2024. gada Somijas Faluņ Dafa pilnveidošanās pieredzes apmaiņas konference 20. oktobrī notika Helsinkos. 18 praktizētāji stāstīja par to, kā viņi tiek galā ar grūtībām mājās, darbā un ar Dafa saistītajos projektos, vadoties pēc Īstenības, Labestības un Pacietības principiem. Viņi aprakstīja arī to, kā, mācoties Likumu, viņi pilnveidoja savu sirdi un domas.
Pierast pie jauna dzīvesveida un valodas
Pirms pārcelšanās uz Somiju Dunas kundze lielāko daļu savas dzīves pavadīja Ķīnā. Viņa nezināja somu valodu un neko daudz nevarēja darīt. Viņa saprata – ja nemācīsies valodu, tad nespēs asimilēties Somijas sabiedrībā, nemaz nerunājot par palīdzēšanu cilvēku glābšanā.
Valodas apguves procesā viņa ieraudzīja savu nepacietību un neapmierinātību, un bieži vien viņai gribējās padoties. Mācoties Likumu, Duna saprata, ka valodas apguve ir obligāta viņas dzīves sastāvdaļa, un viņa bija apņēmības pilna to izdarīt labi.
Atrast pieķeršanās, palīdzot Shen Yun
Nazareno no Itālijas strādāja apsardzē Shen Yun izrāžu laikā un palīdzēja izkraut aprīkojumu un uzstādīt skatuvi kolektīva koncertturnejas laikā. Viņš nespēja iedomājies, ka kāds varētu bojāt Shen Yun autobusus, līdz kādu dienu uzzināja, ka ASV kāds ir pārgriezis Shen Yun autobusa riepas. Nazareno saprata, ka viņa, kā apsardzes komandas locekļa, nepareizās domas varēja novest pie tā, ka autobusi tiek bojāti.
Palīdzot Shen Yun, Nazareno ieraudzīja savu tieksmi izrādīties. Viņš bieži apmeklēja sporta zāli un spēja pacelt lielus smagumus, tāpēc, izkraujot aprīkojumu, vienmēr vēlējās parādīt savu spēku.
Shen Yun projektors bija ļoti smags, un viens pats viņš to nespēja pacelt. Lai to pārvietotu, bija vajadzīgi četri cilvēki. Viņš saprata, ka koordinācija starp praktizētājiem ir ļoti svarīga. Viņš arī izprata, ka tad, kad praktizētāji labi koordinējas Dafa darba izpildē, viņi var uzņemties smagus uzdevumus un tikt ar tiem galā.
Dalība Tiaņ Guo maršējošajā orķestrī
Liņas kundze piesaka Tiaņ Guo maršējošo orķestri dalībai dažādos pasākumos. Šogad viņai bija sajūta, ka viņa to dara, kā savu ikdienišķo darbu, un tad saprata, ka dara svētu darbu ar parasta cilvēka domāšanu. Viņa vairs nejuta to aizrautību, kāda viņai bija, kad viņa tikko pievienojās orķestrim. Vai tas bija tāpēc, ka viņa jau ilgu laiku ir bijusi orķestrī?
Pagājušajā vasarā, kad viņas laicīgais darbs kļuva ļoti darbietilpīgs, viņai bija maz brīvā laika, lai uzstātos ar orķestri un darbotos citos Dafa projektos. Viņai pietrūka laika tam, lai mācītos Likumu un raidītu taisnās domas. Viņa zināja, ka bez taisnām domām dara visu, kas saistīts ar Faluņ Dafa, tā, it kā viņa strādātu parastu darbu. Viņa zināja, ka viņai jāpārtrauc paļauties uz citiem, jābeidz slinkot un jāatrod laiks Likuma apguvei.
Vēlāk, kad viņi spēlēja orķestrī, viņas taisnās domas atgriezās, redzot orķestra dalībnieku saskaņotās kustības un skatītāju prieku, kad viņi, uzzināja par Faluņ Dafa. Viņa atkal sajuta savu, Faluņ Dafa praktizētājas, misiju.
Pēkšņs slimības karmas pārbaudījums
Čeņs sabruka savā virtuvē un nespēja apturēt vemšanu. Viņš nevarēja pakustināt ne rokas, ne kājas un domāja, ka tūlīt nomirs. Viņš ieskatījās sevī, mēģinot atrast pieķeršanos, kas izraisīja tik smagu stāvokli.
Starp viņu un sievu pastāvēja nesaskaņas, un viņi katru dienu strīdējās. Situācija kļuva tik saspringta, ka viņam parādījās domas par to, ka viņš gribētu aiziet no šīs pasaules ātrāk. Viņš teica: “Mana ģimene un draugi zina, ka es praktizēju Faluņ Dafa. Ja es nomirtu, vai tas neradītu kaitējumu Likumam? Es gaidīju daudzus gadsimtus, lai kļūtu par cilvēku, kad šeit tiek mācīts Dafa. Ja es izdarīšu kaut ko, kas apdraud mūsu centienus glābt cilvēkus, tas radīs milzīgu karmu. Man paveicās mācīties Likumu – tā ir iespēja, kādas nav bezgalīgam skaitam dievišķu būtņu, un es gribēju atteikties no savas dzīvības triviāla iemesla dēļ? Cik muļķīgi.”
Čeņs jutās nomākts un pārstāja smaidīt, un dažreiz pat uzvedās nepareizi. Viņš gulēja gultā un meklēja sevī savus trūkumus. Sieva par viņu labi rūpējās. Lēnām viņa aizvainojums izgaisa un veselība sāka uzlaboties.
Tomēr ciešanas vēl nebeidzās, jo pēc laika viņam pēkšņi paaugstinājās temperatūra. Drudža dēļ viņam sākās murgi, sāpēja rokas un kājas. Viņš saprata, ka kaut kas nav kārtībā: “Tas bija nebeidzams traucējums. Es neko nevarēju darīt, tostarp stāstīt cilvēkiem par Faluņ Dafa. Kāpēc šis traucējums turpinājās tik ilgi?” Viņš saprata, ka, meklējot savus trūkumus pēc tam, kad viņu piemeklēja slimība, viņš neapzināti atzina veco spēku īstenoto vajāšanu. Staigājot viņš valkāja ķiveri, jo baidījās, ka varētu nokrist un savainot galvu. Viņš izturējās pret sevi kā pret slimu cilvēku un pilnībā nenoraidīja vajāšanu.
Nākamajā rītā pamodies, viņš varēja domāt ļoti skaidri, un zināja, ka ir izturējis pārbaudījumu.
Jūtu pārvarēšana
Liu kundzes meita, kura arī bija praktizētāja, pagājušajā gadā nomira. Vajāšanas dēļ meita Ķīnā divas reizes bija ieslodzīta, un kopumā pavadīja ieslodzījumā sešus ar pusi gadus. Meitas aiziešana Liu kundzei bija liels trieciens. “Šajā laikā es daudz mācījos Likumu no galvas. Ticība Skolotājam un Likumam ļāva man izturēt šo pārbaudījumu,” viņa stāstīja.
Kad Liu juta, ka jūtas pret meitu kļūst spēcīgākas, viņa atkārtoja Likumu no galvas, lai stiprinātu savu galveno apziņu, un emocijas norima. Tā viņa rīkojās katru reizi, kad jūtas atgriezās. Pakāpeniski viņas emocionālā pieķeršanās meitai kļuva vājāka, un viņa jutās daudz vieglāk.
Dienā, kad meita nomira, viņa nespēja koncentrēties, mācoties Likumu. Viņas galva bija smaga, un viņa nespēja apturēt haotiskās domas. “Kā es varu šādā veidā mācīties Likumu?” viņa jautāja sev. Zinādama, ka viņai ir jāmācās Likums vēl vairāk, viņa spēja saglabāt koncentrēšanos, un katrs Skolotāja vārds iespiedās viņas sirdī. Pēc Likuma mācīšanās viņa jutās garīgi un fiziski atslābusi, it kā būtu tikusi nomazgāta. Viņa zināja, ka Skolotājs ir atbrīvojis viņu no sliktajiem elementiem. Pēc tam kāds praktizētājs viņai teica, ka viņa izskatījusies kā cits cilvēks.
Atrast pieķeršanos iekārei, vēlmei un skaudībai
Pēc tam, kad Tao sāka praktizēt Faluņ Dafa, viņas izskats uzlabojās, un viņa saņēma daudz komplimentu. Viņa priecājās par komplimentiem un par to, ka saņem vairāk uzmanības no vīriešiem. Viņas pieķeršanās iedomībai, iekārei un vēlmei pieauga.
Sapnī viņa redzēja iekāres dēmonu, kas bija neglīts un pārklāts ar gļotām, un tas mēģināja viņu pavedināt. No sapņa viņa saprata, ka tā ir liela problēma – viņai ir jālikvidē sava pieķeršanās iekārei. Viņa raidīja taisnās domas, lai iznīcinātu dēmonu, un mazāk laika pavadīja sociālajos tīklos. Ikreiz, kad viņa runāja ar vīriešiem, Tao centās saglabāt taisnas domas.
Viņa arī stāstīja par to, kā smagi strādājusi, bet viss nav izdevies tā, kā viņa vēlējās. Viņa jutās atpalikusi dzīvē. Viņas vecuma cilvēki bija pakāpušies pa karjeras kāpnēm, apprecējušies, laiduši pasaulē bērnus un baudīja savu dzīvi.
Ieskatījusies sevī, Tao atklāja, ka viņai piemīt skaudība, kas spieda viņu salīdzināt sevi ar citiem. Ikreiz, kad skaudība parādījās, viņa uztvēra to, kā kaut ko tādu, kas nav daļa no viņas. Viņa nemitīgi sev atgādināja, ka viņai ir paveicies visvairāk, jo viņa ir Faluņ Dafa praktizētāja.
No aizvainojuma līdz pateicībai
Pusaudzes vecumā Džana sāka konfliktēt ar savu māti. Viņa apvainojās, ka māte viņu kontrolē un nerūpējas par viņu. Jūtoties aizvainota, viņa izturējās pret māti rupji un necienīgi. Viņai bija vienalga, kā jūtas māte, un viņa sašuta ikreiz, kad māte viņai jautāja par naudas lietām, laulībām vai citu personisku informāciju.
Pēc tam, kad Džana sāka praktizēt Faluņ Dafa, jauniete saprata, ka viņai nav liegta mīlestība, kā viņa bija domājusi. “Man vienmēr bija mīloša ģimene, un es nekad neesmu patiesi cietusi. Ciešanas, kuras, manuprāt, es pārdzīvoju, radās no manas nespējas just pateicību. Ciešanas izrietēja no mana egoisma, patmīlības un skaudības. Es vienmēr jutos iztukšota un nekad nebiju apmierināta. Man šķita, ka visi cenšas mani sāpināt.”
Tagad, kad Džana sazinās ar māti videočatā, viņa vairs nerāda garu seju un nevēlas ātrāk pārtraukt sarunu. Viņa smaidot stāsta mātei par sīkumiem savā dzīvē. Viņa jūt, ka māte ir laimīga, jo meita tagad domā par viņu, uzklausa un ciena viņu.
Konferences dalībnieki atrod jomas, kurās nepieciešams veikt uzlabojumus
Pēc konferences praktizētāji dalījās pieredzē par to, ko viņi guvuši no savu draugu-praktizētāju stāstītā.
Heiki no Turku konstatēja, ka arī viņam ir pieķeršanās tieksmei izrādīties. Viņš teica, ka iecerējis strādāt vēl cītīgāk un pilnveidot sevi.
Ilmari nesen kļuva par tēvu, un viņam ir grūti iekļauties jaunajā ikdienas grafikā. Konferences laikā viņam tika atgādināts, ka viņam ne tikai jānodrošina pietiekami daudz laika tam, lai mācītos Likumu, bet arī jāspēj saglabāt mierīgs prāts Likuma mācīšanās laikā.
Jans no Igaunijas no citiem praktizētājiem ir mācījies, ka jāpievērš uzmanība savām domām. Kad viņš pamana, ka rodas slikta doma, tā nekavējoties jānoraida. Mācoties Likumu, viņš ir kļuvis maigāks un pacietīgāks. Kad viņš spēj saglabāt mieru, viss ir viegli atrisināms.
Avots: https://en.minghui.org/html/articles/2024/10/26/221378.html
* * *
Jūs tiekat laipni aicināti izdrukāt un izmantot visus Clearharmony mājas lapā publicētos rakstus un to saturu, tomēr lūdzam atsaukties uz pirmavotu.
vairāk ...