Kopš 1999. gada, kad Ķīnas komunistiskā partija sāka vajāt Faluņgun, Dzjiliņas pilsētas aizturēšanas centra uzraugi aktīvi piedalījās praktizētāju spīdzināšanā. Līdz šim šajā aizturēšanas centrā vismaz seši praktizētāji ir tikuši spīdzināti līdz nāvei.
Uzraugi ne tikai paši spīdzina praktizētājus, bet arī iedrošina citus ieslodzītos kļūt par viņu palīgiem. Viņi bieži lika pārējiem ieslodzītajiem uzraudzīt vai piespiedu kārtā barot praktizētājus. Daudzi praktizētāji ir spiesti strādāt smagu darbu bez atalgojuma, parasti nesaņem pilnvērtīgu maltīti, un ēdiens ir ļoti sliktas kvalitātes.
Pēdējos mēnešos aizturēšanas centrs ir pastiprinājis ļaunprātīgu izturēšanos pret praktizētājiem, pazemojot viņus. Uzraugi apgalvoja, ka daži ģimenes locekļi sūdzas par ieslodzītajiem, kuri pēc atgriešanās mājās sirgst ar ādas slimībām, un lika praktizētājiem divreiz dienā izģērbties kailiem, lai veiktu pārbaudi. Pat sievietes praktizētājas, kuras bija plānots atbrīvot no aizturēšanas centra, tika pārmeklētas kailas.
Zemāk uzskaitītas dažas no spīdzināšanas metodēm, ko izmanto aizturēšanas centrā.
Spīdzināšana, liekot ilgtoši sēdēt
Praktizētāji ir spiesti dienām ilgi sēdēt uz maziem ķeblīšiem ar rokām klēpī, plaukstām uz ceļiem un taisnām mugurām. Ja viņi kaut nedaudz sakustas, ieslodzītie viņus sit un sper ar kājām.
Roku dzelži un kāju važas savienotas kopā
Tā kā Faluņ Dafa praktizētāja Duna Lihua uzstāja uz Faluņgun vingrojumu izpildi, milicis Li 2004. gada 15. oktobrī piespieda viņu uzvilkt ieslodzītās formas tērpu un pēc tam saslēdza rokudzelžos un kāju važās. Tā kā roku dzelži un kāju važas bija savienotas, Dunai bija jāpaliek saliektai neērtā stāvoklī. Viņa nevarēja izstiept kājas vai iztaisnot muguru, un viņai nācās sēdēt uz grīdas sakumpušai.
Uzraugi noturēja Dunu šādā stāvoklī piecas dienas un nenoņēma roku dzelžus un kāju važas pat tad, kad viņai bija jāiet uz tualeti, tāpēc citām ieslodzītajām nācās viņu aiznest uz tualeti, novilkt un uzvilkt bikses.
Džana Dzjuņjuņa tika arestēta 2004. gada 19. maijā, kad apmeklēja citu praktizētāju. Nākamajā dienā viņa tika nogādāta uz Dzjiliņas pilsētas aizturēšanas centru. Protestējot viņa pieteica badastreiku. Aizturēšanas centra uzraugs Sjins Šufeņs, direktora vietnieks Cuns Maohua un ārsts rezidents Džans Šaocjins viņu piespiedu kārtā baroja un saslēdza rokudzelžos viņas rokas un kājas. Viņa nevarēja stāvēt taisni un staigāt, kā arī pati nevarēja izmantot tualeti.
Piespiedu barošana
Ikviens praktizētājs, kurš atsakās ēst, piespiedu kārtā tiek barots ar kukurūzas miltu putru.
Spīdzināšanas ilustrācija: piespiedu barošana.
Protestējot pret vajāšanu, Duna Lihua uzsāka badastreiku un atteicās ēst vai dzert. Kad viņas sirds ritms sasniedza 120 līdz 150 sitienus minūtē, miliči sāka viņu piespiedu kārtā barot ar šķīdumu, kas sajaukts ar nezināmām zālēm. Katru reizi, kad viņi sievieti piespiedu kārtā baroja, viņi ievadīja barošanas cauruli divas, trīs, dažreiz pat četras vai piecas reizes, radot lielas sāpes. Dažreiz piespiedu barošanas laikā Duna tika gandrīz nosmacēta.
Uzraugs Sjins sita Juju Lisjinu, kad viņa pieteica badastreiku, un mudināja citas ieslodzītās piespiedu kārtā barot Juju. 1999. gada 14. oktobrī Sjins arī piekāva un piespiedu kārtā pabaroja Liu Minvejas kundzi.
2003. gada septembrī Dzuo Jaņa, Vana Guihua un Suņa Fencjiņa tika piespiedu kārtā barotas. Kad Džao Jindzje kundze uzsāka bada streiku, arī viņu baroja piespiedu kārtā.
2004. gadā piespiedu kārtā tika barotas Vana Šufaņa, Vana Juguja, Sjao Lihua un Sjiņa Sjiņa.
Džao Veja tika arestēta 2006. gada 4. novembrī un nākamajā dienā nogādāta aizturēšanas centrā. Protestējot pret patvaļīgo aizturēšanu, viņa uzsāka badastreiku. Aizturēšanas centra uzraugi un ārsts piespiedu kārtā baroja viņu ar ūdens un aso piparu šķīdumu.
Sišana
2001. gada 18. februārī Luntaņas rajona milicijas pārvaldes un Juišu ielas milicijas iecirkņa darbinieki arestēja Vanu Miņli kundzi. Kamēr viņa atradās Dzjiliņas pilsētas aizturēšanas centrā, sargs Sjins piespieda viņu nekustīgi tupēt sešas stundas pēc kārtas. Sjins un ieslodzītie viņu sita un spārdīja, ja viņa izdarīja kaut mazāko kustību. Sišanas laikā Vanai tika pārsistas bungādiņas, un viņa tā arī nekad pilnībā neatguva dzirdi.
Kad Vans Lisjiņs tika turēts Dzjiliņas pilsētas aizturēšanas centrā, uzraugi Džans Guaņdzjuņs un Jans Džunhua lika ieslodzītajiem Lajam Hunsjanam un Fenam Naivu viņu piekaut. Uzraugi pat mudināja ieslodzītos turpināt, sakot: "Sitiet viņu! Sitiet viņu līdz nāvei! Ja viņš nomirs, mēs uzņemsimies atbildību!" Vans patiešām tika piekauts līdz nāvei.
Nāves gulta
Tā kā Juja Ļisjiņa uzstāja uz Faluņgun vingrojumu izpildi, viņa tika piesieta pie "nāves gultas" un nevarēja kustēties.
Naida kurināšana
Aizturēšanas centrs cenšas kūdīt pārējos ieslodzītos uz naidu pret praktizētājiem. Ja kāds praktizētājs piesaka badastreiku, visiem ieslodzītajiem tiek atņemts brīvais laiks, un viņiem ir jāsēž uz soliņa pat svētdienā, kas ir viņu atpūtas diena. Ieslodzītajiem netiek atļauti apmeklējumi, un viņiem aizliedz iegādāties pārtiku.
Aizturēšanas centrā ēdiens ir ļoti slikts. Kukurūzas miltu putru ir cieta un melna, un dažreiz tā ir termiski neapstrādāta vai sapelējusi, dārzeņu zupā ir smiltis, dubļi un mušas, bet nav lapu vai eļļas. Katra maltīte maksā 25 līdz 50 juaņas, bet zemesrieksti un cukurs katrs maksā 10 juaņas. Preces, kas tiek pārdotas veikalā, ir dārgākas nekā tirgū. Piemēram, čību pāris, ko parasti pārdod par 3 vai 4 juaņām, maksā 10 juaņas, bet sinepju pudele, ko parasti pārdod par 7 juaņām, maksā 15 juaņas.
Piespiešana lietot nezināmas zāles
2017. gada 6. oktobrī par Faluņgun informācijas plakātu izvietošanu tika arestētas 70 gadus vecā Žuna Tieveņa, 63 gadus vecā Suna Guidži un 71 gadu vecā Džana Šucjiņa.
Milicija veica kratīšanu Žunas mājās un konfiscēja vairāk nekā 100 Faluņgun grāmatas, vairāk nekā 70 Faluņgun plakātus un Faluņgun dibinātāja attēlu. Miliči pārmeklēja arī pārējo divu praktizētāju mājokļus.
Gan Žunai, gan Džanai bija bīstami augsts asinsspiediens, taču miliči joprojām lika viņas ieslodzīt vietējā izolatorā. Pēc sešām dienām, kad praktizētājas tika pārvestas uz Dzjiliņas pilsētas aizturēšanas centru, arī turienes uzraugi mēģināja atteikties viņas uzņemt, taču miliči piespieda viņus to darīt. Žunas dēlam bija jāmaksā 300 juaņas par mātes veselības pārbaudi.
Aizturēšanas centrā trīs sievietes tika izģērbtas kailas un pārmeklētas. Žunu ar varu piespieda izdzert tabletes, kuras, kā apgalvoja uzraugi, bija paredzētas asinsspiediena pazemināšanai. Aizturēšanas centra ārsts teica, ka viņai zāles ir jālieto neatkarīgi no situācijas. Žuna bija spiesta divas nedēļas katru dienu ieņemt balto tableti un pēc tam mēnesi un sešas dienas katru dienu ieņemt sarkano tableti.
Kad 2017. gada 14. novembrī, pēc 5000 juaņu drošības naudas samaksas, Žuna tika atbrīvota, viņa bija kļuvusi nesakarīga un nespēja atpazīt savus tuviniekus. Pēc dažām dienām viņas seja sāka pietūkt, rokas strutot un uz pirkstiem veidojās pūslīši. Viņas kreisais īkšķis nekļuva normāls pat pēc sešiem mēnešiem.
2018. gada 27. martā Fenmaņas rajona prokuratūras prokurors Gao Dzjivejs piezvanīja Žunai un lika viņai atjaunot dokumentus saistībā ar drošības naudu. Pēc tam viņai tika paziņots, ka viņai būs jādodas uz Fenmaņas rajona tiesu, lai atjaunotu dokumentus. Vēlāk Žuna tika notiesāta un pašlaik izcieš sodu Dzjiliņas sieviešu cietumā.
Piespiedu darbs
Praktizētājiem, kuri tiek turēti Dzjiliņas pilsētas aizturēšanas centrā, ilgstoši ir jāveic smags darbs, nesaņemot par to nekādu samaksu. Viņu darbs bija zelta stienīšu mirušajiem locīšana (katram cilvēkam ir jāsaloka 1500 līdz 2000) vai elektrisko spoļu tīšana (katrā kamerā ar 20 aizturētajiem nedēļā jāizgatavo 20 000 spoļu).
Lai pabeigtu zelta stienīšu izgatavošanu, aizturētie pēc pamošanās pulkstens 5.30 sāk ar metāla folijas presēšanu. Daži no viņiem ir atbildīgi par folijas attīšanu un dzeltenā papīra ievietošanu zem katras folijas, bet citi ir atbildīgi par folijas un dzeltenā papīra novietošanu uz plastmasas loksnes pirms to saspiešanas kopā. Viens saišķis sastāv no 1000 folijām, un aizturēšanas centrs katru dienu saražo 10 saišķus, bet nedēļas laikā – aptuveni 50 saišķus.
Viņi strādā katru dienu līdz pulkstens 18.00 ar vienu brīvdienu nedēļā. Dažreiz, ja folijas kvalitāte ir slikta, aizturētajiem ir jāstrādā virsstundas, lai saražotu tādu pašu daudzumu, un viņiem var būt tikai puse dienas, lai atpūstos.
Vans Haitiaņs tika arestēts 2013. gada 18. oktobrī un nogādāts Dzjiliņas pilsētas aizturēšanas centrā, kur viņam bija jāstrādā ar toksisko alvu no pulkstens sešiem rītā līdz sešiem vakarā tikai ar īsiem pārtraukumiem ēdienreizēm.
2016. gadā Liu Šenčao kungs tika ievietots Dzjiliņas pilsētas aizturēšanas centrā. Viņš bija spiests četru līdz piecu stundu laikā nospiest 1500 līdz 1600 alvas folijas, kā rezultātā viņa pirksti deformējās. Viņam tik ļoti sāpēja mugura, ka nācās saliekties.
Nāves gadījumi
Vans Lisjiņs
2000. gada 27. novembrī Vans Lisjiņs tika arestēts un miliči viņu apsūdzēja "sabiedriskās kārtības traucēšanā" par 100 Faluņgun materiālu kopiju izgatavošanu. Protestējot, aizturēšanas centrā Li pieteica badastreiku.
Vanu mutiski aizvainoja ieslodzītais Fens Naivu, neļāva viņam izmantot tualeti un neļāva gulēt. Cits ieslodzītais Džans Cjuņs, kurš vairāk nekā desmit gadus bija nodarbojies ar boksu, spārdīja un sita Vanu.
Vana bada streika piektajā dienā uzraugi Jans Džunhua un Džans Guaņdzjuņs izsauca vairākus ieslodzītos, lai viņi piespiedu kārtā barotu Vanu ar koncentrētu sālsūdeni.
Septītajā badastreika dienā Vans bija ļoti vājš. Viņš nespēja skaidri domāt, un vārdi, kurus viņš murmināja, nebija saprotami. Ieslodzītie Fens, Džans un Sjaohuns pēc kārtas spārdīja un dauzīja viņu, bet uzraugi Jans un Džans, atbalstījušies pret logu, to vēroja. Lai neļautu Vanam kliegt, viņi sasēja viņa rokas aiz muguras un muti aizsēja ar baltu dvieli.
Nākamajā dienā ieslodzītie turpināja sišanu, un pēc desmit minūtēm Vans tika piekauts līdz nāvei. Viņš bija 35 gadus vecs.
Saistīts raksts (angļu valodā):
Falun Gong Practitioner Wang Lixin from Jilin Province Dies as a Result of Torture; at Least Twenty-five Practitioners Have Died from Torture in Jilin City (Faluņgun praktizētājs Vans Lisjiņs no Dzjiliņas provinces mirst spīdzināšanas rezultātā; Dzjilinas pilsētā no spīdzināšanas miruši vismaz divdesmit pieci praktizētāji)
Fu Čuņšens
Fu Čuņšens agrāk strādāja hidrotehnisko mašīnu rūpnīcā. 2001. gada 28. decembrī viņu arestēja, un astoņas dienas vēlāk viņš nomira no piespiedu barošanas Dzjiliņas pilsētas aizturēšanas centrā. Viņam bija 52 gadi.
Pēc Fu nāves aizturēšanas centrs nogādāja viņa ķermeni slimnīcas neatliekamās palīdzības nodaļā un lika ārstam aizpildīt miršanas apliecību, kurā teikts, ka viņš miris no sirdslēkmes.
Li Čuaņpina
Li Čuaņpina tika arestēta un ap 2001. gada jūliju ieslodzīta Dzjiliņas pilsētas aizturēšanas centrā. Viņa tika spīdzināta un sāka vemt asinis. Baidoties, ka viņa tur varētu nomirt, aizturēšanas centra vadība 2001. gada septembrī viņu atbrīvoja. Viņa nomira neilgi pēc tam. Viņai bija 50 gadi.
Vans Dzjaņguo
Vans Dzjaņguo un viņa sieva Džao Cjumeja tika arestēti 2006. gada 2. martā. Kad Vans tika turēts Dzjiliņas pilsētas aizturēšanas centrā, viņš uzsāka bada streiku. Piespiedu barošanas laikā uzraugs viņa trahejā ievietoja barošanas caurulīti, kas izraisīja plaušu infekciju. Viņš nomira 2006. gada 10. aprīlī 30 gadu vecumā.
Pēc tam, kad 13. aprīlī Vana ģimene ierīkoja mirušā piemiņas nojumi savā pagalmā, 30. aprīlī vairāk nekā 50 miliči ieradās ar 13 milicijas patruļmašīnām un izņēma visu, atstājot vien Vana kunga fotogrāfiju. Viņi draudēja piespiedu kārtā kremēt viņa ķermeni un arestēt viņa vecākus.
Vana Miņli
Vana Miņli tika arestēta 2007. gada 15. martā un ieslodzīta Juešaņas ceļu milicijas suņu bāzē Dzjiliņas pilsētā. Miliči viņu piekāva un ielēja viņai acīs pudeli pikantās sinepju eļļas, kā rezultātā viņa kļuva akla ar vienu aci. Viņai arī salauza vienu kāju. Neskatoties uz sievietes stāvokli, Dzjiliņas pilsētas aizturēšanas centrs tomēr viņu pieņēma un pēc tam meloja viņas ģimenei, sakot, ka viņai klājas ļoti labi.
Viņai tā arī netika sniegta medicīniskā aprūpe, un viņas stāvoklis turpināja pasliktināties. 2007. gada 19. jūnijā ap pulkstens 14.00 uzraugi pamanīja, ka Vana ir tuvu nāvei, tāpēc steidzami nogādāja viņu 222. slimnīcā, kas atrodas ļoti tālu no aizturēšanas centra. Viņa nomira pa ceļam uz slimnīcu. Viņai bija 43 gadus veca.
Saistīts raksts (angļu valodā):
Police in Jilin City Cremate a Practitioner's Body to Destroy Evidence of their Crimes, and Lie in Wait to Arrest Practitioners Attending the Cremation (Milicija Dzjiliņas pilsētā kremē praktizētāja ķermeni, lai iznīcinātu pierādījumus par saviem noziegumiem, melo un gaida, lai arestētu praktizētājus, kas apmeklē kremāciju)
Juja Cjuaņa
Juja Cjuaņa tika arestēta savās mājās 2009. gada 25. aprīlī. Viņa tika ieslodzīta Džaņcjaņas milicijas iecirknī un pēc tam nogādāta Dzjiliņas pilsētas aizturēšanas centrā. Viņai piespireda divu gadu cietumsodu, ko viņa izcieta aizturēšanas centrā.
Spīdzināšanas dēļ viņa saslima ar tuberkulozi un 2010. gada 10. decembrī tika hospitalizēta. Kad ģimenei beidzot ļāva viņu apmeklēt, viņa bija ārkārtīgi tieva un nespēcīga. Nākamajā pēcpusdienā viņai bija stipras muguras sāpes un viņa nomira, kamēr tika nogādāta citā slimnīcā. Viņai bija 60 gadi.
Avots: https://en.minghui.org/html/articles/2023/9/14/211319.html
* * *
Jūs tiekat laipni aicināti izdrukāt un izmantot visus Clearharmony mājas lapā publicētos rakstus un to saturu, tomēr lūdzam atsaukties uz pirmavotu.
vairāk ...