Faluņ Dafa praktizētāji vairākās Vācijas pilsētās rīkoja aktivitātes, lai pieminētu 26. gadadienu, kopš viņi miermīlīgi protestē pret Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) īstenoto vajāšanu. Daudzas ievēlētās amatpersonas uzstājās mītiņos, nosūtīja vēstules vai sniedza intervijas, paužot viņiem savu atbalstu un izsakot apbrīnu viņu neatlaidībai, tik daudzus gadus miermīlīgi protestējot pret vajāšanu. Viņi apliecināja solidaritāti ar praktizētājiem, kuri smagi strādā, lai izbeigtu vajāšanu un aizsargātu cilvēka pamattiesības.
Vācijas valdība pauž bažas par Faluņgun jautājumu un pieprasa izmeklēšanu
Parlamenta deputāts Tomass Rahels 20. jūlijā platformā X rakstīja: "Jau 26 gadus Ķīna nežēlīgi vajā Faluņgun praktizētājus. Es aicinu Ķīnu ievērot cilvēktiesības saskaņā ar starptautiskajiem standartiem un valsts tiesību aktiem. Vairāki ziņojumi liecina par ieslodzīto Faluņgun sekotāju spīdzināšanu un nāvi, kas prasa pārredzamu izmeklēšanu."
EP deputāts: "Eiropai jāpieņem ASV izstrādātajam Faluņgun aizsardzības likumam līdzīgi likumi"
Eiropas Parlamenta deputāts Mihaels Gāleras uzstājās Faluņgun mītiņā Frankfurtē 2025. gada 19. jūlijā.
"Eiropas Savienība, Vācija un visa demokrātiskā pasaule vienmēr ir stingri iestājusies par cilvēka pamattiesību, tostarp ticības un apziņas brīvības, ievērošanu. Pat tādas valstis kā Ķīna parakstīja un pieņēma tādas starptautiskas konvencijas kā Vispārējā cilvēktiesību deklarācija un Starptautiskais pakts par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām."
Viņš sacīja, ka ĶKP īstenotā Faluņgun praktizētāju vajāšana nav saistīta tikai ar Ķīnu. "Tas ir cieši saistīts arī ar mums, jo tiek pārkāptas starptautiskās normas un konvencijas, un tas ir jānosoda," sacīja deputāts Gālers. "Eiropas Parlamentā, apspriežot cilvēktiesību situāciju Ķīnā, mēs ne reizi vien esam pievērsušies Faluņgun praktizētāju vajāšanai."
"Mēs nosodām jebkāda veida vajāšanu – vai tā būtu ieslodzīšana cietumā vai orgānu piespiedu izņemšana. Mēs ņemam vērā, ka, piemēram, Amerikas Savienotās Valstis ir pieņēmušas Faluņgun aizsardzības likumu, kas būtu jāuzskata par paraugu citām demokrātiskām valstīm. Likuma mērķis ir identificēt vajāšanā iesaistītās personas un piemērot tām tādas sankcijas, kā ieceļošanas aizliegums un ārvalstu kontu iesaldēšana. Es uzskatu, ka mums būtu jāveic līdzīgi pasākumi attiecībā uz Faluņgun praktizētāju un citu grupu vajāšanu."
Visbeidzot, Gālera kungs aicināja ikvienu pievērst uzmanību Ķīnā vajātajām grupām. "Visos mūsu kontaktos ar Ķīnu, tostarp ES un Ķīnas augstākā līmeņa sanāksmē, kas notiks šī mēneša beigās, papildus ekonomikas un tarifu jautājumiem, mēs nedrīkstam aizmirst cilvēktiesību jautājumus," viņš paziņoja. "Mums jāturpina pieprasīt, lai tiktu izbeigta Faluņgun praktizētāju vajāšana, atbrīvoti visi aizturētie un lai viņiem tiktu ļauts brīvi praktizēt savu ticību un pilnveidoties."
Parlamenta deputāte: "Paldies, Faluņgun, par jūsu neatlaidību"
Parlamenta deputāte Anna Kēniga savā vēstulē rakstīja: "Tas ir satraucošs paradoks, ka autoritāras valstis aicina ievērot savu kārtību, vienlaikus iznīcinot tieši to, kas ir katras leģitīmas sistēmas pamatā: sirdsapziņas brīvību. 1999. gada 20. jūlijā Ķīnas Tautas Republika pasludināja Faluņgun par apdraudējumu valstij, nevis vardarbības dēļ, bet gan tā iekšējās neatkarības dēļ. Kopš tā laika mēs esam bijuši liecinieki tam, kā valsts vēršas pret miljoniem pilsoņu nevis par spīti viņu ticībai, bet tieši tās dēļ.
Faluņgun nav varas spēks, nav partija, nav kustība ar politiskiem mērķiem. Tā ir mierīga prakse, jēgas meklējumi, ko uztur tādas vērtības kā patiesums, morāle, līdzjūtība un iecietība. Tas, ka valsts jutās apdraudēta, kad šī prakse strauji auga, ir izskaidrojams: tas atklāj sistēmas vājumu, kas vēlas kontrolēt visu un tieši šī iemesla dēļ neparedz uzticēšanos indivīdam sistēmā.
Filozofija mums māca, ka brīvība nav spēja darīt to, ko vēlamies, bet gan spēja nedarīt to, par ko nevaram uzņemties atbildību. Tie, kas, tāpat kā Faluņgun sekotāji, paliek nelokāmi, neskatoties uz spiedienu, bez vardarbības, bez savstarpēja naida, demonstrē iekšēju neatkarību, kas ir lielāka par jebkuru ideoloģisko varu.
Ziņojumi ir visiem labi zināmi: ieslodzījums bez tiesas sprieduma; pāraudzināšana piespiedu kārtā. Ziņojumi par spīdzināšanu, psiholoģisko vardarbību, orgānu piespiedu izņemšanu – šie šausmīgie noziegumi tiek atklāti bez izskaistināšanas.
Eiropas Parlaments pagājušajā gadā savā rezolūcijā skaidri pauda savu nostāju: tas prasa nekavējoši un bez nosacījumiem atbrīvot visus ieslodzītos Faluņgun praktizētājus, nosoda sistemātiskos reliģiskās brīvības pārkāpumus, aicina veikt starptautisku izmeklēšanu par notiekošo un piemērot mērķtiecīgas sankcijas pret vainīgajiem.
Mūsu balss Pekinā varbūt ir tikko dzirdama. Bet tas nav neefektīvi. Jo, saskaņā ar [vācu filozofa] Kanta teikto, ētiska rīcība netiek vērtēta pēc panākumiem, bet pēc izpratnes par to, kas ir nepieciešams. Tie, kas klusējot pieņem netaisnību, padara sevi nejūtīgus. Tie, kas to nosauc vārdā, sūta vajātajiem signālu, ka viņi nav aizmirsti. Un mums pašiem – kuriem ir jāatceras, ka politiskā atbildība sākas ar drosmi teikt patiesību un nebaidīties no šaubām par tās efektivitāti."
Parlamenta deputāts: "Ticības brīvība ir universālas tiesības"
Parlamenta deputāts no Kristīgo demokrātu apvienības Pēters Beijers savā vēstulē rakstīja: "Šodien ir nopietna un skumja diena, jo mēs atzīmējam sistemātiskas vajāšanas sākumu, ko 1999. gada 20. jūlijā uzsāka Ķīnas valdība un kas turpinās joprojām. Kopš tā laika miljoniem cilvēku, kas miermīlīgi praktizē Faluņgun, ir kļuvuši par novērošanas, brīvības atņemšanas, piespiedu darba, spīdzināšanas un daudzos gadījumos pat orgānu izņemšanas upuriem.
Šīs represijas ir ne tikai nepārprotams cilvēktiesību pārkāpums, bet arī dziļi amorālas politikas izpausme. Ķīnas valdība neinteresējas par reliģiju – tai svarīga ir kontrole. Tas ir par kontroli pār savu pilsoņu domām, uzskatiem un personisko brīvību. Režīms, kas baidās no īstenības, labestības un pacietības, galvenokārt parāda vienu lietu: tas baidās no saviem iedzīvotājiem vairāk nekā no savas netaisnības.
Šajā ziņā Faluņgun vajāšana nav vienīgā. Tibetieši, kristieši, uiguri, disidenti, žurnālisti un cilvēktiesību juristi arī kļūst par vajāšanu mērķi valsts aparātam, kas nepieļauj atšķirīgus viedokļus.
Tieši šī iemesla dēļ mums šodien ir skaidri jāpaziņo: reliģijas brīvība ir cilvēka universālās pamattiesības, ko neviens nedrīkst atņemt, pat valdība. Ja šīs tiesības tiek pārkāptas, neizbēgami seko citu pamattiesību izzušana. Un, kad pasaule uz to piever acis, tā nepalīdz upuriem, bet gan vainīgajiem."
Avots: https://en.minghui.org/html/articles/2025/7/28/229079.html
* * *
Jūs tiekat laipni aicināti izdrukāt un izmantot visus Clearharmony mājas lapā publicētos rakstus un to saturu, tomēr lūdzam atsaukties uz pirmavotu.
vairāk ...