Aizsardzības tehnoloģiju universitātes bijušo doktorantu ieslodzījuma vietā spīdzina viņa ticības dēļ

56 gadus vecs Hunaņas provinces Čanša pilsētas iedzīvotājs, izciešot piecu gadu un trīs mēnešu cietumsodu par savu ticību Faluņgun garīgajai praksei, kuru Ķīnas komunistiskais režīms vajā kopš 1999. gada, tiek pakļauts nežēlīgai spīdzināšanai.

null

Li Džigans.

2020. gada 27. oktobrī ap pulksten 22.30 Li Džigana kungs tika arestēts savās mājās, kur viņš kopā ar dažiem citiem praktizētājiem lasīja Faluņgun grāmatas. Lai piespiestu viņu atteikties no Faluņgun, miliči vairāk nekā mēnesi lika vīrietim sēdēt uz auksta metāla krēsla un neļāva gulēt, kamēr viņš tika turēts "pastāvīgā uzraudzībā" kādā slepenā vietā. Tur viņš visas dienas laikā saņēma mazāk pārtikas nekā vietējā aizturēšanas centrā vienā ēdienreizē. Vīrieša asinsspiediens pakāpeniski paaugstinājās. Vienā brīdī tas sasniedza pat 260 mm Hg, pie normas – līdz 120 mm Hg. Kad tuvinieki viņu vēlāk apmeklēja, tie bija satriekti, redzot, cik ļoti viņš ir novecojis tik īsā laika posmā.

2021. gada 21. decembrī Liujanas pilsētas tiesa piesprieda Li kungam piecus gadus un trīs mēnešus ilgu cietumsodu. Pirms Čanša pilsētas vidējās instances tiesa pieņēma lēmumu viņa apelācijas lietā, varas iestādes jau bija pārvedušas Li uz Vanlinas cietumu – galveno ieslodzījuma vietu Hunaņas provincē, kur soda izciešanai tiek ieslodzīti Faluņgun praktizētāji vīrieši.

Vanlinas cietumā Li kungam pastāvīgi tika liegts miegs un ēdiens. Reizēm uzraugi piespieda viņu stundām ilgi atrasties tupus stāvoklī uz vienas kājas, stāvēt ar galvu pret sienu un izpildīt atspiešanos. Nereti viņa drēbes un segu aplēja ar aukstu ūdeni vai arī viņu pašu ar karstu ūdeni.

Uzraugi lika ieslodzītajiem Li kungu patstāvīgi novērot. Viņam bija aizliegts runāt ar citiem, un, pirms viņš varēja padzerties vai izmantot tualeti, viņam bija jālūdz atļauja, kas ne vienmēr tika saņemta. Kamēr citiem ieslodzītajiem bija atļauts katru mēnesi tērēt 300 līdz 700 juaņas pirmās nepieciešamības preču vai papildus pārtikas iegādei, Li kungs drīkstēja iztērēt tikai 50 juaņas.

Papildus fiziskai vardarbībai un ierobežojumiem, ieslodzītie aizvainoja un pazemoja Li kungu, kad vien tiem ienāca prātā. Katru dienu viņu spieda skatīties Faluņgun apmelojošus propagandas materiālus un rakstīt par tiem savas pārdomas.

Vanlinas cietums

Pēc tam, kad Lu Sjaņjujs 2017. gada oktobrī stājās Vanlinas cietuma priekšnieka amatā, viņš izveidoja "Pāraudzināšanas nodaļu" (10. nodaļu), kurā specializējas Faluņgun praktizētāju vajāšanā, lai piespiestu viņus atteikties no savas ticības. Šeit tiek pielietotas dažādas spīdzināšanas metodes, tostarp ilgstoša stāvēšana kājās, miega liegums un fiziska vardarbība, kā arī "kāju izstiepšana". Daži uzraugi ar lepnumu paziņoja, ka viņiem ir liela pieredze Faluņgun praktizētāju "pāraudzināšanā".

10. nodaļas galvenās ēkas otrajā stāvā katra kamera, aptuveni 12 kvadrātmetru lielumā, ir aprīkota ar četrām divstāvu gultām astoņām personām. Katru praktizētāju 24 stundas diennaktī kamerā uzrauga trīs ieslodzītie. Katrs praktizētāju solis un vārds tiek kontrolēts. Ieslodzītie izmanto jebkuru ieganstu, lai praktizētājus piekautu, mutiski aizskartu un fiziski spīdzinātu. Tie arī spiež viņus "atzīties" savos tā dēvētajos noziegumos.

Lai piespiestu praktizētājus atteikties no savas ticības, "pāraudzināšanas" programmās iekļauti smadzeņu skalošanas seansi, kā arī fiziska spīdzināšana. Praktizētājus spiež skatīties un klausīties propagandas programmas, lasīt Faluņgun nomelnojošus rakstus un pēc tam rakstīt ziņojumus par savām domām. Visur ir izvietoti Faluņgun apmelojoši plakāti. Pēdējā laikā praktizētāji ir spiesti pirms katras ēdienreizes skandēt Faluņgun aizvainojošus saukļus, pretējā gadījumā nevienam netiek ļauts ēst. Bieži vien viņiem liek dziedāt Ķīnas komunistisko partiju slavinošas dziesmas.

Praktizētājiem nav personiskās brīvības. Viņiem ir jāsaņem atļauja it visam, ko viņi dara. Ja ieslodzītie neļauj izmantot tualeti, viņi ir spiesti atviegloties biksēs. Viņiem bieži neļauj gulēt. Netiek pieļauta arī domas brīvība. Praktizētājiem bieži liek ziņot par savām domām, un, ja viņi joprojām saka, ka Faluņgun ir labs, viņus bez apstājas spīdzinās.

Protestējot pret vajāšanu, daži praktizētāji pieteica badastreiku. Uzraugi vienkārši nogaidīja dažas dienas un pēc tam nogādāja praktizētājus slimnīcā, kur viņiem tika veiktas toksisku preparātu injekcijas. Taņam Meiliņa kungam, kurš pieteica bada streiku uz 23 dienām, vairākas reizes tika veiktas šādas injekcijas.

"Kāju izstiepšana" ir viena no nežēlīgākajām spīdzināšanas metodēm. Cilvēka kājas izstiepj uz abām pusēm taisnā līnijā. Tas ir ļoti sāpīgi, bieži vien saites plīst, kas nereti izraisa neatgriezenisku invaliditāti. Šīs mokošās sāpes liek praktizētājam izmisumā kliegt. Uzraugi šo metodi dēvē arī par "cūkas kaušanu". 30 gadus vecajam Hu Veņkujam no Čandejas pilsētas pēc šādas spīdzināšanas sākās nesaturēšana un galu galā viņam attīstījās garīgi traucējumi.

"Kāju izstiepšana" ir kļuvusi par iecienītu paņēmienu, jo neatstāj nekādas pēdas un iedveš praktizētājiem bailes uz ilgu laiku. Cietumā šo metodi vēl vairāk pilnveidoja, pielāgojot to katram cilvēkam individuāli. Daži cilvēki cieta sāpes jau ilgi pirms tam, kad viņiem sāka kāju izstiepšanu. Ja kādam sākumā nebija izteiktas sāpes, uzraugi ar spēku izstiepa kājas taisnā līnijā un pēc tam vilka uz augšu, līdz tās sāka neciešami sāpēt. Uzraugi apstājās pašā sāpīgākajā punktā un pēc tam lēnām palielināja spiedienu.

Papildus tam, ka Vanlinas cietumā ir spīdzināšanas kameras, tajā ir arī pagrīdes rūpnīca. Covid-19 pandēmijas laikā ieslodzītie bija spiesti izgatavot sejas maskas, individuālos aizsardzības līdzekļus un ķirurģiskos halātus eksportam uz ārzemēm. Uzraksti uz šo priekšmetu iepakojumiem bija tikai angļu valodā. Ja ieslodzītie neizpildīja noteikto dienas normu, viņus naktī pakļāva elektrošoka steku triecieniem vai fiziskai vardarbībai. Uzraugi to dēvēja par "nakts audzināšanu".

Starp praktizētājiem, kuri Vanlinas cietumā tika nomocīti līdz nāvei, bija Liu Čaojans, Vans Juelajs, Paņs Dzjaņdzjuņs un Vans Guiliņs.

Iepriekšējās Li kunga vajāšanas

Li kungs ir ieguvis bakalaura un maģistra grādu datorzinātņu jomā Valsts aizsardzības tehnoloģiju universitātē Hunaņas provincē. Viņš turpināja studijas universitātes doktorantūrā, lai pētītu mākslīgo intelektu un ekspertu sistēmu analīzi.

1998. gada beigās viņš sāka praktizēt Faluņgun un drīz vien atmeta smēķēšanu un dzeršanu. Izzuda arī problēmas ar pleca locītavu un kuņģi. 1999. gada jūlijā, kad viņš gatavojās beigt doktorantūru, Ķīnas komunistiskā partija uzsāka Faluņgun vajāšanu. Viņš bija spiests pārtraukt studijas un kopš tā laika tika pakļauts daudzkārtējai vajāšanai par to, ka uzdrošinājās aizstāvēt savu ticību.

Li kungs tika arestēts praktizētāju tikšanās laikā 2000. gada 1. aprīlī. Pēc 41 dienu ilga apcietinājuma viņš tika nogādāts Guandžou pilsētas militārajā piespiedu darba nometnē, lai izciestu 1,5 gadu ilgu ieslodzījumu. Uzraugi un ieslodzītie bieži viņu sita un lika stundām ilgi stāvēt lietū vai svelmainā saulē. Viņu atbrīvoja 2001. gada jūlijā.

2002. gada 21. augustā Li kungam piezvanīja no Valsts aizsardzības tehnoloģiju universitātes un aicināja viņu ierasties ārkārtas situācijas dēļ. Tiklīdz viņš ieradās universitātē, tā tika arestēts. Miliči viens pēc otra viņu pratināja. Tie viņu piekāva, neļāva gulēt un sita pa galvu ar ūdens pudelēm. Protestējot pret vajāšanu, viņš uzsāka badastreiku. Kad vīrietis jau bija smagā stāvoklī, universitātes amatpersonas teica: "Tas nav nekas īpašs."

Piecus mēnešus vēlāk, 2003. gada 19. janvārī, Li kungs tika oficiāli arestēts par "dalību nelikumīgā reliģiskā kustībā, lai grautu likuma varu". Universitāte nodeva viņa lietu Pekinas Galvenās politiskās pārvaldes militārajai prokuratūrai, kas trīs mēnešus vēlāk izvirzīja viņam apsūdzību un nodeva viņa lietu Pekinas Galvenās politiskās pārvaldes militārajai tiesai. Pēc divām tiesas sēdēm 11. septembrī viņam tika piespriests piecu gadu cietumsods. 2003. gada 23. septembrī viņš tika nogādāts atpakaļ no Pekinas uz Čeņdžou militāro cietumu Hunaņas provincē, bet 2004. gada 14. maijā pārvests uz Dzjiņši cietumu tajā pašā provincē. Viņu atbrīvoja 2007. gada septembrī.

2010. gada 17. aprīlī viņš atkal tika arestēts par Faluņgun informatīvo materiālu izplatīšanu. Miliči viņu piekāva un traumēja viņam kājas. Viņa bikses bija izmirkušas asinīs.

2010. gada 1. maijā miliči aizveda Li kungu uz Sjiņkaipu piespiedu darba nometni, kur viņam bija jāizcieš divus gadus ilgs ieslodzījums. Lai gan darba nometne nebija ar mieru viņu pieņemt sliktās veselības dēļ, miliči atteicās viņu atbrīvot un nogādāja Vančenas apgabala aizturēšanas centrā. Jau pēc trim dienām, 2010. gada 4. maijā, miliči viņu aizveda uz Čanša pilsētas smadzeņu skalošanas centru. Pēc 15 dienām, 20. maijā, viņu atkal aizveda uz darba nometni, kur šoreiz viņu pieņēma.

Tā kā Li kungam darba nometnē joprojām bija veselības problēmas, uzraugi 2010. gada 29. septembrī aizveda vīrieti uz slimnīcu. Tika konstatēts, ka viņam ir sirds slimība, augsts asinsspiediens un plaušu slimība – emfizēma smagā formā. Drīz pēc tam viņš tika nosacīti atbrīvots no ieslodzījuma medicīnisku iemeslu dēļ.

Li kunga ceturtais arests notika 2011. gada 19. augustā, kad viņš kopā ar māti pastaigājās. Tajā pašā naktī viņu nogādāja Laodaohe smadzeņu skalošanas centrā, kur vīrietis tika turēts 40 dienas.