G7 līderu paziņojums par transnacionālajām represijām

No 2025. gada 15. līdz 17. jūnijam Kananaskisā (Albertā, Kanādā) norisinājās G7 samits. 17. jūnijā G7 valstu vadītāji izdeva kopīgu paziņojumu, kurā nosodīja transnacionālās represijas.

G7 valstu vadītāju paziņojums saistībā ar transnacionālajām represijām.

Paziņojumā teikts: "Mēs, G7 valstu vadītāji, esam dziļi satraukti par aizvien biežākajiem ziņojumiem saistībā ar transnacionālajām represijām (transnational repression, TNR). TNR ir agresīva iejaukšanās forma, kuru izmanto valstis vai to pārstāvji, lai iebiedētu, vajātu, kaitētu vai ietekmētu personas vai kopienas ārpus šo valstu robežām.

TNR apdraud nacionālo drošību, valsts suverenitāti, upuru drošību un cilvēktiesības, kā arī starptautisko tiesību principus. Tās rada nomācošu efektu uz mūsu valstīm. TNR bieži vien skar disidentus, žurnālistus, cilvēktiesību aizstāvjus, reliģiskās minoritātes un personas, kas identificētas kā diasporu kopienu locekļi.

Mēs nosodām visa veida TNR izpausmes, ietverot, bet neaprobežojoties ar tām, kas saistītas ar:

• Fiziskas vardarbības draudiem vai rīcību, piemēram, vajāšanu, uzbrukumiem, nolaupīšanu vai slepkavību;

• Sadarbības ar citām valstīm, starptautiskām organizācijām un starpvaldību organizācijām ļaunprātīgu izmantošanu, lai aizturētu, piespiedu kārtā atgrieztu valstī vai represētu noteiktus cilvēkus, piemēram, piemērojot ekstrateritoriālus tiesību aktus un pretterorisma un izmeklēšanas instrumentus;

• Piespiedu atgriešanu, konfiscējot pases, anulējot dokumentus vai atsakot konsulāros pakalpojumus;

• Digitalizētām starpvalstu represijām, piemēram, personas datu publiskošanu un dzimumorientētām apmelošanas kampaņām, kas jo īpaši vērstas pret sievietēm, lai panāktu pakļaušanos, klusēšanu, lai iebiedētu, diskreditētu vai atriebtos;

• Spiegprogrammatūru un kiberlīdzekļu ļaunprātīgu izmantošanu, lai veiktu novērošanu un nodrošinātu personas fizisku izsekošanu un uzraudzību, hakeru uzbrukumus vai vajāšanu internetā; un

• Tieši vai netieši izteiktiem draudiem ģimenes locekļiem.

G7 valstu vadītāji ir arī satraukti par "ārvalstu un to sabiedroto radīto apdraudējumu mūsu pilsoņiem ārpus mūsu valstu robežām, piemēram, patvaļīgu aizturēšanu. Mēs apzināmies, ka visiem partneriem, tostarp pilsoniskajai sabiedrībai, akadēmiskajām aprindām un privātajam sektoram, ir svarīga loma šā apdraudējuma novēršanā. Mēs atzinīgi vērtējam ieteikumus turpmākai rīcībai, kas izstrādāti G7 daudzpusējā dialogā par transnacionālajām represijām, kas 2025. gada februārī notika Otavā ar nolūku izstrādāt konkrētas stratēģijas, lai aizsargātu personas, kas tiek pakļautas vajāšanai."

G7 līderi "apņemas veicināt vienotu izpratni par TNR, vairot informētību un veicināt atbildību, lai palielinātu izmaksas tiem, kas ir iesaistīti TNR darbībās." Viņi piedāvā šādas stratēģijas:

• Veidot globālu izpratni par šo apdraudējumu un tā postošo ietekmi, tostarp uz cilvēktiesībām un demokrātiju; tas ietver ziņošanu par TNR kā svarīgu ārvalstu iejaukšanās vektoru G7 ātrās reaģēšanas mehānisma (Rapid Response Mechanism, RRM) publiskajos ziņojumos, kā arī sadarbības stiprināšanu ar domubiedriem un plašāku iesaistīšanos attiecīgajos daudzpusējos forumos.

• Izstrādāt TNR pretošanās un reaģēšanas sistēmu, kas ietver: pasākumus G7 valstu sadarbības stiprināšanai cīņā pret TNR; labākās prakses apkopojumu par diplomātu, politiķu, likumdevēju un sabiedrības iesaistīšanu šo problēmu risināšanā; informācijas apmaiņu par jaunākajām metodēm, tendencēm un TNR izplatības veidiem, kas novēroti visā pasaulē, izmantojot tādus plašākus pasākumus kā Pall Mall process saistībā ar kiberuzbrukumu iespējām.

• Izveidot digitālo TNR apdraudējumu noteikšanas aģentūru, izmantojot G7 RRM, lai stiprinātu kopējo spēju noteikt TNR draudus tiešsaistē; aģentūra nodrošinās G7 un partneriem tehniskās zināšanas un rīkus, lai identificētu un reaģētu uz jaunākajiem tehnoloģiju radītajiem draudiem.

• Atbalstīt tos, kuri var kļūt par TNR mērķiem, kā arī pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus, kuri aktīvi darbojas, lai novērstu šos draudus, tostarp ar tādu iniciatīvu palīdzību kā Kanādas un Apvienotās Karalistes kopīgais kiberdrošības fonds, un rīkojoties solidāri ar citām valstīm, kuras skar TNR.

"Mēs divkāršosim savus centienus, lai nodrošinātu mūsu kopienu drošību, aizstāvētu cilvēktiesības, tostarp vārda brīvību tiešsaistē un ārpus tās, un aizsargātu mūsu suverenitāti."

G7 daudzpusējais dialogs par transnacionālajām represijām

2025. gada februārī Otavā notika G7 daudzpusējais dialogs par transnacionālajām represijām. Dialogā piedalījās valdību, pilsoniskās sabiedrības, tehnoloģiju uzņēmumu un starptautisko organizāciju pārstāvji, lai apspriestu konkrētus pasākumus, kā cīnīties pret autoritāro režīmu īstenoto vajāšanu, uzraudzību un draudu izteikšanu disidentiem ārzemēs. Pamatojoties uz šobrīd pieejamo informāciju, zemāk ir apkopoti galvenie ieteikumi:

1. Stiprināt starptautisko sadarbību un informācijas apmaiņu: izveidot starpvalstu mehānismu, kas palīdzētu identificēt un sekot transnacionālajām represijām un veicinātu izpildvaras un diplomātisko dienestu koordināciju.

2. Aizsargāt upurus un trimdinieku kopienas: nodrošināt patvērumu, juridisko atbalstu un psiholoģisko palīdzību, kā arī stiprināt kopienu drošību.

3. Ierobežot tehnoloģiju platformu un digitālo rīku ļaunprātīgu izmantošanu: aicināt uzņēmumus veikt pasākumus, lai novērstu to produktu izmantošanu disidentu uzraudzībai vai vajāšanai, un palielināt to darbības pārredzamību.

4. Nostiprināt tiesisko un politisko regulējumu: mudināt valstis pieņemt vai pilnveidot tiesību aktus, kas nepārprotami aizliedz un paredz sodu par transnacionālu represiju veikšanu, tostarp sarkano paziņojumu, spiegprogrammatūru un citu līdzekļu izmantošanu.

5. Atbalstīt pilsonisko sabiedrību un tās tiesību aizstāvību: finansēt pētniecību, advokātu darbību un izglītošanas pasākumus, lai palielinātu sabiedrības informētību un pretošanos transnacionālajām represijām.

Šis dialogs atspoguļo arī G7 RRM un Pall Mall procesu, apliecinot G7 apņēmību aizsargāt cilvēktiesības un demokrātiskās vērtības digitālajā laikmetā.

Pall Mall process ir starptautiska iniciatīva, ko Apvienotā Karaliste un Francija kopīgi uzsāka 2024. gadā. Tās galvenie mērķi ir: izstrādāt starptautiskus rīcības kodeksus; novērst cilvēktiesību pārkāpumus un starpvalstu represijas (pievēršot īpašu uzmanību autoritāriem režīmiem, kas izmanto šos instrumentus, lai novērotu disidentus, žurnālistus un trimdinieku kopienas); veicināt pārredzamību un atbildību; un stiprināt daudzpusējo sadarbību.

Ķīnas īstenotās transnacionālās represijas ir vērienīgākās un sarežģītākās

Britu starptautiskās vārda brīvības organizācija savā ziņojumā Going Global: China’s Transnational Repression of Protesters Worldwide (Kļūstot globāliem: Ķīnas transnacionālās represijas pret protestētājiem visā pasaulē) pēta, kā Ķīnas komunistiskā partija (ĶKP) uzsāka sistemātiskās transnacionālās represijas pret protestētājiem ārzemēs un tiem, kas kritizē cilvēktiesību situāciju Ķīnā, un izdara secinājumu, ka ĶKP transnacionālās represijas ir viskomplicētākās un lielākās organizētās represijas visā pasaulē.

Vašingtonā bāzētais žurnāls The Diplomat 24. februārī publicēja garu rakstu, kurā norādīts, ka ĶKP ir pastiprinājusi kontroli pār plašsaziņas līdzekļiem un izmanto tiesiskos līdzekļus, lai apspiestu disidentus, jo īpaši vēršoties pret Faluņgun grupu.

Kopš pagājušā gada sākuma ĶKP ir izmantojusi ASV medijus un tiesu sistēmu, lai uzsāktu sistemātiskus uzbrukumus Shen Yun un Faluņgun, kā arī izteikusi spridzināšanas un apšaudes draudus Shen Yun kolektīvam tā pasaules koncertturnejas laikā.

Avots: https://en.minghui.org/html/articles/2025/6/28/228662.html