AK ministre Indijas-Klusā okeāna reģiona jautājumos un parlamenta deputāti nosoda Faluņgun vajāšanu

AK ministre Indijas-Klusā okeāna reģiona jautājumos – baronese Vintertona no Donkasteras un divas parlamenta deputātes – Ferjala Klārka un Deirdra Kostigana 2026. gada augusta vidū atbildēja saviem vēlētājiem uz jautājumiem par Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) īstenoto Faluņgun vajāšanu. Viņas norādīja, ka Apvienotās Karalistes valdība ir paudusi dziļas bažas par ticīgo grupu vajāšanu Ķīnā, un atkārtoti apstiprināja savu stingro nostāju reliģijas un ticības brīvības aizstāvībā.

AK ministre Indijas-Klusā okeāna reģiona jautājumos, baronese Vintertona. (Foto no oficiālās tīmekļa vietnes)

Baroneses Vintertonas vēstule. (Foto: Minghui.org)

Baronese Vintertona savā vēstulē rakstīja: "Mēs atzīstam, ka visā Ķīnā tiek ierobežota reliģijas vai ticības brīvība, kas ietver arī Faluņgun praktizētāju vajāšanu.

Mēs turpinām vērot un izvērtēt pierādījumus saistībā ar ziņojumiem par orgānu piespiedu izņemšanu Ķīnā, kā arī uzturam dialogu ar vadošajām nevalstiskajām organizācijām un starptautiskajiem partneriem saistībā ar šo jautājumu. Apvienotās Karalistes nostāja joprojām ir tāda – ja tā ir taisnība, sistemātiska, valsts īstenota orgānu izņemšana ir uzskatāma par nopietnu cilvēktiesību pārkāpumu.

Mēs bieži tieši un visaugstākajā līmenī izsakām Ķīnai bažas par cilvēktiesību jautājumiem. Bijušais premjerministrs, parlamenta deputāts sers Kīrs Stārmers janvārī ar prezidentu Sji Dzjiņpinu apsprieda Apvienotās Karalistes bažas par cilvēktiesību situāciju Ķīnā, savukārt bijusī ārlietu ministre, parlamenta deputāte Iveta Kūpere jūnijā aktualizēja šos jautājumus sarunā ar ministru Vanu Ji."

Parlamenta deputāte Deirdra Kostigana. (Foto no oficiālās tīmekļa vietnes)

Parlamenta deputāte Deirdra Kostigana rakstīja: "Es atbalstu valsts ministra aprīlī sniegto paziņojumu, kurā tiek nosodīts uzbrukums Faluņgun praktizētājai pie Britu muzeja, un priecājos, ka šajā lietā tika uzsākta kriminālizmeklēšana.

Mani joprojām dziļi uztrauc cilvēku vajāšana Ķīnā viņu reliģijas vai pārliecības dēļ, neatkarīgi no tā, vai tie ir uiguru musulmaņi Sjiņdzjanā, kristieši, budisti vai Faluņgun praktizētāji. Brīvība praktizēt, mainīt vai dalīties savā ticībā vai pārliecībā bez diskriminācijas vai vardarbīgas pretestības ir cilvēktiesības, kas būtu jābauda visiem cilvēkiem.

Esmu informēta par neticami satraucošajiem apgalvojumiem, kas vairāku gadu garumā ir izskanējuši saistībā ar cilvēku orgānu ieguvi Ķīnā. Es arī saprotu, ka minoritāšu un reliģiskās grupas, tostarp Faluņgun praktizētāji, varētu būt īpaša mērķa grupa.

2014. gada beigās Ķīnas varas iestādes paziņoja, ka valsts pārtrauks orgānu izņemšanu no ieslodzītajiem, kam piespriests nāvessods. Šīs politikas īstenošana būtu nozīmīgs solis. Tomēr es zinu – jaunākajos ziņojumos ir teikts, ka šī prakse turpinās, tostarp "Starptautiskās koalīcijas transplantātu ļaunprātīgas izmantošanas pārtraukšanai Ķīnā" (ETAC) iniciētā Ķīnas tribunāla [Neatkarīgais tribunāls par orgānu piespiedu izņemšanu pārliecības dēļ ieslodzītajiem Ķīnā] spriedumā. "Ķīnas tribunāls" secināja, ka orgānu piespiedu izņemšana jau gadiem ilgi tiek veikta visā Ķīnā ievērojamā apjomā, un galvenie upuri ir Faluņgun praktizētāji un uiguri.

Es lepojos, ka valdība, sadarbojoties ar Ķīnas valdību, turpina pievērsties cilvēktiesību pārkāpumiem, izsakot bažas gan privāti, gan publiski, izmantojot savu ietekmi divpusējās un daudzpusējās sarunās, kā arī atbalstot kopienas visā Ķīnā, kuras ir cietušas no šiem pārkāpumiem. Turklāt šā gada sākumā ANO Cilvēktiesību padomē Apvienotās Karalistes vēstnieks aicināja Ķīnu risināt jautājumus saistībā ar ziņojumiem par piespiedu darbu un reliģiskās un kultūras brīvības ierobežojumiem, kā arī atbrīvot visas patvaļīgi aizturētās personas.

Es zinu arī to, ka valdība turpina rūpīgi vērot reliģisko minoritāšu situāciju Ķīnā.

Vēlreiz paldies, ka sazinājāties ar mani saistībā ar šo svarīgo problēmu. Es uzskatu – ir pareizi, ka Apvienotā Karaliste turpina paust bažas par cilvēktiesību pārkāpumiem Ķīnā, sadarbojas ar starptautiskajiem partneriem, lai veicinātu atbildības uzņemšanos, un veic pasākumus, lai samazinātu risku, ka Apvienotā Karaliste varētu tikt iesaistīta neētiskās orgānu transplantācijas praksēs."

Parlamenta deputāte Ferjala Klārka. (Foto no oficiālās tīmekļa vietnes)

Parlamenta deputāte Ferjala Klārka savā vēstulē norādīja: "Valdība atzīst, ka reliģijas vai pārliecības brīvība ir viena no pamata cilvēktiesībām un tā ir Apvienotās Karalistes plašākās pieejas cilvēktiesību jautājumiem pamatā. Kā 2026. gada 18. marta debatēs atkārtoti apstiprināja Ārlietu, Sadraudzības un attīstības ministrijas parlamentārais valsts sekretāra vietnieks, Apvienotā Karaliste savus centienus koncentrē uz desmit prioritārām valstīm, kurās, mūsuprāt, mēs varam panākt vislielāko ietekmi šo tiesību aizstāvībā, un Ķīna ir viena no šīm valstīm. Ministrs atzina, ka cilvēki, kas vēlas īstenot savu reliģijas vai pārliecības brīvību Ķīnā, tostarp Faluņgun praktizētāji, saskaras ar būtiskiem un sistēmiskiem ierobežojumiem.

Valdība joprojām ir apņēmusies aizstāvēt reliģijas vai pārliecības brīvību visā pasaulē. Nevienam nevajadzētu baidīties no diskriminācijas savu uzskatu dēļ, un es atzinīgi vērtēju to, ka valdība joprojām pievērš uzmanību brīvības, iecietības un savstarpējās cieņas veicināšanai starptautiskā līmenī. Pagājušajā gadā valdība izklāstīja savu pieeju reliģijas un ticības brīvības aizsardzībai visā pasaulē.

Es lepojos, ka šī valdība ir konsekventi aktualizējusi šo jautājumu gan sadarbībā ar starptautiskajiem partneriem, gan tieši ar Ķīnas valdību. 2024. gada oktobrī Apvienotās Karalistes valdība ANO Ģenerālās asamblejas sēdē parakstīja paziņojumu par Sjiņdzjanu un Tibetu, aicinot Ķīnu novērst cilvēktiesību pārkāpumus šajos reģionos. Šajā paziņojumā tika aktualizēts jautājums par bērniem, kuri internātskolās tiek nošķirti no savām ģimenēm. Valdības bažas par ierobežojumiem Tibetā tika paustas arī ANO Cilvēktiesību padomē martā.

Es zinu arī to, ka valdība turpina uzmanīgi sekot līdzi situācijai, saistībā ar reliģiskajām minoritātēm Ķīnā. Es turpināšu atbalstīt valdību, iestājoties par reliģijas vai pārliecības brīvību visiem cilvēkiem ārvalstīs."

Avots: https://en.minghui.org/html/articles/2026/8/23/235625.html