Toronto, Kanāda: Rietumu Faluņ Dafa praktizētāji dalās pārdomās par miermīlīgo apelāciju pirms 25 gadiem

Pirms 25 gadiem, 1999. gada 25. aprīlī, aptuveni 10 000 Faluņ Dafa praktizētāju devās uz Valsts Padomes Apelāciju biroju Pekinā, lai lūgtu atbrīvot 45 praktizētājus, kuri tika arestēti Tiaņdzjiņas pilsētā. Viņi arī lūdza valdību atļaut publicēt Faluņgun grāmatas, lai praktizētāji varētu brīvi praktizēt savu ticību.

Tomēr vēlāk Ķīnas valsts plašsaziņas līdzekļi par miermīlīgo apelāciju ziņoja kā par "Džunnaņhai aplenkšanu".

2024. gada aprīlī, par godu 25. aprīļa apelācijas 25. gadadienai, kanādiešu praktizētāji dalījās savos stāstos par praktizēšanu un to, kā viņi saņēma Likumu, kā arī savās pārdomās par miermīlīgo apelāciju. Viņi vēlas, lai cilvēki zinātu, kas patiesībā ir Faluņ Dafa (jeb Faluņgun).

"Faluņgun praktizētāju rīcība bija tīra un labestīga"

39 gadus vecais praktizētājs no Argentīnas Hosē ir ārsts un ir atgriezies skolā, lai turpinātu izglītību.

Hosē sacīja, ka protesti visā pasaulē parasti ir vardarbīgi, tos pavada grautiņi, satiksmes bloķēšana, kārtības traucēšana un iedzīvotāju neapmierinātība. "Tomēr Faluņgun praktizētāji, kuri toreiz devās iesniegt apelāciju, pat neprotestēja. Gluži otrādi, viņi vienkārši klusi un mierīgi stāvēja. Daži izpildīja vingrojumus vai lasīja. Viņu rīcība bija tīra un labestīga," viņš sacīja.

Hosē.

Hosē stāsta, ka savā pilnveidošanās ceļā ir piedzīvojis kritiskus brīžus, taču būdams praktizētājs, viņš spēja saglabāt mieru un laipnību.

Agrāk Hosē neko nezināja par austrumu filozofiju vai uzskatiem. Kad viņam bija 18 gadi, Hosē saprata, ka viņa vecākais brālis pamazām mainās. Brālis mēdza būt vēss un nelaipns pret viņu vecākiem. Bet tad viņš pēkšņi pārstāja smēķēt, un viņa sejas izteiksme kļuva labvēlīga – viņš pat bija jautrs un dzīvespriecīgs. Brālis pastāstīja Hosē, ka viņš jau trīs mēnešus lasa grāmatu "Džuaņ Faluņ".

Redzot pārvērtības, ko piedzīvo brālis, Hosē nolēma sākt praktizēt Faluņ Dafa. "Es arī mainījos. Tagad es varu saglabāt mieru. Es vairs nejūtos dzīves nomākts, un es esmu mazāk trauksmains," viņš sacīja.

Dažus gadus vēlāk tika nolaupīts Hosē jaunākais brālis, kuram bija 14 gadi. Naktī Hosē kāds piezvanīja un lika samaksāt naudu, lai izpirktu brāli. Nolaupītājs piedraudēja un teica, lai viņš nenoliek klausuli un nezvana policijai, pretējā gadījumā viņi nogalināšot brāli.

"Ja es nebūtu praktizējis Faluņgun, es būtu zaudējis prātu panikas, baiļu vai dusmu dēļ, kā rezultātā mans brālis varētu zaudēt dzīvību. Es uztraucos par sava brāļa drošību, kā arī jutu adrenalīna pieplūdumu," sacīja Hosē. "Bet es turpināju sev atgādināt, ka praktizētājiem vienmēr jābūt labestīgiem pret citiem, pat pret tiem, kas pret mums izturas slikti. Saskaroties ar nolaupītāja nemitīgajiem apvainojumiem, kliegšanu, pazemošanu un draudiem, es neatbildēju un nekliedzu. Visa procesa laikā es nekļuvu aizvainots, bet saglabāju mieru un domāju, kā rīkoties. Es mierīgi ieteicu nolaupītājam neturpināt darīt ļaunu." Galu galā ar policijas palīdzību Hosē brālis tika veiksmīgi izglābts.

"Faluņgun ir pelnījis, lai Ķīnas tauta ar to lepojas"

Džozefs vēlas, lai vēl vairāk cilvēku zinātu par to, kas notika 25. aprīlī.

Džozefs, ārsts, kurš vada klīniku Hamiltonā, pirmo reizi saskārās ar Faluņgun, kad studēja medicīnas skolā Ņujorkā.

"Svešiniekiem šķita, ka man ir laimīga ģimene un gaiša nākotne. Taču es jutos iekēji iztukšots un apjucis. Tāpat mani viegli vadīja emocijas un materiālās vēlmes. Es nebiju apmierināts ar sevi. Es daudz lasīju un meklēju veidus, kā kļūt par labāku sevis versiju," atcerējās Džozefs.

Uzzinot par viņa centieniem, draugs no medicīnas skolas ieteica viņam izlasīt "Džuaņ Faluņ". Viņš lejupielādēja grāmatu no Falundafa.org vietnes un nekavējoties sāka lasīt. Pēc pirmās lekcijas izlasīšanas viņš bija aizkustināts līdz asarām. "Es jutos tik atvieglots. Es dziļi sajutu, ka pareizais ceļš, kuru es tik ļoti centos atrast, ir tieši manā priekšā," viņš teica.

Pakāpeniski Džozefs saprata pilnveidošanās prakses nozīmi. Viņš sāka kontrolēt savas emocijas un mācījās sevi disciplinēt. "Džuaņ Faluņ" man iemācīja nostādīt citus augstāk par sevi. Kad man rodas domstarpības ar vecākiem, sievu vai draugiem, es vairs nesaku skarbus vārdus, bet gan nomierinos un piekāpjos," viņš turpināja.

"Kad piedzima mans dēls, viņš trīs dienas atradās komā un pēc tam nedēļu pavadīja intensīvās terapijas nodaļā. Izjūtot sāpes, es atcerējos Skolotāja vārdus par to, ka pilnveidošanās procesā jāļauj visam iet savu dabisko gaitu. Es nevaru ietekmēt iznākumu. Es mainīju savu domāšanu, un mani vairs nekontrolēja satraukums un bailes. Šis skaidrais un mierīgais prāta stāvoklis palīdzēja man pārdzīvot šo grūto laiku, nejūtoties nomāktam, aizvainotam vai nelaimīgam," teica Džozefs. Tagad viņa dēlam ir astoņi mēneši, un viņš ir vesels.

Lai pēc iespējas vairāk cilvēku uzzinātu, cik brīnišķīgs ir Faluņ Dafa, Džozefs brīvprātīgi darbojas tīmekļa vietnē LearnFalunGong.com. "70 tūkstoši cilvēku ir apguvuši vingrojumus tiešsaistē. Esmu saņēmis daudzas pateicības vēstules, kas ļāva man saprast, ka Faluņgun ir ienesis gaismu arī viņu dzīvēs," viņš teica.

Tuvojoties 25. aprīļa miermīlīgās apelācijas 25. gadadienai, Džozefs vēlas, lai vēl vairāk cilvēku uzzinātu par šo notikumu. "Es daudzas reizes esmu sēdējis kopā ar citiem praktizētājiem pie Ķīnas konsulātiem Toronto, Ņujorkā un Losandželosā. Gadu gaitā, tāpat kā 25. aprīlī, Faluņgun praktizētāji, saskaroties ar netaisnību, nekad nav pieļāvuši vardarbību. No mūsu vārdiem un darbiem cilvēki var saprast, ka mēs esam godprātīgu, labsirdīgu un neatlaidīgu cilvēku grupa," viņš paskaidroja.

"Kļūt par labestīgu cilvēku ar sauli sirdī"

Ešlija ir dzimusi un uzaugusi laukos netālu no Kavartas ezera Kanādā. Bērnībā piedzīvojusi vardarbību ģimenē, Ešlija visas dzīves garumā cieta no tās sekām. Sievietes stāvoklis pasliktinājās arvien vairāk, un pie mazākās provokācijas viņa izplūda dusmās. Turklāt viņa kļuva atkarīga no narkotikām.

Pirms septiņiem gadiem Ešlija izlasīja informāciju par Faluņgun, ar kuru kāds klasesbiedrs dalījās Facebook, kas viņai lika aizdomāties par cilvēka dzīves jēgu. Kaut kāda apbrīnojama spēka vadīta viņa sazinājās ar klasesbiedru un uzzināja vairāk par Faluņgun. Ešlija teica: "Dziļi sirdī es zināju, ka tas ir veids, kā mainīt savu dzīvi. Taču, lai praktizētu, man vispirms bija jāatbrīvojas no narkotiku atkarības, un tas man šķita pārāk grūti. Tāpēc es vienkārši atcerējos viņa vārdus un sāku savā dzīvē ievērot Īstenības, Labestības un Pacietības principus."

Tikai 2020. gadā, kad Ešlija noskatījās Shen Yun izrādi, viņa nolēma sākt praktizēt Faluņgun. Viņa teica: "Es sekošu "Džuaņ Faluņ" izklāstītajiem principiem. Esmu pārtraukusi lietot narkotikas. Es arī soli pa solim izlaboju savas rakstura nepilnības."

Sākusi praktizēt, Ešlija darīja visu iespējamo, lai atbrīvotos no aizvainojuma pret saviem ģimenes locekļiem, kuri pret viņu slikti izturējās. "Skolotājs mums saka, ka labais tiks atalgots ar labu, bet ļaunais – ar ļaunu. Lai kļūtu par labestīgu cilvēku ar sauli sirdī, man ir jāatbrīvojas no naida," viņa teica. "Grāmata "Džuaņ Faluņ" ne tikai mainīja manu dzīvi, bet arī deva labumu manai ģimenei," Ešlija saka.

"1999. gada 25. aprīlī Faluņgun praktizētāji devās uz Pekinu, lai iesniegtu apelāciju, bet Ķīnas komunistiskā partija viņus apmeloja un apsūdzēja "Džunnaņhai aplenkšanā". Skolotājs māca mūs, praktizētājus, atbrīvoties no aizvainojuma, tad kā gan Faluņgun praktizētāji varētu apvainoties un aplenkt valdību? Ceru, ka visi sapratīs, ka vēlmei kļūt par labu cilvēku pilnveidošanās ceļā nav nekāda sakara ar politiku."

Avots: https://en.minghui.org/html/articles/2024/4/22/216679.html