Laikraksts The New York Times atkal gatavojas uzbrukt Ņujorkā reģistrētajam skatuves mākslas kolektīvam Shen Yun un Faluņgun garīgajai disciplīnai, ziņo The Epoch Times.
Jau gandrīz divas desmitgades Ķīnas komunistiskā partija (ĶKP) vēršas pret Shen Yun kolektīvu, kura misija ir atjaunot tradicionālo ķīniešu kultūru. Kompāniju 2006. gadā dibināja Faluņgun praktizētāji. Faluņgun ir miermīlīga meditācijas prakse, kuras piekritējus ĶKP nežēlīgi vajā.
Šīs prakses sekotāji jau 25 gadus ir vērsuši sabiedrības uzmanību uz ļaunprātīgo izturēšanos pret viņiem Ķīnā, tostarp nolaupīšanu, spīdzināšanu un pat orgānu izņemšanu, ko veic režīms, kurš gūst peļņu no viņu orgānu pārdošanas. Dažas no šīm zvērībām Shen Yun attēlo savās izrādēs.
Ārpus Ķīnas ĶKP ir izmantojusi gan agresīvu, gan rafinētu taktiku, lai apspiestu Faluņgun, sākot ar fiziskiem uzbrukumiem, diplomātiska spiediena izdarīšanu un beidzot ar iefiltrēšanos Rietumu plašsaziņas līdzekļu organizācijās, lai izmantotu tās savu pasūtījumu izpildīšanai.
Šķiet, ka centieni, ko īsteno The New York Times laikraksts, kas kopš augusta ir publicējis jau četrus rakstus par Shen Yun un Faluņgun (un vēl viens raksts tiek gatavots), ir cieši saistīti ar Pekinas iecerēm. Rakstu saturs atbilst nesen izstrādātajai ĶKP stratēģijai.
Šā gada sākumā trīs trauksmes cēlēji nāca klajā ar informāciju par ĶKP pastiprinātajiem centieniem apkarot Faluņgun kustību ārzemēs.
Trauksmes cēlēji, kas sniedza detalizētu informāciju Faluņ Dafa informācijas centram (FDIC) – bezpeļņas organizācijai, kas novēro Faluņgun vajāšanu, norādīja, ka šīs kampaņas stūrakmens ir tādu apsūdzību izvirzīšana, kas, visticamāk, novestu pie izmeklēšanas no ASV iestāžu puses.
Pagājušajā gadā tiesībaizsardzības iestādes netālu no Shen Yun studentu pilsētiņas izsekoja kādu ķīniešu izcelsmes amerikāni, kurš piedēvē sev nopelnus par laikraksta The New York Times jaunāko krusta karu pret Faluņgun. Drīz pēc tam FIB izplatīja brīdinājumu vietējām tiesībsargājošajām iestādēm, raksturojot viņu kā “potenciāli bruņotu un bīstamu”.
Vīrietis, kurš vada arī savu YouTube kanālu, tika arestēts, un tagad viņam tiek izvirzīta apsūdzība par nelikumīgu šaujamieroču glabāšanu.
“Es biju tas, kurš iepazīstināja cilvēkus [bijušos Shen Yun izpildītājus] ar New York Times pārstāvjiem, īpaši saistībā ar pirmajām intervijām. Pateicoties tam, viņi atrada arī citus cilvēkus,” viņš rakstīja vietnē X pēc tam, kad šā gada sākumā laikrakstā New York Times tika publicēts raksts par Shen Yun.
Vienā no X publicētajiem ierakstiem šīs jūtūberis nosauc Shen Yun menedžerus par saviem “ienaidniekiem”, kurus viņš cenšas nosūtīt uz cietumu.
Vairākos ierakstos viņš lielījās, ka ir iesniedzis Ņujorkas štata iestādēs sūdzības pret Shen Yun, lai ierosinātu tiesvedību pret šo mākslinieku grupu un mudināja citus darīt to pašu.
Runājot par to, ka laikraksta The New York Times atspoguļojums pilnībā atbilst ĶKP interesēm, laikraksta preses pārstāvis saka, ka reportāža par Shen Yun ir tapusi “pilnībā mūsu pašu redakcijas vadībā”.
Kopš 1999. gada, kad ĶKP uzsāka Faluņgun vajāšanu, tā ir izstrādājusi pret šo praksi vērstu globālu stratēģiju, kas aptver visu sabiedrību. Šobrīd Amerikas Savienotajām Valstīm Ķīnas aģentu darbība ārzemēs rada aizvien lielākas raizes.
2020. gadā FIB direktors Kristofers Vrejs teica ka ķīniešu disidenti un “kritiķi, kas cenšas atmaskot Ķīnas vērienīgos cilvēktiesību pārkāpumus”, ir ĶKP ārvalstīs īstenoto operāciju mērķi. Šī gada sākumā FIB operācijas laikā tik arestēti divi Ķīnas pilsoņi, kuri centās uzpirkt Iekšējo ieņēmumu dienesta ierēdni, lai panāktu, ka Shen Yun tiek atņemts bezpeļņas organizācijas statuss.
Nesenais uzbrukums
The Epoch Times noskaidroja, ka New York Times līdzautori Nikola Huna (Nicole Hong) un Maikls Rotfelds (Michael Rothfeld) savā jaunākajā uzbrukumā Shen Yun, acīmredzot, vēlas nepatiesi atspoguļot šīs kompānijas īstenoto programmu, kas ļauj Fei Tiaņ koledžas un Fei Tiaņ Mākslas akadēmijas studentiem prakses ietvaros uzstāties kopā ar mākslinieku kolektīvu.
Shen Yun viceprezidente Jina Čeņa sacīja, ka laikraksts The New York Times ir sajaucis Shen Yun profesionālos izpildītājus ar Fei Tiaņ skolu audzēkņiem.
“Un tas tiek darīts ar acīmredzamu nolūku radīt nepatiesu stāstījumu par iespējamām problēmām saistībā ar bērnu darbu,” Čeņa teica The Epoch Times.
“Patiesība ir šāda: talantīgi skatuves mākslas studenti Shen Yun izrādēs piedalās savas mācību prakses ietvaros, un tā ir atzīta programma, kas ir likumīga, pārredzama un ļoti pieprasīta iespēja topošajiem māksliniekiem.”
Vairāki desmiti pašreizējo un bijušo Shen Yun mākslinieku, Fei Tiaņ audzēkņu un viņu vecāki, kas pēdējo mēnešu laikā tika aptaujāti, saka, ka galvenais iemesls, kāpēc jaunieši piesakās uz šīm skolām, ir tieši šī iespēja uzstāties kopā ar Shen Yun.
“Tas, ko viņi jums nestāsta, ir tas, ka klasiskā ķīniešu deja ir jauniešu nodarbe – daži no pasaules labākajiem dejotājiem ir pusaudžu vecumā,” sacīja Čena.
“Iedomājieties, ka Olimpiskajās spēlēs nedrīkst piedalīties nepilngadīgie. Protams, to varētu aizliegt, bet tad dažiem no labākajiem pasaulē nebūtu iespējas piepildīt savus sapņus. Tas pats notiek uz Shen Yun skatuves.”
Kas attiecas uz atalgojumu, Fei Tiaņ studenti nav darbinieki, tāpēc viņiem nevar maksāt algas. Ja viņi kvalificējas koncertturnejai ar Shen Yun, viņi bieži saņem stipendiju papildus tam, ka tiek segti viņu turnejas izdevumi, kas ietver dzīvošanu augstas klases viesnīcās, transportu, ēdināšanu, apģērbu un pat lielāko daļu izklaides pasākumu, – Shen Yun pārstāvji pastāstīja laikrakstam The Epoch Times.
Junjuna Cuaja, kura ir dejojusi vairākos lielos deju kolektīvos un mācījusies Martas Grehemas Laikmetīgās dejas skolā, kā arī citās koledžās, The Epoch Times pastāstīja, ka, lai kļūtu par profesionālu dejotāju, ir jāsāk dejot jau agrā bērnībā, “vismaz pusaudža vecumā”.
Un tas ir grūts darbs. Piemēram, lai apgūtu baleta mākslu, audzēknim ir jātrenējas sešas stundas dienā. “Lai sasniegtu profesionālu līmeni, ir vajadzīgi daudzi gadi smaga darba,” viņa teica.
Papildus regulārajam tehnikas pilnveidošanas treniņam daudzi Shen Yun mākslinieki ir tendēti strādāt vēl intensīvāk, jo savu darbu uzskata par personīgu misiju. Tie, kas runāja ar The Epoch Times, uzskata par nepatveramu to, ka The New York Times šo faktu izmanto pret viņiem.
Gan Fei Tiaņ akadēmija, gan koledža ir reliģiskas privātskolas. Pašreizējie un bijušie audzēkņi saka, ka pretošanās Faluņgun vajāšanai ir bijis motivējošs faktors, kas viņus pamudināja iestāties šajās skolās cerībā uzstāties kopā ar Shen Yun.
“Mēs kļūstam par daļu no šīs lielās misijas – atdzīvināt tradicionālo kultūru. Turklāt man, kā Faluņgun praktizētājai, ir iespēja ar savu mākslu stāstīt cilvēkiem patiesību par to, kas notiek Ķīnā,” The Epoch Times iepriekš stāstīja Shen Yun sitaminstrumentāliste Alise Liu.
Tomēr New York Times žurnālisti Huna un Rotfelds šī gada sākumā savā reportāžā centās attēlot mākslinieku garīgo pārliecību kā “smadzeņu skalošanas” rezultātu. Faluņ Dafa informācijas centrs savā augustā publicētajā paziņojumā nosauca šo laikrakstā sniegto informāciju par “reliģiskās nezināšanas, neiecietības un nepārprotamas neobjektivitātes apliecinājumu”.
“Būsim skaidrībā par to, kas šeit patiesībā notiek: mēs esam reliģiska grupa, kas uzsākusi darbu, kas sakņojas mūsu ticībā,” saka Čena.
“Mēs esam saliedēta kopiena, kas mīl to, ko dara, un ir dziļi gandarīta par dzīvi, kas piepildīta ar smagu darbu un nemitīgiem centieniem garīgi augt, un tomēr New York Times uzbrūk mums un demonizē mūs.
Kāpēc? Ir tikai viena skaidra atbilde: Pekina mūsu programmu, kas demonstrē Ķīnu pirms komunisma, uzskata par eksistenciālu draudu. Lūk, kas patiesībā notiek.”
Savos iepriekšējos rakstos Huna un Rotfelds lielā mērā atsaucās uz nelielu neapmierinātu bijušo Shen Yun mākslinieku grupu. Turklāt savās publikācijās autori nesniedz būtiskāko informāciju par intervētajiem.
“Vismaz trīs no sešiem bijušajiem Shen Yun izpildītājiem, kuru fotogrāfijas publicētas un kuri vairākkārt citēti The New York Times rakstā, ir bijuši saistīti ar Pekinas Deju akadēmiju – Ķīnas valsts vadītu organizāciju, kas ir ĶKP globālās kampaņas pret Shen Yun instruments,” norādīts FDIC ziņojumā.
Vairāki bijušie Shen Yun mākslinieki, ar kuriem Huna sazinājās un kuriem lūdza interviju, sacīja, ka viņiem radies iespaids, ka šī žurnāliste jau bija nolēmusi rakstīt negatīvu stāstu, pirms vēl uzklausīja viņu teikto. Vairāki no viņiem atteicās no intervijas un tā vietā nosūtīja savas atbildes pa e-pastu, kuras vēlāk publicēja FDIC. Lielāko daļu šo atbilžu Huna un Rotfelds savos rakstos neiekļāva.
Jautājumi par saistību ar Ķīnu
Spriežot pēc publiski pieejamās informācijas, izskatās, ka Hunas, kas ir viena no laikraksta The New York Times pret Faluņgun vērsto publikāciju galvenajām autorēm, tēvam ir sakari ar ĶKP saistītām grupām. Viņš pats to noliedz.
Tiešsaistes profilā redzams ka 2006. gadā Džedzjanas province Džordžu Hunu atzina par vienu no “desmit izcilākajiem ārzemēs dzīvojošajiem zinātniekiem”, kas kalpo Ķīnai.
2008. gadā šo profilu publicēja (arhīva saite) “Džedzjanas no ārzemēm atgriezto ķīniešu federācija”, kas atrodas “Visķīnas no ārzemēm atgriezto ķīniešu federācijas” pakļautībā, un kura savukārt, “darbojas kā galvenā saikne un vidutāja starp partiju, valdību un lielo, no ārzemēm atgriezušos ķīniešu kopienu, viņu radiniekiem un tautiešiem ārvalstīs,” kā teikts tās nolikumā. Tiešsaistes profils piesaistīja uzmanību pēc tam, kad viņš tajā sāka publicēt meitas rakstus, kas vērsti pret Shen Yun un Faluņgun, taču vēlāk tie tika dzēsti.
Profilā bija arī norādīts, ka Huns ir “No Rietumiem atgriezušos zinātnieku asociācijas” goda direktors ārzemēs.
Kad Džordžam Hunam jautāja par šiem sakariem, viņš tos dedzīgi noliedza, jo īpaši saistību ar “No Rietumiem atgriezušos zinātnieku asociāciju”.
“Es nekad neesmu bijis šīs organizācijas biedrs un nekad neesmu bijis ar to saistīts nekādā veidā,” viņš pavēstīja laikrakstam The Epoch Times, sazinoties ar to pa e-pastu.
Līdz šī raksta publikācijai viņš tā arī neatbildēja uz atkārtotiem jautājumiem par neatbilstībām starp viņa noliegumiem un tiešsaistē pieejamo informāciju saistībā ar viņa pagātni.
Saskaņā ar Ķīnā bāzētā Ķīnas-CEEC ideju laboratoriju tīkla datiem “No Rietumiem atgriezušos zinātnieku asociācija” atrodas tiešā ĶKP Centrālās komitejas sekretariāta pakļautībā un darbojas “ĶKP Centrālās komitejas Vienotās frontes darba nodaļas” vadībā.
Vienotās frontes darba nodaļa ir galvenā institūcija, kas līdztekus ĶKP Valsts drošības ministrijai atbild par režīma ietekmes operācijām ārvalstīs.
Jau vairākus gadu desmitus ar galveno runu “No Rietumiem atgriezušos zinātnieku asociācijas” konferencēs uzstājas ĶKP līderi, tostarp Dzjans Dzemins, Hu Dzjiņtao un Sji Dzjiņpins.
“Jebkurš minējums vai mājiens, ka es esmu Ķīnas Komunistiskās partijas aģents vai strādāju Vienotās frontes struktūrvienību labā, ir nepatiess un apmelojošs,” saka Džordžs Huns.
Kopš 2016. gada Džordžs Huns vada Fordhemas Universitātes Pētniecības nodaļu, un ir atbildīgs par pētniecības projektu un grantu administrēšanu. 2019. gadā viņš uzstājās Vestčesteras Universitātē Pensilvānijā ar runu “Ķīnas un ASV augstākās izglītības iestāžu sadarbība un finansējuma palielināšana pētījumiem”.
2020. gadā viņš tiešsaistes forumā runāja par tēmu “Kāpēc Ķīnas un Amerikas attiecības pēdējos gados pēkšņi pasliktinājušās?” un vai “vēl ir iespējams pielikt pūles, lai apturētu šo pasliktināšanos.”
Viņš izteica pieņēmumu, ka Ķīna pāragri atteikusies no savas “spēka slēpšanas un nogaidīšanas” taktikas, un ieteica rūpīgi sekot līdzi aptaujām par amerikāņu attieksmi pret Ķīnu.
“Tādējādi mēs varam noskaidrot, kā novērst Amerikas sabiedriskās domas svārstības un kā to uzlabot,” viņš teica.
Džordžs Huns laikrakstam The Epoch Times paziņoja, ka viņš nav bijis nekādi saistīts ar The New York Times publikācijām par Shen Yun.
Mērķtiecīga vēršanās pret tradicionālo kultūru
Lai saglabātu varu, režīmam kontroles saglabāšana pār Ķīnas kultūru ir bijusi ļoti svarīga, par ko liecina vairāk nekā desmit gadus ilgā kultūras revolūcija, kas tika īstenota pagājušā gadsimta 60. un 70. gados un kuras laikā tika iznīcināta 5000 gadu senā kultūra un tradīcijas.
ĶKP uzskata Shen Yun par apdraudējumu, jo tajā tiek demonstrēta tradicionālā, komunsima neskartā ķīniešu kultūra.
Palielinoties tā popularitātei – katru gadu astoņi viesizrāžu kolektīvi visā pasaulē pulcē aptuveni miljonu skatītāju – ir pastiprinājusies arī spiediena kapmaņa no ĶKP puses.
Saskaņā ar ĶKP direktīvu, kas nonākusi laikraksta The Epoch Times rīcībā, režīms uzskata Shen Yun studentu pilsētiņu Dragonspringsu, kas atrodas Ņujorkas štatā, par pret Faluņgun vajāšanu vērsto aktivitāšu “štābu”.
Dokumentā izteikta prasība “izstrādāt sistemātisku uzbrukumu stratēģiju” Faluņgun galvenajai mītnei.
Citā dokumentā amatpersonām tiek dots norādījums starptautiskajā represiju kampaņā pret Faluņgun iesaistīt konkrētu profesiju pārstāvjus, mudinot mobilizēt “Ķīnai draudzīgus cilvēkus, piemēram, ekspertus, zinātniekus, žurnālistus ..., kuriem ir lielāka ietekme ASV un Rietumvalstīs, lai tie runātu mūsu vārdā, un censtos panākt, lai ārvalstu plašsaziņas līdzekļi publicētu vairāk mums labvēlīgu ziņojumu”.
Daži eksperti uzskata, ka Shen Yun piedāvā iedvesmojošu vīziju par Ķīnu bez komunistiskās partijas, kas režīmam nav absolūti pieņemama.
“Tiklīdz mākslīgi apvienotās Ķīnas un partijas koncepcija tiek atdalīta, režīma uzstājīgā prasība būt par vienīgo leģitīmo Ķīnas civilizācijas un kultūras aizbildni un pārstāvi tiek iedragāta,” šī gada izdevumā The Hill rakstīja mākslas vēstures pētnieks un Džona Hopkinsa Universitātes doktorantūras students Juefens Vu.
Dažos Shen Yun dejas priekšnesumos ir skaidri atainota Faluņgun vajāšana, tādējādi informējot skatītājus visā pasaulē par ĶKP pastrādātajiem noziegumiem.
Daži eksperti uzskata, ka Faluņgun jautājums ir sava veida lakmusa papīrs, kas parāda patieso attieksmi pret ĶKP.
New York Times, iespējams, ir gatavs kritizēt ĶKP cilvēktiesību pārkāpumus Tibetā vai Sjiņdzjanā, “bet viņi nekad to nedarīs attiecībā uz Faluņgun, jo tas patiešām aizskartu ĶKP,” uzskata komunistisko režīmu eksperts Trevors Loudons.
“Tas varētu saniknot ĶKP,” viņš nesen sacīja laikrakstam The Epoch Times.
Saskaņā ar FDIC šī gada martā publicēto ziņojumu no 2009. līdz 2023. gadam New York Times publicēja vairāk nekā 200 rakstu par uiguru jautājumu, vairāk nekā 300 par Tibetu un tikai 17 par Faluņgun.
Ziņojumā norādīts, ka kopš 2016. gada laikraksts “nav publicējis nevienu ziņu par cilvēktiesību pārkāpumiem attiecībā uz Faluņgun praktizētājiem ... pat tad, kad šie pārkāpumi joprojām turpinās plašā mērogā.”
Lielākajā daļā rakstu, kuros runāts par Faluņgun, tiek sniegts negatīvs vai neprecīzs Faluņgun atspoguļojums, kas lielā mērā balstās uz vajātājas, t.i. ĶKP, paziņojumiem.
Jāatzīmē, ka The New York Times praktiski klusē par orgānu piespiedu izņemšanu, kad pārliecības dēļ ieslodzītie Faluņgun sekotāji tiek nogalināti viņu orgānu dēļ. Neskatoties uz milzīgo daudzumu starptautisku pierādījumu, tostarp neatkarīgā, 2019. gadā notikušā, tribunāla secinājumiem, The New York Times savā rakstā, kas publicēts šī gada sākumā, centās ignorēt šo jautājumu, apgalvojot, ka nav pierādījumu tam, ka Ķīnā sistemātiski nogalina Faluņgun praktizētājus, lai iegūtu viņu orgānus.
FDIC ziņojumā norādīts, ka lielākā daļa šo problemātisko publikāciju ir saistāmi ar 2001. gadā notikušo tikšanos starp toreizējo laikraksta The New York Times izdevēju Artūru Sulzbergeru jaunāko un tā brīža ĶKP vadītāju Dzjanu Dzemiņu, kurš personīgi uzsāka Faluņgun “izskaušanas” kampaņu. Sulzbergers jaunākais, kas vadīja laikraksta žurnālistu un redaktoru delegāciju, risināja sarunas ar ĶKP par laikraksta tīmekļa vietnes atbloķēšanu Ķīnā. Dažas dienas pēc tam, kad laikraksts publicēja Dzjanam glaimojošu interviju, tīmekļa vietne tika atbloķēta.
* * *
Jūs tiekat laipni aicināti izdrukāt un izmantot visus Clearharmony mājas lapā publicētos rakstus un to saturu, tomēr lūdzam atsaukties uz pirmavotu.
vairāk ...