83 gadus vecai sievietei piespriests 1,5 gadu cietumsods par ticību Faluņgun

83 gadus veca pensionēta skolotāja no Čuncjinas 2026. gada 21. maijā tika ieslodzīta cietumā, lai izciestu 1,5 gadu ilgu cietumsodu par ticību Faluņgun garīgai praksei, kuru Ķīnas komunistiskais režīms vajā kopš 1999. gada.

Vanas Dzjiņsju kundzes ciešanas sākās 2024. gada maija beigās, kad milicijas pārvalde norīkoja civildrēbēs tērptus milicičus novērot viņas dzīvokli un uzraudzīt sievietes ikdienas gaitas. 2024. gada septembrī Cjinganas ielas milicijas iecirkņa priekšnieks Džans Šubejs sāka gatavot lietu, lai viņu nepamatoti apsūdzētu.

2025. gada 6. novembrī Ši Jujao un citi Cjinganas ielas milicijas iecirkņa darbinieki arestēja Vanas kundzi viņas mājās, pārmeklēja sievietes mājokli un pēc tam aizveda viņu uz milicijas iecirkni nopratināšanai, no kurienes izlaida tikai ap pusnakti. Pēc tam miliči turpināja viņu novērot. Viņi uzstādīja novērošanas kameru kāpņutelpā pie viņas dzīvokļa un sekoja viņai, kad viņa devās ārā.

2025. gada 16. decembrī Dzjanbejas rajona tiesa izskatīja Vanas kundzes lietu un drīz pēc tam piesprieda sievietei pusotru gadu ilgu cietumsodu. 2026. gada 20. maijā viņu atkal aizturēja un nākamajā dienā ievietoja Čuncjinas sieviešu cietumā Dzouma ciematā.

Iepriekšējā vajāšana

Vanas kundze ir pensionēta skolotāja no Cjinganas pilsētas eksperimentālās pamatskolas, un pēdējo 27 gadu laikā sieviete vairākkārt tikusi apcietināta par to, ka aizstāv savu ticību Faluņgun. Pirms pēdējā cietumsoda izciešanas viņa bija izcietusi divus ieslodzījuma termiņus darba nometnēs, kuru kopējais ilgums bija gandrīz trīs gadi, kā arī četrus gadus ilgu cietumsodu. Neskatoties uz viņas 32 gadu ilgo darba stāžu, skola 1999. gada oktobrī pārtrauca viņai izmaksāt pensiju. Sieviete daudzas reizes gāja uz dažādām iestādēm meklēt taisnīgumu, taču bez rezultātiem.

Pirmais vienu gadu ilgais darba nometnes termiņš pagarināts par 11 mēnešiem

1999. gada oktobrī Vanas kundze devās uz Pekinu aizstāvēt savas tiesības praktizēt Faluņgun. Viņa tika aizturēta Tiaņaņmeņas laukumā un nogādāta Fentai stadionā, kur viņu turēja apcietinājumā. 31. oktobrī viņu aizveda atpakaļ uz Čuncjinu un turēja vietējā izolatorā, kur uzraugi viņai uzlika roku dzelžus un kāju važas. Neilgi pēc tam Vanas kundzei piesprieda vienu gadu ilgu ieslodzījumu darba nometnē.

Izciešot sodu Čuncjinas sieviešu piespiedu darba nometnē, Vanas kundze bija spiesta strādāt ilgas stundas bez atalgojuma. Viņai lika arī stundām ilgi stāvēt vai tupēt, bieži vien no pulkstens 6:00 līdz 23:00, kā rezultātā viņas rokas un kājas stipri piepampa. Vasarā uzraugi piespieda gados veco sievieti stāvēt saulē, bet ziemā stāvēt pie atvērtiem logiem.

Uzraugi norīkoja vairākas ieslodzītās uzraudzīt un spīdzināt Vanas kundzi. Ieslodzītās ierobežoja viņas tiesības izmantot tualeti un neļāva mazgāties dušā. Reiz kāda ieslodzītā satvēra viņu aiz pleca un stipri iesita pa krūškurvja kreiso pusi. No nepanesamajām sāpēm Vanas kundze sabruka uz zemes, acu priekšā viss satumsa, un viņai bija grūti elpot. Pēc tam viņas rokas kļuva tumšas. Sāpes ilga vairāk nekā mēnesi.

Citā reizē ieslodzītās vilka Vanas kundzi augšup un lejup pa kāpnēm no trešā stāva uz pirmo un atpakaļ.

Tā kā Vanas kundze palika nelokāma savā ticībā, ieslodzījuma termiņu pagarināja par 11 mēnešiem, un viņa iznāca brīvībā tikai 2001. gada 22. septembrī.

Atgriezusies mājās, sieviete uzzināja, ka viņas pensijas izmaksa ir apturēta, un bija ļoti satraukta. Viņa piecas reizes devās uz skolu, kurā savulaik strādāja, lai aprunātos ar direktoru. Katru reizi direktors draudēja izsaukt miliciju un likt viņu arestēt vai nosūtīt uz darba nometni.

Arī miliči laiku pa laikam vajāja Vanas kundzi, reizēm klauvējot pie viņas durvīm nakts vidū.

Notiesāta uz četriem gadiem

Vanas kundze atkal tika arestēta 2002. gada 18. janvārī, kad viņa uz ielas pirka augļus. Pēc tam, kad viņu aizveda uz milicijas iecirkni, kāds milicis uzkāpa viņai uz krūtīm. Viņa 52 stundas bija piesprādzēta ar rokudzelžiem pie metāla gredzeniem tualetē.

Apcietinājuma laikā Vanas kundzes ģimene meklēja viņu visās iespējamajās vietās un beidzot, trešajā dienā pēc aresta, atrada. Ieraugot viņu saslēgtu rokudzelžos tualetē, tuvinieki sāka raudāt un saprata, ka kopš aizturēšanas brīža viņai nav dots ne ūdens, ne ēdiens.

Pēc tam Vanas kundze tika pārvesta uz ieslodzījuma centru. Milicijas iecirknī piedzīvotās spīdzināšanas dēļ, viņa nespēja neko ieēst. Tomēr uzraugs joprojām turēja viņu saslēgtu rokudzelžos un kāju važās. Īsā laika posmā viņa palika tik nespēcīga, ka nespēja ne stāvēt, ne par sevi parūpēties.

Pēc dažiem mēnešiem Vanas kundzi nogādāja tiesā, kur viņai piesprieda četrus gadus ilgu cietumsodu. Pēc uzņemšanas Junčuaņas piespiedu darba nometnē viņa tika pakļauta nepārtrauktai spīdzināšanai. Vairāk nekā gadu viņu turēja jaunuzņemto nodaļā, pēc tam pārcēla uz parasto nodaļu, kur viņai nācās strādāt caurām dienām bez atalgojuma. Vakaros viņai bija jāiet uz smadzeņu skalošanas sesijām. Ieslodzītās, kuras bija norīkotas viņu uzraudzīt, neļāva viņai mazgāties dušā, mazgāt veļu, nomazgāt traukus vai izmantot tualeti. Viņai arī tika liegts gulēt un runāt ar citām ieslodzītajām.

Kādu dienu Vana sajuta savā ēdienā dīvainu garšu. Nākamajā dienā sieviete pamanīja ieslodzīto, kura viņas ēdienam pievienoja sasmalcinātas tabletes. Vana par to ziņoja dežurējošajam uzraugam, kurš vainu novēla uz ieslodzīto un pēc tam norīkoja citu ieslodzīto uzraudzīt Vanu.

Nepārtraukta vajāšana un uzraudzība

Pēc tam, kad 2006. gada janvārī Vanas kundze tika atbrīvota, viņa pamanīja, ka varas iestādes bija uzstādījušas noklausīšanās ierīci viņas stacionārajā telefonā. Pie viņas dzīvokļa dežūrēja daži civildrēbēs tērpti miliči, kas viņu pastāvīgi izsekoja. Mājās viņu nelika mierā gan milicijas darbinieki, gan arī dzīvokļu komitejas pārstāvji.

Kad 2009. gada jūlijā miličiem neizdevās atrast Vanas kundzi, viņi tās vietā arestēja divus vietējos Faluņgun praktizētājus. Lai viņas dēļ neciestu citi praktizētāji, Vanas kundze bija spiesta dzīvot prom no mājām. Arī viņas ģimene dzīvoja bailēs, jo tika novērota.

Otrs, vienu gadu ilgs termiņš darba nometnē

2011. gada 13. jūnijā Vanas kundze tika arestēta, kad viņa bija uz ielas. Miliči veica kratīšanu sievietes mājoklī un konfiscēja Faluņgun grāmatas, piecus datorus, divus printerus, divus MP5 atskaņotājus, vienu MP3 atskaņotāju, cieto disku, dažus tukšus diskus, kopēšanas papīru un vairāk nekā 6000 juaņu skaidrā naudā.

Veselības problēmu dēļ Vanas kundzi divas reizes atteicās uzņemt vietējā aizturēšanas centrā. Taču miliči nebija ar mieru viņu atbrīvot un turēja sievieti Cjinšaņas slimnīcā. Vietējās pašvaldības milicijas iecirkņa un dzīvojamo māju komitejas darbinieki pārmaiņus viņu uzraudzīja.

Kad pēc 17 dienām Vanas kundzei tika veikta atkārtota veselības pārbaude, atklājās ka viņai joprojām ir bīstami augsts asinsspiediens. Tomēr ārsts izziņā ierakstīja daudz zemāku rādītāju. Kad miliči viņu aizveda uz aizturēšanas centru, viņu joprojām atteicās tur uzņemt. Taču pēc dažām stundām miličiem izdevās pārliecināt uzraugus uzņemt viņu centrā.

Pēc septiņām dienām Vanas kundzei piesprieda vēl vienu gadu ilgu ieslodzījumu darba nometnē. Ārkārtīgi augsta asinsspiediena un neregulāras sirdsdarbības dēļ miliči viņu atbrīvoja, piespiežot sievietes ģimenei samaksāt 10 000 juaņu. Vanai tika piespriests mājas arests, un tuvinieki bija spiesti viņas vietā parakstīt lietas dokumentus. Atgriežoties mājās, viņa bija nespēcīga un nestabili stāvēja uz kājām.

Vēl citi aresti

2012. gada pirmajā pusē Vanas kundze tika nogādāta Iekšējās drošības birojā. Tika pārmeklēta arī viņas māja. Sievieti piesēja pie metāla nopratināšanas krēsla un saslēdza kāju važās. Viņa izteica protestu pret vajāšanu un pēc piecām stundām tika atbrīvota.

2012. gada 25. septembrī Vanas kundzi atkal arestēja, kad viņa apciemoja brāli. Viņu nogādāja Lušaņas ciema smadzeņu skalošanas centrā un atbrīvoja trīs dienas vēlāk augsta asinsspiediena un neregulāras sirdsdarbības dēļ.

2013. gada 7. maijā Vanas kundze tika arestēta vēlreiz, kad par viņu ziņoja kāds pašvaldības darbinieks. Sieviete tika pakļauta pamatīgai pārmeklēšanai un četras stundas vēlāk atbrīvota.

2014. gada 12. maijā "ofisa 610" aģenti mēģināja arestēt Vanas kundzi. Kad viņiem neizdevās viņu atrast, viņi arestēja sievietes meitu un nogādāja viņu vietējā smadzeņu skalošanas centrā.

Avots: https://en.minghui.org/html/articles/2026/7/5/234972.html