Kanāda: praktizētāji no Toronto pateicas Skolotājam Li par to, ka Faluņ Dafa mācības palīdzēja viņiem izaudzināt labus bērnus

2025. gada 13. maijā aprit 33. gadadiena kopš sabiedrība tika iepazīstināta ar Faluņ Dafa (jeb Faluņgun), un tā ir arī prakses dibinātāja, Skolotāja Li Hundži, dzimšanas diena. 2025. gada 3. maijā praktizētāji pulcējās Toronto Rātslaukumā, lai par godu Pasaules Faluņ Dafa dienai kopā nofotografētos.

Praktizētāji izteica pateicību Skolotājam Li, un vairāki no viņiem pateicās Skolotājam par prakses vadošo principu ''Īstenība, Labestība, Pacietība'' mācīšanu, kas palīdzēja tiem izaudzināt godīgus, tikumīgus un miermīlīgus bērnus.

3. maijā praktizētāji pulcējās pilsētas Rātslaukumā, lai par godu Pasaules Faluņ Dafa dienai, kopā nofotografētos.

Praktizētāji pateicās Skolotājam Li par to, ka sekojot viņa mācītajiem ''Īstenības, Labestības, Pacietības'' principiem, viņi spēja izaudzināt labus bērnus.

Mans dēls kļuva izdomas bagāts un radošs

Tara novēl Skolotājam daudz laimes dzimšanas dienā!

Kad Tara bija jauna, viņa pavadīja brīvdienas, stādot kokus Kanādas ziemeļos. Viņa to darīja septiņus gadus. Atskatoties uz savu pirmo darba gadu, viņa teica: "Pa nelīdzenu zemi es nesu smagus maisus ar koku stādiem, kāpu pāri kritušajiem kokiem. Es biju pārgurusi. Pēkšņi garām lidoja tauriņš un nolaidās uz manas rokas. Tajā pašā brīdi es sajutu labestību un gādību.

Es piedzīvoju tādas grūtības kā sniega vētras, stipras lietus gāzes, odu bari un ārkārtīgu karstumu, bet tajā pašā laikā es jutu Radītāja žēlsirdību. Mūsdienu zinātne bija pamudinājusi mani kļūt par ateisma piekritēju. Es uzskatīju, ka cilvēks ir pats gudrākais. Bet mežā es sajutu mīlestības pilnu Visuma klātbūtni. Tas lika man aizdomāties par ticību. Kolēģis, kurš arī stādīja kokus, pastāstīja man par Faluņ Dafa.

Atgriežoties augstskolā, Tara uzzināja, ka Rietumu Universitātē darbojas ''Faluņ Dafa klubs'' un pievienojās kolektīvajām prakses nodarbībām: "Veicot vingrojumus, es sajutu spēcīgu enerģiju. Tā bija viena mierīga stunda nedēļā, kas man palīdzēja atpūsties no saspringtajām mācībām. Es sāku lasīt Faluņ Dafa galveno grāmatu "Džuaņ Faluņ", bet uzreiz to nepabeidzu, jo tajā periodā lasīju vēl citas garīga rakstura grāmatas.''

Pēc skolas beigšanas Tara devās divus gadus ilgā ceļojumā. Viņa apceļoja Vāciju un pēc tam Austrāliju. 2010. gada 1. janvārī, 26 gadu vecumā, viņa strādāja pagaidu darbu picērijā kādā mazpilsētā Rietumaustrālijā. Kādu dienu atnāca kolēģis ar Faluņ Dafa informatīvo bukletu.

Tara atcerējās: "Es taču savulaik gribēju izlasīt grāmatu "Džuaņ Faluņ" un tagad, to izlasījusi, es uzreiz sapratu, ka šī grāmata ir nākusi no debesīm. Tas patiešām bija neparasti! Es jutos tā, it kā maldītos mežā un pēkšņi ieraudzītu sev priekšā gaišu ceļu, kas ved tieši uz mājām. Pēc gadiem ilgās meklēšanas dažādās grāmatās un praksēs "Džuaņ Faluņ" man deva neiedomājamu skaidrību un izpratni.

Pēc dažiem mēnešiem Tara devās uz Ņujorku, lai kā brīvprātīgā palīdzētu vairot izpratni par Faluņgun praktizētāju vajāšanu Ķīnā. Tur viņa iepazinās ar savu vīru, kurš ir no Brazīlijas. Vēlāk viņi pārcēlās dzīvot uz Kanādu, un tagad viņiem ir divi dēli — Rovans (9 gadi) un Mateo (4 gadi).

Rovans un Mateo.

Tara uzskata, ka vissvarīgākā mātes īpašība ir nesavtīgums. Viņa teica, ka viņai nācās visu pieskaņot bērniem: savu laiku, atpūtu, hobijus un klusuma brīžus. Viņa rūpējas arī par savu tēvu, kuram pēc autoavārijā gūtas smadzeņu traumas bija paralizēta viena ķermeņa puse.

"Sākumā tas bija smagi." Man ļoti gribējās netraucēti atpūsties. Bet tagad es mācos atbrīvoties no tādām domām. Es vairs nejūtos skumja vai vīlusies. Pilnveidošanās palīdz man rast prieku, palīdzot citiem. Es vairs nejūtos kā upuris. Tas ir kaut kas tāds, ko es patiesi vēlos darīt no sirds."

Taras vīrs katru vakaru meditē kopā ar Rovanu. Lai gan Rovans vēl ir jauns, viņš jau var mierīgi nosēdēt veselu stundu. Tara saka, ka pilnveidošanās ir palīdzējusi dēlam palikt tīram. ''Daži viņa draugi aizraujas ar videospēlēm un multfilmām, un ir pārāk nobrieduši savam vecumam. Rovans ir citādāks. Viņš ir izdomas bagāts, priecājas par vienkāršām lietām un pats izdomā spēles. Viņam labi padodas stāstīt stāstus, šahs un brazīliešu džiu-džitss. Viņam ir arī spēcīga izpratne par to, kas ir pareizi un nepareizi. Kad viņš redz bērnu raidījumu ar sagrozītām vērtībām, viņš uzreiz saka: "Nē, tas nav pareizi."

Mateo ir enerģisks, bet viņa skolotāja saka, ka viņš nekad netraucē citus bērnus un mierina tos, kuri pakrīt. Viņš spēj meditēt aptuveni 15 minūtes. Lai gan viņš nevar ilgi nosēdēt mierīgi, viņš mazliet pastaigājas un tad atkal turpina meditēt. Tara teica: "Kad mēs ar vīru radām labu pilnveidošanās vidi, mūsu bērni ir mierīgi un labi sadzīvo. Rovans ir laipns pret Mateo un bieži viņu apskauj. Kad ņemam viņus sev līdzi sabiedrībā, cilvēki bieži vien atzīmē, ka zēni ir pieklājīgi un labi uzvedas."

Laimīga ģimene

Veronikas ģimene sveic Skolotāju dzimšanas dienā.

Veronika ir jauna skolotāja, kas praktizē Faluņ Dafa kopā ar saviem bērniem un māti.

Kad Veronika bija bērns, viņa redzēja, kā māte cieš no muguras sāpēm. 1998. gadā tante un tēvocis atsūtīja mātei Faluņgun grāmatu komplektu, cerot, ka, patstāvīgi mācoties un praktizējot, viņa varēs uzlabot savu veselību. Mātes slimības izzuda drīz pēc tam, kad viņa sāka praktizēt. Viņa mudināja arī desmitgadīgo Veroniku sākt praktizēt. Veronika teica: "Jau tad es sapratu, ka Faluņ Dafa ir kaut kas ļoti vērtīgs."

Tagad, pēc 27 gadiem, Veronika ir precējusies un viņai ir divi dēli, Džeidens (7 gadi) un Liams (gads un 9 mēneši).

2023. gadā Džeidenam pēkšņi parādījās sejas nerva nekontrolējama raustīšanās, kas visvairāk izpaudās ap acīm. Citu bērnu vecāki viņai teica, ka šī slimība ir neārstējama.

Lai gan bija satraukta, Veronika vadījās pēc Faluņ Dafa mācības – vispirms ieskatīties sevī. Viņa teica: "Es sapratu, ka izdaru pārāk lielu spiedienu uz Džeidenu. Kad redzēju, ka citiem bērniem skolā veicas labāk, manī parādījās tieksme konkurēt un skaudība, un es sāku dēlu kritizēt. Turklāt tikko bija piedzimis viņa jaunākais brālis, un es nerēķinājos ar Džeidena jūtām.

Tāpēc es jautāju Džeidenam: "Vai mamma pēdējā laikā ir bijusi pārāk stingra un likusi tev justies slikti?" Viņš pamāja ar galvu un teica: "Man ir mazliet bail no mammas." Es maigi atbildēju: "Mamma mainīsies un būs labāka." Džeidens pasmaidīja un apskāva mani. Nedēļas laikā seja pārstāja raustīties un vairs nekad neatkārtojās."

Pēc mazā brāļa piedzimšanas Džeidens dažreiz uzvedās agresīvi un šad tad iedunkāja viņu. Veronika runāja ar Džeidenu, pamatojoties uz Faluņ Dafa mācībām. Viņa teica: "Tu dusmojies uz brāli skaudības dēļ, bet tā ir pieķeršanās, no kuras mums vajadzētu atbrīvoties, pilnveidojot sevi.'' Džeidens to saprata un kļuva uzmanīgs pret brāli. Tagad Liams ir smaidīgs un vēlas atdarināt visu, ko dara Džeidens.

Veronika un Džeidens nesen aizsāka jaunu ikdienas nodarbi: katru vakaru viņi pusstundu kopā apgūst Faluņ Dafa mācības. Pēc tam viņi pusstundu izpilda vingrojumus. Pēc nedēļas Džeidens naktī redzēja sapni. Viņš sapņoja, ka atrodas debesīs, un Skolotājs Budas veidolā pasniedza viņam saritinātu tīstokli ar uzrakstu "Uzcītība". Viņš teica mammai: "Skolotājs mani iedvesmo būt uzcītīgākam."

Divas brīnumainas dzimšanas

Vana Veņa kopš bērnības bija ļoti slimīga. Vēlāk viņa cieta no sāpīgām menstruācijām un lietoja pretsāpju līdzekļus. Viņai bieži bija arī čūlas mutē un iekaisušas mandeles, kādēļ viņai bija grūti norīt ēdienu. Katru rudeni viņai sūrstēja kājas. Viņa mēģināja lietot visdažādākos ķīniešu un rietumu medikamentus, bet nekas nelīdzēja. 1997. gadā ārsti atklāja, ka viņas olvadi ir nosprostoti, un paziņoja, ka viņai nevarēs būt bērnu. Kāds ārsts viņai ieteica pamēģināt praktizēt Faluņ Dafa.

Tikai divus mēnešus pēc tam, kad viņa sāka praktizēt, Vanas Veņas veselības problēmas bija izzudušas. 2001. gadā piedzima viņas pirmais dēls, Šons.

Kad Šonam bija četri mēneši, Vana Veņa paņēma viņu līdzi uz miermīlīgu protestu pie Ķīnas konsulāta, kur praktizētāji informēja cilvēkus par Faluņgun vajāšanu. Viņa atceras: "Viņa mazā sejiņa bija sarkana no aukstuma, bet viņš neraudāja un bija mierīgs. Viņš klusi gulēja manās rokās līdz pasākuma beigām. Kopš tā laika es viņu vienmēr vedu uz Faluņgun pasākumiem. Jau agrā bērnībā viņš saprata, ka praktizētāji Ķīnā cieš, un viņiem ir vajadzīga palīdzība. Piecu gadu vecumā viņš iemācījās dejot un kopā ar citiem jaunajiem praktizētājiem uzstājās, lai palīdzētu veicināt izpratni un atbalstītu centienus izbeigt vajāšanu."

Šons (beigās pa kreisi) bērnībā uzstājas uz skatuves.

2007. gadā piedzima viņas otrais dēls – Raiens. Tāpat kā brālis, arī viņš sāka apmeklēt pasākumus kopā ar ģimeni jau četru mēnešu vecumā un uzauga, piedāvājnot cilvēkiem uz ielas patiesību skaidrojošos materiālus. Palīdzība vajāšanas izbeigšanā kļuva par viņas bērnu misiju.

Šons (pa labi) un Raiens (pa kreisi).

Abi zēni tagad ir izauguši un kļuvuši par profesionāliem dejotājiem. Viņi uzstājas uz skatuvēm visā pasaulē un palīdz cilvēkiem uzzināt par Ķīnas režīma īstenoto vajāšanu. Vana Veņa sacīja: "Es esmu ļoti pateicīga Skolotājam par to, ka viņš man deva labu veselību un laimīgu dzīvi."

Avots: https://en.minghui.org/html/articles/2025/5/8/226576.html