Zviedrijas politiķi pauž atbalstu praktizētāju centieniem atmaskot Faluņgun vajāšanu

2026. gada jūlijā apritēja 27 gadi kopš Ķīnas komunistiskā partija (ĶKP) sāka vajāt Faluņgun sekotājus Ķīnā. 2026. gada 18. jūlijā praktizētāji rīkoja mītiņu pie Ķīnas vēstniecības Stokholmā, lai atmaskotu ĶKP šausminošos cilvēktiesību pārkāpumus, un daudzas zviedru amatpersonas pauda atbalstu praktizētājiem.

Pateicas praktizētājiem par viņu apņemšanos aizstāvēt ticības brīvību

Zviedrijas Parlamenta deputāts Nima Golams Ali Pūrs uzrakstīja vēstuli praktizētājiem, kurā teikts: "Es vēlos sirsnīgi sveikt visus jūs, kas šodien esat sapulcējušies, lai iestātos par reliģijas brīvību un katra cilvēka tiesībām dzīvot brīvi, nebaidoties no vajāšanas."

Deputāts norādīja, ka reliģiskā brīvība ir katra cilvēka pamattiesības. Viņš rakstīja: "Šīs dienas demonstrācija vērš uzmanību uz ilgtošo Faluņgun praktizētāju vajāšanu Ķīnā. Viņu situācija mums atgādina, ka cīņa par reliģijas brīvību vēl nav beigusies, kā arī atgādina par mūsu pienākumu iestāties par cilvēkiem, kuriem ir atņemta brīvība un cieņa."

Deputāts Nima Golams Ali Pūrs Almedālenas nedēļā Gotlandē, 2026. gads. (Foto: Minghui.org)

Deputāts Nima Golams Ali Pūrs ir vairākkārt ierosinājis pieņemt likumus, kas palīdzētu apturēt Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) sankcionēto piespiedu orgānu izņemšanu, un Ķīnas vēstniecība mēģināja viņu piespiest mainīt savu viedokli. Jūnijā, Almedālenas nedēļas laikā, viņš teica: "Reiz es saņēmu e-pasta vēstuli, kurā kāds cilvēks no Ķīnas vēstniecības man teica, ka viss, kas saistīts ar orgānu piespiedu izņemšanu, ir sazvērestības teorija. Tātad, lai gan tas ir labi dokumentēts, viņš mēģināja mani pārliecināt, ka tas viss ir meli. Tā viņi cenšas ietekmēt politiķu viedokli.

Mēs zinām, ka Ķīna dažādos veidos mēģina mūs ietekmēt, un ka notiek spiegošana. Viņi ir naidīgi noskaņoti pret Zviedriju. Tas jau ir skaidri redzams, un par to tiek ziņots katru gadu. Un ir svarīgi, lai mēs apzinātos, ka šī kampaņa turpinās, un ka mēs nepieņemam to, ko Ķīnas režīms saka saistībā ar dažādiem jautājumiem. Ka mēs patiešām uzklausām opozīciju, uzklausām tos, kuri bijuši pakļauti dažādiem Ķīnas komunistiskās partijas īstenotiem pārkāpumiem, nevis Ķīnas valsts mums piedāvāto versiju."

Viņš arī runāja par to, cik svarīgi ir pieņemt tiesību aktus, lai apturētu orgānu piespiedu izņemšanu: "Jā, esmu šo jautājumu izvirzījis [mūsu parlamentā], jo ir svarīgi nepieļaut šādus pārkāpumus pret cilvēkiem. Tos nedrīkst pieļaut. Kad tas notiek, ir svarīgi, lai pasaule reaģētu – jo īpaši demokrātiskā pasaules daļa – lai mēs nepamestu cilvēkus, kuri ir bijuši pakļauti šiem šausminošajiem pārkāpumiem."

Turpiniet protestēt pret vajāšanu

Zviedrijas "Pilsoņu koalīcijas" līderis Daniels Sonesons redzēja praktizētāju rīkotos pasākumus Almedālenas nedēļā Gotlandē. Viņš teica – ir šausmīgi, ka ĶKP vajā šādu cilvēku grupu, kas ilgojas pēc brīvības praktizēt Faluņgun. Viņš sacīja, ka ĶKP ir diktatūra un viss, ko tā dara, ir vērsts uz savas varas saglabāšanu. Tāpēc, bez šaubām, Faluņgun kā kustība kļūst par apdraudējumu tam, ko viņi pārstāv.

Zviedrijas "Pilsoņu koalīcijas" līderis Daniels Sonesons Almedālenas nedēļā Gotlandē, 2026. gads. (Foto: Minghui.org)

Sonesona kungs teica, ka ĶKP īstenotā orgānu piespiedu izņemšana ir briesmīga: "To nevar nosaukt nekādā citā vārdā, kā vien "pretīgi"! Tas ir briesmīgs, diktatorisks uzbrukums cilvēkam. Bet tieši tā darbojas diktatūras. Tas, protams, ir briesmīgi un nicināmi. Un visiem politiķiem būtu jāatbalsta doma, ka uz to ir jāreaģē ar atbildes pasākumiem – mums ir jāizdara spiediens šajā jautājumā. Tā ir zemiska rīcība. Ir grūti pat atrast pietiekami spēcīgus vārdus, lai to aprakstītu.

Galu galā ir viena lieta, kas mums jādara, saskaroties ar šādām agresīvām diktatūrām. Tas nozīmē parādīt viņiem, ka viņi nevar palikt nesodīti par apspiešanu, draudiem un vajāšanu, un ka žurnālistu nolaupīšana un līdzīgas darbības nekad, nekad nedrīkst atmaksāties vai tikt atalgotas. Tas nekādā veidā nedrīkst dot priekšrocības; tā vietā viņiem ir jāatņem vara un jāsaskaras ar nopietnām sekām. Tāpēc nav nekā cita, ko teikt, kā tikai to, ka tas, protams, ir briesmīgi."

Uzzinot, ka Faluņgun praktizētāji jau 27 gadus protestē pret vajāšanu un rīkos pasākumu pie Ķīnas vēstniecības, viņš teica: "Turpiniet cīnīties par savu lietu. Turpiniet ticēt tam, ko darāt. Nekad nepadodaties. Un esiet droši, ka taisnīgums ir jūsu pusē. Nav nekā skaistāka par vārda brīvību un demokrātiju. Lai ikvienam cilvēkam ir atļauts izvēlēties to, ko viņš dzīvē vēlas vairāk, – un lai tāpēc viņu neapspiestu vai nepiespiestu. Nekad nepadodaties. Ja kāds kļūst dusmīgs vai ja dusmīga kļūst diktatūra, tā ir tikai zīme, ka jūs kaut ko maināt, ka jums ir nozīme, un ka jums kaut kas izdodas. Tāpēc turpiniet iesākto. Gūstiet vēl lielākus panākumus."

ĶKP īstenotajām transnacionālajām represijām ir jābeidzas

Deputāts Nima Golams Ali Pūrs iesniedza Zviedrijas tieslietu ministram pieprasījumu saistībā ar ĶKP mēģinājumu apturēt Shen Yun izrādes Zviedrijā. Viņš teica: "Es, patiesībā, jau esmu nosūtījis jautājumu par šo tēmu, jo uzskatu, ka ir šausmīgi, ka viņi uzstājas, nebaudot to drošību, kāda ir pieejama parastajiem cilvēkiem. Ir ļoti pretīgi, ka Ķīnas valdība vienmēr citās valstīs draud cilvēkiem, kuri ir pret tās politiku."

Ali Pūrs ir saņēmis divas vēstules, kurās apmelots Shen Yun, un viņš zina, ka tā ir daļa no ĶKP īstenotajām transnacionālajām represijām. Viņš cer, ka Shen Yun atgriezīsies Zviedrijā.

Runājot par draudiem un kaitējumu, kas tiek nodarīts Shen Yun visā pasaulē, parlamenta deputāts Dāvids Jozefsons teica: "Tas ir klasisks piemērs tam, kā darbojas Ķīna un kā tā mēģina izkropļot diskusiju, apklusināt kritiķus, novirzīt sarunu uz citām tēmām, uzspiest pašcenzūru un nodrošināt, ka neviens neuzdrošinās kritiski izteikties par Ķīnas režīmu vai par alternatīvu, kas Ķīnai faktiski ir pastāvējusi.

Ķīna pēc savas būtības nav komunistiska diktatūra. Tas ir kaut kas daudz vairāk un kaut kas pilnīgi cits. Taču viņi vēlas apturēt šo diskusiju gan Ķīnā, gan šeit, Rietumos."

Deputāts Dāvids Jozefsons Almedālenas nedēļā Gotlandē, 2026. gads. (Foto: Minghui.org)

Jozefsons ir "Starpparlamentārās alianses par politiku attiecībā uz Ķīnu" loceklis, kurš jau ilgu laiku pievēršas jautājumiem, kas saistīti ar Ķīnu. Viņš sacīja, ka ĶKP īstenotās transnacionālās represijas attiecībā uz Faluņgun un Shen Yun ir cilvēktiesību jautājums, kā arī drauds Rietumu pasaules valstu drošībai.

Viņš teica: "Būtībā runa ir par to, kāda veida valsts ir Ķīna – proti, komunistiska diktatūra, kas apspiež savus [līdzcilvēkus]... tā ne tikai apspiež savus iedzīvotājus, bet arī rada draudus Rietumu demokrātijai un vērtībām, ko mēs Zviedrijā un Rietumu pasaulē aizstāvam. Viss – sākot no tiešiem draudiem līdz šai "maigās varas" stratēģijai, kuras ietvaros viņi pamazām cenšas mainīt to, kā problēmas tiek definētas un apspriestas, kā arī pārdefinēt cilvēktiesību un demokrātijas jēdzienus.

Tas ir gan drošības, gan cilvēktiesību jautājums. Manuprāt, tieši tāpēc tas ir tik svarīgi – mums jāapzinās, ka mūsu demokrātiskie ideāli – mūsu ideāli saistībā ar vārda brīvību, preses brīvību un viedokļa brīvību – ir apdraudēti no citu valstu puses, no citu režīmu puses, kas ne tikai vēlas apspiest brīvību savās valstīs, bet arī nevēlas, lai mums Zviedrijā šīs brīvības būtu.

Pēdējos gados diskusijas galvenokārt ir koncentrējušās uz Krieviju, taču būtībā Krievija, Ķīna un Irāna ir valstis, kas ir sabiedrotās un kurām ir kopīga interese demokrātijas un Rietumu vērtību graušanā – ne tikai savās valstīs, bet arī mūsu valstīs.

Viņi ne tikai vēlas saglabāt savus režīmus; viņi patiesībā vēlas arī mainīt to, kā mēs dzīvojam savās sabiedrībās šeit Zviedrijā un Rietumu pasaulē. Tieši tāpēc mums ir tik svarīgi ne tikai apzināties šo faktu un aizstāvēt savas vērtības, bet arī nodrošināt, lai demokrātija, vārda brīvība un citas vērtības sasniegtu Ķīnu, Krieviju un Irānu."

Avots: https://en.minghui.org/html/articles/2026/7/20/235168.html