Ženēvā notikusi tikšanās par tēmu „Vergu darba sistēma Ķīnas darba nometnēs”

ANO cilvēktiesību Komisijas 60. sesijas laikā Ženēvā starptautiskās un Šveices nevalstiskās
organizācijas īstenojušas īpašu savstarpēju tikšanos par tēmu „Vergu darba sistēma Ķīnas darba
nometnēs”. Uz šo tikšanos bija uzaicināti daudzi Faluņgun praktizētāji, kuri cietuši no represijām.
Lai atmaskotu nežēlīgo vajāšanu un noziegumus pret Faluņgun praktizētājiem, kuri Ķīnas darba
nometnēs spiesti strādāt vergu darbu, viņi pastāstīja par to, ko tiem nācies pārciest.

„Vispasaules pret Faluņgun vērsto vajāšanu izmeklēšanas organizācijas” (WOIPFG) priekšsēdētājs Džao Džandzji (Zhao Zhangji) iesniedza pārskata atskaiti par Ķīnas darba nometnēs īstenoto vajāšanu un Faluņgun praktizētāju paverdzināšanas izmeklēšanas gaitu. Viņš atzīmēja, ka Ķīnā pastāv vairāk nekā 1000 darba nometņu, kas ir tieši tādas, kā padomju Gulags un nacistu koncentrācijas nometnes. Tajās ieslodzīti aptuveni 6 800 000 cilvēku, to skaitā vairāk nekā 100 000 Faluņgun praktizētāju. Šie cilvēki ir kļuvuši par bezmaksas darba spēku. Viņi spiesti strādāt ilgas stundas, izgatavojot dažādus izstrādājumus, tādus kā parūkas, juvelierizstrādājumus, rotaļlietas, gumijas bumbas, apģērbu, ēdiena kociņus, u.tml. Tas viss tiek īstenots plašā mērogā, nepieņemamos darba apstākļos, pārkāpjot cilvēktiesību normas un ir pretrunā ar Starptautiskās darba organizācijas Konvenciju.

Imunoloģijas nozares speciāliste Fen Lili (Feng Lili) no Teksasas un māksliniece Džan Cuijina (Zhang Cuiying) no Austrālijas pastāstīja par pārciestajām vajāšanām un paverdzināšanu piespiedu darbu nometnēs. Fen Lili sacīja, ka Guandun nometnē bijusi spiesta strādāt kā verdzene, izgatavojot metāla birstes.Metāla birstes stieple tiek izmantota arī nežēlīgai spīdzināšanai. Policisti ar šo stiepli sit tos, kas lēni pilda savu darbu. Māksliniece Džan Cuijina pastāstīja, kā 2002. gadā viņu astoņus mēnešus turēja ieslodzītu darba nometnē par to, ka viņa Ķīnā vērsās ar apelāciju Faluņgun aizstāvībai. Neskaitot nežēlīgu spīdzināšanu, viņai katru dienu nācās strādāt desmit stundas, izgatavojot krāsainu lampiņu virtenes eksportam uz Honkongu, kā arī citas preces. Sanitārie apstākļi darba nometnē bija briesmīgi. Daudzi ieslodzītie sirga ar infekcijas un ādas slimībām. Neskatoties uz to, viņiem lika iepakot zobu bakstāmos un ēdiena kociņus.

Ievērojamais advokāts cilvēktiesību jautājumos Kriss Nists (Chris Nyst) no Austrālijas savā runā akcentēja to, ka ir iespējams izmantot likumdošanu, lai aizstāvētu cilvēktiesības, apturētu Faluņgun praktizētāju vajāšanu un darītu galu vergu darbam Ķīnas darba nometnēs.

Ženēvas organizācijas „Ģimenes sabiedrība” priekšsēdētājs De Batista (De Battista) kungs savā runā sacīja: „Šī vergu darba sistēma darba nometnēs tikusi radīta un pastāv, pārkāpjot cilvēktiesību normas. Tā ielauzusies straujajā tirgus plūsmā ar nesalīdzināmi zemām cenām, apdraudot darba tirgu un citu cilvēku komercdarbību.” De Batista kungs izteica cerību, ka valdība, kā arī Šveices komercaprindas spēs novērtēt draudus, ko satur sevī vergu darba izmantošana un morāles normu ignorēšana. Viņš atzīmēja, ka atkal pieteiks divus projektus, kurus tika izvirzījis, būdams Sociālistiskās partijas priekšsēdētājs Ženēvas kantona Padomē. Šie projekti tikuši sastādīti pēc vienas no Konfederācijas komiteju pieprasījuma. Tajos tika izteikts priekšlikums neimportēt nekādu produkciju, ja Ķīna nevadās pēc starptautiskiem standartiem darba apstākļu un starptautisko konvenciju ievērošanā.