Rīgā notiek Latvijas Faluņ Dafa praktizētāju pilnveidošanās pieredzes apmaiņas konference

Praktizētājiem visā pasaulē pieminot 1999. gada 20. jūliju, kad Ķīnas komunistiskā partija uzsāka Faluņ Dafa un tā praktizētāju vajāšanu Ķīnā, svētdien, 20. jūlijā, Faluņ Dafa praktizētāji no visas Latvijas pulcējās uz pieredzes apmaiņas konferenci, kas norisinājās Rīgā. 11 praktizētāji dalījās ar saviem personīgajiem pilnveidošanās stāstiem, runāja par pārbaudījumiem un izpratni, kas gūta, skaidrojot cilvēkiem patiesību.

Praktizētāji dalās pilnveidošanās pieredzē.

Norlīna, kas praktizē divus gadus, dalījās savā izpratnē par to, ko nozīmē pilnveidot savu sirdi? Viņa teica: „Man ilgu laiku nebija skaidrības, ko nozīmē pilnveidot savu sirdi. Kaut kādā līmenī es jutu, ka tas ir svarīgi, bet tikai nesen es ieguvu dziļāku izpratni par to, ko tas reāli nozīmē.”

„Pilnveidošanās procesā ar mani notika vairākas situācijas, kurās parādījās mana pieķeršanās tam, ko citi cilvēki domā par mani. Man vajadzēja ilgu laiku, lai es izprastu, cik dziļa un visaptveroša ir šī pieķeršanās.”

„Es sapratu, ka parasti daru lietas tikai tāpēc, lai iegūtu atzinību no citiem. Bet tam tā nevajadzētu būt. Visam, ko es daru, vajadzētu būt tikai tāpēc, ka es zinu, ka tas ir pareizi un atbilstoši Visuma īpašībai, un netiecoties pēc atzinības. To saprotot un atskatoties atpakaļ uz šīm nepatīkamajām situācijām, es izpratu, ka, ja man nebūtu šo pieķeršanos, visiem šiem cilvēkiem nebūtu bijis nekādas varas pār mani. Ja vien man būs šī apziņa, ka es cenšos rīkoties pareizi un netiecos pēc atzinības, mani vairs neatturēs aizvainojums, es varēšu objektīvāk redzēt citus cilvēkus un arī labāk ieskatīties sevī. Es no sirds ceru, ka varēšu izturēt turpmākos pārbaudījumus savā pilnveidošanās ceļā.”

Lauris runāja par pilnveidošanās pieredzi, kuru viņš guva, kļūstot par Faluņ Dafa praktizētāju koordinatoru un koordinējot Shen Yun uzņemšanu Latvijā. Viņš rakstīja: „Mana izpratne ir tāda, ka, lai sekmīgi varētu palīdzēt Skolotājam glābt dzīvās būtnes, man noteikti ir jāpievērš liela uzmanība sevis paša pilnveidošanai. Šodien vēl jo vairāk izprotu, ka pamatā tas nozīmē Likuma mācīšanos, lai tam, ko mēs darām šajā vēsturiskajā periodā, būtu Likuma spēks.”

„Kļūstot par koordinatoru, mana domāšana pakāpeniski mainījās, un es zināju, ka Skolotājs dod man spēku un gudrību, kā arī ir saplānojis visu, lai mums izdotos uzaicināt Shen Yun uz Latviju, tādā veidā dodot iespēju glābt dzīvās būtnes. Kopš 2022. gada es mērķtiecīgi sāku strādāt pie tā, lai mēs to varētu īstenot. Tagad, atskatoties uz paveikto, pat nevaru īsti pastāstīt, kā tas viss izdevās. Pilnīgi skaidrs ir tikai tas, ka Skolotājs jau visu ir saplānojis, lai mēs varētu izpildīt savus solījumus (kas pats par sevi jau ir vislielākā Radītāja žēlsirdība pēc tam, ka Viņš visiem mums ir atstājis Likumu).”

Biruta pastāstīja par vairāku gadu garumā ieilgušo slimību karmas pārbaudījumu. 2019. gada februārī, slēpojot, viņa salauza kāju, rentgena uzņēmumā bija redzami vairāki lūzumi. Ārsti teica, ka nepieciešama operācija. „Skolotājs vairākkārt deva man mājienus, lai braucu mājās ar ieģipsētu kāju, un ka operācija nav vajadzīga. Diemžēl mans Sjiņsjin līmenis bija pārāk zems, lai to saprastu.” Rezultātā sāpīgais atlabšanas process, kas ietvēra vairākas operācijas, ieilga uz vairākiem gadiem. Vēlāk analizējot šo situāciju, viņa saprata, ka traumu izraisīja viņas vēlēšanās izrādītes: „Pēdējā nobraucienā no kalna es domāju – cik es esmu spēcīga, varena, ka šādā vecumā varu tik aktīvi slēpot!”

Jolanta stāstīja par pilnveidošanās iespējām, grūtībām un pārbaudījumiem ar kuriem viņa sakārās Shen Yun projekta īstenošanas laikā Latvijā. Sākumā viņa uzņēmās konsultanta lomu Shen Yun izrāžu biļešu pārdošanā, atbildot uz cilvēku zvaniem. Pēc pirmās telefona sarunas, viņa saprata, ka jābūt gatavai saņemt telefona zvanu jebkurā laikā, kā arī jābūt vienmēr pozitīvi noskaņotai, tāpēc turpmāk centās katru rītu sākt ar Likuma mācīšanos un vingrojumu izpildi.

„Darbojoties kā biļešu pārdošanas konsultantei, Skolotājs man deva iespēju pilnveidot sevi šajā jomā. Pirmkārt – pilnveidot savu runu. Runājot pa telefonu, centos sniegt atbildes racionāli, nevis balstoties uz emocijām. Otrkārt, tas man palīdzēja iemācīties labāk koordinēties ar pārējiem praktizētājiem, jo neskaidrību jautājumos, vērsos pie tiem pēc palīdzības.”

Izrāžu norises laikā viņa strādāja apsardzē teātra zālē, kur sarežģītos apstākļos nācās koordinēties ar citiem praktizētājiem, kas ne vienmēr izdevās labi un noveda pie dažādiem pārpratumiem. Viņa teica: „Analizējot šīs situācijas, ko es ieraudzīju sevī? To, ka izrādes laikā man bija radusies prieka sajūta, ko izmantoja dēmons. Tāpat man bija radies cilvēciskais priekšstats par to, ka esmu piemērota šim pienākumam zālē.”

„Nobeigumā vēlos teikt, ka piedalīšanās Shen Yun projektā Latvijā man bija vērtīga pieredze. Es ceru ka nākamgad Shen Yun atkal būs Rīgā. Es zinu ka cilvēki Latvijā gaidīs Shen Yun, jo redzēju viņu emocijas izrādes laikā un pēc tās, – cilvēki skaļi aplaudēja, citi slaucīja asaras, citi sajūsmināti dalījās ar draugiem savos iespaidos. Paldies Skolotājam, paldies draugiem-praktizētājiem! Turpināšu palīdzēt Shen Yun Latvijā arī nākamgad, jo zinu, ka tas palīdz glābt manu tautu un garantē tai laimīgu nākotni!”

Ilze runāja par to, kā pilnveidošanās procesā raudzījusies sevī. Viņas ikdienas darbs ir saistīts ar jaunu darbinieku meklēšanu, izvērtēšanu un pieņemšanu darbā. „Mācoties ikdienā Dafa, es sapratu, ka man ir jāparceļas pāri parasto cilvēku jūtām un jāpieņem kolēģi tādi, kādi viņi ir. Tad, kad es to sapratu un pieņēmu, tad negaidīti, man sākās jauni pārbaudījumi: man apkārt parādījās vairāki izteikti iracionāli cilvēki, kas traucēja manai komfortajai, racionālajai ikdienai.”

„Skatoties sevī, es ieraudzīju to, ka citos redzu disciplīnas trūkumu, kas piemīt man pašai. Ieraudzīju, ka neesmu uzcītīga praktizētāja, jo nedaru visas trīs lietas, kas jādara praktizētājiem, katru dienu, kā arī bieži neesmu uzcītīga domu raidīšanā un patiesību skaidrošanā. Kad pamanīju šo diciplīnas trūkumu sevī, un izlasot Skolotāja kanonu „Atmostieties”, es sāku savādāk skatīties uz šiem cilvēkiem, kuri man likās iracionāli un ne tik disciplinēti.”

Judīte runāja par to, ka pilnveidošanās procesa laikā viņu ir skāruši diezgan sāpīgi slimību izraisošās karmas pārbaudījumi. Viņa teica: „Patiesībā tas bija pārbaudījums, kā es sapratīšu, uztveršu vai reaģēšu uz šo attiecīgo lietu, situāciju, vai notikumu, tas bija jautājums par manu izpratni, tas bija pilnveidošanās process, bet es kļūdīgi savās domās uztvēru to kā slimības karmu, un tad arī tas viss izvērtās par ļoti smagu un ilgu, slimības karmas radītu, ciešanu pārvarēšanas procesu.”

Ciešot no šīs karmas vairākus gadus, viņa beidzot saprata, ka pienācis laiks paaugstināties līmenī, paaugstināt savu Sjinsjiņ, saprata, ka viņai nav īstas ticības Skolotājam, jo griežoties pie ārsta, viņš nekādas vainas neatklāja un teica, ka viss esot kārtībā! „Tas tikai apstiprinināja to, ka man nav slimību! Tā ir ilūzija!”

„Esmu bezgala pateicīga Skolotājam par rūpēm un vadību, kā arī praktizētājiem par viņu palīdzību un izturību. Esmu apņēmusies turpināt uzcītīgi pilnveidoties, darīt trīs lietas, vairāk mācīties Likumu un palīdzēt Skolotājam glābt dzīvās būtnes!”

Konferences dalībnieki.