Dānija: Mākslas izstāde „Īstenība, Labestība, Pacietība”

No 23. līdz 30. jūlijam Kopenhāgenā pirmo reizi tika rīkota mākslas izstāde „Īstenība, Labestība, Pacietība”. Izstādi organizēja Dānijas Faluņgun asociācija un Dānijas Ziemeļeiropas Āzijas mākslas asociācija, un tajā tika izstādi aptuveni 20 mākslas darbi.

Visas izstādītās gleznas radījuši mākslinieki, kuri ir Faluņgun praktizētāji. Tās tikušas izstādītas vairāk nekā 10 valstīs un reģionos visā pasaulē, un tās pārsteigušas daudzus cilvēkus. Šie mākslas darbi stāsta patiesus stāstus par Faluņgun praktizētājiem. Tie pauž Faluņgun skaistumu un praktizētāju nelokāmi diženo ceļu viņu „Īstenības, Labestības, Pacietības” praksē, saskaroties ar vajāšanām. Dānijas galvaspilsētā izstāde notika pirmo reizi. Tā aizkustināja un pārsteidza dāņus un tūristus no visas pasaules.

Meitene aplūko mākslas darbus	Ģimene apmeklē izstādi

Apskatījuši mākslas darbus, daudzi cilvēki vēlējās uzzināt, kas ir Faluņgun un kādēļ Faluņgun praktizētāji paliek tik stipri un nelokāmi šādu nežēlīgu vajāšanu priekšā. Daudzi cilvēki parakstīja „Miljons parakstu” petīciju, pieprasot nekavējoties izbeigt Faluņgun vajāšanu un izsakot stingru atbalstu Faluņgun. Buklets „Iepazīstināšana ar Faluņgun” dāņu valodā kļuva par vispopulārāko materiālu visiem izstādes apmeklētājiem.

Dāņi pasaulē ir pazīstami ar savu dizaina mākslu. Viņiem ir ļoti lielas spējas saprast un novērtēt mākslas darbus. Šajā „Īstenības, Labestības, Pacietības” mākslas izstādē pēc mākslas darbu aplūkošanas daudzi cilvēki ilgi sarunājās ar praktizētājiem. Bija arī daudzi cilvēki, kuri atkārtoti nāca apskatīt izstādi, daži pat nāca četras vai piecas reizes. Viņi lasīja katra mākslas darba aprakstu un ļoti rūpīgi tos aplūkoja. Daudzus cilvēkus aizkustināja miers, ko izstaro gleznas, un viņi sajuta Faluņgun skaistumu. Viņi jautāja par Faluņgun prakses vietām un izteica vēlēšanos iemācīties vingrojumus.

Gleznas nes spēcīgu vēstījumu

Ole Petersens strādā kultūras galerijā. Viņš sacīja: „Savas darba dienas laikā es speciālu nācu šurp vairākas reizes, jo es atkal vēlējos apskatīt gleznas. Manuprāt, šie mākslas darbi ir ārkārtīgi vērtīgi. Tas nav tikai mans personīgais viedoklis, tas ir fakts. Šīs gleznas nodod man ļoti spēcīgu vēstījumu. Es esmu pārliecināts, ka tas atstāj iespaidu arī uz citiem cilvēkiem. Gribu teikt, ka ir žēl, ja cilvēki palaiž garām iespēju redzēt šīs gleznas, jo tie ir labākie mākslas darbi, ko es jebkad esmu redzējis.”

Kāds rietumnieks ilgstoši stāvēja pie gleznas „Ciešanas Ķīnā”. Viņš sacīja praktizētājiem: „No šīs gleznas es varu redzēt, ka tajā attēlota pagātne, tagadne un nākotne. Viņas vīrs pagātnē tika vajāts līdz nāvei. Viņa ir ļoti noskumusi, sēžot pie sava vīra ķermeņa. Taču no viņas acīm es jau redzu viņas nelokāmo apņemšanos un to, kāda ir viņas nākotne. Viņa turpinās palikt neatlaidīga savā ticībā.”

Kāda sieviete koncentrēti aplūkoja gleznu „Kādēļ” un nevarēja atraut no tās acis. Gleznā mātes ķermenis klāts ar brūcēm, un viņa guļ cietuma kamerā uz grīdas. Viņas mazais dēls bija ieslodzīts kamerā kopā ar viņu. Vēlāk šī izstādes apmeklētāja iegādājās sev šīs gleznas kopiju.
Nevainīgo bērnu sirdis ir aizkustinātas

Mākslas izstāde arī piesaistīja daudzus tīrus un nevainīgus bērnus. Viņiem tā ļoti patika. Apskatījusi gleznu „Nav māju, kur atgriezties”, meitene lūdza mammu nopirkt gleznas kopiju.

„Indīgā injekcija” bija glezna, kas visvairāk piesaistīja bērnu uzmanību. Gleznā attēlots, kā ļauns policists injicē Faluņgun praktizētājai indīgu šķidrumu. Viņas taisnīgā sejas izteiksme veido krasu kontrastu ar ļaunā policista briesmīgajiem sejas vaibstiem. Bērni visi spēj atšķirt pareizo no nepareizā.

Kāds bērns stāvēja gleznu priekšā un nevēlējās iet projām pat tad, kad viņas māte mudināja viņu iet projām. Viņa radīja ar pirkstu uz vienu no gleznām un uzdeva savai mātei daudzus jautājumus. Visbeidzot māte pārdomāja un palika ar savu meitu. Viņas uzmanīgi noklausījās paskaidrojumus par katru gleznu. Māte sacīja: „Varbūt tas ir labi ļaut bērnam uzzināt, ka pasaulē vēl joprojām ir šāda tumšā puse un ka nevainīgi cilvēki vēl joprojām tiek vajāti.”

Praktizētāja Kristīne speciāli atbrauca no Zviedrijas, lai apskatītu izstādi. Viņa sacīja: „Vienu dienu maza meitenīte stāvēja pie gleznas „Buda” un kādu laiku uz to skatījās. Pēkšņi viņa sacīja, norādot uz gleznu: „Buda!””

Anne Karina strādā pamatskolā par mākslas skolotāju. Rūpīgi apskatījusi mākslas izstādi, viņa atgriezās izstādes pēdējā dienā un iegādājās mākslas darbu albūmu un gleznu kopijas. Viņa sacīja: „Tā kā es pati nodarbojos ar mākslu, es jūtu, ka šie mākslas darbiem ir ļoti augsts mākslinieciskais līmenis un iekšējā nozīme. Es tos ļoti novērtēju. Tādēļ es nolēmu aizvest šo neparasto mākslas izstādi uz manu klasi un iepazīstināt ar to manus skolniekus. Tas palīdzēs maniem audzēkņiem uzzināt, kāda ir Ķīnas realitāte.” Viesu grāmatā viņa rakstīja: „Es ceru, ka ļoti drīz pienāks diena, kad beigsies vajāšanas.”

Lars Konradsens universitātē studē žurnālistiku. Viņš vairākas reizes atnāca uz mākslas izstādi. Ar lielu uzmanību apskatījis katru gleznu, viņš sacīja: „Manuprāt, šeit katra glezna nes spēcīgu vēstījumu. Es esmu diezgan pārsteigts.” Kad praktizētāji iepazīstināja viņu ar Faluņgun, viņš izņēma no somas magnetafonu, lai ierakstītu sarunu. Viņš sacīja, ka cer izveidot nelielu radiostaciju savā universitātē, lai katrs varētu noklausīties šo stāstu. Viņš uzaicināja praktizētājus atnākt uz viņa universitātes parku un nodemonstrēt studentiem vingrojumus, lai viņi varētu uzzināt par Faluņgun skaistumu.

Izveidot likteņa saikni ar Faluņgun

Klaus ir dānis, kurš agrāk strādāja par angļu valodas skolotāju Ķīnā. Viņš nejauši atnāca uz mākslas izstādi. To apskatījis, viņš sacīja, ka viņam nav vārdu, lai aprakstītu satricinājumu, ko viņš izjutis savā sirdī. Pavadījis dažus gadus Ķīnā, viņš nekad nebija dzirdējis par situāciju, kas atspoguļota šajā izstādē. Viņš bija ļoti pārsteigts un nevarēja noticēt savām acīm. Viņš nevarēja saprast, kādēļ, būdams Ķīnā, viņš neko nebija dzirdējis par šīm lietām. Vai šīs nežēlīgās vajāšanas ir īstas? Viņš nemiera pilns jautāja katram Faluņgun praktizētājam izstādē un runāja ar katru no viņiem.

Praktizētāji pastāstīja viņam, ka Kontinentālajā Ķīnā cilvēkiem ir liegtas viņu pamattiesības zināt patiesību. Visu valsti saindē ļaunās partijas melu mašīna. Viņi pastāstīja viņam par Faluņgun skaistumu, pamatojoties no savu pieredzi un izpratni. Pēc četru stundu ilgām sarunām Klaus saprata patiesību. Viņš stingri paspieda rietumu praktizētāju rokas, lai izteiktu savu pateicību, un sacīja, ka atkal sazināsies ar Faluņgun praktizētājiem.

Kāda dāniete uzmanīgi aplūkoja katru gleznu. Lēnām viņas acis piepildījās asarām. Viņa noņēma brilles un mēģināja nepārtraukti noslaucīt asaras. Beidzot viņa vairs nevarēja savaldīt savas emocijas. Viņa izgāja no izstādes zāles un, sēžot uz sola, šņukstēja. Nedaudz nomierinājusi sevi, viņa sacīja: „Tas ir tik ļauni sagraut cilvēka ticību un garu.”