Francija: Parīzē notiek seminārs Ķīnas komunistiskās partijas īstenoto orgānu piespiedu izņemšanas noziegumu atmaskošanai

2023. gada 21. oktobrī Tiaņmeņas galerijā Parīzē notika seminārs par Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) īstenotajiem orgānu piespiedu izņemšanas noziegumiem.

Pazīstamais cilvēktiesību advokāts no Kanādas – Deivids Matass – dalījās ar savas gadu desmitiem ilgušās izmeklēšanas rezultātiem par šo šausminošo noziegumu, kura galvenie upuri ir Faluņgun praktizētāji. Viņš teica, ka cīņa par cilvēktiesībām ir atbildība, kas ikvienam ir jāuzņemas un jāveic pēc vislabākās sirdsapziņas.

Seminārā uzstājas Deivids Matass.

Izmeklēšana

2006. gada martā Vašingtonā kāda ķīniete Enija (pseidonīms) nāca klajā ar paziņojumu. Viņa pastāstīja, ka viņas bijušais vīrs, ķirurgs no Liaoninas provinces Šeņjanas pilsētas Sudzjatuņas slimnīcas, viņai ir atklājis, ka laikā no 2002. līdz 2005. gadam viņš ir izņēmis radzenes 2000 dzīviem Faluņgun praktizētājiem. Citi ārsti slimnīcā arī izņēma citus orgānus vairākiem praktizētājiem. Upuri šajā procesā tika nogalināti, un viņu ķermeņi tika kremēti, lai iznīcinātu pierādījumus. Orgāni tika pārdoti turīgiem ķīniešiem vai ārzemniekiem, kas bija ieradušies Ķīnā transplantācijas tūrisma nolūkos.

Kāda nevalstiska organizācija Kanādā sazinājās ar Deividu Matasu un bijušo Āzijas un Klusā okeāna reģiona valsts sekretāru Deividu Kilgoru, aicinot viņus veikt neatkarīgu izmeklēšanu šajā jautājumā.

Pēc mēnešiem ilgas izmeklēšanas viņi 2006. gada jūlijā publicēja 140 lappuses garu ziņojumu, kurā "ar nožēlu secināja, ka šie apgalvojumi ir patiesi. Viņi arī atklāja, ka zvērības notika ne tikai slimnīcā, kurā strādāja Enijas bijušais vīrs, bet arī daudzās citās slimnīcās viscaur Ķīnā.

Pierādījumi

Matass teica, ka, veicot izmeklēšanu, viņi meklēja pierādījumus, kas vai nu apstiprinātu nozieguma esamību, vai arī pierādījumus, kas liecinātu, ka noziegums nav noticis. Ikviens pierādījums, ko viņi atrada, norādīja uz vienu un to pašu secinājumu – orgānu izņemšana notiek.

Veicot savu izmeklēšanu, viņi intervēja Faluņgun praktizētājus un citus ieslodzītos, kuri tika turēti dažādos aizturēšanas centros vai cietumos Ķīnā. Viņi atklāja, ka šiem Faluņgun praktizētājiem tika veiktas plaša spektra medicīniskās pārbaudes, īpaši asins analīzes un audu tipu noteikšana. Tas netika darīts viņu veselības dēļ, jo lielākā daļa no viņiem tika pakļauti arī nežēlīgai sišanai un citām spīdzināšanas metodēm. No apraksta izriet, ka šie izmeklējumi, visticamāk, tika izmantoti, lai izveidotu datu bāzi orgānu atbilstības noteikšanai. Tajā pašā laikā varas iestādes šādas pārbaudes veica tikai Faluņgun praktizētājiem, bet nevis citiem nepraktizētājiem, kas tika turēti tajās pašās ieslodzījuma vietās.

Kāda Faluņgun praktizētāja, kura Ķīnas cietumā tika spīdzināta un kurai piespiedu kārtā tika noņemti asins paraugi, pastāstīja semināra dalībniekiem par piedzīvoto.

Lai gan reālais orgānu transplantāciju skaits Ķīnā ir valsts noslēpums, pamatojoties tikai uz ĶKP publicētajiem ierobežotajiem datiem, ir redzams, ka orgānu transplantāciju skaits ievērojami pieauga drīz pēc Faluņgun vajāšanas sākuma. ĶKP apgalvoja, ka orgāni iegūti no ziedojumiem, taču Ķīnā nav orgānu ziedošanas sistēmas, turklāt ziedot orgānus pēc nāves ir pretrunā ķīniešu tradīcijām.

Kā vēl viens pierādījums – daži izmeklētāji izlikās par pacientiem un zvanīja uz dažādām slimnīcām, jautājot, vai tajās ir pieejami svaigi Faluņgun praktizētāju orgāni, jo Faluņgun praktizētājiem ir ļoti veselīgs dzīvesveids, atšķirībā no citiem ieslodzītajiem, kuri, iespējams, ir atkarīgi no smēķēšanas vai narkotikām. Atbilde, ko viņi saņēma no ārstiem, bija: "Jā, mums ir šie orgāni, vienkārši pierakstieties uz vizīti un nāciet."

Dažās Ķīnas slimnīcās ir norādītas dažādu orgānu cenas, un tajās var pierakstīties uz dzīvībai svarīgu orgānu, tostarp sirds un aknu, transplantāciju.

Ķīnā bija spēkā likums, kas deva slimnīcām atļauju izņemt orgānus uz nāvi notiesātajiem bez viņu pašu vai viņu ģimenes piekrišanas. Tas vēl vairāk veicināja orgānu noziedzīgu izņemšanu, kas ir kļuvusi par milzīgu un ienesīgu nozari.

ĶKP nekad nav atzinusi, ka ir izņēmusi orgānus dzīviem Faluņgun praktizētājiem. Tā apgalvoja, ka orgānus ziedojuši uz nāvi notiesātie ieslodzītie, kuri vēlējās atlīdzināt par saviem pārkāpumiem. Taču uz nāvi notiesāto ieslodzīto skaits bija daudz mazāks nekā transplantāciju skaits.

2014. gadā izmeklētāju grupa veica vēl vienu pētījumu kārtu. Viņi apmeklēja 169 Ķīnas slimnīcu, kuras valdība apstiprinājusi transplantāciju veikšanai, tīmekļa vietnes, izpētīja to publikācijas, un apkopoja datus par veikto transplantāciju veidiem, mediķu kvalifikāciju, ieņēmumiem, potenciālo pacientu demogrāfiskajiem rādītājiem, gultasvietu skaitu, ķirurģisko un palīgpersonālu, transplantāciju kapacitāti un apjomiem, pētniecības projektiem, attiecībām ar citām slimnīcām un saistītām organizācijām, finansējumu, patentiem un apbalvojumiem.

Viņi aplēsa, ka kopējais šajās slimnīcās veikto transplantāciju skaits ir no 60 000 līdz 100 000 transplantācijām gadā, kas ir krietni vairāk nekā 10 000 transplantāciju gadā, kā apgalvo ĶKP. Šķiet, ka gadu gaitā to skaits arvien pieaug. Ja tā ir taisnība, Faluņgun praktizētāju skaits, kas tiek "sodīti" ar nāvi uz operāciju galdiem, varētu sasniegt miljonus.

Matass teica: "Es varu jums apgalvot, ka visi, kas ir lasījuši šīs grāmatas (par mūsu izmeklēšanu) un veikuši savus pētījumus, bez izņēmuma ir nonākuši pie tādiem pašiem secinājumiem kā mēs. Kā norādīja Ķīnas tribunāls, tas neapšaubāmi ir pamatoti, un tas ir reāli."

Viņš piebilda: "Tā kā esmu ebrejs un ļoti labi pārzinu holokaustu, mani nešokē neparastie vardarbības simptomi. Es tos redzu. Zinu, ka tas ir iespējams. Es esmu vīlies un redzu, ka tas notiek."

Apturēt noziegumu

Matass atzīmēja – lai pastāvētu tik milzīgs slepkavību tīkls, ir jābūt lielam skaitam noziedznieku, kas tos īsteno, tostarp ārstiem, medmāsām, transplantācijas aģentiem vai jebkurai citai personai, kas palīdz izdarīt noziegumu. Viņi visi ir jāsauc pie atbildības.

"Mums ir grūti mainīt to, kas notiek Ķīnā. Bet mēs esam cilvēki. Tātad tas joprojām attiecas uz mums. Ir svarīgi, lai ikviens pamostos un izplatītu šo informāciju saskaņā ar savām iespējām."

"Katram no jums ir sava profesija, savas prasmes, savi sakari un savi kaimiņi. Katrs no jums var izdarīt kaut ko tādu, ko es nevaru. Cilvēktiesības ir kas tāds, par ko mums visiem ir jācenšas cīnīties," sacīja Matass.

Kāds tiesību zinātņu profesors, kurš apmeklēja semināru, teica Matasam: "Man jāizsaka apbrīna par jūsu darbu. Tas vienkārši ir lieliski! Es ceru, ka vēl vairāk cilvēku uzzinās par to."

Avots: https://en.minghui.org/html/articles/2023/10/29/212673.html