Latvijas Parlamenta pārstāvis: „Komunisma ideoloģija... iznīcināja cilvēku dabas morāles vērtības.”

2006. gada 25. janvārī Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja (EPPA), kuras sastāvā atrodas parlamentārieši no 46 Eiropas valstīm, savā plenārsēdē pieņēma rezolūciju ar nosaukumu „Nepieciešamība starptautiski nosodīt totalitāro komunistisko režīmu noziegumus”. Rezolūciju balsojumā tika pieņemta ar 99 balsīm pret 42, kas piesaistīja visas pasaules valstu uzmanību. Eiropa ir vieta, kur radies komunisma rēgs. Šī rezolūcija, ko pieņēmusi EPPA, vēsta, ka sākas jauns totalitāro komunistisko režīmu starptautiskā nosodījuma vilnis.

Pirms balsošanas par rezolūciju, plenārsēdē notika divu stundu ilgas, intensīvas debates. Dažādu valstu parlamentu pārstāvji teica runas, kurās tika izklāstītas personīgās pieredzes un viedokļi par komunistiskajiem režīmiem. Clearharmony publicēs šīs runas, lai pievērstu uzmanību noziegumiem, ko pastrādājis pasaulē lielākais komunistiskais režīms – Ķīnas komunistiskajā partija – kura jau septiņus gadus nežēlīgi apspiež Faluņgun praktizētājus, kā rezultātā bojā gājuši gandrīz trīs tūkstoši cilvēku un reģistrēti vismaz 44 000 spīdzināšanas gadījumi.

Tālāk seko Latvijas Parlamenta pārstāvja Kastēna kunga runa:

Es vēlos izteikt savu atzinību Asamblejai par tās lēmumu izveidot starptautiskās debates par totalitāro komunistisko režīmu nosodīšanu. Mēs atbalstam uzsāktās starptautiskās debates par komunistisko režīmu noziegumiem centrālajā un Austrumeiropā pagājušajā gadsimtā. Totalitāro komunistisko režīmu noziegumi ir jāizmeklē, un tie, kuri tos pastrādājuši, ir jāsauc tiesas priekšā, kā tas notika ar briesmīgajiem noziegumiem, ko izdarījuši nacisti.

Baltijas valstu iedzīvotāji bija to miljonu nevainīgu cilvēku vidū centrālajā un Austrumeiropā, kuri tika nogalināti, deportēti vai nomērdēti badā Padomju režīma koncentrācijas nometnēs. Simtiem tūkstoši poļu, ukraiņu, latviešu, igauņu, moldāvu un krievu tika nogalināti vai deportēti laikā no 1939. līdz 1941. gadam un no 1944. līdz 1945. gadam. Deportācija turpinājās arī pēc kara, kad Rietumeiropa dziedēja Otrajā Pasaules karā gūtos ievainojumus un sāka saņemt palīdzību no ASV.

1949. gada 25. martā vienas nakts laikā 45 000 latviešu un viņu ģimenes tika izsūtīti uz Sibīriju. Tikai nedaudzi no viņiem atgriezās. Tas ir morāls pienākums komunistiskā režīma nogalināto upuru vārdā, dot tiem, kuri ir palikuši dzīvi un viņu ģimenēm morālu kompensāciju par viņu ciešanām. Latvijas Parlaments jau ir pieņēmis deklarāciju, kas nosoda komunistiskās okupācijas režīmu, ko tika uzspiests pēc Padomju iebrukuma 1940. gadā. Mana valsts jau ir izveidojusi komiteju, kurā ietilpst parlamentārieši un neatkarīgie eksperti, lai apkopotu un novērtētu informāciju par cilvēktiesību pārkāpumiem totalitārā komunistiskā režīma valdīšanas laikā. Viņi ir gatavi cieši sadarboties ar Eiropas Padomes ekspertu komiteju.

Latvijas iedzīvotāji uzmanīgi seko līdzi šīs rezolūcijas projekta liktenim. Ļaujiet man minēt vienu piemēru. Vakar mūsu delegācija saņēma vēstuli no Naģeždas Čugunovas kundzes, kura dzīvo Rīgā. Vēstule ir rakstīta krievu valodā, tādēļ es citēšu daļu no tās krieviski.

Komunistiskā ideoloģija viņa valstī ir iznīcinājusi cilvēka dabas morāles vērtības. Tā ir radījusi situāciju, kad sabiedrība interesējas vienīgi par sevi. Tika iznīcināti miljoniem „brīvdomātāju”. Nosodīt to, kas ir noticis, būtu vēsturiska taisnība.

Plašāku informāciju par rezolūciju „Nepieciešamība starptautiski nosodīt totalitāro komunistisko režīmu noziegumus” varat atrast: http://www.clearharmony.net/articles/200601/31217.html

Piebilde: Eiropas Padome (EP) dibināta 1949. gada 5. maijā, tās sastāvā ir 46 dalībvalstis, un tās mītne atrodas Strasbūrā, Francijā. EP tiecas aizstāvēt cilvēktiesības, parlamentāro demokrātiju un tiesību normas, ar mērķi veicināt vienošanos visā kontinentā, lai standartizētu dalībvalstu sociālās un juridiskās darbības un veicinātu eiropeiskas identitātes apzināšanos, kura balstīta uz kopīgām vērtībām un dažādu valstu kultūru. Augstākā lēmumus pieņemošā institūcija ir Ministru komiteja, kas sastāv no 46 ārlietu ministriem vai to pārstāvjiem Strasbūrā (vēstnieki/pastāvīgie pārstāvji). Eiropas Cilvēktiesību tiesa atrodas Eiropas Padomes pakļautībā.