Interesanti fakti par vīrusiem un to izcelsmi

Daži cilvēki uzskata evolūciju par faktu, bet citi – par teoriju. Diskusijas var būt vēl intriģējošākas, ja tiek runāts par vīrusiem, jo īpaši par SARS-CoV-2 vīrusu.

Pretrunas evolūcijas teorijā

Čārlzs Darvins savulaik izmantoja žirafi, lai izskaidrotu savu evolūcijas teoriju: žirafēm ar garākiem kakliem bija lielāka iespēja pārdzīvot sausumu, jo tās vieglāk varēja aizsniegt lapas augstu kokos nekā viņu sugasbiedri ar īsāku kaklu. Taču šodien šādu hipotēzi noraida pat lielākie darvinisma piekritēji. Piemēram: 1) gara žirafe ar garu kaklu ir smagāka par citām, tāpēc tām ir mazāka iespēja izdzīvot sausumā; 2) žirafu tēviņi ir daudz garāki par mātītēm un jaunām žirafēm. Saskaņā ar Darvina teoriju, pēdējie būtu gājuši bojā, un suga būtu izmirusi; 3) daudzi dzīvnieki ar īsākiem kakliem arī var sameklēt barību augstu kokos. Piemēram, kazas var kāpt kokos un ēst lapas.

Vēl viens piemērs, kas liek apšaubīt evolūcijas teoriju, ir tas, ka kukaiņiem lidojot, to spārnu vēzienu skaits sekundē ir no 200 līdz 1000 reizēm. Spārni ir ne tikai plāni, viegli un smalki, bet arī aprīkoti ar muskuļu grupām un attīstītu nervu sistēmu. Kukaiņu spārnu aerodinamiskās īpašības, piemēram, elastīgums, palīdz tiem pozicionēties un nodrošina vadāmību labāk nekā jebkuram cilvēka radītam lidaparātam. Turklāt pārejas periods no primitīviem kukaiņiem, piemēram, agrīnā devona perioda sudrabainās zvīņenes (pirms 400 miljoniem gadu) līdz karbona perioda kukaiņiem (pirms 350-300 miljoniem gadu) bija salīdzinoši īss, un to spārni kopš tā laika nav īpaši mainījušies, kas ir pretrunā ar evolūcijas teoriju.

Evolūcijas teorijā ir daudz nepilnību, tāpēc Darvins pats nebija pārliecināts par to. Piemēram, viņš nevarēja izskaidrot ziedošu augu izcelsmi un pat nosauca to par "riebīgu noslēpumu". Tāpat viņam bija grūti saprast, kā radās acis. "Pieņemt, ka acs ar visām tās unikālajām funkcijām, kas ļauj regulēt fokusu dažādos attālumos, uztvert dažādu gaismas daudzumu, un koriģēt sfēriskās un hromatiskās aberācijas (attēla kropļojumi) varētu būt veidojusies dabiskās atlases ceļā, šķiet, es atzīstu, ir absurds augstākajā pakāpē," Darvins rakstīja grāmatā "Sugu izcelšanās".

Vai vīrusi ir dzīvi organismi?

Vai vīruss ir dzīvības forma? Šis jautājums tiek apspriests jau ilgu laiku. 1935. gadā amerikāņu bioķīmiķis Vendels M. Stenlijs izolēja tabakas mozaīkas vīrusu tīru kristālu veidā. Turpmākie pētījumi parādīja, ka vīruss sastāv no olbaltumvielām un RNS vai DNS. Lielākā daļa biologu uzskata, ka vīrusi nav dzīvi, jo tiem nav metabolisma, un to DNS vai RNS nevar replicēties bez saimnieka šūnas.

Taču pēc vairākām pazīmēm vīrusi ir līdzīgi daudzām dzīvības formām, jo tiem ir tādi paši veidojošie pamatelementi, tie arī reproducējas un attīstās. Dažas baktērijas var vairoties tikai citās šūnās. Visas cilvēcei zināmās dzīvības formas ir atkarīgas no citiem dzīviem organismiem. Tādējādi starp vīrusiem un citām dzīvības formām nav skaidras robežas.

Turklāt nesen ir atklāti daži milzu vīrusi, kuru izmēri ir līdzīgi baktēriju izmēriem, un tiem ir arī metabolisma gēni. Kalifornijas Universitātes Sandjego pētnieki atklāja, ka bakteriofāgi (viens no vīrusu veidiem) var veidot kodolam līdzīgas struktūras, lai aizsargātu savus replicējošos genomus, izslēdzot saimniekorganisma imūno aizsardzību. Šis darbs tika publicēts 2022. gada augusta rakstā žurnālā Nature ar nosaukumu "Milzu bakteriofāga kodola apvalka struktūra un pašsavienošanās" (Architecture and self-assembly of the jumbo bacteriophage nuclear shell).

Neizskaidrojamas mutācijas

Biologi uzskata, ka evolūcijas process notiek ar gēnu mutāciju palīdzību. Bet šādu apgalvojumu diez vai var attiecināt uz vīrusiem. "Vīrusu evolūcijas vēsture ir aizraujoša, kaut arī miglaina tēma virusologiem un šūnu biologiem. Vīrusu lielās daudzveidības dēļ biologi jau sen prāto, kā šos organismus klasificēt un kur tos novietot uz vispārpieņemtā dzīvības koka," teikts rakstā "Vīrusu izcelšanās", kas publicēts žurnālā Nature Education 2010. gadā.

"Tie var būt ģenētiski elementi, kas ieguvuši spēju pārvietoties starp šūnām. Iespējams, tie ir agrāk brīvi dzīvojoši organismi, kas kļuvuši par parazītiem. Iespējams, ka tie ir dzīvības, kādu mēs to pazīstam, priekšteči," turpina raksta autors.

Jo lielāka ir sugas populācija, jo īsāks laiks ir nepieciešams, lai veidotos mutācijas, rakstīja amerikāņu bioķīmiķis Maikls Bēhe (Michael Behe) grāmatā The Edge of Evolution. Piemēram, baktērijām ir lielāka iespēja mutēt nekā primātiem.

Viens piemērs ir Plasmodium falciparum, vienšūņu parazīts, kas izraisa malāriju. Slimā cilvēkā ir aptuveni viens triljons malārijas šūnu, tas ir, 100 miljonus reižu vairāk nekā Plasmodium falciparum visā pasaulē. Neskatoties uz to, bija vajadzīgi gadu desmiti, līdz parādījās izmaiņas divās aminoskābēs un izveidojās pret hlorokvīnu rezistents mutants. Tā kā cilvēku skaits uz planētas ir daudz mazāks, Bēhe uzskatīja, ka cilvēkam būtu nepieciešami 1000 triljoni gadu, lai iegūtu šādu mutāciju. Tā kā pārejai no primātiem uz cilvēku ir nepieciešamas 147 izmainītas aminoskābes, šāda "evolūcija" nav iespējama.

Savukārt tādi vīrusi kā HIV (cilvēka imūndeficīta vīruss) ir pakļauti straujām mutācijām, taču funkcionāli tie ir maz mainījušies. "Vīrusi satur daudz mazāk ģenētiskā materiāla, taču tie mutē tik strauji un ir tik daudz to kopiju, ka HIV vien pēdējo 50 gadu laikā ir piedzīvojis tik daudz mutāciju, cik visas šūnas ir piedzīvojušas kopš pasaules sākuma," raksta Bēhe.

Papildu pētījumi parādīja, ka "katra no visām iespējamām vienpunktu mutācijām HIV inficētam cilvēkam notiek 104 līdz 105 reizes dienā". Tomēr šīs mutācijas maz ietekmēja HIV evolūciju. "Vīrusā vispār nav notikušas būtiskas bioķīmiskas izmaiņas."

Vīrusu izcelšanās

Ir arī interesantas diskusijas par evolūcijas teoriju. Ja teorija "izdzīvo stiprākais" patiešām būtu pareiza, tad augi kļūtu neēdami vai indīgi, lai dzīvnieki un cilvēki tos nevarētu lietot uzturā. Daži evolūcijas piekritēji apgalvo, ka tie nav kļuvuši tādi tāpēc, ka cilvēki selektīvi audzēja visgaršīgākos augus. "Tas apstiprina, ka dabiskā atlase nepastāv, bet ir augstāku dzīvo būtņu ietekme," rakstīja kāds interneta lietotājs.

Īzakam Ņūtonam bija draugs Edmonds Halejs. Būdams fiziķis ateists, Halejs uzskatīja, ka Visums ir " vienkārši radies pats no sevis". Reiz Ņūtons izveidoja sarežģītu Saules sistēmas modeli. Šī modeļa rotācijas laikā planētas pārvietojās savās orbītās. Halejs, ieraugot šo modeli, bija pārsteigts un jautāja, kas to ir radījis.

"Neviens," atbildēja Ņūtons.

Halejs bija ļoti sarūgtināts un teica: "Tu noteikti domā, ka esmu muļķis! Protams, kāds to izdarīja! Viņš ir ģēnijs, un es vēlētos viņu satikt!"

Ņūtons teica, ka šis modelis ir tikai vāja mūsu brīnišķīgā Visuma imitācija. "Jūs zināt likumus un precīzo kārtību, kas pārvalda mūsu Visumu. Šķiet, es nespēju jūs pārliecināt, ka šim modelim, šai rotaļlietai, nav ne dizainera, ne radītāja," viņš turpināja. "Tomēr jūs daudzkārt esat teicis, ka Saules sistēma, ko attēlo šis modelis, "ir radusies pati no sevis". Tagad sakiet man, vai tas ir loģisks zinātnieka secinājums?"

Tāpat arī vīrusu izcelsme ir evolūcijas noslēpums. Ņemot vērā vīrusu daudzveidību, zinātnieki neuzskata, ka tiem ir viens kopīgs priekštecis. Vīrusi ir visur. "Piemēram, ja visi (1 × 10³¹) vīrusi uz Zemes tiktu novietoti viens aiz otra, tie stieptos 100 miljonu gaismas gadu garumā," teikts rakstā "Mikrobioloģija skaitļos" (Microbiology by Numbers), kas 2011. gadā tika publicēts žurnālā Nature Reviews Microbiology.

"Turklāt okeānos ir 100 miljonus reižu vairāk baktēriju nekā zvaigžņu zināmajā Visumā," norāda raksta autors. "Vīrusu izplatības ātrums okeānos ir 1 × 10²³ reizes sekundē, un šīs vīrusu infekcijas katru dienu iznīcina 20–40% no visām baktēriju šūnām."

No otras puses, cilvēki šķiet ļoti bezspēcīgi. Zinātnieki uzskata, ka cilvēce ir veiksmīgi izskaudusi tikai divas vīrusu izraisītas infekcijas slimības – cilvēku bakas un govju mēri. Tomēr vēstures gaitā vīrusi ir postījuši zemi neskaitāmas reizes, sākot ar seno Grieķiju un seno Romu un beidzot ar spāņu gripu pirms 100 gadiem. Pat modernā sabiedrība ar modernajām tehnoloģijām izskatās diezgan bezspēcīga kovida priekšā.

Laiks pārdomām

Senatnē cilvēki godāja tikumību un uzskatīja – ja cilvēce rīkosies pēc savas patikas un pretēji debesu principiem, to piemeklēs plūdi, zemestrīces, slimības un citas katastrofas.

Daudzi uzskata, ka sērgas, kas izpostīja seno Romas impēriju, bija kristiešu vajāšanas rezultāts. Melno nāvi bieži uzskatīja par Dieva sodu. Arī spāņu gripa uzliesmoja, kad Krieviju okupēja komunisms, bet kovida pandēmija, šķiet, bija vērsta pret Ķīnas komunistisko partiju.

"Faktiski epidēmijas rodas, kad cilvēku sirdis ir sabojājušās, kad morāle ir degradējusi, un cilvēkiem ir izveidojusies milzīga karma," rakstīja Faluņ Dafa dibinātājs Li Hundži kungs savā rakstā "Racionalitāte".

Li kungs turpināja: "Ja dievi ir ieplānojuši šādu epidēmiju, tad ko gan var darīt, lai to apturētu? Tā taču ir Dievu griba. Daži cilvēki to saprot un lūdz Dievu aizsardzību, bet, iespējams, ka tas nepalīdzēs. Kāpēc? Tāpēc, ka cilvēku sirdis ir sabojājušās, un viņiem ir tik daudz karmas, ka viņiem ir jātiek atsijātiem. Tad kāpēc viņi tomēr ir jāaizsargā? Cilvēkiem vajadzētu no visas sirds nožēlot grēkus Dievu priekšā: "Ko esmu darījis nepareizi? Ceru, ka man tiks dota iespēja izlabot savas kļūdas," – tas ir vienīgais risinājums, tikai tas ir dziedinošais brīnumlīdzeklis."

"… tagadējā "ĶKP vīrusa" (Vuhaņas pneimonijas) epidēmija ir radusies ar noteiktu nolūku un tai ir konkrēts mērķis. Tā ir atnākusi atsijāt tos, kuri pieder pie ļaunās partijas, un tos, kuri atbalsta ļauno partiju," rakstīja Li kungs tajā pašā rakstā un ieteica: "Turieties tālāk no ļaunās ĶKP un nenostājieties tās pusē. Tai aiz muguras slēpjas sarkanais dēmons, virspusē tā rīcība ir nelietīga, un tas ir gatavs uz visādām ļaundarībām. Dievi sāk to likvidēt, un visi, kas to atbalsta, tiks atsijāti."

Avots: https://en.minghui.org/html/articles/2023/1/28/207093.html