25. aprīļa miermīlīgās apelācijas un cilvēku masveida izstāšanās no ĶKP vēsturiskā nozīme

25. aprīļa miermīlīgā apelācija un ļaunās ĶKP represijas pret Faluņgun

1999. gada 25. aprīlī, pamatojoties uz Ķīnas konstitūcijas dotajām tiesībām, aptuveni 10 000 Faluņgun praktizētāju sapulcējās pie apelāciju biroja, kas atrodas netālu no Džunnaņhai valdības ēku nožogotās teritorijas, lai miermīlīgi apelētu, pieprasot valdības ierēdņus atbrīvot Faluņ Dafa praktizētājus, kas tika arestēti Tieņdzjiņas pilsētā, un nodrošināt neapdraudētu pilnveidošanās vidi un likumīgas tiesības publicēt Faluņ Dafa grāmatas. Premjers Džu Žundzji un citas augsta ranga amatpersonas satikās ar praktizētāju pārstāvjiem, kamēr praktizētāji, kas stāvēja uz ietves, saglabāja vislabāko kārtību. Praktizētāji devās prom no notikuma vietas 11.30 pēcpusdienā, kad viņu prasības tika uzklausītas, atstājot aiz sevis tīru ietvi. Tādā veidā, šī miermīlīgā apelācija, ko bija izraisījusi vardarbība, tika atrisināta racionāli. Šis tad arī ir satriecošais „25. aprīļa miermīlīgās apelācijas” incidents. Starptautiskie plašsaziņas līdzekļi slavēja šī notikuma korekto atrisināšanu un nosauca to par „pirmo piemēru, kad Ķīnas valdība pieņem tautas ieteikumus”, un izskanēja komentāri, ka „ķīnieši ir cēluši savu pieklājības līmeni”.

Pasaules plašsaziņas līdzekļi bija nemazāk pārsteigti, kad pēc nepilniem trim mēnešiem, 1999. gada 20. jūlijā, ĶKP atsauca savu solījumu ļaut „brīvi praktizēt” un uzsāka nežēlīgu, brutālu un ilgstošu genocīdu pret Faluņgun praktizētājiem, kas tic „Īstenībai, Labestībai, Pacietībai”.

Kas lika ĶKP mežonīgi vajāt šos vienkāršos cilvēkus, kuri nekad nav nevienam kaitējuši un kuri seko „Īstenības, Labestības, Pacietības” principiem? Daži cilvēki domā, ka „25. aprīļa apelācija pie Džunnaņhai” ir iemesls, kādēļ ĶKP represē Faluņgun. Taču saskaņa ar iekšējo informāciju, 1999. gada 25. aprīļa vakarā Dzjans uzrakstīja vēstuli Politbiroja locekļiem un citiem ierēdņiem, kurā viņš izteica apsūdzību un apgalvoja, ka ir kāds cilvēks, kas slepeni izplānojis un vadījis 25. aprīļa apelāciju. (Norāde: Pilnīgi slepeni, Centrālā Biroja fakss [1999] #14, Centrālā ĶKP Biroja paziņojums par biedra Dzjan Dzemiņa vēstules Politbiroja locekļiem un citiem līderiem tālāku nodošanu). 1999. gada 7. jūnijā Dzjans atkārtoti paziņoja Politbiroja sapulcē, ka Faluņgun ir dziļi politiska sabiedriskā pagātne, sarežģīta starptautiskā pagātne un ka „tas ir visnopietnākais gadījums kopš 1989. gada politiskās kustības”. 1999. gada 13. jūnijā viņa runa tika slepeni nodota tālāk pa iekšējiem kanāliem ĶKP sistēmā (Norāde: Pilnīgi slepeni, Centrālā Biroja fakss [1999] #30, Centrālā ĶKP Biroja paziņojums par biedra Dzjan Dzemiņa Politbiroja sapulcē par Faluņgun problēmas steidzamu atrisināšanu teiktās runas izdrukāšanu un tālāku nodošanu). Kā to apliecina citi augsti stāvoši ĶKP ierēdņi, iepriekšējos divos dokumentos Dzjans atmaskoja savu ārkārtējo tieksmi pēc personīgās varas un stūrgalvīgi pieņēma lēmumu par nelikumīgās vajāšanas uzsākšanu.

Patiesībā sliktā izturēšanās pret Faluņgun sākās jau 1996. gadā ar dienas laikraksta „Guanmin” incidentu (tika publicēts raksts, kas nomelnoja Faluņgun). ĶKP ar slēptiem motīviem sistemātiski īstenoja savas represijas pret Faluņgun. Pirmkārt, viņi aizliedza Faluņgun grāmatu publicēšanu. Otrkārt, Sabiedrības drošības ministrs neļāva izskanēt pozitīvajiem komentāriem par Faluņgun, ko bija izteicis Tautas Kongresa priekšsēdētājs Cjiao Ši un premjers Džu Žundzji. Treškārt, 1998. gada jūlijā Sabiedriskās Drošības ministrijas Pirmās nodaļas iekšienē Faluņgun tika nosaukts par „kultu” un tika izsūtīts liels daudzums spiegu, lai savāktu pierādījumus, izdzenātu nodarbību grupas, veiktu kratīšanu cilvēku dzīves vietās, konfiscētu personīgo īpašumu, u.t.t. ĶKP sliktā izturēšanās pret Faluņgun grupu pakāpeniski saasinājās līdz pat „Tieņdzjinas pilsētas incidentam”, kad policisti piekāva un arestēja praktizētājus, kā rezultātā 1999. gadā 25. aprīlī 10 000 praktizētāju sapulcējas Džunnaņhai, lai miermīlīgu apelētu.
2004. gada 4. decembrī laikraksts „The Epoch Times” publicēja rakstu sēriju „Deviņi komentāri par komunistisko partiju”, kas pirmo reizi pilnībā un dziļi atklāja, kādēļ ĶKP genocīda formā nežēlīgi vajā Faluņgun praktizētājus, kas tic „Īstenībai, Labestībai, Pacietībai”. „Deviņos komentāros” tiek arī atmaskots, kā Dzjans uzsāka un turpināja īstenot šīs ļaunās represijas, izmantojot ĶKP sistēmu.

„Bijušais ĶKP ģenerālsekretārs Dzjans Dzemiņs ir tas, kurš iecerēja, uzsāka un vadīja pret Faluņgun vērstās ļaunās represijas. Dzjans Dzemiņs pilnībā izmantoja varu, stāvokli, disciplinārās metodes un politisko kampaņu mehānismus, lai uzsāktu Faluņgun vajāšanu. Viņam neizdosies izvairīties no atbildības par šo vēsturisko noziegumu. No otras puses, ja nebūtu ĶKP, Dzjans Dzemiņs nebūtu varējis uzsākt un īstenot šo nežēlīgo vajāšanu. Kopš savas rašanās, ĶKP nespēja paciest taisnīgumu un labestību. Ar apspiešanu kā metodi un represijām kā savu kompetenci, ĶKP valdīšana balstās uz vienas vienīgas partijas stingru apziņas kontroli. Savā būtībā ĶKP baidās no „Īstenības, Labestības, Pacietības” un uzskata Faluņgun par ienaidnieku. Tādēļ šī Faluņgun apspiešana un represijas bija neizbēgamas. Dzjans Dzemiņs un ĶKP, uzbrūkot „Īstenībai, Labestībai, Pacietībai”, deva iespēju izplatīties meliem, ļaunumam, vardarbībai, indei, naidam un korupcijai. Tā rezultātā visā Ķīnā iestājās vispārējs morāles pagrimums, kas ir ietekmējis katru.” („Deviņi komentāri par komunistisko partiju”; 5. daļa: Dzjan Dzjemiņa slepenā vienošanās ar Ķīnas komunistisko partiju, lai īstenotu represijas pret Faluņgun; Nobeigums)

Tādējādi, vienalga, vai „25. aprīļa” miermīlīga apelācija būtu notikusi, vai ne, ĶKP tik un tā būtu uzbrukusi 100 miljoniem praktizētāju, kas seko „Īstenībai, Labestībai, Pacietībai”. To noteica tās ļaunā būtība, un tas ir galvenais iemesls genocīda represijām pret Faluņgun.

25. aprīļa miermīlīgās apelācijas un cilvēku masveida izstāšanās no ĶKP vēsturiskā nozīme

Kā monumentāls vēsturisks notikums „25. aprīļa” apelācija, vērtējot to no problēmas miermīlīgā atrisināšanas procesa aspekta, pēc šī raksta autora domām ir devums Ķīnai un pasaulei, un ķīniešu sabiedrības attīstībai. Cilvēku morāle ir neparasta un dziļa.

1. Miermīlība ir labvēlīgs atrisinājums un sekošana Debesu gribai – „25. aprīļa” miermīlīgā apelācija ir Ķīnas vienkāršo cilvēku morālā uzvara.

„25. aprīļa” apelācijas miermīlīgs atrisinājums notika, pirmkārt, tādēļ, ka vienkāršu cilvēku grupa, kas tic „Īstenībai, Labestībai, Pacietībai”, aizstāvēja savu ticību un tiesības, nevis izmantojot vardarbību un ekstrēmus lozungus, bet darot to racionāli, skaidri, mierīgi un ar stingru prātu. Daži augsta līmeņa līderi saprata viņu labestību, patiesumu un pacietību, un savstarpēja miermīlība un racionalitāte skaidri parādīja „Īstenības, Labestības, Pacietības” vērtību un skaistumu, kas rezultātā noveda pie miermīlīga izlīguma.

„Īstenība, Labestība, Pacietība” ir ticība Dievam un vispārēja vērtība, ko būtu jāievēro visiem cilvēkiem. Pašlaik Faluņgun ir plaši izplatījies 80 pasaules valstīs un dažādos reģionos un ir ieguvis tūkstošiem apbalvojumu un atzinību. Mēs varam redzēt, ka labestīgi un miermīlīgi cilvēki ar stingru taisnu ticību ir valstu labklājības morālais pamats un Debesu gribas apliecinājums. „Īstenību, Labestību, Pacietību” augstu vērtē un ciena visi labsirdīgie cilvēki visā pasaulē. Vienīgi ĶKP jau septiņus gadu vajā Faluņgun. ĶKP nepakļāvās Debesu gribai, zaudēja cilvēku atbalstu un tādējādi zaudēja arī pamatu savai eksistencei.

2. 25. aprīļa apelācijas miermīlīgs atrisinājums notika pateicoties tam, ka tika aizstāvēta sirdsapziņa un taisnīgums.

Mēs varam redzēt, ka Faluņ Dafa praktizētāju darbības kopumā ir miermīlīgas un racionālas, taču stingri saprātīgas, un pateicoties likumīgajai apelācijai tajā paša dienā tika panākts miermīlīgs atrisinājums. ĶKP iekšienē pastāvēja divas pilnīgi pretējas nostājas, kas skaidri izpaužas visā apspiešanu un vajāšanu procesā. Izvēle starp taisnīgo un ļauno, labo un slikto ir atkarīga tikai no vienas domas, taču rezultāts var būt tikpat pretējs, kā debesis un zeme. Kad valda ļaunums, notiek nežēlīgas slepkavības, un bezkaunīgi nelieši iznāk uz skatuves. Septiņu gadu ilgās nežēlīgās represijas ir uzbrukušas tiem ĶKP biedriem, kam vēl ir palikusi sirdsapziņa, un katra cilvēka tikumība tiek nesaudzīgi pārbaudīta.

Patiesībā, pēc 25. aprīļa incidenta atklātums un Valsts politika attiecībā uz represijām pret Faluņgun ir bijusi robežšķautne ĶKP varai, kas pilnībā samaitājas un kļūst dēmoniska.

3. Cilvēku masveida izstāšanās no ĶKP ir Debesu žēlsirdības akts, lai miermīlīgā ceļā sagrautu ĶKP. Izstāšanās no ĶKP ir virziens, kas pakļaujas Dievu gribai.

ĶKP septiņus gadus vajā Faluņgun un ir uzkrājusi asiņainus parādus, kas ir tik milzīgi, kā kalns. Vienīgais tās liktenis ir bojā eja, un tā ir Debesu griba. Katra vēlme vai rīcība, kas mēģina glābt ĶKP, var vienīgi novest pie vēl lielākām traģēdijām Ķīnā. Vienīgi atsakoties no ĶKP savā prātā, sagraujot ĶKP organizāciju un iznīcinot visus tās ļaunos elementus Ķīnai var būt nākotne.

Cilvēku masveida izstāšanās no ĶKP vilnis ir radījis iespēju, kas ļauj Ķīnai miermīlīgi pāriet uz nekomunistisku sabiedrību, jo, pirmkārt, Dievi iznīcina ĶKP. Jūs varat izdzīvot vienīgi izstājoties no tās, un tas ir žēlsirdīgais glābiņš, ko Debesis sniedz cilvēkiem. Otrkārt, līdz ar cilvēku masveida izstāšanās no ĶKP viļņa virzību uz priekšu, visas dzīvās būtnes, kas zaudējušas savu sirdsapziņu un taisno ticību, tiks atsijātas. Tajā paša laikā parādīsies cilvēki ar stingru raksturu un tikumu, kas būs nākotnes ķīniešu sabiedrības mugurkauls, un tā ir vienlīdzīga iespēja visām dzīvajām būtnēm. Taču tas, cik stipra būs šī garīgās atmodas straume, ir atkarīgs ne tikai no katra cilvēka sirdsapziņas atmošanās, bet arī no cilvēku centieniem uzzināt patiesību. Mēs bruģējam rītdienas ceļu, jo rītdienas panākumi rodas no šodienas upuriem.

No 1999. gada 25. aprīļa, kad 10 000 Faluņgun praktizētāji miermīlīgi apelēja, līdz 2006. gada 25. aprīlim, kad vairāk nekā 10 miljoni cilvēku visā pasaulē ir izstājušies no ĶKP, redzama nepārprotama ĶKP virzība uz tās bojā eju. Šī brīnumainā parādība tika radīta miermīlīgā ceļā ar drosmi, kas izriet no „Īstenības, Labestības, Pacietības” bezgalīgās enerģijas. Faluņ Dafa praktizētāji aizstāv savu ticību „Īstenībai, Labestībai, Pacietībai” ar savām dzīvībām, un viņi ir izveidojuši tikumības fundamentu, kas pastāvēs katrā paaudzē.