Francija: ideju labaratorija aicina izbeigt orgānu izņemšanas zvērības Ķīnā

Ekonomisko un fiskālo jautājumu pētniecības institūts (IEF Europe), Parīzē bāzēta ideju laboratorija, 4. jūlijā publicēja rakstu, kurā pievērsa uzmanību valsts sankcionētajai orgānu piespiedu izņemšanai Ķīnā. Rakstā ar virsrakstu "Orgānu izņemšana Ķīnā jeb diktatūras kriminālais bizness" tiek pausts brīdinājums – Rietumvalstīm ir pienācis laiks atmosties un ieraudzīt šo nežēlīgo realitāti.

Ekonomisko un fiskālo jautājumu pētniecības institūta 4. jūlija rakstā galvenā uzmanība pievērsta orgānu piespiedu izņemšanai Ķīnā.

Rakstā minēts, ka daudzi cilvēki slavē Ķīnu par tās pieaugošo varenību vai tehnoloģisko un ekonomisko progresu, bet tikai nedaudzi pievērš uzmanību briesmām, ko rada komunistiskā doktrīna, nemaz nerunājot par katastrofām, ko Ķīnas komunistiskā partija (ĶKP) vairāk nekā 60 gadu ilgās asiņainās valdīšanas laikā ir nodarījusi Ķīnas iedzīvotājiem.

Rakstā teikts, ka izmeklētāji ir savākuši daudz pierādījumu, kas dokumentēti grāmatā "Asiņainā raža: orgānu izņemšana Faluņgun praktizētājiem Ķīnā" (Bloody Harvest: Organ Harvesting of Falun Gong Practitioners in China), 2009, autori Deivids Matass un Deivids Kilgors, kā arī "Slaktiņš: masu slepkavības, orgānu izņemšana un Ķīnas slepenais disidentu problēmas risinājums" (The Slaughter: Mass Killings, Organ Harvesting, and China's Secret Solution to Its Dissident Problem), 2014, autors Ītans Gatmens.

Matass, Kilgors un Gatmens 2016. gada jūnijā sagatavoja atjauninātu ziņojumu. "Lielākā daļa no milzīgā orgānu apjoma transplantācijām [Ķīnā] tiek iegūta, nogalinot nevainīgus cilvēkus – uigurus, tibetiešus, mājas baznīcu kristiešus un, galvenokārt, garīgajā mācībā balstīta vingrojumu kompleksa Faluņgun praktizētājus," saka ziņojuma autori savā 680 lappušu garajā ziņojumā. "Orgānu izlaupīšana Ķīnā ir noziegums, kurā līdzvainīga ir Komunistiskā partija, valsts iestādes, veselības aprūpes sistēma, slimnīcas un transplantoloģijas nozares speciālisti."

Satraucoši strauja transplantācijas nozares izaugsme

Saskaņā ar ķīniešu tradīcijām cilvēka ķermenim pēc nāves jāpaliek neskartam, un tas bija viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc Ķīnā līdz 2013. gadam, vēl septiņus gadus pēc tam, kad 2006. gadā atklātībā nāca piespiedu orgānu izņemšanas skandāls, nebija ieviesta oficiāla orgānu ziedošanas reģistrācijas sistēma. IEF rakstā arī paskaidrots, ka pēc sistēmas ieviešanas ļoti maz orgānu tika ziedoti brīvprātīgi.

Turpretī orgānu transplantācijas nozare Ķīnā kopš 2000. gada ir strauji augusi. "Tajā gadā, salīdzinot ar 1999. gadu, aknu transplantāciju skaits pieauga desmit reizes un līdz 2015. gadam atkal trīskāršojās. Oficiālie dati liecina, ka gadā tiek veiktas 10 000 transplantācijas," rakstīts IEF rakstā, atsaucoties uz Matasa, Kilgora un Gatmena 2016. gada ziņojuma datiem, "tomēr, pamatojoties uz valdības noteikto orgānu transplantācijas centru kapacitāti, 169 slimnīcās, kas ir kvalificētas veikt šīs operācijas, kopš 2000. gada, iespējams, ir veiktas no 60 000 līdz 100 000 transplantācijām gadā. Patiesībā 1000 slimnīcas ir iesniegušas pieteikumus valdībai, lai saņemtu atļauju veikt orgānu transplantācijas. Tas liek domāt, ka transplantāciju skaits varētu būt vēl lielāks, nekā tika paziņots."

Vēl viens pierādījums bija orgānu gaidīšanas laiks. Citās valstīs uz orgānu ziedošanu dažkārt nākas gaidīt vairākus gadus, bet "Ķīna lepojas ar rekordīsiem gaidīšanas laikiem – tikai dažas nedēļas – uz aknu vai nieru transplantāciju, rakstā turpināts. "Turklāt orgānu saderība ir būtisks jautājums, uz ko var tikai cerēt, bet nekad to nevar garantēt, ja vien... to nenodrošina Ķīnas slimnīca."

Valsts noziegums

IEF rakstā norādīts, ka daudzās Ķīnas slimnīcās ir veiktas orgānu transplantācijas. Šanhajas Pudunas pilsētiņas Čandženas slimnīcas ārsts teica: "Mums ir vairākas maiņas, kas strādā 24 stundas diennaktī. Mums ir četras komandas, kas var veikt [transplantācijas]." Attiecībā uz donoru orgānu avotu viņš atbildēja: "Mēs [izmantojam] vienotu valsts avotu. To, kā mēs to sakām... zina tikai ārsti." Turklāt, ja notiek orgāna atgrūšana, komandas var veikt vairākus citus mēģinājumus ar to pašu pacientu, līdz panākumi ir garantēti.

Tas ir vēl jo vairāk mulsinoši, ņemot vērā ļoti ierobežoto orgānu ziedošanas gadījumu skaitu. 2015. gadā Ķīna oficiāli paziņoja, ka pārtrauks izmantot uz nāvi notiesāto ieslodzīto orgānus, jo šo paraksi asi kritizēja daudzas valstis un starptautiskās organizācijas.

"Tātad, no kurienes nāk orgāni? Atbilde uz šo jautājumu ir biedējoša," saka raksta autori, "straujais transplantāciju skaita pieaugums kopš 1999. gada ir saistīts ar masīvām un brutālām varas iestāžu represijām attiecībā uz Faluņgun sekotājiem – meditācijas praksi, kas balstīta uz veselības un personības attīstības tradīcijām."

Tas sākās 1999. gadā, kad toreizējais ĶKP līderis Dzjans Dzemiņs nolēma sākt Faluņgun vajāšanu, lai "nomelnotu viņu reputāciju, finansiāli sagrautu un fiziski iznīcinātu". Saskaņā ar direktīvām, ko izdeva "ofiss 610" – 1999. gada 10. jūnijā izveidota ārpus likuma ietvariem pastāvošā aģentūra, kuras uzdevums ir īstenot vajāšanas politiku, kopš tā laika aptuveni 70 miljoni praktizētāju ir tikuši arestēti, aizturēti un spīdzināti.

Eiropas Parlaments šā gada 5. maijā pieņēma rezolūciju par orgānu izņemšanu Ķīnā no daudzu minoritāšu grupu ieslodzītajiem. "Ķīnas režīms acīmredzami liedz jebkādu piekļuvi aizturēšanas centriem un medicīnas iestādēm. Starptautiskā sabiedrība klusē," teikts noslēgumā, "nav šaubu, ka Ķīnas varas pielūdzējiem Rietumos ir pienācis laiks atvērt acis uz šo nāvējošo komunistiskās ideoloģijas realitāti."

Avots: https://en.minghui.org/html/articles/2022/7/14/202237.html