Kanādas Pārstāvju palātā apstiprināts likumprojekts, kas vērsts pret transnacionālās represijās iesaistītām un korumpētām ārvalstu amatpersonām

2026. gada 8. oktobrī Kanādas Pārstāvju palātā trešajā lasījumā tika apstiprināts likumprojekts C-219, kura mērķis ir pastiprināt sankcijas pret ārzemniekiem, kuri iesaistīti korupcijā un transnacionālos cilvēktiesību pārkāpumos. Lai tas stātos spēkā, nākamais solis ir tā pieņemšana Senātā un apstiprināšana no monarha puses.

Likumprojektu C-219 2025. gada septembrī iesniedza Konservatīvās partijas Ēnu kabineta aizsardzības lietu sekretārs un parlamenta deputāts Džeimss Bezāns. 2025. gada 5. oktobrī tas tika pieņemts otrajā lasījumā, un tagad tiek izskatīts trešajā lasījumā.

Konservatīvo partijas Ēnu kabineta aizsardzības ministrs un parlamenta loceklis Džeimss Bezāns. (Foto: Minghui.org)

Likumprojekts C-219 Pārstāvju palātas tīmekļa vietnē.

Šis likumprojekts ir vērsts uz sankciju pastiprināšanu un mehānismu izveidi, lai sauktu pie atbildības citu valstu cilvēktiesību pārkāpējus un korumpētas amatpersonas. Starp galvenajiem punktiem ir: mērķtiecīga cīņa pret transnacionālām represijām; spēkā esošo sankciju likumu pārskatīšana un pārdēvēšana; pārredzamības un parlamentārās uzraudzības mehānismu stiprināšana; kā arī pārliecības dēļ ieslodzīto un cilvēktiesību aktīvistu aizsardzība.

Būdams viens no galvenajiem 2017. gada "Likuma par taisnīgumu korumpētu ārvalstu amatpersonu upuriem" (pazīstams kā "Sergeja Magņitska likums") atbalstītājiem, Bezāns 9. oktobra paziņojumā presei norādīja: "Esmu gandarīts, ka varu iesniegt savu privāto deputāta likumprojektu, lai stiprinātu Kanādas sankciju režīmu, nodrošinātu lielāku saskaņotību ar sabiedroto valstu darbībām, ieviešot ekonomiskos pasākumus un vīzu aizliegumus vainīgo tuvākajiem ģimenes locekļiem, mainītu SEMA nosaukumu un nodrošinātu mehānismu, ar kura palīdzību atņemt apraides licences sankcijām pakļautajām organizācijām."

Cīņa pret transnacionālajām represijām un sankciju pastiprināšana

Ar šo likumprojektu transnacionālās represijas tiek oficiāli iekļautas soda sankciju sistēmā. Tajā uzsvērts, ka Kanādas valdībai ir tiesības piemērot sankcijas ārvalstu pilsoņiem, kuri rīkojas citas valsts valdības vārdā, veicot vai piedaloties transnacionālās represijās, tostarp iesaldējot viņu aktīvus un aizliedzot iebraukt valstī.

Papildus 2017. gada "Magņitska likuma" pārskatīšanai šis tiesību akts paredz grozījumus arī "Likumā par īpašajiem ekonomiskajiem pasākumiem", nostiprina Kanādas tiesību aktos tādu jēdzienu kā "pārliecības dēļ ieslodzītie" un "transnacionālās represijas" definīcijas, un nosaka termiņus, kuros valdībai jākonfiscē iesaldētie aktīvi; šos līdzekļus pēc tam var izmantot, lai izmaksātu kompensācijas tiem, kuri cietuši no cilvēktiesību pārkāpumiem un draudiem vai kuriem ir nodarīts kaitējums korupcijas dēļ.

Likumprojekts paredz grozījumus "Likumā par taisnīgumu korumpētu ārvalstu amatpersonu upuriem", vēl vairāk precizējot un paplašinot kritērijus, pēc kuriem identificē un soda ārvalstu amatpersonas, kuras nopietni pārkāpj starptautiski atzītās cilvēktiesības vai ir iesaistītas nopietnā korupcijā. Turklāt tajā "Likums par īpašajiem ekonomiskajiem pasākumiem" tiek pārdēvēts par "Likumu par globālajām sankcijām un īpašajiem ekonomiskajiem pasākumiem" ("Sergeja Magņitska likums Nr. 2"), kas ļauj unificēt Kanādas tiesisko regulējumu starptautisko sankciju jomā.

Likumprojekta trešajā lasījumā ir paredzēts pastiprināt sodus saskaņā ar "Magņitska likumu" un "Likumu par īpašajiem ekonomiskajiem pasākumiem", saskaņojot sankciju piemērošanas kārtību abos likumos – maksimālais naudas sods 100 000 Kanādas dolāru apmērā, maksimālais brīvības atņemšanas termiņš līdz trim gadiem vai abi sodi vienlaikus.

Pārliecības dēļ ieslodzīto un cilvēktiesību aktīvistu aizsardzība

Šajā tiesību aktā ir definēts un precizēts juridiskais jēdziens "pārliecības dēļ ieslodzītie" – cilvēki, kuri tiek turēti apcietinājumā vai kuru brīvība ir ierobežota viņu pārliecības (piemēram, Faluņgun, kristietība, islāms utt.) vai identitātes dēļ.

Izmantojot juridiskus līdzekļus, šis tiesību akts liegs amatpersonām, kuras iesloga vai vajā pārliecības dēļ ieslodzītos un disidentus ārvalstīs, iespēju pārvietot aktīvus vai dzīvot Kanādā, tādējādi neļaujot Kanādai kļūt par drošu patvērumu cilvēktiesību pārkāpējiem.

Pēc likumprojekta C-219 iesniegšanas pagājušā gada septembrī Bezāns intervijā norādīja, ka šis tiesību akts ir pirmais, kas Kanādas tiesību aktos skaidri definē jēdzienu "transnacionālās represijas". "Tas ļauj mums piemērot sankcijas ārzemniekiem, kuri Kanādā izdara transnacionālus noziegumus, iesaistoties kādas citas valsts iejaukšanās mēģinājumos mūsu lietās, un kuri iebiedē cilvēkus," viņš paskaidroja.

Tiesību akts C-219 arī ļaus Kanādas valdībai cīnīties pret Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) pēdējos gados īstenoto Faluņgun praktizētāju, Honkongas iedzīvotāju, taivāniešu un citu emigrantu kopienu novērošanu un iebiedēšanu, izmantojot nelikumīgus "policijas iecirkņus" ārvalstīs, vēstniecības, konsulātus un vienotās frontes organizācijas.

"Pieņemot šo likumu, mēs skaidrāk definētu, kas ir šie pārliecības dēļ ieslodzītie un cilvēktiesību aizstāvji, un nodrošinātu, ka mēs iestājamies un cīnāmies par katru no viņiem visā pasaulē," Bezāns sacīja otrā lasījuma laikā.

Pārredzamības un Kongresa uzraudzības mehānismu uzlabošana

Likuma C-219 stāšanās spēkā palielinās pārredzamību un nostiprinās kongresa uzraudzības mehānismus, piemēram, regulāru ziņojumu un dokumentu iesniegšanu. Tas paredz, ka valdībai noteiktā termiņā (piemēram, 15 dienu laikā) jāinformē abas parlamenta palātas un jāiesniedz tām izskatīšanai visi lēmumi par sankciju piemērošanu vai izpildrīkojumi, kas pieņemti saskaņā ar šo likumu. Tas palielinās izpildes un pierādījumu vākšanas efektivitāti. Ar šo tiesību aktu tiek grozīti arī noteikumi par tādu pierādījumu kā muitas dokumentu un komercrēķinu izmantošanu, lai efektīvāk sauktu pie atbildības par sankciju režīma pārkāpumiem, kas kvalificējami kā noziedzīgi nodarījumi.

Bezāns pauda cerību izveidot mehānismu, kas ļautu kanādiešiem un emigrantu kopienai paust savu viedokli Pārstāvju palātas un Senāta parlamentārajās komitejās, kā arī iesniegt konkrētus sankciju sarakstus un pierādījumus, lai noteiktu, kurām personām būtu jāpiemēro sankcijas saskaņā ar "Magņitska likumu" vai "Likumu par īpašajiem ekonomiskajiem pasākumiem".

2024. gadā Faluņgun praktizētāji iesniedza sankcijām pakļaujamo cilvēku sarakstus 45 valstīm visā pasaulē, aicinot iesaldēt sarakstos iekļauto personu aktīvus un aizliegt tām ieceļot valstī. 2021. gadā Bezāns Faluņ Dafa asociācijas vārdā iesniedza sarakstu, kurā bija iekļautas 150 Ķīnas komunistiskās partijas amatpersonas.

Profesore no Kanādas: "Gan simboliski, gan būtiski"

Manitobas Universitātes goda profesore Marija Čeunga intervijā norādīja, ka likumprojekta C-219 pieņemšana Pārstāvju palātā trešajā lasījumā ir būtisks sasniegums un ļoti simbolisks solis, lai aizsargātu cilvēkus, kurus skar transnacionālās represijas. Līdz šim Kanādā nebija tiesību aktu, kas būtu īpaši vērsti uz transnacionālajām represijām.

2024. gada decembrī Kanādas valdība saskaņā ar "Likumu par īpašajiem ekonomiskajiem pasākumiem" noteica sankcijas astoņām augsta ranga ĶKP amatpersonām, atsaucoties, cita starpā, uz sistemātisko vajāšanu, kurai pakļauti uiguri, tibetieši un Faluņgun sekotāji.

Profesore uzsvēra, ka "Likuma par īpašajiem ekonomiskajiem pasākumiem" iekļaušanai šīs problēmas risināšanā ir būtiska nozīme. Viņa norādīja, ka, tiklīdz šis likums stāsies spēkā, izšķiroša nozīme būs sankciju īstenošanai, un minēja tādus piemērus kā angļu valodā nerunājošo upuru aizsardzība un šo personu nodrošināšana ar iespēju nekavējoties ziņot par vajāšanu, kurai viņi tikuši pakļauti.

"Šis likumprojekts nostiprina Kanādas sankciju sistēmu, lai nodrošinātu, ka Kanāda netiek izmantota kā droša patvēruma vieta korumpētām ārvalstu amatpersonām un nopietniem cilvēktiesību pārkāpējiem," 10. oktobrī sociālajos tīklos rakstīja Bezāns. "Pirmoreiz Kanādas tiesību aktos mēs definējam jēdzienus "pārliecības dēļ ieslodzītie" un "transnacionālās represijas", lai palīdzētu risināt problēmas saistībā ar arvien pieaugošo citu valstu iejaukšanos mūsu valsts lietās."

Avots: https://en.minghui.org/html/articles/2026/10/14/236423.html