Dažas pārdomas par ASV prezidenta Trampa "lielo, skaisto likumprojektu"

ASV Pārstāvju palātā nesen pieņemtais nodokļu un izdevumu pasākumu kopums – "Lielais, skaistais likumprojekts" (One Big Beautiful Bill Act, OBBBA), ir izraisījis plašas diskusijas. Daži oponenti, tostarp bijušais Donalda Trampa padomnieks un ASV Valdības efektivitātes departamenta vadītājs Īlons Masks, kritizē likumprojektu, atsaucoties uz Kongresa budžeta biroja (Congressional Budget Office, CBO) ziņojumu. Kritiķi apgalvo – ja šis likumprojekts tiks pieņemts, nākamajos desmit gados budžeta deficīts palielināsies par 2,5 triljoniem dolāru.

Tomēr CBO iepriekšējās budžeta prognozes nereti ir bijušas neprecīzas. Pirms dažiem gadiem, Baidena administrācijas laikā, CBO sākotnēji lēsa, ka zaļās enerģijas subsidēšana Inflācijas samazināšanas likuma ietvaros izmaksās aptuveni 391 miljardu dolāru. Savukārt Goldman Sachs investīciju banka prognozēja, ka zaļās enerģijas nodrošināšana 10 gadu laikā izmaksās 1,2 triljonus dolāru.

Pētījumi par ekonomiku bieži balstās uz pieņēmumiem, kuri, ja tie ir kļūdaini, dabiski noved pie nepareiziem secinājumiem. Aplūkojot CBO prognozi attiecībā uz OBBBA, tā lielā mērā balstās uz pieņēmumu, ka nodokļu samazināšana nesekmēs ekonomikas izaugsmi. Tomēr ekonomikas jomā pastāv vienots viedoklis, ka nodokļu samazināšana parasti stimulē ekonomikas izaugsmi, kas savukārt palielina nodokļu bāzi. Tādējādi, pat ja nodokļu likme tiek samazināta, to reizinot ar augstāku nodokļu bāzi, kopējie nodokļu ieņēmumi joprojām varētu palielināties un neveicināt budžeta deficīta pieaugumu.

Ekonomists Artūrs Lafērs, bijušais Čikāgas Universitātes fakultātes loceklis, popularizēja piedāvājuma puses ekonomiku (nodokļu samazināšanu, regulējumu mazināšanu un citu pasākumu īstenošanu, lai stimulētu preču un palpojumu piedāvājumu ekonomikā). Viņa teorija balstījās uz ideju, ka nodokļu samazinājums faktiski varētu palielināt valsts nodokļu ieņēmumus. No 1981. līdz 1989. gadam Lafērs bija galvenais ekonomikas politikas padomnieks Reigana administrācijā. Viņa piedāvājuma puses ekonomika kļuva atpazīstama, jo palīdzēja valstij atgūties no ekonomiskajām grūtībām, ko izraisīja naftas krīze.

Saskaņā ar Lafēra līkni, nodokļu likmes paaugstināšana sākotnēji izraisa nodokļu ieņēmumu pieaugumu. Tomēr, palielinoties nodokļu likmēm, tiek ierobežotas investīcijas uzņēmējdarbībā un samazinās kopējie ienākumi, kas savukārt izraisa ekonomiskās aktivitātes samazināšanos. Tas galu galā noved pie valsts ieņēmumu samazināšanās. Savukārt nodokļu samazināšana var stimulēt ekonomisko aktivitāti. Citiem vārdiem sakot, kopējie valsts ieņēmumi un nodokļu likme var tikt ilustrēti kā apgriezts U, kur augstākais punkts atspoguļo optimālo nodokļu likmi, kura nodrošina maksimālos ieņēmumus.

Piedāvājuma puses ekonomikas būtība ir nodokļu samazināšana, kas ļauj piegādātājiem ražot vairāk preču un stimulē pārdošanu, tādējādi veicinot ekonomikas izaugsmi. Tā atbalsta regulējuma atcelšanu un ļauj brīvi darboties tā saucamajai "neredzamajai rokai", kas simbolizē brīvā tirgus mehānismu, kurš ir kapitālisma pamatā.

Piemēram, kad Ķīna 1978. gadā uzsāka ekonomiskās reformas, tā arī atviegloja regulējumu un ļāva ekonomikai brīvi attīstīties. Senajā Ķīnā arī saprata šo principu. Klasiskajā grāmatā " Tūkstošzīmju raksts" teikts: "Saule un Mēness aust un riet, zvaigznes veido visdažādākās konfigurācijas; gadalaiki nāk un iet, raža tiek novākta rudenī un uzglabāta ziemā." Viss šajā visumā pakļaujas noteiktiem likumiem, un tas attiecas arī uz ekonomikas attīstību. Cilvēkam ir jāievēro dabiskā lietu kārtība un tajā nedrīkst pārāk iejaukties. Tieši par to iestājas daoisms: "Valdīt bez iejaukšanās."

Piemēram, Haņu dinastijas imperators Veņs īstenoja nodokļu samazināšanas politiku. Lai iedrošinātu zemniekus, imperators bieži vien ievērojami samazināja vai pat atbrīvoja viņus no zemes nomas maksas. Rezultātā valsts piedzīvoja vēl nepieredzētu labklājību un ekonomisko stabilitāti. "Haņu grāmatā" par to rakstīts: "Galvaspilsētā bija tik daudz monētu, ka tās sarūsēja, pirms bija iespējams tās saskaitīt; klētīs bija tik daudz graudu, ka tie bira ārā no apcirkņiem un sapuva, pirms bija iespējams tos apēst."

Rietumu ekonomisti un ASV prezidenti, iespējams, nepārzina daoisma principus. Tomēr gan Reigana ekonomiskā programma, gan Trampa OBBBA darbojas saskaņā ar daoisma principu – līdz minimumam samazināt valdības iejaukšanos un ievērot universālos noteikumus. Lai gan OBBBA varbūt nav ideāls risinājums, tas tomēr ir mēģinājums atgriezties pie tradicionālajām metodēm.

Visas šīs lietas ņemot vērā, brīvā tirgus uzturēšana ir lielā mērā atkarīga arī no cilvēku labestīgās dabas. Cilvēks piedzimst ar gan labām, gan sliktām rakstura iezīmēm. Labvēlīga vide palīdz izpausties viņa labajai būtībai, bet nelabvēlīga vide – ļaunajai. Sociālisms un komunisms iestājas par vienlīdzīgu bagātību sadali sabiedrībā, paredzot kolektīvās īpašumtiesības un ražošanas līdzekļu kontroli. Milzīgā vara, ko nodrošina valsts īpašums, var atmodināt cilvēku vājības un viņu ļauno dabu, kas var novest pie totalitārisma un korupcijas.

Avots: https://en.minghui.org/html/articles/2025/6/18/228541.html