Kā radās "1400 iespējamie nāves gadījumi"?

Redakcijas piezīme: Propagandai saistībā ar "1400 nāves gadījumiem" ir bijusi galvenā loma neiecietības un naida kurināšanā pret Faluņgun Ķīnā.

Lai gan deviņdesmitajos gados Faluņgun Ķīnā tika plaši praktizēts, tikai pēc vajāšanu sākuma 1999. gada jūlijā varas iestādes sāka apgalvot, ka "Faluņgun praktizēšana ir izraisījusi vairāk nekā 1400 nāves gadījumu" tās sekotāju vidū. Šo apgalvojumu ir atkārtojuši komunistiskās partijas preses izdevumi un oficiālie pārstāvji, tādējādi mazinot atbalstu Faluņgun praktizētājiem, kuri regulāri cieš no smagiem cilvēktiesību pārkāpumiem.

Lai gan pierādījumu sniegšanas pienākums ir jāuzņemas tieši Ķīnas komunistiskās partijas institūcijām, pierādījumi nekad netika sniegti. Vēl jo svarīgāk ir tas, ka netika pieļauta neatkarīga izmeklēšana. Gadījumos, kad atsevišķiem cilvēkiem ir izdevies veikt izmeklēšanu, tika konstatēts, ka iespējamie Faluņgun praktizēšanas izraisītie "nāves gadījumi" ir safabricēti, un ārpus komunistiskās Ķīnas, kur Faluņgun tiek brīvi praktizēts, šādi "nāves gadījumi" nekad nav bijuši.

Kā radās šie "1400 iespējamie nāves gadījumi"? Minghui.org nesen ieguva konfidenciālu informāciju par vienu no šiem gadījumiem — Ši Dzenšaņa kunga (no Šidzjašuijinas, Taosju ciemata Menjiņas apgabalā Šaņdunas provincē) otrās meitas nāvi.

Pēc astoņu gadu dienesta armijā Ši Dženšaņs aizgāja pensijā un kļuva par grāmatvedi un Ķīnas komunistiskās partijas sekretāru savā ciematā. Vēlāk sirds slimības un gastrīta dēļ viņš aizgāja no darba. Viņa sieva Ma Cjinlaņa cieta no gastrīta, enterīta, artrīta un dzemdes audzējiem. 1995. gadā viņai tika veikta operācija, taču rēta slikti dzija un griezuma vietā izveidojās liels, sāpīgs mezgls. Viņa varēja viegli saaukstēties, tāpēc gan ziemā gan vasarā valkāja siltas vestes un nespēja veikt mājas darbus.

1997. gada 28. janvārī gan Ši, gan viņa sieva pēc drauga ieteikuma noskatījās deviņu dienu Faluņgun lekcijas. Piektajā dienā Ma kundzes nedzīstošā rēta vairs nesāpēja, un lielais mezgls pazuda. Izzuda arī Ši kunga sirds slimība un gastrīts. Šī brīnišķīgā personīgā pieredze mudināja viņus abus turpināt praktizēt Faluņgun.

Septiņus mēnešus pēc vajāšanas sākuma, 2000. gada 16. februārī, Taosju milicijas iecirkņa priekšnieka vietnieks Li Čansjans kopā ar diviem miličiem ieradās Ši kunga mājām, lai viņu arestētu. Miliči izgrieza Ši kunga rokas un, turot viņu žņaudzošā tvērienā, iegrūda milicijas automašīnā. Ši kunga otrā meita, kura sirgst ar iedzimtu sirds slimību, bija šī notikuma aculieciniece. Redzot pēkšņo uzbrukumu tēvam, meita no šausmām zaudēja samaņu. Viņa tika nogādāta slimnīcā neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanai, taču pēc trim dienām viņa nomira.

Lai nopelnītu politisko kapitālu, Menjiņas apgabala propagandas pārvalde organizēja īpašu cilvēku grupu, lai safabricētu apsūdzības pret Faluņgun. Viņi apgalvoja, ka Ši kunga meita praktizēja Faluņgun, un nomira, jo atteicās no medikamentiem un injekcijām. Viņi prasīja, lai Ši sadarbojas ar vietējo televīziju, nolasa šo scenāriju un ieraksta to translācijai.

Ši kungs sākumā nepiekrita; viņš negribēja nodot savu sirdsapziņu un melot. Lai piespiestu viņu pakļauties, ciemata valdība organizēja huligānu grupu. Viņi izģērba Ši kungu un sita viņu ar koka krēslu tik stipri, ka krēsls salūza. Viņi turpināja Ši sist ar koka nūju, līdz viņš zaudēja samaņu. Vīrietim bija lauztas ribas, seja vienos zilumos un asinsizplūdumi acīs. Neviena ķermeņa daļa nebija neskarta, un viņš vairs nespēja ne apgulties, ne piecelties bez citu palīdzības. Nespēdams vairs paciest sitienus, viņš piekāpās un sāka sadarboties ar televīziju, ko vēlāk neizsakāmi nožēloja.

Dažus mēnešus pēc tam, kad safabricēto video 2000. gada jūlijā pārraidīja Menjiņas TV un Šaņdunas TV kanāli, Ķīnas Centrālā televīzija (valstij piederošā centrālā raidorganizācija) nosūtīja reportieri uz Ši ciematu uzņemt sižetu par viņa meitu. Programma tiktu izmantota kā pierādījums tam, ka "Faluņgun neļauj cilvēkiem dzert zāles un veikt injekcijas".

Kad Ši kungs saņēma ziņu, ka CCTV reportieris brauc viņu intervēt, viņš aizgāja no mājas, jo vairs nespēja paciest melus par Faluņgun. Šī prakse viņam bija devusi labu fizisko un garīgo veselību, un sirdsapziņa vairs neļāva runāt nepatiesību. Kad Ši devās prom, ciemata amatpersonas krita panikā, jo baidījās, ka viņiem radīsies problēmas, ja reportieris nevarēs izpildīt savu uzdevumu.

Kad reportieris savam priekšniekam ziņoja, ka "Ši atsakās sniegt interviju," viņam atbildēja: "Atrodiet viņu par katru cenu!" Reportieris gaidīja trīs dienas, kamēr ciema amatpersonas viscaur meklēja Ši kungu. Viņi apstaigāja visu apkaimi un runāja ar viņa draugiem, tuviem un attāliem radiem, taču joprojām nevarēja atrast Ši kungu.

Ši sieva teica reportierim: "Kāpēc viņš no jums slēpjas? Tas ir tāpēc, ka stāsts par mūsu meitu bija safabricēts. Mans vīrs bija spiests melot pēc tam, kad viņu nežēlīgi piekāva un piespieda samaksāt 16 000 juaņu lielu naudas sodu. Milicija mūsu meitu pārbiedēja līdz nāvei. Mēs vairs nevēlamies maldināt cilvēkus un nevēlamies nodarīt vēl vairāk ļaunuma Faluņgun un Faluņgun dibinātājam, Skolotājam Li."

Galu galā žurnālists atrada Ši kungu, bet rezultātā uzrakstīja tikai dažas rindiņas savam ziņojumam: "Skatoties uz savu augļu dārzu, Ši jūt smeldzi. Viņš priecājas par labo ražu, taču saka, ka vairs nekad neredzēs savu otro meitu."

Reportieris arī pieminēja, ka daudzi vecāka gadagājuma kaimiņi viņa dzīvojamajā kompleksā apliecināja, ka Faluņgun ir brīnišķīgs, tieši tāpat, kā to viņam teica Ši kungs.


Avots: https://en.minghui.org/html/articles/2022/6/22/201919.html

Jūs tiekat laipni aicināti izdrukāt un izmantot visus Clearharmony mājas lapā publicētos rakstus un to saturu, tomēr lūdzam atsaukties uz pirmavotu.