Drošības dienesta priekšnieka atzīšanās

Es vēlētos paust savu visdziļāko pateicību, jo īpaši Faluņgun dibinātājam, Li Hundži kungam, kā arī maniem biedriem Faluņ Dafa praktizētājiem. Tālāk es pastāstīšu par to, kā tika atmodināta mana apziņa, cerībā, kas tas palīdzēs arī citiem saskatīt patiesību.

Pirms biju kļuvis par drošības dienesta darbinieku, es strādāju kokvilnas vērptuvē. Mani atlaida par strīdēšanos un ķildām ar maniem kolēģiem. Pēc tam par mani neviens vairs nelikās ne zinis, un es bezmērķīgi klīdu apkārt no vietas uz vietu. Mans raksturs kļuva arvien sliktāks un sliktāks, un es galīgi zaudēju pašcieņu. Mājās es bieži vien situ savus ģimenes locekļus. Sabiedrībā es uzvedos agresīvi un terorizēju apkārtējos. Es sāku spēlēt azartspēles, dzert, apmeklēt naktsklubus, un darīju visas iespējamās sliktās lietas. Kad paliku vecāks, es atradu darbu vietējā sabiedriskās drošības biroja apsardzes firmā. Es atklāju, ka apsardzes darbinieki patiesībā ir ļaunās Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) vardarbības instrumenti, un viņi ir ārkārtīgi korumpēti. Viņi terorizē vienkāršos iedzīvotājus un dara visu, ko vien augstākstāvošie viņiem liek. Dzenoties pēc naudas un pašlabuma, policisti, apsardzes darbinieki un bandīti noslēdz savā starpā slepenas vienošanās. Redzot to visu, es sāku domāt, kā mainīt savu dzīvi.

2006. gada oktobrī es kļuvu par fabrikas drošības nodaļas priekšnieku. Drīz pēc tam es vairākas reizes pēc kārtas redzēju vienu un to pašu sapni. Manā sapnī daudzi pacienti ar mašīnu tika vesti uz klīniku. Ārsti aptaustīja pacientu galvas un plecus. Kad viņi to darīja, pacientu galvaskausi un pleci mirklī uzšķērdās, izšļācot asinis. Pēc atmošanās man visu dienu sāpēja galva un acis bija asinīm pieplūdušas. Es nesapratu, kāpēc. Es devos pie vietējiem iedzīvotājiem, kas strādā kompānijā, lai uzzinātu, kas atradās šajā vietā, pirms tika uzcelta fabrika. Vietējie man atbildēja: “Šeit atradās kapsēta. Varbūt kaut kas slikts liek tev redzēt šo sapni.” Tā nu es sadedzināju daudz papīra naudas, lai izdzītu to garu (ķīniešu ticējums), tomēr tas pats sapnis atkal atkārtojās.

Es neko tur nespēju padarīt. Reiz es izstāstīju šo sapni Sju, fabrikas galvenajam menedžerim (vēlāk es uzzināju, ka Sju ir Faluņ Dafa praktizētājs). Viņš sacīja: “Šajā fabrikā pirms vairākiem gadiem strādāja kāda gados veca kundze, kura bija ļoti slima, un tādēļ viņa izdarīja visu, lai sagatavotos nāvei. Taču viņa sāka praktizēt Faluņ Dafa un atlaba. Ja vien tu patiesi vēlies kļūt labs cilvēks un izstāties no komunistiskās partijas vai komjaunatnes organizācijas, tad saņemsi svētību.”

Tā es izstājos no komjaunatnes organizācijas un izdarīju to arī sava dēla vārdā. Dažas dienas vēlāk es sapnī redzēju, ka Rietumu pusē visas debesis pilda Budas gaisma. Milzīgs Buda man māja. Es skrēju pie viņa un nometos ceļos viņa priekšā. Buda pasmaidīja un pieskārās manam galvvidum. Septiņas dienas pēc kārtas, no 29. decembra līdz 4. janvārim, es redzēju vienu un to pašu sapni: vidū atradās dubļains ceļš, kam abās pusēs, cik tālu vien sniedzās skats, ziedēja sarkanas puķes. Zem sarkanajām puķēm bija mazas zilas lapiņas. Uz dubļainā ceļa kāds cilvēks, ko nespēju skaidri saskatīt, vedināja mani doties uz priekšu. 5. janvārī es sapņoju, ka bija pērkona negaiss un sarkanie ziedi pārklājās ar kaut ko salnai līdzīgu un kļuva balti, bet mazās zilās lapiņas sāka augt un izauga ļoti lielas. Pēc pamošanās es izstāstīju savu sapni citiem apsardzes darbiniekiem. Viņi man sacīja, ka tas ir diezgan savādi, jo viņiem zināmi tikai sarkani ziedi ar zaļām lapām, nevis sarkani ziedi ar zilām lapām.

Bija Jaunā Gada brīvdienu laiks, un kompānijā neviena nebija. 7. janvārī es devos satikties ar galveno menedžeri Sju un izstāstīju viņam savus sapņus. Viņš man atklāja, ka senajās pareģojumu grāmatās stāv rakstīts: “Kad sarkanas puķes klās visus ceļus, visā zemē valdīs trūkums,” kā arī “Kad sarkanās puķes noziedēs, uzplauks baltie ziedi.” Viņš sacīja: “Tavs sapnis pareģo ĶKP (sarkano ziedu) bojā eju.” Viņš sacīja, ka tikai Faluņ Dafa pilnveidošanās ceļš spēj mainīt cilvēka dzīvi. Sju paskaidroja man arī dažus principus. Noklausījies viņa teikto, es biju cerību pilns. Man prātā bija skaidra doma, ka tieši to es esmu meklējis visu savu mūžu. Man ap sirdi kļuva tik viegli.

Atskatoties uz savu agrāko dzīvi un darbiem, jāatzīst, ka es biju cilvēks, kas pastrādājis visa veida grēkus un ĶKP labā darījis visādas sliktas lietas. Tikai pilnveidojoties es spēšu atmaksāt sastrādāto karmu. Šeit es paužu savu visdziļāko nožēlu un svinīgi apsolu Skolotājam Li un Faluņ Dafa praktizētājiem, ka es pilnībā izstājos no šīs ļaunās partijas; ka no šī brīža es vēlos būt īstens praktizētājs, vēlos pilnveidoties pa taisno ceļu un atmaksāt sastrādāto karmu; ka rīkošos saskaņā ar principiem, kas izklāstīti grāmatā “Džuaņ Faluņ”. Es būšu prasīgs pret sevi un pilnveidošos, līdz sasniegšu Pilnību.

Mans godātais Skolotāj Li un mani biedri praktizētāji, lūdzu, ticiet man! Ar saviem darbiem es pildīšu doto solījumu.

Here is the article in English language:
http://en.clearharmony.net/articles/a39775-article.html

Jūs tiekat laipni aicināti izdrukāt un izmantot visus Clearharmony mājas lapā publicētos rakstus un to saturu, tomēr lūdzam atsaukties uz pirmavotu.