Ķīniešu uzņēmējs: Shen Yun atmodināja manu kultūras gēnu

Esmu no Guandunas provinces Ķīnas dienvidos, un 2021. gada oktobra vidū pirmo reizi apmeklēju Amerikas Savienotās Valstis. Kā es vēlējos redzēt Ameriku, brīvības zemi, jau daudz agrāk! Kāds mans labs draugs reiz man teica, ka nekas nav nejaušība un katrai dienai ir savs mērķis. Tāpēc es jau iepriekš saplānoju, kā vislabāk izmantot laiku šajā ceļojumā.

Došanās uz Shen Yun

Kad man bija seši gadi, mūsu ģimene devās atvaļinājumā uz Juņnaņas provinci. Kopš tā laika man vienmēr ir paticis ceļot. Esmu apmeklējis daudzas vietas Ķīnā, īpaši pēc tam, kad kļuvu pilngadīgs. Dažus pēdējos gadus es ceļoju galvenokārt pa citām valstīm.

Gan kultūra, gan māksla ir manas sirdslietas. Visur, kur biju, es apmeklēju teātrus. Daži no Ķīnā redzētajiem iestudējumiem bija Impression of Pingyao izrādes, Haņa Dzaifeņa opera Huanpei, Mahua FunAge producētās izrādes, Dejuņ biedrības komiskie dialogi u.c. Taču daudzām programmām bija zema kvalitāte, un tās man patiešām lika vilties.

Būdams Ķīnā, es YouTube redzēju, ka daudzi cilvēki iesaka Shen Yun izrādes, tām bija daudz lielisku atsauksmju, un tas mani patiesi pārsteidza. Skatoties videoierakstus, kas iepazīstināja ar Shen Yun, es bieži sastapos ar tehniku "ķermenis vada rokas, gurni vada kājas". Man šķita, ka tas ir uz ķermeni centrēts dejas pamatprincips. Lai gan es varēju iedomāties dažus dejas soļus, pamatojoties uz tehnikas nosaukumu, taču man šķita, ka gandrīz neviens no Shen Yun māksliniekiem interviju laikā to sīkāk neizskaidroja. Tas radīja vēl lielāku interesi uzzināt vairāk.

Ieradies ASV un apmeties uz dzīvi, es internetā iegādājos Shen Yun biļeti. Shen Yun izrādes bija ārkārtīgi populāras, un gandrīz visas biļetes uz izrādēm oktobra beigās bija izpārdotas. Netālu no manis, Tauzandoksā, tika organizēta vēl viena papildizrāde. Es uzreiz nopirku biļeti pirmās rindas vidū – cerēju, ka man būs iespēja izbaudīt labāko izrādi šajā lieliskajā zālē.

Krāsaini mākoņi, ko ieraudzīju, dodoties uz Shen Yun izrādi Tauzandoksā.

Tajā dienā, braucot uz teātri Tauzandoksas pilsētā, es redzēju saulrietu un krāsainus mākoņus debesīs. Mani šī aina ļoti aizkustināja, un es nevarēju vien sagaidīt, kad nokļūšu teātrī.

Dievišķā pasaule

Man bija nepieciešams laiks, lai saprastu pirmo priekšnesumu. Otrajā priekšnesumā tika demonstrēta dejas aina kādas Ķīnas dinastijas valdnieka pilī. Tā izskatījās ļoti pazīstama, it kā es to būtu redzējis personīgi kādā no iepriekšējām dzīvēm. Kad atskanēja mūzika un uz skatuves iznāca dejotāji, man pēkšņi acīs sariesās asaras, kas nekad agrāk, skatoties citas izrādes, nebija gadījies. Domāju, ka Shen Yun mūzika un deja bija atmodinājusi manī Āzijas kultūras gēnu, gluži kā avota ūdens, kas veldzē sausuma nomocītu, saplaisājušu zemi. Es jau vairs neatceros, cik sen nebiju redzējis šādu autentisku klasisko ķīniešu deju. Jebkurā gadījumā šī izrāde bija patiesi pārsteidzoša.

Priekšnesumiem sekojot vienam aiz otra, tie mani arvien vairāk aizrāva. Es nemaz nekustējos, jo negribēju pārtraukt šīs brīnišķīgās sajūtas. Taču apziņa bija ļoti aktīva, jo centos visu uztvert – gan skaņu, gan priekšnesumos redzamās ainas. Es sapratu katra priekšnesuma saturu un novērtēju mākslinieku izteiksmīgās dejas kustības. Atcerējos arī to, ko biju piedzīvojis gadu gaitā, un visdažādākās lietas, ko biju redzējis sabiedrībā.

Tādējādi es vienlaicīgi dzīvoju gan šajā pasaulē, gan izrādes pasaulē. Neparastie, skaistie skati uz teātra skatuves aizkustināja mani līdz asarām, jo jutu, ka tas ir avota ūdens manam prātam un dvēselei. Ja salīdzina ar pasauli, kurā dzīvoju, es jutos kā sausuma izmocīta zeme, kas beidzot sagaidījusi lietu. Otrā priekšnesuma laikā man sāka ritēt asaras un tas turpinājās līdz starpbrīdim. Priekšnesumi, kas mani dziļāk uzrunāja, lika asarām ritēt straujāk, un es nespēju to kontrolēt. Es raudāju līdz pat starpbrīdim.

Shen Yun attēlotā pasaule bija dievišķa, un tā bija nevainojama. Šajā pasaulē dzīve (ko attēloja dejotāji) bija vienkārša, bet laimīga un priekpilna. Mākslinieku sejas izteiksme, stāja un deju kustības bija vislabākais veids, kā atspoguļot šādu dzīvi. Mākslinieki bija ļoti talantīgi un mērķtiecīgi, un koncentrējušies uz to, lai labi izpildītu katru kustību. Turklāt visi mākslinieki bija labi sastrādājušies, un viņu kustības bija perfekti sinhronizētas. Viņu rokas, piedurknes un svārki arī kustējās. Ar vieglu soli viņi spēja vienu pēc otras izpildīt satriecošas kustības. Shen Yun izrādes laikā es pieredzēju debesu, zemes un cilvēces harmoniju apvienojumā ar gudrību, cilvēka ķermeņa veiklību un estētiku.

Man radās arī labāka izpratne par to, ko nozīmē "ķermenis vada rokas, gurni vada kājas". Kopā ar mūziku un deju ritmu ķermeņa kustības radīja plūstošu roku un piedurkņu kustību efektu. Muguras un gūžu kustības tika pārnestas arī uz kājām, tādējādi panākot graciozus lēcienus, salto un akrobātikas tehniku. (Tā ir tikai mana izpratne, un Shen Yun dejotāju kustībām var būt arī citas iekšējas nozīmes).

Aplūkojot katra dejotāja augumu un ārieni, var ieraudzīt viņu patieso skaistumu, kas staro no iekšienes. Atbilstoši tradicionālajai ķīniešu estētikai jaunie vīrieši bija glīti un enerģiski, bet jaunās meitenes – maigas un elegantas. Apvienojumā ar dievišķās kultūras tradicionālajiem tērpiem viņi visi izskatījās graciozi un cēli. Reizēm dažās epizodēs bija redzama pasaku zeme, ko uzbūra ar sausā ledus miglas palīdzību. Vērojot viņu maigās kustības, es nebaidījos, ka šīs fejas un eņģeļi varētu izslīdēt no mākoņiem, drīzāk mana dvēsele sekoja viņiem uz dievišķo zemi.

Viens no deju priekšnesumiem – "Plūmju ziedi pavasarī" – šķita pavisam vienkāršs, taču kopējais efekts bija daudz labāks nekā visos citos šāda veida priekšnesumos, ko biju redzējis. "Restorāna stāsts" apraksta kaimiņu savstarpējās attiecības, vienlaikus akcentējot laimīgo brīdi, kad cilvēki rūpējas viens par otru un palīdz cits citam. Šādai ir jābūt sabiedrībai. Savukārt "Ji etniskā deja" un "Ņuidžeņu vīri" attēloja dažādas Ķīnas etniskās grupas. Tās man parādīja bezgala skaisto Ķīnas zemi, kur cilvēki dzīvo laimīgu, pārtikušu dzīvi, prieka, enerģijas un cerību pilni.

Nenovēršamās briesmas

Uzmanīgi skatoties izrādi, pēkšņi pamanīju, ka ne visi mākslinieki ir aziāti. Mani pārsteidza tas, kā cilvēki, kas nav no Āzijas, var tik labi izpildīt klasisko ķīniešu deju. Un es nezināju, kā aprakstīt šo brīnumu un izcilību...

Tā kā esmu no kontinentālās Ķīnas, es dziļi izprotu tādas brīvas zemes kā ASV vērtības. Patiesībā, pasauli un visas dzīvās būtnes ir radījis dievišķais. Mums ir meži, okeāni, kalni un līdzenumi. Visā pasaulē ir neskaitāmi daudz augu, dzīvnieku un kukaiņu. Tas viss ir savstarpējā harmonijā. Dievišķais ir devis cilvēcei gudrību, lai tā nekaitētu citiem un nebojātu apkārtējo vidi; drīzāk no mums tiek sagaidīts, lai mēs pēc iespējas labāk izmantotu šo gudrību, lai cilvēki ar dažādām ticības sistēmām varētu dzīvot harmoniski, kopā ar dzīvniekiem, augiem un dabu. Labestība ir nenovērtējama. Vislielāko spēku sniedz sirsnība, labestība un iecietība.

Tajā pašā laikā es nevaru aizmirst, kā tiek iznīcināta mūsu pasaule. Piemēram, mežu izciršana, kalnu karjeru izstrāde, smilšu ieguve, upju aizsprostošana ar dambjiem un bezatbildīga dzīvnieku nogalināšana. Juilunas Sniega kalnā, kas ir Baju etniskās grupas svētvieta Ķīnā, es redzēju karjerus. Dabas rezervātos es redzēju lielas cementa rūpnīcas. Daudzās vietās es redzēju arī upes, kas bija pilnas ar atkritumiem, piesārņotu ūdeni no rūpnīcām, smirdošus ezerus un stipri sakaltušas un pārsāļotas kalnu nogāzes.

Nenovērtējamas tradīcijas

Es nespēju apturēt asaras. Nebiju gaidījis, ka izrāde parādīs man dievišķo un iemācīs tik ļoti daudz. Manā sirdī atskanēja balss – kad es varēšu doties uz skaisto vietu, kas attēlota izrādē? Kad beigsies cilvēku ciešanas? Kad beigsies dabas postīšana? Un kad šī dievišķā pasaule kļūs pieejama ļaudīm šajā cilvēku pasaulē?

Arī dzīvā orķestra izpildījumā skanēja gan austrumu, gan rietumu instrumenti, radot grandiozu, sakrālu un izsmalcinātu muzikālo fonu priekšnesumiem. Taču, skatoties izrādi, es biju pārāk saviļņots un man nebija pietiekami daudz enerģijas, lai pilnībā novērtētu mūziku. Beigu beigās es nopirku DVD, lai to pilnībā izbaudītu mājās.

Salīdzinājumā ar Shen Yun, visu veidu izrādes Ķīnā, tostarp ikgadējie Pavasara svētku Galā koncerti, izmaksāja daudz dārgāk, bet to kvalitāte reti kad ir bijusi laba. Tas ir tāpēc, ka režisori un izpildītāji nepārzina un neizprot autentisko ķīniešu kultūru, kā arī nevēlas darboties šajā virzienā. Ja cilvēki aizmirst par savām saknēm un savas kultūras pamatiem, var tikai iedomāties, kādu iespaidu atstās viņu radītie uzvedumi.

Shen Yun ir unikāls un neaizstājams skatuves mākslas jomā visā pasaulē. Shen Yun izrādēs ir labi saglabāta un parādīta 5000 gadu senā ķīniešu tautas gudrība un kultūra. Ironiskā kārtā es nevarēju redzēt šo fantastisko izrādi Ķīnā, un man nācās doties uz ārzemēm, lai to noskatītos. Lielākā daļa Ķīnas iedzīvotāju nevar redzēt šo lielisko izrādi.

Austrumu un rietumu kultūras atšķiras daudzējādā ziņā. Tās ir kā jiņ un jan, jeb kā kontinents un okeāns. Taču tās pastāv līdzās un papildina viena otru. Kādreiz austrumu kultūra bija pasaules līderis, bet tagad mūsu sabiedrībā dominē rietumu tehnoloģijas. Tomēr austrumu kultūra un ar to saistītā senā gudrība ir nenovērtējama cilvēces civilizācijas vērtība, kas jānodod tālāk no paaudzes paaudzē.

Tāpat kā krāsainie mākoņi, ko redzēju ceļā uz teātri, arī Shen Yun izrāde bija kā varavīksne – neaizmirstama pieredze manā dzīvē. Tā man deva jaunas idejas, parādīja tradicionālo ķīniešu kultūru un mainīja manu būtību.

Es ceru, ka redzēšu Shen Yun izrādi katru gadu. Tas būs sarežģīti, bet ir tā vērts.

Šis raksts sākotnēji tika publicēts laikraksta The Epoch Times ķīniešu versijā.

Avots: https://en.minghui.org/html/articles/2023/3/3/207538.html