Vācija: Karlsrūes pilsētā notikusi 2009. gada Faluņ Dafa pilnveidošanās pieredzes apmaiņas konference

2009. gada 28. decembrī Vācijā, Karlsrūes pilsētā, notika Faluņ Dafa pilnveidošanās pieredzes apmaiņas konference. Praktizētāji dalījās savā pieredzē par to, kā viņi ieskatījušies sevī, sadarbojušies ar biedriem praktizētājiem un harmonizējuši attiecības ar ģimenes locekļiem. Daudzi konferences dalībnieki sacīja, ka viņi daudz guvuši no šīm pieredzēm.

Čen kundze sacīja: „Es biju dziļi aizkustināta. Es uzzināju, ka citiem praktizētājiem ir lielākas grūtības, nekā man, bet viņi ir pārvarējuši tās ar stingrām taisnajām domām. Es jautāju sev: „Kāpēc es tā nevaru?” Kādas praktizētājas pieredze atstāja uz mani dziļu iespaidu. Viņa mācījās no galvas Likumu (Faluņgun mācību) un vienmēr aplūkoja problēmu, balstoties uz Likumu. Tas mani iedrošināja.”

Kāds cits ķīniešu praktizētājs sacīja: „Praktizētājs, kurš ir Dafa mājas lapas redaktors, stāstīja par to, kā atbrīvoties no pieķeršanās parādīt sevi. Es kaut ko no viņa iemācījos. Man ir tāda pati problēma. Kad citi praktizētāji kritizē manus rakstus, es kļūstu dusmīgs. No viņa pieredzes es iemācījos, kā man būt objektīvam un kā cienīt korekcijas, ko redaktors izdarījis manā rakstā.”

Vairāki praktizētāji runāja par ieskatīšanos sevī. Džao kungs sacīja: „Praktizētāju nolasītās pieredzes man ļoti palīdzēja. Vairums no tām bija par ieskatīšanos sevī. Viņi nesūdzas par citiem praktizētājiem un cenšas pēc iespējas labāk sadarboties ar viņiem. Lai arī neviens nav perfekts, praktizētāji nesūdzas. Viņi ieskatās sevī un mēģina sadarboties.”

Veronika, praktizētāja no Vācijas, sacīja, ka praktizētāju pieredzes palīdzēja viņai saprast, ka uz viņu arī atstājusi iespaidu komunistiskā kultūra, jo viņa ir uzaugusi Austrumvācijā. Viņa sacīja, ka šī varmācīgā kultūra ir izskalojusi viņai smadzenes.

Džen kundze, laikraksta „The Epoch Times” Vācijas izdevuma redaktore, sacīja: „No praktizētāju pieredzēm es sapratu, cik svarīgi ir dalīties pieredzē ar citiem. Praktizētājs, kurš strādā „The Epoch Times”, savā pieredzē stāstīja, kā viņš sastapās ar dažām grūtībām, kuras bija arī citiem laikraksta redakcijā strādājošajiem praktizētājiem. Viņš izturēja pārbaudījumu un dalījās pieredzē ar citiem praktizētājiem, lai viņi neiekristu tās pašas problēmas slazdā, un tas palīdzēja laikraksta attīstībai. Tādēļ kā koordinatore es turpmāk ieplānošu vairāk laika mūsu pastāvīgajās tikšanās pieredzes apmaiņai, kas mums ļoti palīdzēs.”

Petra dalījās savā pieredzē par laikraksta „The Epoch Times” Vācijas izdevuma reklāmas vietu pārdošanu. Sākumā viņai bija ļoti negatīvs iespaids par pārdošanu. Viņa domāja, ka tas izskatās tā, it kā viņa lūgtu kaut ko no citiem, vai arī viņai ir jābūt daiļrunīgai, lai pārliecinātu citus izvilkt savu naudu no kabatas. Viņa spēja pārdot tikai dažus reklāmas laukumus, bet tas bija tālu no nepieciešamajiem ienākumiem laikraksta uzturēšanai. Viņai tas šķita loti grūti, un viņa nonāca pie pagrieziena punkta tikai pirms pagājušā gada Ziemassvētkiem. Vācu „The Epoch Times” sadarbībā ar ķīniešu „The Epoch Times” nopublicēja Ziemassvētku speciālizdevumu. Trīs nedēļas tirdzniecības darbinieki abos laikrakstos pirmoreiz sadarbojās un guva nepieredzētus panākumus. Petra pārvarēja savu slinkumu un strādāja pilnu darba dienu, pat virsstundas, pārdodot reklāmas laukumus. Viņa vairs neizjuta bezcerību, pat tad, kad viņa tika skarbi atraidīta. Viņa bez vilcināšanās turpināja apmeklēt citus uzņēmumus. Viņa uzskata, ka viņas darbs „The Epoch Times” kļūs arvien labāks un labāks un būs efektīvāks cilvēkus glābšanā.

Huan kundze stāstīja par to, kā rakstot rakstus, viņa ieskatījās sevī, atbrīvojās no pieķeršanās slavai un iznīcināja Ķīnas komunistiskās partijas kultūru. Praktizētāji norādīja, ka dažos no viņas rakstiem trūkst žēlsirdības. Kad viņa ieskatījās sevī, viņa atrada pieķeršanos savai slavai. Viņa cerēja, ka citi izlasīs viņas rakstus, un viņai patika dzirdēt uzslavas. Viņa saprata, ka šī iedomība un pieķeršanās slavai dabiski atspoguļojas arī viņas rakstos, un citi ir to pamanījuši. Kā šādi netīri raksti varēja glābt cilvēkus? Viņa arī atrada kādu problēmu, uz kuru citi bieži norādīja, bet kuru viņa pirms nebija atskārtusi: viņas domāšanā eksistēja [komunistiskās] partijas kultūras elements - būt nevērīgai un kritiskai pret citiem, kā arī faktori, kas mudināja viņu uz sacensību.

Kāda ķīniete, kura praktizē Faluņ Dafa trīs gadus, dalījās pieredzē par to, kā viņa ieskatījās sevī un atbrīvojās no savas pieķeršanās konkurencei. Pēc tam viņa bija spējīga atrisināt problēmas savā ģimenē ar iejūtību un pacietību un spert soli uz priekšu Likuma apstiprināšanā. Veicot sagatavošanas darbus „Shen Yun” izrādei, viņa atbrīvojās no savas vēlmes būt svarīgai citu acīs, iedomības un egoisma. Viņai bija tikai viena vienīga doma – kā glābt katru dzīvo būtni ar likteņa saistību.

Praktizētāja Judīte no Austrijas oktobrī piedalījās pasākumā Budapeštā, Ungārijā, kad tur vizītē bija ieradies Ķīnas viceprezidents. Viņa atcerējās notikumu, kad vairāki rietumu praktizētāji un viena ķīniešu praktizētāja iegāja uzkožamo bārā, lai ieturētu maltīti. Bārā steigšus ienāca seši privātās drēbēs ģērbti ķīniešu miesassargi. Divi no viņiem, neprasot atļauju, apsēdās pie galda, kur sēdēja ķīniešu praktizētāja, bet pārējie četri palika stāvam pie sienas, mēģinot iebaidīt praktizētājus. Šie divi miesassargi kādu brīdi sarunājās ar ķīniešu praktizētāju ķīniski, un tad praktizētāja izņēma no savas somas grāmatu „Džuaņ Faluņ”, uzšķīra noteiktu rindkopu un nolasīja to viņiem. Šie divi aģenti kādu brīdi klausījās viņā un pēc tam kopā ar pārējiem aizgāja. Judīte domāja, ka ķīniešu praktizētāja izmantoja savu žēlsirdību, lai iznīcinātu ļaunumu. Atpakaļceļā no Budapeštas praktizētāji atkal sastapās ar Ķīnas delegāciju. Kad praktizētāju automašīna lēnām brauca garām delegācijas auto kolonai, praktizētāji atvēra plakātu ar uzrakstu „Faluņ Dafa ir labs”.

Praktizētājs, kurš uzsāka praktizēt Faluņ Dafa pirms diviem gadiem, dalījās savā pieredzē. Kad 2009. gada sākumā viņš sāka strādāt jaunā darba vietā, viņš katram biroja darbiniekam uzdāvināja rokām darinātu lotosa ziedu, tādā veidā viņam dabiski iznāca saruna ar kolēģiem par Ķīnu, cilvēktiesībām un Faluņ Dafa. Vairāki viņa kolēģi vēlējās iemācīties Faluņgun, tādēļ viņš ieplānoja vienu reizi nedēļā kopā ar viņiem izpildīt vingrojumus. Pēdējos sešus mēnešus viņš pastāvīgi kopā ar kādu citu praktizētāju katru rītu parkā izpilda vingrojumus.

Van kundze dalījās izpratnē par „bezierunu sadarbību” no pieredzes, kas gūta, audzinot savu bērnu. Kad viņa rakstīja rakstus laikrakstam „The Epoch Times”, viņas divus gadus vecais bērns bieži nāca pie viņas ar lūgumu, lai viņa paspēlējas ar viņu. Sākumā viņa vienmēr mēģināja panākt, lai bērns iet spēlēties viens pats, lai viņa varētu koncentrēties rakstīšanai, bet viņai nekad neizdevās to izdarīt, un galu galā viņa nevarēja pabeigt savu rakstu. Vēlāk viņa pilnībā atmeta savas personīgās lietas un pavadīja laiku kopā ar bērnu, spēlējoties ar viņu. Viņa atklāja, ka tad, kad viņa „bez ierunām sadarbojas” ar savu bērnu, viņas bērns pēc desmit minūtēm varēja sākt spēlēties patstāvīgi, un viņa var turpināt rakstīt. Šādu rezultātu viņa nebija gaidījusi. Sadarbojoties ar praktizētājiem, jo sevišķi, kad praktizētājiem ir pieķeršanās, viņa bieži vien meklē iemeslu ārpusē un nespēj bez ierunām sadarboties ar praktizētājiem. Viņas pieredze ar bērnu palīdzēja viņai saprast, ka viņa ir atpalikusi no Likuma prasībām attiecībā uz sadarbību ar praktizētājiem.

Si kundze ir atbildīga par laikraksta „The Epoch Times” ķīniešu versijas divu lappušu saturu, un viņa ir izgājusi procesu, kurā viņa no meklēšanas ārpus sevis nonāca līdz meklēšanai sevī. Iesākumā, kad raksta autors bija pielaidis kļūdas, viņa daudz žēlojās. Viņa vienmēr atrada vainu citos. Piemēram, viens no autoriem nespēja iesniegt rakstus laikā, bet cits nebija rūpīgs. Viņa brīnījās, kāpēc šis praktizētājs, nostrādājis tik ilgu laiku, nav nemaz uzlabojis savas darba spējas. Tas praktizētājs nevarēja pat pareizi uzrakstīt pamatdatus... Viņa bija sarūgtināta un nogurusi. Vēlāk viņa atklāja, ka ir skatījusies uz āru. Kopš tā brīža, ikreiz, kad viņa atklāja praktizētāju kļūdas, viņa vairs nežēlojās un nevainoja viņus, bet pacietīgi norādīja uz viņu kļūdām. Rezultātā viņa pamanīja, ka praktizētāji ir pilnveidojušies, un viņai vairs nevajadzēja tik daudz rediģēt rakstus.

Jan kundze dalījās par to, kā mainījās viņas izpratne pēc ieraksta noklausīšanās, kurā liecinieks stāsta par orgānu izņemšanas procesu dzīvam cilvēkam, kam viņš bija par aculiecinieku. Kad viņa pirms tam lasīja ziņas par praktizētāju vajāšanu, viņa bieži domāja, ka viņus vajāja tādēļ, ka viņiem bija pieķeršanās. Taču šajā reizē, kad viņa ierakstā noklausījās liecinieka stāstu par epizodi, kurā militārais ķirurgs ar nazi pārgrieza praktizētājas krūtis, un praktizētāja, kurai nebija izdarīta anestēzija, skaļi kliedza: „Faluņ Dafa ir labs!”, viņa bija dziļi satriekta. Viņa domāja, ka praktizētāja ir dižena. Pēc tik ilgas brutālas spīdzināšanas un vajāšanas, atrodoties nāves priekšā, viņa varēja pārliecinoši izkliegt šos vārdus. Redzot šīs praktizētājas nelokāmību, Jan kundze saprata, ka viņai vairs nevar domāt par praktizētāju pieķeršanos. Kopš tā brīža, ikreiz, kad Jan kundze redzēja vai lasīja ziņas par praktizētāju vajāšanu, viņa atgādināja sev, ka praktizētājiem ir viņu izcilie aspekti, kurus citi nevar ieraudzīt, tāpēc viņai jāatbalsta viņu taisnīgie faktori ar savām taisnajām domām.

Džan kundze trīs reizes piedalījās „Shen Yun” izrāžu biļešu pārdošanā Berlīnē. Šī procesa laikā viņa ieraudzīja savu pieķeršanos biļešu pārdošanas koordinatora darbam. Aiz tā stāvēja viņas pieķeršanās slavai un pašlabumam. Viņa gribēja, lai citi domā, ka viņa ir svarīga un spējīga, un aiz tā viņa atklāja pieķeršanos parādīt sevi un konkurēt. Pēc tam, kad viņa atklāja savas pieķeršanās, viņa nolēma vairs nedomāt par to, kas viņai ir uzticēts darīt. Viss „Shen Yun” izrāžu sagatavošanas darbā ir svarīgs. Sadarbojoties ar gados vecāku praktizētāju, Džan kundze arī atklāja, ka viņa nespēj paskatīties uz problēmām no citu cilvēku viedokļa, viņai trūka pacietības un žēlsirdības, tādēļ viņa bija nepacietīga un nespēja mierīgi apspriesties ar praktizētāju, kas radīja daudzus šķēršļus viņu darbā.

Pēc konferences daudzi praktizētāji sacīja, ka konferencē nolasītajās pieredzēs bija jaunas atklāsmes par ieskatīšanos sevī un bezierunu sadarbību. Pateicoties Likuma konferencei, viņi atklāja daudzas savas nepilnības, kas arī iedvesmoja viņus būt vēl centīgākiem.