Karlsrūē noritējusi 2008. gada Vācijas Faluņ Dafa pilnveidošanās pieredzes apmaiņas konference

2008. gada 28. decembrī Vācijas dienvidu daļas pilsētā Karlsrūē, kur atrodas Vācijas Augstākā Federālā tiesa un Konstitucionālā tiesa, noritēja ikgadējā Vācijas Faluņ Dafa pilnveidošanās pieredzes apmaiņas konference. Šajā konferencē piedalījās praktizētāji no Vācijas, Austrijas un Šveices. Daudzi jaunie praktizētāji un praktizētāji-veterāni dalījās savā pilnveidošanās pieredzē.

Konferences laikā daudzi jaunie Faluņgun praktizētāji un praktizētāji- veterāni dalījās savā pilnveidošanās pieredzē

Rietumu Faluņgun praktizētājs Andreas, kurš piedalās Izstāšanās no Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) palīdzības centra pasākumos pie Ķelnes Katedrāles, pastāstīja, kā kopš 2002. gada viņš skaidro patiesību ķīniešu tūristiem par Faluņgun vajāšanām Ķīnā. Ķelnes Katedrāle ir pasaulē slavena tūrisma vieta. Kad pirms diviem gadiem sākās masveida izstāšanās no ĶKP, praktizētāji arī izveidoja Izstāšanās no ĶKP palīdzības centru šajā vietā. Vairāk nekā divi tūkstoši ķīniešu tūristu, kuri bija ieradušies apskatīt šo skaisto pilsētu Reinas upes krastā, ir paziņojuši par izstāšanos no ĶKP un citām ar to saistītajām organizācijām.

Pēdējos gados praktizētāji ir pamanījuši pārmaiņas ķīniešu attieksmē. Kad 2002. gadā viņi sāka dalīt materiālus, daudzi ķīnieši teica aizskarošus vārdus. Daži no viņiem bija pat ļoti naidīgi. Tagad vairums ķīniešu priecājas saņemt materiālus. Daži no viņiem ar lielu interesi vēroja Faluņgun vingrojumu demonstrāciju. Taču ir vēl daži ķīnieši, kuri ir nelabvēlīgi noskaņoti. Lai viņiem rastos izdevība ieņemt pareizo nostāju, praktizētāji stāstīja viņiem par cilvēktiesību pārkāpumiem, kurus pastrādājusi Ķīnas komunistiskā partija.

Kāds ķīniešu praktizētājs pastāstīja par motivāciju, kādēļ viņš piedalās ķīniešu informēšanas pasākumos: „Daudzi kontinentālajā Ķīnā dzīvojošie ķīnieši nezina, kas notiek viņu pašu valstī. Redzēt šeit Faluņgun varbūt ir viņu vienīgā iespēja dzīvē izstāties no ļaunās ĶKP organizācijām.” Viņa uzskatiem piekrīt visi Ķelnes Izstāšanās no ĶKP palīdzības centra brīvprātīgie darbinieki.

Jan kundze ir jau gados veca, un viņas vācu valodas zināšanas nav pārāk labas. Tādēļ viņa jau vairākus gadus zvana uz Ķīnu un stāsta ķīniešiem patiesību, un pārliecina viņus izstāties no ĶKP organizācijām. Reiz, zvanot uz Ķīnu, cilvēks, kurš pacēla klausuli, sacīja, ka viņš ir policists, un pēc tam vairākas reizes, izdzirdējis, ka zvana tā pati kundze, nolika klausuli. Jan kundze nepadevās. Viņa piezvanīja viņam atkal un sacīja: „Neatkarīgi no tā, vai jūs esat nemieru apspiešanas policists vai sabiedriskās drošības policists, mans mērķis ir glābt cilvēkus, un tas ir jūsu paša labā.” Beigās policists piekrita paziņot par savu izstāšanos no ĶKP internetā ar Jan kundzes palīdzību.

Laikraksta „The Epoch Times” vācu versija sāka savu darbību 2004. gadā. Pēc gada to sāka izdot iespiedveidā. Nina, kura nodarbojās ar laikraksta reklāmas pārdošanu, pastāstīja, kā viņa ar mērķi palīdzēt laikrakstam sasniegt stabilu finansiālo situāciju, pārvarēja savas raizes par reklāmas pārdevēja nestabilajiem ienākumiem, savus aizspriedumus pret cilvēkiem, kuri nodarbojas ar pārdošanu, un savas bailes no tā, ka potenciālie reklāmas devēji varētu viņai atteikt. Sākumā grupai, kura nodarbojās ar reklāmas pārdošanu vācu „The Epoch Times”, bija nelielas zināšanas par pārdošanu, taču tagad tai ir pamatīgas zināšanas un sapratne par reklāmu. Piemēram, viņi ļoti labi pārzina ēdināšanas biznesu, un tam ir ļoti pozitīvas sekas. Daži pastāvīgie klienti, kuri avīzē ievieto savu reklāmu, iesaka to darīt arī citiem klientiem. Lai arī šie jaunie klienti pārāk labi nepazīst avīzi, viņi tai uzticas. Rezultātā tikušas izveidotas ilgtermiņa darījumu attiecības.

Pīters, kurš sāka praktizēt Faluņgun pirms četriem gadiem, „Divine Performing Arts” izrādes biļešu pārdošanas laikā saprata, cik svarīgi ir mācīties Likumu un pastāvīgi saglabāt Taisnās domas. Biļešu pārdošanas grupa vienmēr vispirms lasa „Džuaņ Faluņ” un pēc tam dalās pieredzē. Pēc Taisno domu raidīšanas 11.00 no rīta viņi dodas pārdot biļetes. Likums viņiem patiešām ir pirmajā vietā. Reiz, kad viņš ar ķīniešu praktizētāju pārdeva biļetes kādai kompānijai, viņi netika ielaisti pa durvīm, tādēļ viņiem nācās atstāt informatīvos materiālus uz sliekšņa. Ķīniešu praktizētāja sacīja, ka viņa nekad nav saskārusies ar šādu situāciju. Šis incidents ļāva Pīteram ieraudzīt viņa „rietumnieka uzskatus”, ka tas ir normāli, ka tevi sagaida pie durvīm un lūdz atstāt materiālus ārpusē. Pēc šo laicīgo cilvēku priekšstatu likvidēšanas gandrīz visās kompānijās viņiem atļāva ienākt. Pat daži augstāka ranga menedžeri izrādīja interesi par šo izrādi.

Džen kundze arī dalījās savā pieredzē par „Divine Performing Arts” izrāžu speciālizlaiduma izplatīšanu. Viņa galvenokārt dienā dalīja materiālus pie ieejas metro un vakaros pie ieejas teātros. Šajā procesā viņa satika visdažādākos cilvēkus. Daudzi pieņēma materiālus ar draudzīgu smaidu. Daži neizrādīja gandrīz nekādas emocijas, kamēr citi nepatikā māja ar roku. Viņa juta, ka šī situācija ir gluži tāda pati kā klejošana sabiedrībā, par kuru grāmatā „Džuaņ Faluņ” runā Skolotājs Li. Kādu dienu viņa bija tik ļoti aizņemta, ka viņai nebija laika pat paēst. Kāda gados veca praktizētāja jautāja, vai Džen kundze varētu 23.00 kopā ar viņu doties pie teātra ieejas izdalīt „Divine Performing Arts” izrāžu speciālizlaidumu. Tajā brīdī sāka līt lietus, Džen kundze bija nosalusi un izsalkusi, taču viņa nevarēja atstāt šo praktizētāju vienu ar tik daudziem materiāliem, tāpēc gāja viņai līdzi. Lietus kļuva arvien spēcīgāks un spēcīgāks. Kad viņa paslēpās no lietus kādā restorānā un sāka ēst sauso maizi, kuru bija paņēmusi līdzi, viņa sajuta žēlumu pret sevi un sāka raudāt. Tajā brīdī gados vecā praktizētāja teica: „Pagaidi mani šeit, es aizmirsu atstāt materiālus kafejnīcā, kurai gājām garām.” Bez vismazākās vilcināšanās viņa steigšus devās lietū. Džen kundze tajā brīdī sajuta kaunu par to, ka bija sevi žēlojusi. Drīz otra praktizētāja atgriezās un atnesa divas kafijas krūzes. Viņa ātri izdzēra kafiju un sacīja: „Es lasīšu „Džuaņ Faluņ”.” Džen kundze bija aizkustināta līdz asarām. Viņai bija kauns par savām bailēm ciest grūtības, taču vēl vairāk viņu aizkustināja šīs praktizētājas uzcītība.

Speciālizlaiduma izplatīšanas laikā Džen kundze arī uzzināja, ka viņai jāatbrīvojas no savas pieķeršanās bailēm zaudēt seju un bailēm, ka tiks aizskarta viņas pašcieņa. Pat tad, kad nākas saskarties ar nelaipniem un drosmi atņemošiem komentāriem, nedrīkst padoties. Ja pirmo reizi nesanāk labi, mēģini otro reizi, trešo reizi utt.

Džou kundzes pieredzes tēma bija, kā saglabāt Taisnās domas, strādājot ar plašsaziņas līdzekļiem. Dažus mēnešus pirms Pekinas Olimpiskajām spēlēm viņa kopīgi ar Sporta reportieru asociāciju organizēja semināru, kurā tika iepazīstināts ar pašreizējo situāciju Ķīnā. Semināra laikā viņa kā Eiropas „The Epoch Times” ķīniešu versijas galvenā redaktore izstāstīja par Ķīnas komunistiskā režīma īstenoto plašsaziņas līdzekļu blokādi. „The Epoch Times” vācu izdevuma redaktors iepazīstināja ar ziņojumu „Faluņgun - no sporta plašai sabiedrībai līdz Ķīnas komunistiskā režīma ienaidniekam Nr. 1”. Vairāk nekā 70 Vācijas plašsaziņas līdzekļu reportieri, ieskaitot korespondentus no Vācijas lielākā laikraksta, žurnāla un televīzijas, piedalījās seminārā un saņēma programmu interneta blokādes uzlaušanai Ķīnā, kuru izveidojuši Faluņgun praktizētāji. Pat Olimpisko spēļu atklāšanas dienā Pekinas Starptautisko plašsaziņas līdzekļu centrā sēdēja vācu reportieri, kuri sūtīja elektroniskās vēstules uz Vāciju, lūdzot atsūtīt pēdējo interneta blokādes uzlaušanas programmas versiju.

Semināra laikā kāds reportieris, kuram bija kļūdaini priekšstati par Faluņgun, sāka vārdiski uzbrukt. Džou kundze pamanīja, ka viņai sāka parādīties pieķeršanās sāncensībai. Pēc dažu minūšu ilgas iekšējas cīņas viņa juta, ka viņas pieķeršanās sacensībai izkūst. Kad seminārs beidzās, viņa devās parunāt ar šo reportieri. Rezultātā šim reportierim radās labāka sapratne par Faluņgun praktizētājiem.

Stefans ir jauns praktizētājs. Viņš sāka praktizēt Faluņgun 2007. gada septembrī. Viņš dalījās pieredzē par deviņas dienas ilgo Skolotāja video lekciju kursu organizēšanu. Meklējot piemērotu vietu, kur skatīties lekcijas, viņš koncentrējās uz to, lai atrasto lielu zāli, taču pat divas dienas pirms semināra sākuma neko nespēja atrast. Viņš lūdza palīdzību citai praktizētājai. Nākamajā dienā viņa atrada zāli kādā viesnīcā. Stefans secināja: „Kad man jāveic kāds uzdevums, pamatā man labāk patīk darīt to vienam. Tad man nav nepieciešamības apspriest to ar kādu citu, un es rīkojos tā, kā esmu ieplānojis. Taču es nevarēju atrast piemērotu vietu. Kāpēc viņa varēja to atrast, bet es nevarēju? Kāpēc īstenojās viņas ideja, nevis mana? Es sapratu, ka man jāmācās uzticēties citiem. Man nevajag izplānot pilnīgi visu. Citiem cilvēkiem arī var būt labas idejas un priekšlikumi.”

Kad pilnveidošanās pieredzes apmaiņas konference beidzās, jauna praktizētāja Suņ kundze sacīja: „Man labi jāpraktizē Faluņgun! Tas ir ļoti aizkustinoši! Katra pieredze bija ļoti sirsnīga un patiesa.” Viņa sacīja, ka pieredze par patiesības skaidrošanu pie Ķelnes Katedrāles un pieredze par patiesības skaidrošanu ķīniešiem pa telefonu atstāja uz viņu dziļu iespaidu. Tagad viņa domā par to, kā izskaidrot patiesību cilvēkiem sev apkārt un par to, kā iedrošināt viņus izstāties no ĶKP.