Apvienotā Karaliste: Kembridžā notiek parāde, lai veicinātu brīvību Ķīnā

Sestdien, 2006. gada 25. novembrī, pilsētas centrā notika parāde, lai pievērstu sabiedrības uzmanību tūkstošiem jūdžu tālu notiekošajai netaisnībai, kas iedvesmoja pilsētas vietējos iedzīvotājus rīkot šo pasākumu.

Gājienu Kembridžas ielās organizēja vietējie ķīniešu tautības iedzīvotāji, lai atzīmētu piecpadsmit miljonu cilvēku izstāšanos no Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP).

“Izstāšanās no ĶKP” kustība sākās pēc tam, kad laikraksts „The Epoch Times” publicēja godalgoto rakstu sēriju „Deviņi komentāri par komunistisko partiju”, kurā atmaskota komunistiskās partijas vardarbības pilnā vēsture. Pirmo reizi rakstu sērija tika publicēta pirms diviem gadiem.

Pēc parādes pie Rātsnama notika mītiņš, kura laikā runu teica politiķis-veterāns Lords Turlovs, „The Epoch Times” (Apvienotajā Karalistē) galvenais redaktors Dr. Viljams Liu, Kembridžas iedzīvotāja un patvēruma meklētāja no Ķīnas Fenlin Džou kundze, Kembridžas iedzīvotājs un Apvienotās Karalistes „Izstāšanās no ĶKP centra” direktors Dr. Guihua Li, kā arī ķīniešu cilvēktiesību advokāts Sju Bei Fana kungs.

Lords Turlovs savā runā sacīja: “AK Ārlietu Ministrija ziņo, ka [Ķīnā] visās jomās notiek nepārtraukti un smagi cilvēktiesību pārkāpumi, spīdzināšana ir plaši izplatīta, nav neatkarīgas tiesu administrācijas, komunistiskā partija kontrolē un ignorē tiesnešus. Viens no šķēršļiem, kas kavē taisnīgas tiesas norisi, ir patvaļīga administratīvā ieslodzījuma pielietošana.”

“Piecdesmit gadu laikā partijas kontrolē esošo plašsaziņas līdzekļu nepārtrauktā propaganda ir izveidojusi absolūti nepatiesu vēsturisko ainu par partijas pagātni, ar klajiem meliem piesedzot briesmīgus faktus, ieskaitot Mao Dzeduna īstenoto astoņdesmit miljonu līdzpilsoņu noslepkavošanu viņa sistemātiski izplānotajā genocīda slaktiņā, lai piespiestu tautu pakļauties. Kad 2004. gadā tika publicēti „Deviņi komentāri par komunistisko partiju”, pirmo reizi tika pārdurts melu balons. Pirmo reizi ķīniešiem radās iespēja ieraudzīt patiesību bez izpušķojumiem.”

Kembridžas iedzīvotāja Rozija Vilsone sacīja: „Tas patiešām, patiešām ir lieliski, un mēs jau sen vēlējāmies uzzināt, kas noticis Ķīnā. Buša un Blēra valdība cenšas noslēpt cilvēktiesību jautājumu.”

Kāds cits Kembridžas iedzīvotājs, Endrjū, sacīja: „Cilvēki patiesībā nezina, kas notiek Ķīnā. Par notiekošo tik tiešām ir pamats uztraukties, bet mēs, šķiet, esam izvēlējušies maigo pieeju.

Dr. Liu savā runā sacīja: „ĶKP ir cilvēces lielākais posts. ĶKP noslepkavoto cilvēku skaits ir lielāks, nekā bojā gājušo skaits visos pasaules karos kopā ņemot. Tā ir amorāla sabiedrība, kas balstīta uz cīņu starp šķirām un dabu. ĶKP liek cilvēkam atteikties no jebkādas ticības un piespiež viņu cīnīties. Tā rūpējas vienīgi par savu varu, nevis par cilvēka dabu. Tā iznīcina cilvēcību.”

“Visas pasaules skatieni pievērsti Ķīnai, un mums nepieciešams izvērtēt, kā Ķīna ietekmēs pasauli. Šī kustība, kas saistīta ar izstāšanos no ĶKP, attiecas ne tikai uz ķīniešiem, tā attiecas uz katru no mums.”

Savā runā Kembridžas iedzīvotāja Džou kundze atcerējās savu bērnību, kad viņas ģimene cieta no bada un ĶKP vajāšanas. Viņas vecāki smagi strādāja Ķīnas laukos. Bet, neskatoties uz to, viņiem vienmēr trūka pārtikas. Viņas mamma, kā arī Džou kundze pati un viņas brālis bieži raudāja, jo viņi vienmēr bija izsalkuši. Kultūras revolūcijas laikā viņas tēvu bieži nostādīja tūkstošu iedzīvotāju priekšā viņu ciematā, kurš viņš tika kritizēts un sists. ĶKP konfiscēja visu ciemata zemi, un katrs, kurš uzdrošinājās pret to iebilst, tika sists un kritizēts. Viņa nespēja saprast, kādēļ visi strādīgie cilvēki tiek sisti un kritizēti, kamēr slinkie par izteikto kritiku tiek godāti kā varoņi. Viņa uzauga badā un pastāvīgās bailēs, ka viņas tēvu varētu nogalināt. Viņa izdzīvoja, ēdot lapas un jebkādus augus, ko vien varēja atrast. Džou kundze sacīja: „Mēs nevēlējāmies būt ĶKP vergi, taču mums nebija citas izvēles. Mums izskaloja smadzenes ar meliem un mums nācās sekot ĶKP, vai arī mēs nespētu izdzīvot.” Džou kundzes stāsts lika sariesties asarām daudzu klausītāju acīs.

Kāds cits Kembridžas iedzīvotājs, Pjērs no Francijas, teica: „Ir labi, ka tika sarīkots šis mītiņš, jo es patiešām nezināju, kas notiek Ķīnā.”

Ķīniešu cilvēktiesību advokāts Sju kungs pastāstīja, kā viņš strādāja par advokātu Ķīnā. Viņš palīdzēja strādniekiem gadījumos, kad tika pārkāptas viņu tiesības vai netika izmaksātas algas. Par to viņš tika ieslodzīts uz četriem gadiem (kopā ar cietumniekiem, kas notiesāti uz nāvi) un bija spiests strādāt smagu darbu. Viņš pastāstīja, ka ieslodzījumā viņš “cieta no necilvēcīgas izturēšanās”. Lai spīdzinātu cilvēkus, viņi neļāva gulēt, piekāva un ievietoja viņus mazos krātiņos, tādos kā suņu būdas. Neskaitāmi cilvēki ļoti baidās no viņiem.

“Ceru, ka visi cilvēki, kam ir sirdsapziņa, apvienos savus spēkus un apturēs ĶKP nežēlīgo diktatūru. Atgūsim demokrātiju un pilsonisko brīvību, ticības un vārda brīvību.”

Kembridžas iedzīvotājs Dr. Li kungs savā runā teica: “Cilvēki rietumu valstīs nevar iedomāties, ko patiesībā nozīmē izstāties no ĶKP. Tā krāpj, vajā un nogalina, lai piespiestu katru zemoties tās priekšā un neuzdrīkstēties apstrīdēt tās autoritāti. Daudzi ķīnieši zaudējuši jebkādu taisnīguma izjūtu un cilvēka pašcieņu.”

“Izstāties no ĶKP, nozīmē pakļaut savu un savu tuvinieku dzīvības atriebības briesmām. Tādēļ mēs varam saprast, cik drosmīgam un stipram jābūt cilvēkam, ja viņš vai viņa izstājas no ĶKP. Tas nozīmē, ka cilvēks ir apņēmies piecelties kājās un no jauna atgūt savu cilvēcību.”

Klātesošajiem tika arī nolasīta vēstule no Parlamenta locekļa Martina Horvuda. Tajā bija teikts: “Esmu ļoti satraukts par nepārtrauktajiem cilvēktiesību pārkāpumiem, ko izdara Ķīnas komunistiskā partija, un es gaidu to dienu, kad visas Ķīnas daļas un Tibeta baudīs brīvību, demokrātiju un neatkarību.”

Atbalstu izteica arī Parlamenta locekļi Fabiāna Hamiltona, Deivids Lovs, Maiks Hankuks, Heizels Blērs un Džons Berkovs.