2025. gada 2. novembrī Hemus viesnīcā Sofijā praktizētāji rīkoja 11. Bulgārijas Faluņ Dafa pilnveidošanās pieredzes apmaiņas konferenci. 13 praktizētāji aprakstīja savu jaunāko pilnveidošanās pieredzi, tostarp to, kā viņi ir uzlabojuši savu raksturu, pārvarot izaicinājumus dzīvē.
Informētības vairošana par vajāšanu
Aleksandra no Sofijas sāka praktizēt Faluņ Dafa 2013. gadā. Viņa pastāstīja par gūto pieredzi sevis pilnveidošanā, piedaloties parakstu vākšanas akcijās un izstādes "Īstenība, Labestība, Pacietība mākslā" rīkošanā Bulgārijā.
Aleksandra pastāstīja, ka viņai bija nepieciešama liela pacietība un izturība, lai spētu efektīvi izskaidrot patiesību, kad viņa, kā gids, veda cilvēkus pa mākslas izstādi.
"Es jutu, ka gleznas mani atbalsta ar spēcīgu motivējošu impulsu, ko, no vienas puses, stiprināja līdzjūtība pret vajāšanas upuriem, ko pauž aizkustinošās ciešanu ainas, un, no otras puses, majestātiskie attēli, kuros attēlots Skolotājs un mūsu doto solījumu nozīme," viņa teica.
Aleksandra stāstīja, ka līdztekus izstādei viņas apņēmību un entuziasmu stiprināja arī aizkustinošās dokumentālās filmas, kuras veidojusi Faluņ Dafa informācijas centra tīmekļa vietne Faluninfo TV. Atsaucot atmiņā svarīgas detaļas no tādām filmām kā "Grūti noticēt", viņa teica:"Šie tēli un fakti paliek manī, un es varu dalīties tajos ar cilvēkiem, kuru likteni nosaka viņu nostāja attiecībā uz šo vēl nepieredzēto ļaunumu, ko šodien pasaulē rada komunisma dēmons."
Pieķeršanos cēloņu novēršana
Valijai bija grūta bērnība. Lai gan viņai bija māte un tēvs, tie par viņu nerūpējās, un brālis viņu iebiedēja un dažreiz arī piekāva. Kad viņai bija 14 gadu, viņa aizbēga no mājām un kopā ar draugu devās dzīvot uz citu pilsētu. Viņa meloja par savu vecumu un sāka strādāt. Savu pašaizsardzību viņa nostiprināja "rīkojoties rupji un valdonīgi, pārņemot kontroli, rīkojoties tā, it kā es būtu stipra, neaizskarama un neuzvarama."
Valija sāka nodarboties ar Faluņ Dafa 2016. gada vasarā. Mācoties Likumu, viņa skaidri saprata atšķirību starp Budas būtību un dēmona dabu.
Reiz viņa redzēja sapni, kurā dēmoni kādu spīdzināja. "Es redzēju, cik viņi bija neglīti un nežēlīgi, kā viņiem tas patika un kā viņiem patika ņirgāties par savu upuri. Šis ķermenis bija kļuvis par upuri šo dēmonu manipulācijām un bija ieslēgts tādā kā neredzamā slazdā," viņa teica.
Šī vīzija lika Valijai vēl apņēmīgāk likvidēt visas savas pieķeršanās, piemēram, tieksmi cīnīties un izrādīties, pieķeršanos pašlabumam un tamlīdzīgi. Viņa saprata, ka agrāk savas pieķeršanās bija likvidējusi tikai virspusēji, bet tagad viņa vēlējās "ķerties klāt tieši to būtībai un iznīcināt tās no iekšpuses". Viņa nolēma pamēģināt noskaidrot, kas tieši baro šīs pieķeršanās.
Izpētot pieķeršanos būtību, Valija atklāja, ka to izpausmēs ir daudz līdzību, bet visnozīmīgākā problēma, kas slēpjas aiz katras pieķeršanās, ir bailes. Kad viņa bija cieši apņēmusies pilnībā atbrīvoties no pieķeršanās bailēm savā apziņā, Valija stājās tām pretī.
"Ar Faluņ Dafa es redzu Budas būtības patieso spēku un tās vērtību. Skolotājs mani pieņēma ar visiem maniem līdzšinējiem trūkumiem un kļūdām, kopā ar manām stiprajām un vājajām pusēm. Viņa nezmērojamā žēlsirdība vēl vairāk palīdz man saprast, ko nozīmē būt žēlsirdīgai," viņa teica.
Atgūt fokusu sevis pilnveidošanā
Eva pastāstīja, ka gandrīz 12 gadu laikā, kopš viņa sākusi praktizēt, viņai ir nācies saskarties ar dažādiem pārbaudījumiem un šķēršļiem, taču "ar žēlsirdīgā Skolotāja palīdzību es vienmēr esmu palikusi uz ceļa, kļuvusi stiprāka un apzinīgāka". Viņa jutās ļoti pārliecināta un pašpārliecināta par savu veselību, domājot, ka viņai nekad nebūs vajadzīgi medikamenti vai ārsts. Taču šķietami vienkārša smaganu operācija sagrāva viņas dzelžaino pārliecību un iemeta cilvēcisku baiļu dzīlēs.
Pirmais, ko viņa darīja pēc operācijas atgriežoties mājās, bija piektā vingrojuma izpilde. "Tā bija brīnišķīga miera un pilnības sajūta – es jutos pārliecināta, pazemīga un svētīta," viņa teica. Tomēr nākamajās dienās viņas stāvoklis nopietni pasliktinājās. "Smago karmas attīrīšanos maskēja daudzi slimības simptomi," stāstīja Eva.
Pagāja vairākas smagu ciešanu un nepanesamu sāpju dienas. Šī procesa laikā viņa ieskatījās sevī, lai noskaidrotu, vai viņai nav kādu pieķeršanos, kas varētu izraisīt šīs ārējās izpausmes.
Eva saprata, ka, uztverot šo pārbaudījumu kā sodu, viņa ir rīkojusies nepareizi. Pēc sarunas ar kādu praktizētāju un savu vīru, kurš nav praktizētājs, bet stingri atbalsta Evu viņas praksē, viņa sāka apzināties savu problēmu.
"Es zaudēju koncentrēšanos. Es centos darīt desmitiem lietu, domādama, ka tas palīdzēs Dafa, taču es biju novērsusies no Dafa. Dafa bija mana prioritāte, bet tikai teorētiski. Lekcijas, kursi, universitāte, angļu valodas nodarbības, neskaitāmi pienākumi, kas atņēma visu manu laiku. Šīs darba slodzes dēļ es mācījos Likumu regulāri, bet nepietiekamā apjomā un nepietiekami pamatīgi. Es aizrāvos ar cilvēciskām lietām, kas, manuprāt, radītu man pievienoto vērtību, lai pēc tam ieguldīju to Dafa projektos. Nekas tāds nenotika," viņa piebilda.
Eva pastāstīja, ka šis pārbaudījums viņai ir bijis līdz šim lielākais. "Man priekšā ir viens no grūtākajiem pārbaudījumiem – sevis pašas pārbaudīšana! Pieņemt to, kas esmu, pieņemt to, kas neesmu, un rīkoties, vadoties tikai pēc savas sirds," viņa teica. Eva saprata, ka viņai vajadzētu atgriezties pie koncentrēšanās uz savas sirds pilnveidošanu, nevis dzīties pēc ārējām lietām.
"Kad Skolotājs izrādīja man žēlsirdību un padarīja mani par daļu no Dafa, par daļu no jums, man nebija izglītības, es nerunāju angliski, man nebija nekādu īpašu spēju. Man sirdī bija tikai Dafa!" viņa teica.
Izprast patiesu pilnveidošanos
Ivo iepazinās ar Dafa pirms astoņiem gadiem, kad pirmo reizi izlasīja grāmatu "Džuaņ Faluņ". Viņu pārsteidza grāmatā atklātās patiesības, principi un likumi.
Pirms gada vai diviem viņa mātei tika diagnosticēts vēzis, un viņa šausmīgi cieta. Ivo sāka apgūt radiestēziju, apmeklēja daudzus kursus un beidzot spēja izdziedināt savu māti.
Kad viņš nodarbojās ar tā saukto dziedināšanu un attīrīšanu, viņš vēl nepraktizēja un patiešām ticēja, ka viņam ir dotības to darīt un palīdzēt cilvēkiem. Sākot praktizēt, Ivo saprata, ka cilvēku dziedināšana ir pretrunā ar Visuma likumiem un pilnīgi pretēji tam, ko mums māca Skolotājs".
Pēc tam, kad viņš sāka praktizēt, viņš pārtrauca visas šīs dziedināšanas darbības un prakses. Viņš ļoti lēni progresēja Fa un Visuma likumu izpratnē un pielietošanā. "Man bija daudz pieķeršanos, par kurām es pat nezināju." Viņš sajuta pārmaiņas pēc tam, kad pievienojās projektam, kura ietvaros Skolotāja mācības tika tulkotas bulgāru valodā. Viņam bija iespēja tulkot "Likuma izklāstu 2004. gada Čikāgas Fa konferencē". "Pēc šīs lekcijas es sāku darīt to, ko Skolotājs teica, un viss krasi mainījās.
"Vēl viena ārkārtīgi svarīga lieta, manuprāt, ir mēģināt, neļaujot mūsu pieķeršanām mūs kontrolēt, ar tīru sirdi un pēc iespējas dziļāk un patiesāk, atzīt sev, kas mēs patiesībā esam, kā mēs uzvedamies, ko mēs sakām, ko mēs darām, kā mēs to darām utt."
Ivo pastāstīja arī ar vēl vienu būtisku lietu sevis pilnveidošanā, ko viņš uzskatīja par visgrūtāko. Tāpēc, ka viņa pilnveidošanās salīdzinoši ātri progresēja, Ivo kļuva pašapmierināts un tāpēc krita. Viņš atslābinājās, nemācījās Likumu un nepildīja vingrojumus. Viņš atgriezās tajā līmenī, kādā bija, kad sāka pilnveidoties. Bija tā, it kā viņš būtu sācis visu no jauna.
"Sākumā es pat nenojautu, ka esmu paklupis. Taču pēc šī gandrīz letālā kritiena es piecēlos un nostājos uz kājām daudz stabilāk nekā iepriekš.''
Avots: https://en.minghui.org/html/articles/2025/11/13/231302.html
* * *
Jūs tiekat laipni aicināti izdrukāt un izmantot visus Clearharmony mājas lapā publicētos rakstus un to saturu, tomēr lūdzam atsaukties uz pirmavotu.
vairāk ...