Daudzās valstīs likumdevēji vēršas pret ĶKP īstenoto orgānu piespiedu izņemšanu

2006. gada sākumā Šeņjanas slimnīcas darbiniece Annija (pseidonīms) atklāja, ka Ķīnas komunistiskā partija (ĶKP) ir atļāvusi izņemt orgānus Faluņgun praktizētājiem, viņiem vēl dzīviem esot. Viņas bijušais vīrs (ārsts) bija izņēmis aptuveni 2000 radzenes no Faluņgun praktizētājiem. Tajā pašā gadā Pīters (pseidonīms) laikrakstam "Epoch Times" atklāja konfidenciālu informāciju par to, ka ĶKP ir izveidojusi slepenu koncentrācijas nometni Faluņgun praktizētājiem Sudzjatuņas rajonā, Liaoninas provinces Šeņjanas pilsētā.

Tolaik daudzi cilvēki šo informāciju apšaubīja. Viņiem šķita neiedomājami, ka kāds varētu izņemt nieres, aknas un radzenes vēl dzīviem cilvēkiem, jo tas bija pārāk nežēlīgi. Tomēr sāka parādīties arvien vairāk aculiecinieku liecību un neatkarīgu ziņojumu. Vairāk nekā 2000 balss ierakstu atklāja, ka šo noziegumu iniciators ir bijušais ĶKP līderis Dzjans Dzemiņs. ĶKP un tās armijas vadībā Ķīnas cietumi, tiesas un slimnīcas izveidoja slepenu, tumšu orgānu piegādes ķēdi.

2006. gada jūlijā kanādietis, cilvēktiesību advokāts Deivids Matass, un bijušais Kanādas valsts sekretārs Āzijas un Klusā okeāna reģionā Deivids Kilgors publicēja ziņojumu, kurā atklāja, kā Faluņgun praktizētāji tiek nogalināti orgānu dēļ. Viņi to nosauca par "jaunu ļaunuma formu uz šīs planētas". Izmeklēšanas laikā Matass un Kilgors apkopoja papildu pierādījumus, un 2009. gadā viņi publicēja grāmatu "Asiņainā raža: orgānu izņemšana Faluņgun praktizētājiem Ķīnā".

2016. gada 13. jūnijā ASV Pārstāvju palāta pieņēma Rezolūciju Nr. 343, aicinot ĶKP nekavējoties pārtraukt orgānu izņemšanu no Faluņgun praktizētājiem un citiem pārliecības dēļ ieslodzītajiem. Rezolūcijā arī pieprasīts veikt šīs lietas uzticamu, pārredzamu un neatkarīgu izmeklēšanu.

Sera Džefrija Naisa vadībā Ķīnas tribunāls vairākus mēnešus veica izmeklēšanu un 2019. gada 17. jūnijā paziņoja, ka "orgānu piespiedu izņemšana ilgus gadus un plašā mērogā tiek praktizēta visā Ķīnas teritorijā. Faluņgun praktizētāji ir viens no – un, iespējams, galvenais – orgānu ieguves avots". "Noziegumu pret cilvēci pastrādāšana attiecībā uz Faluņgun... ir neapšaubāmi pierādīta."

Pilns Ķīnas tribunāla spriedums tika publicēts 2020. gada 1. martā. Dokumentā iekļauts 160 lappuses teksta un vairāk nekā 300 lappuses liecinieku liecību. Karaliskais advokāts Naiss paziņoja, ka pēc sprieduma publicēšanas neviens nav apstrīdējis sprieduma detaļas. Tagad starptautiskā sabiedrība pievērš aizvien lielāku uzmanību ĶKP orgānu izņemšanas noziegumam. Daudzas valstis ir izstrādājušas likumus, lai atturētu savus iedzīvotājus no došanās uz Ķīnu veikt nelikumīgu orgānu transplantāciju. Daži likumi nosaka arī sankcijas personām, kas iesaistītas orgānu izņemšanā, tostarp pasu atņemšanu, viņu aktīvu iesaldēšanu, kā arī nosakot līdz pat 20 gadus ilgu cietumsodu un viena miljona dolāru lielu naudas sodu.

Spānija

Oskars Garaja no Spānijas 2008. gada 11. novembrī devās uz Tiaņdzjiņu, kur veica nelikumīgu orgāna transplantāciju. Viss process ilga 20 dienas un izmaksāja 130 000 ASV dolāru. Kad Garajs 2010. gadā pastāstīja par savu braucienu, atklātībā nonāca informācija, ka viņam pārstādītās aknas ir iegūtas no nelikumīga avota.

Spānijas valdība un plašsaziņas līdzekļi sāka pievērst šim jautājumam uzmanību. 2010. gadā tika pārskatīts orgānu transplantācijas likums, kas Spānijas pilsoņiem aizliedz veikt nelegālas orgānu transplantācijas. Ikvienam, kas pārkāpj šo likumu, draud juridiskas sekas.

Turklāt ikvienam, kas piedalās, veicina vai organizē nelikumīgu transplantāciju, draud cietumsods no trim līdz 12 gadiem. Otrkārt, ja persona saņem orgānu un zina, ka tas iegūts no nelegāla avota, pret šo personu tiks ierosināta lieta. Treškārt, visas organizācijas, kas iesaistītas nelikumīgā orgānu transplantācijā vai orgānu tirdzniecībā, tiks sodītas. Tas attiecas arī uz asociācijām, uzņēmumiem un slimnīcām.

Amerikas Savienotās Valstis

2023. gada 27. martā ASV Pārstāvju palāta pieņēma divpartiju likumprojektu (413 balsis par, 2 pret), lai vērstos pret valsts sankcionētu piespiedu orgānu izņemšanu Ķīnā. Zināms kā H.R.1154 – "2023. gada likums par orgānu piespiedu izņemšanas izbeigšanu", šis ir pirmais likumprojekts, kas tika pieņemts ar abu partiju balsu vairākumu, lai sauktu Ķīnas komunistisko partiju (ĶKP) pie atbildības par šiem noziegumiem.

Amerikas Savienoto Valstu Kapitolijs.

H.R.1154 – "2023. gada likums par orgānu piespiedu izņemšanas izbeigšanu" – tika pieņemts 2023. gada 27. martā.

Likuma kopsavilkumā teikts: "Prezidentam ir jāiesniedz Kongresam to personu saraksts, kuras veicinājušas (1) orgānu piespiedu izņemšanu vai (2) cilvēku tirdzniecību orgānu izņemšanas nolūkā. Katrai sarakstā iekļautajai personai prezidentam ir jāpiemēro īpašuma un vīzu bloķēšanas sankcijas."

Papildus tam: "Valsts departaments var atteikt pases izsniegšanu vai anulēt pasi personai, kas ir notiesāta par federālu noziegumu, kas saistīts ar apzinātu jebkura cilvēka orgāna nodošanu pret vērtīgu atlīdzību izmantošanai cilvēku orgānu transplantācijā, ja šī persona (1) ir notiesāta ar brīvības atņemšanu vai atbrīvota no ieslodzījuma, un (2) ir izmantojusi pasi vai šķērsojusi starptautisko robežu, kad izdarījusi šo noziegumu."

Turklāt likums paredz, ka par šādiem noziegumiem tiek piemērots: 1) civiltiesisks sods, tostarp naudas sods līdz 250 000 ASV dolāru, un 2) kriminālsods, tostarp naudas sods līdz 1 miljonam ASV dolāru un brīvības atņemšana uz laiku līdz 20 gadiem.

Šā tiesību akta autors ir Pārstāvju palātas loceklis Kriss Smits (republikānis), viens no "Kongresa Izpildu komisijas Ķīnas jautājumos" priekšsēdētājiem, kurš teica: "Šie noziegumi pret cilvēci ir neiedomājami. Etniskās grupas, kas kļuvušas par mērķi masveida [orgānu] izņemšanai, ir uiguri, kuri cieš no Sji Dzjiņpina īstenotā genocīda, un Faluņgun, kuru miermīlīgā nodarbošanās ar meditācijas un vingrošanas praksi un īpaši labā veselība padara viņu orgānus ļoti iekārojamus."

Senators Toms Kotons (republikānis) un senators Kriss Kūns (demokrāts), kopā ar vairāk nekā desmit citiem senatoriem ir ierosinājuši šī tiesību akta Senāta versiju.

Eiropas Savienība

2013. gada 12. decembrī Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju, kurā "pauž nopietnas bažas par ziņojumiem par Ķīnas Tautas Republikā praktizētu pastāvīgu, sistemātisku, necilvēcīgu un valsts īstenotu orgānu izņemšanu no ieslodzītajiem un, konkrētāk, no Faluņgun praktizētājiem un citu minoritāšu, piemēram, uiguru, tibetiešu un kristiešu, pārstāvjiem." Rezolūcijā ĶKP tiek aicināta nekavējoties atbrīvot visus pārliecības dēļ ieslodzītos, kā arī tiek rekomendēts veikt rūpīgu un pārredzamu izmeklēšanu attiecībā uz šādu amorālu rīcību.

"Konvenciju pret cilvēku orgānu tirdzniecību" 2014. gada 9. jūlijā pieņēma arī Eiropas Padomes Ministru komiteja. Tā aizliedza transnacionālu nelegālu tirdzniecību ar orgāniem un aicināja ES dalībvalstis izbeigt šādus noziegumus.

Šī konvencija ir spēkā pirmajās piecās valstīs, kas to jau ir ratificējušas: Albānija, Čehijas Republika, Malta, Moldovas Republika un Norvēģija. Konvenciju parakstīja vēl 17 valstis, tostarp Beļģija, Grieķija, Itālija, Īrija un Latvija.

2019. gada aprīlī Beļģija pieņēma jaunu likumu, kas paredz kriminālatbildību par visām darbībām, kas saistītas ar cilvēka orgānu pirkšanu un pārdošanu komerciālai izmantošanai.

Apvienotā Karaliste

Apvienotās Karalistes Veselības un aprūpes likumprojekts 2022. gada aprīlī kļuva par parlamenta likumu.

2022. gada aprīļa beigās Veselības un aprūpes likumprojekts kļuva par Apvienotās Karalistes Parlamenta likumu. Pamatojoties uz morālajiem riskiem, tas aizliedz Apvienotās Karalistes pilsoņiem ceļot uz Ķīnu vai citām valstīm, lai iegādātos orgānus transplantācijai. Saskaņā ar šo likumu arī Apvienotās Karalistes pilsoņi, kas iesaistīti orgānu tirdzniecībā, tiek uzskatīti par noziedzniekiem.

Ar šo tiesību aktu tiek pilnveidoti Apvienotajā Karalistē spēkā esošie likumi. Papildus aizliegumam nodarboties ar orgānu tirdzniecību valstī, tajā tika iekļauta arī sīkāka informācija saistībā ar orgānu tirdzniecību ārzemēs. Apvienotās Karalistes plašsaziņas līdzekļi ziņoja, ka šis likums tika pieņemts, pateicoties parlamenta locekļu kopīgajiem centieniem izbeigt orgānu izņemšanu Ķīnā.

Itālija

Itālijas Parlaments 2016. gada decembrī pieņēma likumu, kas paredz stingru sodu tiem, kas pārdod cilvēka orgānus. Šis tiesību akts stājās spēkā 2017. gada 7. janvārī.

Saskaņā ar likumu ikvienam, kas bijis iesaistīts no dzīviem cilvēkiem izņemtu orgānu tirdzniecībā, pārdošanā, pirkšanā, iegūšanā vai apstrādē, draud brīvības atņemšana no trīs līdz 12 gadiem un 300 000 līdz 500 000 eiro liels naudassods. Ja par to ir atbildīgs veselības aprūpes speciālists, šai personai uz mūžu tiks aizliegts strādāt šajā profesijā.

Kanāda

Likumprojekts S-223 (Likums par grozījumiem Kriminālkodeksā un Imigrācijas un bēgļu aizsardzības likumā (par cilvēku orgānu tirdzniecību)) tika vienbalsīgi pieņemts Kanādas parlamentā 2022. gada 14. decembrī.

2022. gada 14. decembrī Kanādas Pārstāvju palāta vienbalsīgi (ar 324 balsīm) pieņēma likumprojektu S-223 par cīņu pret nelikumīgu cilvēku orgānu ieguvi un tirdzniecību. Šis likumprojekts tiek uzskatīts par svarīgu juridisko pamatu, lai Kanādā vērstos pret orgānu piespiedu izņemšanu dzīviem cilvēkiem.

Likumprojekta S-223 iniciatore ir senatore Salma Ataulahjana. Minētajā likumprojektā ierosināts pastiprināt Kanādas regulējumu attiecībā uz cilvēku orgānu tirdzniecību, izdarot grozījumus Kriminālkodeksā, lai formulētu jaunu noziedzīgu nodarījumu saistībā ar cilvēku orgānu tirdzniecību un paplašinātu eksteritoriālo jurisdikciju attiecībā uz jauno noziedzīgo nodarījumu. Likumprojekta mērķis ir arī grozīt "Imigrācijas un bēgļu aizsardzības likumu", lai aizliegtu pastāvīgajiem iedzīvotājiem vai ārvalstniekiem ieceļot Kanādā, ja viņi ir iesaistījušies orgānu izņemšanā un tirdzniecībā bez informētas piekrišanas.

Izraēla

2012. gadā Izraēla pieņēma likumu, kas aizliedz tās pilsoņiem ceļot uz ārvalstīm pēc nelikumīgi iegūtiem orgāniem, un šādu rīcību dēvē par "orgānu tūrismu". Šis likums arī aizliedza apdrošināšanas sabiedrībām apmaksāt iedzīvotāju orgānu tūrismu uz Ķīnu.

Taivāna

Taivānas Kongress 2015. gada 12. jūnijā pieņēma jaunus grozījumus jau spēkā esošajā "Cilvēka orgānu transplantācijas likumā", ieviešot jaunu, plašāku darbības jomu aptverošu "Orgānu tirdzniecības likumu". Ar šo revolucionāro tiesību aktu Taivāna ir pieņēmusi vienu no visaptverošākajiem medicīniskās transplantācijas likumiem pasaulē.

Likums aizliedz orgānu pārdošanu, pirkšanu un starpnieku pakalpojumus, kā arī transplantācijas tūrismu. Tagad Veselības ministrija pieprasīs, lai lielākās ārstniecības iestādes un ārsti, pacientiem piesakoties pēcoperācijas veselības apdrošināšanas maksājumiem pēc atgriešanās dzimtenē, reģistrētu visu transplantēto orgānu izcelsmes valsti un informāciju par slimnīcu (tostarp par ķirurgu), kurā pacients veicis orgānu transplantāciju. Maksimālais sods, kas draud pacientiem, kuri ārzemēs veikuši nelikumīgi iegūtu orgānu transplantāciju, ir pieci gadi cietumā un 1,5 miljonu Taivānas dolāru naudas sods. Ja ārsti nodarbojas ar orgānu tirdzniecības pakalpojumu starpniecību, viņu ārsta licenci var anulēt.

Amatpersonas prasa izbeigt orgānu izņemšanu dzīviem cilvēkiem

Kanādas parlamentārais sekretārs un Liberāļu partijas deputāts Ziemeļvinipegā, Manitobas štatā, Kevins Lamurjē 2023. gada jūlijā sacīja, ka Kanādas valdībai jāizmanto visas iespējas, lai pieprasītu izbeigt vajāšanas.

Lamurjē jau gadiem ilgi ir pievērsis uzmanību ĶKP īstenotajai orgānu izņemšanai no dzīviem cilvēkiem un ir strādājis pie tiesību aktu izstrādes, lai to pārtrauktu. Viņš sacīja, ka gandrīz visi kanādieši šo jautājumu uztver patiešām nopietni: "Redzēt cilvēkus, kas tiek paturēti dzīvi, orgānus, kas tiek izņemti no viņu ķermeņiem, un pēc tam atstāti nomirt, tas ir šausmīgi. Man kā cilvēkam, kas tic cilvēktiesību nozīmīgumam, tas šķiet pilnīgi nepieņemami."

"Domāju, ka tas, iespējams, ir vissvarīgākais, jo neatkarīgi no tā, vai tā ir Kanāda vai līdzīgi domājošas valstis, es uzskatu, ka galu galā tomēr uzvarēs spiediens no valdību puses, spiediens no iekšienes, piemēram no Ķīnas," viņš teica.

2023. gada jūlijā bijušais Velingtonas (Jaunzēlandē) pilsētas padomes loceklis Tonijs Brants sacīja: "ĶKP ir organizējusi orgānu izņemšanu un nevainīgu cilvēku slepkavības. Tas ir neaptverams ļaunuma akts. ĶKP režīms ir režīms, kas ir pastrādājis smagāko noziegumu pret cilvēci kopš holokausta Otrā pasaules kara laikā, [tas ir] režīms, kas darbojas ārpus mūsu planētas civilizācijas robežām."

"ĶKP veiktie cilvēktiesību pārkāpumi ir plaši izplatīti un ilglaicīgi. ĶKP uzspiestā autoritārā sistēma apdraud ne tikai Ķīnas pilsoņus, bet arī civilizācijas iedibinātās normas un starptautiskās sabiedrības cilvēktiesības," viņš teica.

Brants sacīja, ka ĶKP ir nelikumīga organizācija, un ka tās cilvēktiesību pārkāpumi, spīdzināšana un slepkavības, ko akceptē tiesu iestādes, milicija un cietumu sistēma, kā arī orgānu ieguves un transplantācijas noziegumi ir jāizmeklē.

Avots: https://en.minghui.org/html/articles/2023/8/24/210986.html