Milzīgi pārkāpumi un slikta izturēšanās Masaņdzja piespiedu darba nometnē Liaoninas provincē

2008. gada 28. jūlijā, pirms Olimpiskajām spēlēm, Masaņdzja piespiedu darba nometnes 3. sektorā slēgtā teritorijā tika ieslodzītas apmēram 40 Faluņgun praktizētājas, kuras atteicās nodot savu ticību. Praktizētājām bija aizliegts zvanīt saviem ģimenes locekļiem, un viņu ģimenēm nebija ļauts viņas satikt.

Darba nometnes ierēdņi norīkoja uz šo teritoriju vairāk nekā 10 apsargu. Viņu vadītājs bija Liu Juns, un apsargu vidū bija Džan Dzjuņs, Džan Džuohuis (policijas žetona nr.: 2108469), Džan Lejs, Dun Biņs, Huan Sjaojaņs un Džan Sjužuns (policijas žetona nr.: 2108051). Viņi visi ir bijuši aktīvi iesaistīti Faluņgun vajāšanā.

1. „Stingrās uzraudzības komanda” un „īpašās uzraudzības komanda”

„Stingrās uzraudzības komanda” tika izveidota praktizētājām, kuras palika nelokāmas savā ticībā. Viņas tika sadalītas trīs apakškomandās; par katru apakškomandu bija atbildīgs viens apsargs un viena uzraudze. Apsargs bija atbildīgs par smadzeņu skalošanu, bet uzraudze bija atbildīga par pārējo. Nometnes ierēdņi arī norīkoja uz katru apakškomandu trīs praktizētājas, kuras tikušas „pārveidotas” [1]. Viena no viņām bija galvenā, kura ēda un gulēja kopā ar praktizētājām, bet abas pārējas uz maiņām pa sešām stundām nāca novērot praktizētājas. Visas praktizētājas tika novērotas 24 stundas diennaktī. Apsargi un „transformētās” praktizētājas novēroja un ziņoja par katru viņu darbību. Vajātāji arī bija iesaistīti praktizētāju sišanā.

Bija izveidota arī „īpašās uzraudzības komanda”. Tajā ietilpa praktizētājas, kuras bija pakļautas nežēlīgai spīdzināšanai un bija zaudējušas spēju parūpēties par sevi. Apsargi novēroja viņas 24 stundas diennaktī.

2. Piespiedu apmācība un treniņi

Praktizētājām lika mācīties „darba nometnes dziesmu” un „darba nometnes noteikumus”, un viņām bija jāsēž uz maza ķebļa, par kuru viņām bija jāmaksā 8 juaņas [2]. Visām vajadzēja dziedāt dziesmas un deklamēt noteikumus. Ja kāda atteicās to darīt, vai arī lēni mācījās, apsargi viņu sita un pakāra gaisā. Ja praktizētājas sauca: „Faluņgun ir labs,” vai informēja cilvēkus par Faluņgun īsto būtību, tad viņas arī tika piekautas. Dažreiz apsargi aizlīmēja praktizētāju mutes ar izolācijas lenti. Dažreiz apsargi uz vairākām stundām no vietas ievietoja praktizētājām mutē metāla mutes atvērēju, lai neļautu viņām runāt. Praktizētājas arī piespieda atstāt savus pirkstu nospiedumus uz neīstiem paziņojumiem par atteikšanos no prakses. Apsargs Liu Juns sita praktizētājas pa viņu krūtīm un dzimumorgāniem.

Praktizētājām lika pagalmā maršēt. Apsargi viņas novēroja. Neatkarīgi no tā, kāds bija viņu veselības stāvoklis un cik karsts bija laiks, praktizētājām bija jāsoļo armijas ierindā. Ja viņas nevarēja tikt līdzi, apsargi viņas sodīja, liekot viņām soļot vairāk.

Visas praktizētājas „īpašās uzraudzības komandā” bija fiziski vājas un nespēja iet solī. Kad tas notika, apsargi viņas spārdīja.

Pēc 1. oktobra vairākas uzraudzes nomainīja apsargus. Viņas arī bija nežēlīgas un visu laiku lamāja praktizētājas. 2009. gada janvārī apsargs Džan Lians (policijas žetona nr.: 2108223) un apsargs Pen Tao ieradās, lai nomainītu uzraudzes.

3. Praktizētāju spīdzināšana

Praktizētājas, kuras atteicās nodot savu ticību, tika pakļautas fiziskai un psiholoģiskai spīdzināšanai.

1. 64 gadus vecā Li Južuna no Daliaņas pilsētas ir neizglītots cilvēks, tādēļ viņa pievienoja dažus savus vārdus darba nometnes noteikumos, tādus kā „izbeigt vajāšanas”. Liu Juns sita viņai pa galvu un ķermeni ar auksta sprieguma elektrošoku, kas nodarīja viņai ārkārtīgas sāpes. Liu lika Li Južunai izlasīt vēlreiz. Viņa atkal izlasīja to kā „pret vajāšanām”. Liu vēlreiz iesita viņai ar elektrošoku un sodīja viņu, liekot viņai stāvēt ar seju pret sienu.

2. Suņ Sjudžeņa, 45 gadus veca praktizētāja no Daliaņas, raudāja, kad viņa redzēja, kā citas praktizētājas tiek sistas. Policists Jaņ aizveda Suņ Sjudžeņu uz biroju, kur viņš viņu lamāj, sita pa galvu un pļaukāja.

3. Liu Šicjiņa, 63 gadus veca praktizētāja no Beņsji pilsētas, atteicās dziedāt darba nometnes dziesmu un deklamēt darba nometnes noteikumus. Viņa tika trīs reizes smagi piekauta. Apsargi pakāra viņu gaisā un lika viņai klausīties ierakstus, kas nomelno Faluņgun. Apsargi turēja viņas rokas un piespieda viņu atstāt pirkstu nospiedumus uz garantijas vēstules, kurā bija teikts, ka viņa atsakās no Faluņgun. Liu šī iemesla dēļ raudāja un ēdnīcā sauca: „Faluņgun ir labs!” Četras uzraudzes izveda viņu laukā, un uzraudze Džan Liana iesita viņai pa seju ar kurpi. Pēc tam viņas uz veselu dienu pakāra viņu gaisā. Kad viņa tika atbrīvota, viņas seja bija uzpampusi, viņa nevarēja taisni nostāvēt, un viņas kājas bija klibas. Lai protestētu pret Liu Šicjiņas spīdzināšanu, citas praktizētājas uzsāka bada streiku.

4. Džan Miņa, 40 gadus vecā praktizētāja no Daliaņas pilsētas. 2008. gada jūlijā par viņu ziņoja cilvēks vārdā Van Huns, un viņa tika ievietota Masaņdzja piespiedu darba nometnē. Atrodoties ieslodzījumā, viņa tika uz divām nedēļām piesieta pie metāla gultas, kas atradās pieliekamajā kambarī, un pēc tam nosūtīta uz „stingrās uzraudzības komandu”.

2008. gada 23. septembrī brokastu laikā ēdnīcā praktizētājas, atsakoties no pārveidošanas, sauca „Faluņgun ir labs”. Apsargi uzskatīja, ka Džan Miņa bija viena no līderēm. Viņi nošķīra viņu no pārējām praktizētājām un smagi viņu piekāva. Nākošajā dienā cilvēki redzēja, kā divi apsargi velk Džan uz ēdnīcu. Viņas ķermenis bija sāpēs saliecies, viņas seja un acis bija aizpampušas, un viņas lūpas bija tika ļoti pietūkušas, ka viņa nebija spējīga atvērt muti, lai ēstu. Viņas mugura atlaba pēc nedēļas.

5. Li Huna, 50 gadus veca praktizētāja no Daliaņas pilsētas, ir bioloģijas skolotāja vidusskolā. Kopš Pekinas Olimpiskajām spēlēm viņa ir sešas reizes pārcietusi nežēlīgu sišanu, jo viņa atteicās dziedāt darba nometnes dziesmu un deklamēt darba nometnes noteikumus. Viņa tika pakārta gaisā un sista ar elektrošoka stekiem. Viņa ieraudzīja, ka kāda praktizētāja ir piekauta, un jautāja viņai, kāpēc. Apsargs Liu Sjužuns to ieraudzīja un nežēlīgi piekāva Li Hunu.

2009. gada Jaunā gada priekšvakarā Li Huna iesaucās: „Faluņgun ir labs!” Apsargi viņu lamāja. Dažas dienas vēlāk apsargi sita viņu ar elektrošoku un pakāra viņu gaisā tā, ka viņas rokas bija pieslēgtas pie metāla gultas un galva nokarājās lejup. Viņas mugurkauls tika sakropļots. Cilvēki pat varēja dzirdēt, kā saberžas kauli. Viņas rokas kļuva melnas. Āda uz viņas rokas locītavām tika pārplēsta. Li Huna atkal sauca: „Faluņgun ir labs!” Apsargi aizlīmēja viņas muti, un beigās ievietoja viņas mutē metāla mutes atvērēju, lai neļautu viņai runāt.

2009. gada 20. februārī Li Huna mēģināja atvērt logu, lai ieelpotu svaigu gaisu. Apsargi izvilka viņu no istabas un piekāva. Viņa noliecās, un apsargs Jan Jue iespēra viņai pa krūšu kreiso pusi, kas izraisīja viņai tādas sāpes, ka viņa nevarēja paklepot. Spīdzināšana ievainoja Li Hunas kreiso celi. Ceļa un krūšu ievainojuma dēļ viņa nevarēja paiet pa trepēm. Li Huna lūdza, lai viņai slimnīcā izdara medicīnisko pārbaudi, taču viņai atteica. Februārī kāda praktizētāja iesaucās: „Faluņgun ir labs!” Apsargi nodomāja, ka iniciatore bijusi Li Huna. Viņi rāva viņu aiz matiem un izvilka viņu laukā no istabas. Viņi pakāra viņu gaisā. Apsargs Džan Lians spēra viņai pa muguru. Pēc dažām stundām viss Li Hunas ķermenis bija vienos sviedros.

Praktizētājām lika strādāt piespiedu darbu. Ievainojumu dēļ Li Huna nevarēja strādāt darbu. Taču viņi tomēr lika viņai sēdēt sniegā. Dēļ ievainojuma celī viņai bija nepieciešamas 40 minūtes, lai uzkāptu uz ceturto stāvu.

6. Apsargi nežēlīgi sita Vei Šaomiņu, 67 gadus veco praktizētāju no Fušuņas pilsētas. Viņas asinsspiediens pacēlās līdz 260 mm Hg, bet nometnes amatpersonas joprojām atteicās viņu atbrīvot. Viņi pieslēdza Vei Šaomiņu pie „nāves gultas” [3], kas ir paradzēta piespiedu barošanai. Gultā ir caurums, caur kuru cilvēkam atbrīvot savu urīnpūsli un zarnas. Daži praktizētāji, kuri bija pieteikuši bada streiku, bija pieslēgti pie šīs ierīces uz nedēļu tā, ka viņu locekļi bija imobilizēti. Apsargi viņus piespiedu kārtā baroja, atstājot piespiedu barošanas caurules viņu nāsīs kā papildus spīdzināšanas veidu starp „barošanām”.

Vei Šaomiņa atteicās parakstīt dokumentus. Apsargi pieslēdza viņu pie „nāves gultas” un ievadīja viņai nāsī nezināmas vielas. Viņi piespieda viņu klausīties ierakstus, kuros tiek uzbrukts Faluņgun. Viņi lika viņai saplēst Skolotāja Li [Skolotājs Li Hundži, Faluņgun dibinātājs] fotogrāfiju, cenšoties sagraut viņas garu. Vei Šaomiņa sauca: „Faluņgun ir labs,” tādēļ apsargi aizlīmēja viņai muti un sita viņu. Ēdnīcā Vei Šaomiņa atkal iesaucās, un viņa atkal tika spīdzināta.

7. Haņ Dzjiliņa, 60 gadus vecā praktizētāja no Daliaņas pilsētas, atteicās dziedāt darba nometnes dziesmu. Liu Juns un vēl viens apsargs pakāra viņu gaisā. Liu ielēja nezināmu šķidrumu viņas mutē un sacīja otram apsargam, ka, ja Haņ Dzjiliņa mēģinās vēl kaut ko teikt, tad, lai viņš ievieto viņai mutē metāla mutes atvērēju. Pēc tam, kad viņa tika pakārta gaisā, Liu Juns turpināja savilkt viņas roku dzelžus. Viņš turpināja stiept Haņ mugurkaulu un sist pa to. Haņ sacīja, ka viņas vēlas aiziet uz tualeti, taču Liu viņai atteica un sacīja: „Nevienam nerūp, ja tu nokārtosies biksēs.”

8. Džan Jiņjina, 54 gadus veca praktizētāja no Pekinas, tika pakļauta divarpus gadus ilgam ieslodzījumam piespiedu darba nometnē. Viņas ieslodzījuma termiņam bija jābeidzas 2008. gada 15. jūlijā, taču nometnes amatpersonas pagarināja to vēl par sešiem mēnešiem, kā attaisnojumu minot Pekinas Olimpisko spēļu drošību. Džan kundze tika nosūtīta uz Masaņdzja. Vēl citiem pieciem praktizētājiem no Pekinas, kuri bija tur ieslodzīti, arī tika pagarināti ieslodzījuma termiņi dēļ Olimpiskajām spēlēm.

Tā kā Džan Jiņjina atteicās klausīt apsargus un sauca: „Faluņgun ir labs,” apsargi sita viņu un pagarināja viņas ieslodzījumu termiņu par piecām dienām, desmit dienām un mēnesi. 2009. gada 20. februārī Džan gaitenī sauca: „Faluņgun ir labs!” Apsargi ievilka viņu birojā, nežēlīgi sita viņu ar elektrošoka stekiem un spārdīja, un kāpa uz viņas. Pēc tam viņi pakāra Džan kundzi gaisā. Spīdzināšanā bija iesaistīti apsargi Džan Lians, Džan Džuohuis, Dun Sjaojaņs un Džan Sjužuns.

Ap 7.00 vakarā Džan Jiņjina tika atbrīvota. Viņa nevarēja sēdēt. Viņai ap acīm bija melni riņķi. Džan Lians kāpa ar kājām uz viņas acīm, un viņas acs ābols bija melns un asiņoja. Viņas drēbes bija slapjas, jo apsargi lēja viņai virsū aukstu ūdeni. Viņa vairākas reizes vēma sarecējušas asinis. Apsargi piesēja viņu pie „nāves gultas” [3]. Viņa turpināja vemt. Ap 9.00 vakarā viņi ienesa viņu slimnīcā. Viņai vairākas dienas tika veikta infūzija, pirms viņa atlaba.

9. Cju Šucjiņa, 50 gadus veca praktizētāja no Pekinas, tika nosūtīta uz Masaņdzja piespiedu darba nometni kopā ar Džan Jiņjinu. 2008. gada 9. septembrī ēdnīcā viņa sauca: „Faluņgun ir labs!” Apsargi viņu smagi piekāva, izraisot smadzeņu traumu. Tonakt viņa cieta no smagām sāpēm un visu laiku vēma. Ap 11.00 vakarā viņa tika nosūtīta uz slimnīcu. Kopš tā laika viņu neviens nav redzējis. Viens no apsargiem sacīja, ka viņas smadzenes asiņoja, un viņa palika slimnīcā, taču neviens nezina, kur viņa atrodas.

10. Su Veja ir 40 gadus veca praktizētāja no Pekinas. Viņas ieslodzījuma termiņš tika pagarināts par sešiem mēnešiem. Viņa tika spīdzināta, sista un pakārta gaisā, kas ievainoja viņas rokas. Kādu nakti, kad viņa mēģināja aiziet uz tualeti, viņa nevarēja kontrolēt savas rokas un nokrita no divstāvīgās gultas augšējā stāva. Viņai uz galvas izveidojās puns, un viņa zaudēja samaņu. Viņas galvas sāpes turpinājās veselu nedēļu. 2008. gada septembrī viņa tika nosūtīta uz „galveno kriminālnodaļu”, kur viņai lika strādāt vergu darbu.

Paskaidrojumi:

1. „Pārveidot vai transformēt” – smadzeņu skalošanas un spīdzināšanas pielietošana, lai piespiestu praktizētāju atteikties no Faluņgun. (Varianti: „pārveidot”, „transformēt”, „pārveidots”, „pārveidošana”, „transformēts” un „transformēšana”.)

2. "Juaņa" – naudas vienība Ķīnā; 500 juaņas – Ķīnas pilsētas strādnieka vidējā mēneša izpeļņa.

3. Spīdzināšanas metode „nāves gulta”: praktizētājs ir piesiets pie gultas tā, ka viņa rokas tiek pieslēgtas ar roku dzelžiem pie gultas galvgaļa stieņiem un kājas sasietas ar neilona virvi. Virve pēc tam tiek aptīta ap praktizētāja ķermeni un gultu no viņa kājām līdz krūtīm. Virve tiek aptīta tik cieši, ka praktizētājam ir grūti elpot, un viņš beigās zaudē samaņu.