Prāga, Čehija: Eiropas Faluņ Dafa pilnveidošanās pieredzes apmaiņas konferencē praktizētāji dalās pieredzē un kopīgi paaugstinās

Vairāk nekā 1600 Faluņ Dafa praktizētāju no 31 Eiropas valsts 20. septembrī piedalījās Eiropas Faluņ Dafa pieredzes apmaiņas konferencē Prāgā. Konference notika viesnīcā Top Hotel Praha un tās dalībniekiem tika nodrošināts sinhronais tulkojums 13 valodās.

Vairāk nekā 1600 Faluņ Dafa praktizētāju 20. septembrī piedalījās Eiropas Faluņ Dafa pieredzes apmaiņas konferencē. (Foto: Minghui.org)

Šī gada konferencē piedalījās liels skaits jauniešu un rietumu praktizētāju, un runātāji pārstāvēja dažādas valstis. 21 Faluņ Dafa praktizētājs no 16 valstīm dalījās savā pilnveidošanās pieredzē.

Vairāki praktizētāji stāstīja, kā viņi atklāja un likvidēja savas pamata pieķeršanās. Citi teica, ka, pastāvīgi mācoties Faluņ Dafa mācību, viņi spēja atklāt savus cilvēciskos priekšstatus un ar taisnām domām no tiem atbrīvoties. Vēl citi runāja par pēdējā laikā pieaugošo pašapmierinātību un to, cik bīstami ir atslābt savā pilnveidošanās ceļā.

Praktizētāji stāsta par savu pilnveidošanās ceļu. (Foto: Minghui.org)

Dalība Tiaņ Guo maršējošajā orķestrī

Barborka, jauna praktizētāja no Slovākijas, pastāstīja, ka daudzi viņas ģimenes locekļi praktizē Faluņ Dafa. Būdama bērns, viņa īsti nesaprata, ko nozīmē pilnveidošanās, un nebija īpaši uzcītīga. Taču viņa vienmēr zināja, ka Faluņ Dafa ir brīnišķīgs. "Skolotājs nekad mani nepameta, vienmēr ar bezgalīgu pacietību un līdzjūtību gaidīja, kad es atmodīšos, pastāvīgi mani apgaismoja un aizsargāja," viņa atceras. Galu galā Barborka atsāka pilnveidoties.

Mācoties Likumu un meklējot sevī, Barborka pamazām atbrīvojās no aizvainojuma, kuru kopš bērnības izjuta pret patēvu. Tā kā viņš slikti izturējās pret viņas māti, Barborka turēja uz viņu ļaunu prātu. Taču, jo vairāk Barborka viņu ienīda, jo sliktāka kļuva situācija mājās. "Mācoties Likumu es sapratu, ka ienīdu savu patēvu tādēļ, ka man bija liela pieķeršanās mammai un arī sava egoisma dēļ," viņa turpināja. "Kad es sāku uzlūkot sevi kā praktizētāju un sapratu, ka mans patēvs patiesībā cieš, mans viedoklis un attieksme pret viņu mainījās. Situācija mājās uzlabojās." Patēvs sāka atbalstīt viņas Faluņ Dafa praksi un dalību Tiaņ Guo maršējošajā orķestrī. Viņš pat izlasīja grāmatu "Džuaņ Faluņ", izpildīja vingrojumus un centās kļūt par labāku cilvēku.

Barborka arī pastāstīja par iestāšanos Tiaņ Guo maršējošajā orķestrī. Visi instrumenti, kas viņai patika, jau bija aizņemti, tāpēc viņai nācās spēlēt mežragu, ar kuru viņai nebija nekādas pieredzes. Kad viņa pirmo reizi ieraudzīja šo instrumentu, viņai nebija nekādas vēlēšanās to spēlēt; kad viņa uzzināja, ka tas ir viens no visgrūtāk spēlējamajiem pūšaminstrumentiem un ka tā apgūšanai būs nepieciešami vairāki gadi, viņai gribējās raudāt; viņai šķita, ka nekas nav tā, kā viņa bija cerējusi, un ka viņai ir lemts ciest neveiksmi.

Pārējie orķestra dalībnieki viņu iedrošināja, un pamazām viņa saprata, ka visu ir ieplānojis Skolotājs un nekas nenotiek nejauši. Ziemassvētkos, kad viņa turēja rokās mežragu, viņa nevarēja savaldīt emocijas un izplūda asarās. Viņa sajuta spēcīgu saikni starp sevi un dzīvību, kas saistīta ar šo instrumentu, un to, ka mežraga spēlēšana palīdzēs viņai pilnveidoties un glābt cilvēkus.

Jau pēc sešiem mēnešiem Barborka oficiāli kļuva par Tiaņ Guo maršējošā orķestra dalībnieci.

Savu fundamentālo pieķeršanos apzināšanās

Tanas kundze no Vācijas pastāstīja, ka sākusi praktizēt Faluņ Dafa 1996. gadā un tikai nesen sapratusi, ka nav patiesi atklājusi savu fundamentālo pieķeršanos.

Tanas kundze jau kopš bērnības cieta no nopietnas slimības un vienmēr lietoja zāles. Divas nedēļas pēc tam, kad viņa sāka praktizēt Faluņ Dafa, slimības simptomi pazuda, un viņa kļuva vesela. Kad Skolotājs publicēja rakstu "Ceļā uz Pilnību", viņa juta, ka viņas fundamentālā pieķeršanās ir pazudusi, jo sākotnēji viņa sāka pilnveidoties, lai izārstētu savu slimību – tā kā slimība bija pazudusi, viņa vairs nekoncentrējās uz slimības izārstēšanu.

Viņas vīrs, kurš ir vācietis, sirga ar neārstējamu slimību – amiotrofisko laterālo sklerozi. Redzot, kā sievas veselības stāvoklis brīnumainā kārtā uzlabojās jau pēc divām nedēļām Faluņ Dafa praktizēšanas, arī viņš sāka praktizēt un lasīt grāmatu "Džuaņ Faluņ". Viņa veselība ievērojami uzlabojās, un viņam vairs nebija vajadzīgi medikamenti.

Tanas kundze saglabāja labu veselību, savukārt viņas vīra veselība pamazām pasliktinājās, un 2016. gadā viņš nomira. Tanas kundze ieslīga dziļās sērās un ilgu laiku nespēja no tām atbrīvoties. Viņa joprojām nespēja saprast, kādas kļūdas bija viņas garīgās pilnveidošanās ceļā.

Iedvesmojoties no citiem praktizētājiem, grupa, kopā ar kuru Tanas kundze mācījās Likumu, sāka koncentrēties uz savu fundamentālo pieķeršanos atklāšanu. Viņi pakāpeniski atklāja savas pieķeršanās un atklāti dalījās savā pilnveidošanās pieredzē. Pamazām Tana saprata, ka viņas sākotnējā doma sākt praktizēt Faluņ Dafa, lai izārstētu vīru, patiesībā nebija pazudusi.

Kad viņa to saprata, viņa izlasīja citas Skolotāja lekcijas un atklāja, ka Skolotājs ir vairākkārt atgādinājis praktizētājiem likvidēt savas fundamentālās pieķeršanās, bet viņa nebija to patiesi izdarījusi.

Minghui.org redakcija 2026. gada 8. jūnijā publicēja paziņojumu, kurā ieteica praktizētājiem iemācīties no galvas Skolotāja rakstu "Ceļā uz Pilnību". Tanas kundze zināja, ka tas ir svarīgi, un saprata, ka tikai novēršot savas fundamentālās pieķeršanās, viņa varēs pilnībā noliegt veco spēku plānus un iet pa Skolotāja sagatavoto ceļu.

Likuma mācīšanās nozīme

Tomeks no Polijas ir sava uzņēmuma lielākais akcionārs un palīdz koordinēt vairākus Faluņ Dafa projektus. Lielās aizņemtības dēļ viņam neatlika daudz laika tam, lai mācītos Likumu. Viņš vienmēr domāja, ka varēs to kompensēt pēc projekta beigām. Tomēr, uzņemoties vadīt arvien vairāk projektu, viņam atlika vēl mazāk laika, lai mācītos Likumu. Ikreiz, kad viņš paņēma rokās grāmatu "Džuaņ Faluņ", viņš pēkšņi atcerējās, ka ir svarīgi jautājumi, kas nav atrisināti, tāpēc viņš pārtrauca lasīt un ķērās pie šo jautājumu risināšanas.

2024. gada beigās Tomeks bija sasniedzis savu galīgo robežu un gandrīz vairs nespēja mācīties Likumu. Viņš tikās ar praktizētājiem, ar kuriem strādāja, un izskaidroja savu situāciju, norādot, ka šeit varētu būt divi iznākumi. Pirmais bija tāds, ka vecie spēki izslēdz viņu no praktizētāju rindām un viņš drīz vairs nespēs turpināt pilnveidoties; otrs – ir pienācis laiks citiem praktizētājiem uzņemties atbildību, jo vienam cilvēkam tas ir pārāk liels slogs.

Praktizētāji ļoti labi koordinēja savu darbību un uzņēmās daudzus uzdevumus. Jo vairāk nastu viņš nometa no saviem pleciem, jo stabilāk varēja mācīties Likumu. Īstais pavērsiens notika dažus mēnešus vēlāk, Polijā notiekošajā četru dienu ilgajā Likuma mācīšanās nometnē. Tomeks juta, ka viņa ķermenis un prāts tiek attīrīti. Viņš ielūkojās sevī, lai atklātu savas pieķeršanās, un saprata, ka gadu gaitā viņam bija izveidojusies pieķeršanās vēlmei koordinēt katru projektu. Viņš šaubījās, vai citi praktizētāji spēs paveikt šīs lietas tikpat labi kā viņš, un pat bažījās, ka viņi tās paveiks labāk par viņu. Šīs domas izrietēja no skaudības.

Kad Tomeks atklāja sevī skaudību, viņš sajuta kaunu un saprata, ka savā pilnveidošanās ceļā gandrīz bija paklupis. Šīs skaudības atpazīšana bija pirmais solis tās novēršanā. Kopš tā brīža viņš pievērsa lielu uzmanību savām domām. Ikreiz, kad viņam parādījās šāda doma, viņš spēja to ātri atmest.

Daudzi dalībnieki atzina, ka konference bijusi ļoti aizkustinoša. Daži praktizētāji teica, ka citu praktizētāju pieredze viņiem bijusi ļoti noderīga; citi, klausoties praktizētāju pieredzes, raudāja un pēc tam atzina, ka ir ieraudzījuši trūkumus savā pilnveidošanās procesā. Viņi teica, ka turpmāk rīkosies labāk.

Avots: https://en.minghui.org/html/articles/2026/9/23/236049.html