Somija: Helsinkos notikusi 2025. gada Faluņ Dafa pilnveidošanās pieredzes apmaiņas konference

Somijas Faluņ Dafa praktizētāju pilnveidošanās pieredzes apmaiņas konference notika Helsinkos 2025. gada 7. decembrī. 14 Faluņ Dafa praktizētāji kāpa uz skatuves un dalījās savā pilnveidošanās pieredzē. Konferences laikā tika nodrošināts sinhronais tulkojums četrās valodās: ķīniešu, somu, angļu un vjetnamiešu, lai dalībniekiem, kuri runā dažādās valodās, būtu iespēja klausīties praktizētāju pieredzes un gūt no tām labumu.

Daži praktizētāji stāstīja par to, kā viņiem izdevies pārvarēt grūtības pēc tam, kad viņi sāka uzcītīgāk mācīties Likumu; citi dalījās pieredzē par to, kā viņi skatās sevī un pilnveidojas konfliktu laikā; vēl daži runāja par to, kā vadoties pēc Īstenības, Labestības un Pacietības principiem, viņi ir pilnveidojuši savu runu un rīcību, un kā izmantojuši katru iespēju, lai iepazīstinātu cilvēkus ar Dafa un informētu sabiedrību par Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) īstenoto vajāšanu.

Praktizētāji dalās savā pilnveidošanās pieredzē.

Likvidēt sevī ĶKP kultūras faktorus un patiesi pilnveidoties

Gjana stāstīja par to, kā viņa atklāja un izskauda sevī ĶKP kultūras faktorus. "Pirms sāku praktizēt Faluņ Dafa, es jutos nogurusi, neapmierināta un vīlusies dzīvē, un man šķita, ka neatkarīgi no tā, cik ļoti cenšos, es nespēju panākt citus. Es biju tik laimīga, kad ieguvu Likumu, un domāju, ka nu vairs necīnīšos par slavu un pašlabumu. Es domāju, ka tikmēr, kamēr praktizēju Dafa, es dabūšu to, ko vēlos. Mana tieksme pēc varas un pašlabuma izrietēja no savtīgiem priekšstatiem un partijas kultūras – tā ir mana fundamentālā pieķeršanās."

Lai gan viņa ir pilnveidojusies jau daudzus gadus, tomēr pilnībā nav atbrīvojusies no šīs pieķeršanās. "Es uztvēru Dafa kā veidu, kā paaugstināt savu statusu un realizēt sevi. Pilnveidošanās procesā es vēlējos pievienoties ietekmīgiem projektiem, lai izskatītos nozīmīga. Kad cilvēki, uz kuriem vēlējos atstāt iespaidu, bija apmierināti ar mani un es guvu viņu atzinību, zaudēju motivāciju veikt reālu darbu un uzticēju uzdevumus citiem. Es visu iesāku ar entuziasmu, bet nevarēju izdarīt iesākto līdz galam, jo mans motīvs bija slava un pašlabums."

Rakstot šo pilnveidošanās pieredzi, viņa saprata, ka tiecas pēc perfekta rezultāta un uztraucas par reputācijas saglabāšanu. Viņai bija tieksme izrādīties, vēlme rakstīt dziļdomīgi un tieksme pēc ātra rezultāta. Gjana vēlējās saskatīt savu "lielo pieķeršanos" un atklāt pamatpieķeršanās, lai atrisinātu savas problēmas. Galu galā viņa atbrīvojās no šīm pieķeršanām un uzrakstīja par savām atklāsmēm. Pateicoties Skolotāja mājieniem, viņa saprata, ka viņā vēl joprojām ir partijas kultūras piesārņojums no kura ir jāatbrīvojas. Tas viņai bija liels izrāviens uz priekšu. Viņa teica, ka pieredzes apmaiņas raksta sagatavošana ir pilnveidošanās process un vērtīga iespēja, ko Skolotājs sniedz, lai mēs varētu pilnveidoties.

Atbrīvojoties no priekšstata "darīt tikai tad, kad esi pilnībā sagatavojies"

Džao kungs dalījās pieredzē, kas gūta, piedaloties patiesības skaidrošanas pasākumos Turku pilsētā laikā, kad tur notika Ziemeļeiropas valstu Fa konference. Viņš un vēl divi praktizētāji devās uz Turku. Naktī pirms izbraukšanas viņi atklāja, ka nav pieteikušies dalībai pasākumā, bet visi trīs nolēma doties ceļā kā plānots.

Pēc ierašanās viņi atrada brīvu laukumu pasākuma norises vietā un gatavojās vākt parakstus un dalīt bukletus. Netālu sarunājās trīs apsargi. Viens no viņiem sazinājās ar pasākuma organizatoriem, un praktizētājiem tika piedāvāta vieta, kas bija pieejama, jo sākotnējais pieteikuma iesniedzējs nebija ieradies. Vietas pietika divām nojumēm, tieši tā, kā viņiem vajadzēja.

Džao kungs teica, ka, izdalot informatīvos materiālus, viņam bijusi pārsteidzoša pieredze: "Es piedāvāju informatīvos materiālus garāmgājējiem un pamanīju sievieti, kas klusi stāvēja blakus. Viņa negāja prom. Kad biju izdalījis informatīvos materiālus cilvēkiem un viņi bija aizgājuši, sieviete pienāca pie manis, lai arī saņemtu informatīvo materiālu. Tā bija pirmā reize, kad redzēju cilvēku stāvam rindā, lai saņemtu informatīvos materiālus. Es izpratu, ka, ja mēs darīsim lietas no sirds, Skolotājs pie mums atvedīs cilvēkus ar iepriekšnolemtību. Tajā brīdī sapratu, ka dzīvās būtnes gaida savu glābšanu."

Viņš arī teica: "Parasti pirms kaut ko darīt, es vienmēr sagatavojos, un, ja viss nav iepriekš sakārtots, es atsakos to darīt. Šis priekšstats man bija jau gadu desmitiem. Taču, lai gan pirms brauciena uz Turku nebijām labi sagatavojušies, viss brauciens noritēja negaidīti veiksmīgi. Mēs nepieteicāmies dalībai pasākumā, bet atbildīgā persona mums piešķīra labu vietu, kas, iespējams, nebūtu mums pieejama, ja mēs būtu pieteikušies. Mums trijiem bija grūtības ar valodu, bet mēs labi sadarbojāmies. Viss pasākums bija mierīgs un noritēja labi."

Sekot "Īstenības, Labestības, Pacietības" principiem arī darbā

Tomi pastāstīja par to, kā viņam izdodas darbā ievērot Īstenības, Labestības un Pacietības principus. "Uzņēmumā notika restrukturizācija, kas vairumam darbinieku lika nervozēt. Pat mūsu nodaļas vadītājs rīta sanāksmē pauda neapmierinātību un bezpalīdzību. Katram šķita, ka viņš staigā pa plānu ledu, bija neomulīgi, un daudzi cilvēki sūrojās. Pēkšņi mans priekšnieks pamanīja, ka es neizskatos noraizējies, un skaļi jautāja: "Kā tu vari smaidīt?!" Kad pārējie uz mani palūkojās, es teicu, ka nebaidos, un paskaidroju, ka praktizēju Faluņ Dafa. Lai kas arī notiktu, es cenšos būt iecietīgs un laipns."

Viņš pastāsatīja kolēģiem par Faluņ Dafa, un viņi uzmanīgi klausījās.

Tajā dienā izplatījās ziņa, ka biroju skaits tiks samazināts, un visi sāka sūdzēties. Tomi brīvprātīgi pieteicās pārcelties uz kopīgo datortelpu. "Tas pārsteidza kolēģus, jo neviens brīvprātīgi neatteiktos no savām ērtībām. Vairāki cilvēki jautāja vai es mēģinu ieņemt koplietošanas telpu. Es teicu, ka man reti kad ir nepieciešama noteikta atrašanās vieta, bet citiem ir nepieciešamas atsevišķas telpas. Es negribu aizņemt koplietošanas telpu un izmantošu to tad, kad tā būs brīva. Pēc tam es uzkopu koplietošanas telpu un pārnesu uz turieni savas mantas. Tādējādi atbrīvojās gandrīz divi plaukti, un iepriekš pārblīvētā telpa kļuva sakopta. Priekšnieks un vadītājs bija apmierināti."

Skatīties sevī

Tao pastāstīja par savu pilnveidošanās pieredzi 2024. gadā izplatot Shen Yun brošūras Monpeljē pilsētā Francijā. "Domās es citiem uzstādīju noteiktus "standartus". Tikai tie, kas atbilst šiem nosacījumiem, drīkst iekļūt manā lokā un ir mana laika un pūļu vērti. Vai tā ir beznosacījumu žēlsirdība? Nē. Es sapratu, ka man vajadzēja paplašināt savu sirdi. Standarti, ko es sev izvirzīju, patiesībā mani ierobežoja."

"Es arvien labāk izpratu, kāpēc tradicionālajā ķīniešu kultūrā pazemība ir viens no svarīgākajiem sievietes tikumiem. Sens teiciens vēsta: "Okeāns uzņem visas upes; tā bezgalība izpaužas spējā uzņemt visus ūdeņus. Okeāns var uzņemt visu upju ūdeņus, jo atrodas viszemāk un pazemīgi uzņem visas straumes – gan lielas, gan mazas." Šī metafora vēsta, ka tāpat kā jūra ir plaša, jo atrodas zemu, arī cilvēka sirds var būt plaša pazemības dēļ. Kad cilvēks ir pazemīgs, viņš spēj pieņemt un saprast citus un pieņemt tos ar žēlsirdību, neatkarīgi no tā, vai tie ir labi vai slikti, skaisti vai neglīti. Pazemīga sirds nav pieķērusies ego vai lepnumam; atsakoties no šīm pieķeršanām, cilvēks var plašāk atvērt savu sirdi un patiesi izstarot žēlsirdību."

Pēc konferences praktizētāji visi kopā nofotografējās, lai paustu savu atzinību un cieņu Skolotājam.

Konference veiksmīgi noslēdzās pulksten 16.00.

Avots: https://en.minghui.org/html/articles/2025/12/13/231682.html