Novēlota ziņa: ar vēzi slima skolotāja, kura par savu ticību tika ieslodzīta un atkārtoti spīdzināta, mirusi 2008. gadā

Vārds: Či Jaņa.

Vārds ķīniešu valodā: 迟雁.

Dzimums: sieviete.

Vecums: apmēram 53 gadi.

Pilsēta: Tunhua.

Province: Dzjiliņa.

Profesija: pamatskolas skolotāja.

Miršanas datums: 2008. gada septembris.

Pēdējās aresta datums: 2001. gada marts.

Pēdējā ieslodzījuma vieta: darba nometne.

null

Či Jaņas kundze.

2008. gada septembrī Tunhua pilsētā, Dzjiliņas provincē, nomira sieviete, kura gadiem ilgi bija cietusi no vajāšanas par ticību Faluņgun. Viņai bija 52 gadi.

Či Jaņas kundze, bijusī Tunhua pilsētas eksperimentālās pamatskolas skolotāja, sāka praktizēt Faluņgun 1995. gadā. Viņa atveseļojās no daudzām kaitēm, tādām kā neiroze, sirds slimības un artrīts. Arī viņas impulsīvais raksturs mainījās un viņa kļuva daudz patīkamāks cilvēks.

Pēc tam, kad 1999. gada jūlijā Ķīnas komunistiskā partija uzsāka valsts mēroga Faluņgun vajāšanu, Či kundze joprojām nelokāmi turējās pie savas ticības, par ko vairākkārt kļuva par vajāšanu objektu. 2000. gada jūlijā viņa devās uz Pekinu aizstāvētu Faluņgun un tika arestēta. Pēc nogādāšanas atpakaļ uz Dzjiliņu viņai piesprieda gadu ilgu ieslodzījumu Heidzuidzi sieviešu piespiedu darba nometnē Čančuņā, Dzjiliņas galvaspilsētā.

Darba nometnes uzraugi vairākkārt pakļāva Či kundzi elektrošoka steku triecieniem, kā arī lika viņai strādāt smagu darbu. Vēlāk viņai tika diagnosticēts krūts vēzis.

Či kundze tika atbrīvota priekšlaicīgi, taču 2001. gada martā, dažas dienas pēc tam, kad tika pārtverts Čančunas pilsētas televīzijas kanāla signāls un demonstrēti raidījumi, kas atmaskoja Faluņgun vajāšanu, viņa atkal tika arestēta. Tika ziņots, ka viņa ir viena no praktizētājiem, kas piedalījās šajā akcijā.

Nopratināšanas laikā miliči aplēja Či kundzi ar ūdeni un ilgu laiku pakļāva četru elektošoka steku triecieniem vienlaicīgi. Jo īpaši viņi koncentrējās uz Či kundzes ķermeņa jutīgajām vietām – padusēm, acīm, zobiem, kaklu, kājām un krūtīm.

Či kundze miličiem pateica, ka viņai ir audzējs, uz ko viens milicis atbildēja: "Tad es šokēšu audzēju." No neciešamajām sāpēm sieviete rāvās čokurā.

Pēc vairākām šādām spīdzināšanas dienām Či kundzes ķermenis bija brūcēm un zilumiem klāts. Uz kakla bija asiņainas čūlas, lūpas un krūtis bija ļoti uzpampušas, zobi kustējās, un brūces padusēs pārklājās ar cietām krevelēm. Pārāk ciešo rokudzelžu dēļ viņai stipri pietūka arī plaukstu locītavas un viņa vairs nejuta pirkstus. Abi mazie roku pirksti atguva jutību tikai pēc sešiem mēnešiem.

Či kundzei tika piespriests pagaidām nenoskaidrots ieslodzījuma termiņš un 2001. gada maijā viņa tika nogādāta darba nometnē. Komandas vadītājs Li Tunmins izmantoja dažādus attaisnojumus, lai nepārsūtītu viņas lūgumu par nosacītu atbrīvošanu attiecīgajām iestādēm. Viņas audzējs bija palielinājies, un paduses piepampušas. Viņa vairs nevarēja gulēt un ļoti novājēja. Tomēr uzraugi joprojām lika viņai smagi strādāt. Līdz 2001. gada novembrim sievietei netika veiktas veselības pārbaudes. Tikai tad, kad ārsti teica, ka ārstēties ir jau par vēlu, Či kundze tika nosacīti atbrīvota.

Či kundzei izdevās izdzīvot, taču viņa nespēja atgriezties darbā. Viņa palika apmaksātā atvaļinājumā līdz 2005. gada novembrim, kad vietējā Izglītības pārvalde pārtrauca viņai izmaksāt naudu, apgalvojot, ka "viņa aizgājusi no darba pēc pašas vēlēšanās". Viņi pieņēma šo lēmumu pēc tam, kad viņa atteicās apmeklēt smadzeņu skalošanas sesiju, kuras mērķis bija piespiest viņu atteikties no savas ticības.

Vietējā Miņdžu milicijas iecirkņa darbinieki bieži vajāja Či kundzi mājās, jo īpaši "jutīgos" datumos. Tie draudēja viņu nogādāt atpakaļ apcietinājumā, tiklīdz viņas veselības stāvoklis mazliet uzlabosies. Sieviete nomira 2008. gada septembrī.