Džan Guolao, Haņ Sjandzi, Tie Guaili, Cao Guodzju, Lu Dunbiņs, Laņ Caihe un He Sjaņgu. Pēc izskata viņi visi ir ļoti atšķirīgi. Cao Guodzju ir Imperatora radinieks; Tie Guaili klibo, atbalstījies uz spieķa kā ubags; He Sjaņgu ir jauna un pievilcīga sieviete; Džan Guolao izskatās ļoti veselīgs, neskatoties uz viņa lielo vecumu un bieži jāj uz ēzeļa, sēžot atmuguriski. Haņ Sjandzi ir slavenā Tan dinastijas laika rakstnieka Haņ Ju brāļa dēls un viņam patīk spēlēt flautu; Džun Haņli rokā vienmēr šūpo palmu lapas vēdekli.

Katram no viņiem ir atšķirīga āriene un stils, kas ir tradicionāla tēma mākslinieku iztēlei. Ir kāda idioma, kas saucās „Astoņas dievības šķērso jūru, katrs parāda savas īpašās dievišķās spējas” un „Astoņas noreibušas dievības cīkstas” ķīniešu kaujas mākslās. Li Hundži kungs savās lekcijās arī ir pieminējis Džan Guolao, Lu Dunbiņu un Astoņas dievības. „Todien es stāstīju par Džan Guolao, kurš jāja atmuguriski uz ēzeļa, un, iespējams, cilvēki nebūs sapratuši, ko tas nozīmē. Viņš atklāja, ka iet uz priekšu nozīmē virzīties atpakaļ, un cilvēks ar vien vairāk attālinās no Visuma īpašības.” (Grāmata „Džuaņ Faluņ”, 9.lekcija, „Doma”)

Gleznas nosaukums ir „Astoņas noreibušās dievības”. Kādēļ dievības ir noreibušas? Uzrakstā blakus nosaukumam lasāms: „Debesu valdnieces Ilgmūžības persiki ir nogatavojušies, viņa atver durvis un rīko savas dzimšanas dienas svinības. Šīs dievības ciena labu vīnu un ir piedzērušās pie Jao dīķa.” (Jao dīķis ir vieta, kur Debesu valdniece rīko savas svinības). Viņi ir noreibuši, jo pabijuši Debesu valdnieces Ilgmūžības persiku svinībās pie Jao dīķa. Ilgmūžības persikkoki zied tikai reizi trīs tūkstoš gados, un tādēļ tie dod augļus tikai vienreiz trīs tūkstoš gados. Šie augļi ir ļoti vērtīgi. Protams, vīns, ar ko cienā Debesu valdniece, ir nenovērtējams, tas ir augstākās kvalitātes vīns, kas izturēts trīs tūkstošus gadus. Bet priekš tiem, kam patīk iedzert, nav nekā cita pasaulē, ar ko to varētu salīdzināt! Tādēļ pieredzējušās un zinošās Astoņas dievības guļ noreibušas pie Jao dīķa. Skat, kā vīna krūka ir apgāzta! Daži nespēj sevi balstīt, daži atrodas dzēruma eiforijā un daži ir noreibuši, bet joprojām grib vēl vienu kausu.