Vairāki praktizētāji miruši vajāšanu rezultātā Hebejas un Heilundzjanas provincē, un Tiaņdzjiņas pilsētā

Praktizētāja Kan Šužunas kundze dzīvoja Tiaņdzjiņas pilsētas Dzji apgabala Liudzikou ciematā. 2000. gadā viņa devās uz Pekinu apelēt Faluņ Dafa aizstāvībai. Viņu aizturēja Dzji apgabala policijas departamenta darbinieki, kas nogādāja viņu atpakaļ un 2000. gada 25. decembrī ieslodzīja viņu uz 18 mēnešiem piespiedu darba nometnē. Tiaņdzjiņas pilsētas Sieviešu piespiedu darba nometnē (agrāk devēta par Baņcjao sieviešu piespiedu darba nometni), ieslodzītā narkomāne Fen Ji (sieviete) lika Kan kundzei ilgstoši stāvēt kājās, kad viņas asinsspiediens bija 250 mm. Viņa tika spīdzināta, līdz viņa bija tuvu nāvei, un pēc tam atbrīvota pret galvojumu medicīniskās palīdzības saņemšanai. Pēc viņas atgriešanās mājās, vietēja policijas iecirkņa priekšnieks Cai Dzjinsjans un policists Kuan Aimiņs nepārtraukti viņu terorizēja. Viņa nomira 2002. gada augustā, aptuveni 47 gadu vecumā.

Praktizētāja Čeņ Ke kundze dzīvoja Tiaņdzjiņas pilsētas Hesji rajonā. Viņa tika daudzas reizes arestēta un nosūtīta uz piespiedu darba nometni. Saskaņā ar aculiecinieku teikto, 2005. gadā viņa tika ieslodzīta Hesji apgabala aizturēšanas centrā. Viņa mira no sirdslēkmes brīdī, kad viņai tika izdarīta piespiedu barošana. Apstākļi tiek izmeklēti.

Praktizētāja Sju Žuidzjiņa, kuras vecums nav zināms, bija pensionēta Daganas naftas ieguves lauka darbiniece. Pirms viņa sāka pilnveidoties Faluņ Dafa, viņai bija dzemdes vēzis. Pēc Faluņgun prakses uzsākšanas viņas veselība uzlabojās. Viņa tika arestēta 2001. gadā, brīdī, kad viņa cilvēkiem dalīja informatīvos materiālus, kuros bija atmaskotas represijas un skaidroti fakti par Faluņgun. Viņa tika ieslodzīta Tiaņdzjiņas sieviešu cietuma 5. korpusā. Viņu piespieda pieņemt smadzeņu skalošanu, taču drīz pēc tam viņas veselība pasliktinājās, un pirms viņas atbrīvošanas 2004. gada otrajā pusē, viņa kļuva pavisam nespēcīga. Vajāšanas dēļ viņai nebija ļauts izpildīt Faluņgun vingrojumus, un viņa nomira īsi pēc atbrīvošanas.

Praktizētāja Džan Lisjaņas kundze, 67 gadus veca, dzīvoja Heilundzjanas provinces Harbiņas pilsētā. Pēc Faluņ Dafa prakses uzsākšanas viņa atveseļojās no savām slimībām. Kad 1999. gadā sākās vajāšanas, viņas meita tika arestēta, un Datunas iecirkņa policisti (Daovuai rajonā) bieži viņus terorizēja, draudēja viņiem, liekot viņas ģimenei pamest mājas, lai izvairītos no aresta. Viņas agrākās slimības atgriezās, kā rezultātā 2007. gada 6. jūnijā viņa nomira.

63 gadus vecā praktizētāja Jaņ Sjudži kundze dzīvoja Heilundzjanas provinces Šuančenas pilsētas Šueicjuaņas rajona Dade ciematā. Uzreiz pēc vajāšanu sākuma, 1999. gada 22. jūlijā, viņa devās uz provinces galvaspilsētu ar apelāciju. Viņa divas reizes, 2000. gada jūnijā un decembrī, devās uz Pekinu, lai apelētu Faluņ Dafa aizstāvībai. Pekinā viņa tika arestēta. Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) aģenti turpināja terorizēt Jaņ Sjudži kundzi viņas mājās, liekot viņai dzīvot zem milzīga psiholoģiska spiediena. Viņa nomira 2003. gada aprīlī.

Praktizētāja Van Žudži, kura bija 65 gadus veca, dzīvoja Liaoninas provinces Daliaņas pilsētas attīstības zonā. Viņas dēls un vedekla ir Faluņ Dafa praktizētāji. Kad 1999. gada 20. jūlijā sākās vajāšanas, viņas dēls tika ieslodzīts Daliaņas pilsētas piespiedu darba nometnē, un viņas vedekla - Šeņjanas pilsētas Masaņdzja piespiedu darba nometnē. Viņas mazmeitai bija trīs gadi, un Van kundzei nācās vienai pašai viņu audzināt. Psiholoģiskās spīdzināšanas un finansiālā spiediena rezultātā Van Žudži kundze saslima ar urēmiju un 2007. gada 3. maijā nomira.