Je Sjiudzjuaņas kundze tiek spīdzināta 80 dienas Maņčen apvidus aizturēšanas centrā, Hebei provincē

Je Sjiudzjuaņas kundze ir skolotāja. 2000. gadā viņa tika arestēta par vajašanu atmaskojošu skrejlapu izplatīšanu un tika ieslodzīta Maņčen apvidus aizturēšanas centrā, kur viņu spīdzināja 80 dienas. Jau nākamajā dienā pēc ieslodzīšanas, Je kundzei lika strādāt fizisku darbu. Kad viņa atteicās sadarboties, aizturēšanas centra direktora vietniece Dzja Žuicjina raustīja un grūstīja viņu turp un šurp, kamēr vairāki sargi kliedza: ”Uzliec viņai rokudzelžus, ja viņa atsakās!” Tad viņi saslēdza Je kundzes rokas aiz muguras un pieslēdza pie dzelzs stieņa. Viņa tika atbrīvota no šī stāvokļa tikai pēc tam, kad viņa bija zaudējusi samaņu.

Aizturēšanas centrā Je kundzei katru dienu no rīta līdz pusdienlaikam lika vākt kaltētus piparus. Sliktās ventilācijas dēļ cilvēki bieži šķaudīja, un viņiem bija iekaisis kakls no kaltēto un putekļaino piparu ostīšanas un ieelpošanas. Darba slodze bija pārmērīgi augsta. Reiz, kad Je kundze iebilda par lielo darba slodzi, apsargs vārdā Li sita viņu ar koka nūju pa rokām un kājām. Rezultātā viņai uz rokām un kājām izveidojās daudzi zilumi un nobrāzumi. Sitienu radīto spēcīgo sāpju dēļ Je kundze naktī nevarēja gulēt un pieskarties savām kājām. Divi citi Faluņgun praktizētāji arī tika spīdzināti par savu ticību. No sišanas viņu kājas bija klātas zilumiem. Kad viņi nokrita zemē, apsargs Li sita ar priekšmetu viņiem pa pēdām. Rezultātā viņu pēdas tik ļoti uztūka, ka viņi nevarēja uzvilkt apavus.

Reiz Je kundze iesaucās: ”Faluņ Dafa ir labs! Atjaunojiet mana Skolotāja [Skolotājs Li Hundži, Faluņ Dafa dibinātājs] reputāciju.” Tad apsargi ieslēdza viņu mazā krātiņā un izlika saules svelmē. Viņai ap kaklu tika aplikti dēļi, un viņas rokas tika saslēgtas aiz muguras. Viņa nevarēja ne piecelties, ne pakustēties, viņa varēja vienīgi sēdēt krātiņā. Tomēr viņa turpināja saukt: ”Faluņ Dafa ir labs!” Viņa gribēja, lai visi tur esošie cilvēki uzzinātu, ka Dafa tiek apmelots. Apsargi vairākkārtīgi pļaukāja viņas seju, kamēr viņas mute un smaganas sāka asiņot.

Kad daži cilvēki ieraudzīja, kā apsargi izturējās pret Je kundzi, viņiem radās līdzjūtība. Je kundze skaidroja viņiem patiesību. Rezultātā apsardze un citi ieslodzītie sita viņu vēl vairāk, kā arī lamāja viņu. Starp vainīgajiem bija apsargs Li un Dzja Žuicjiņa. Kad pusdienlaikā Je kundze tika beidzot atbrīvota, viņas seja bija ļoti uztūkusi un sāpēja.

Je kundze uzsāka bada streiku, lai protestētu pret netaisnīgo vajāšanu. Tad apsardze brutāli izdarījai viņai piespiedu barošanu. Kad viņa atteicās sadarboties, Dzja Žuicjiņa izvilka Je kundzi no viņas kameras pagalmā un sāka viņu sist. Kad Je kundze nokrita zemē, Dzja sagrāba vienu viņas kurpi un sita ar to viņai pa seju. Dzja Žuicjiņa turpināja sist Je kundzei pa seju vairākus desmitus reižu. Pēc tam viņa pavēlēja dažiem ieslodzītajiem saslēgt Je kundzes rokas viņai aiz muguras. Viņi piespieda Je kundzi pie zemes, turot viņu aiz matiem un uzkāpjot viņai uz kājām. Tad Dzja Žuijciņa ar varu ievietoja barošanas cauruli Je kundzes rīklē, vienlaicīgi turpinot sist un lamāt Je kundzi. Viņa arī apgalvoja, ka viņi cenšas būt laipni. Dažreiz, kad Je kundze tika piespiedu kārtā barota, apsargs Li ar nūju sita viņai pa potītēm, kamēr tās uzpampa un kļuva purpursarkanas.

Pēc piespiedu barošanas viņi atstāja barošanas cauruli Je kundzes rīklē, kamēr viņas rokas joprojām bija saslēgtas aiz muguras. Je kundze cieta milzīgas sāpes un viņa nevarēja apgulties, lai naktī aizmigtu. Viņa varēja gulēt tikai tupus vai sēdus. Viņa nevarēja nomazgāties, paēst vai atviegloties bez citu palīdzības. Šādi viņa tika spīdzināta vairāk kā desmit dienas pēc kārtas.

Kādu dienu Je kundzei izdevās izņemt barošanas cauruli. Kad Dzja Žuijciņa to uzzināja, viņa nikni sita Je kundzi. Rezultātā Je kundze bija noklāta ar brūcēm. Viņa tika piespiedu kārtā barota 46 dienas pēc kārtas. Viņas svars nokritās no 58 kg līdz 39.5 kg. Aizturēšanas centrā viņu bieži sita un saslēdza rokudzelžos.

80 dienu laikā, kuras viņa pavadīja ieslodzījumā, ne tikai Je kundze tika pakļauta necilvēcīgai spīdzināšanai, bet arī viņas ģimene mājās cieta. Tajā laikā viņas bērnam bija tikai 5 gadi. Viņš bieži raudāja, ilgojoties pēc savas mātes, un atteicās naktī gulēt. Viņa vecvecāki nevarēja viņu nomierināt, un viņa tēvs bēdājās, kad redzēja savu dēlu raudam un saucam pēc savas mātes. Kad 1999. gadā sākās vajāšana, daudzus cilvēkus bija maldinājusi melīgā valsts propaganda, kuru par Faluņgun izplatīja Ķīnas komunistiskā partija. Rezultātā Je kundzes vīrs palika kluss un noslēdzās sevī, pildot savu darbu, un daudz cieta.