Bijusī koledžas profesore mirst pēc divus gadu desmitus ilgas vajāšanas

Vārds: Sjina Veņdžeņa.
Vārds ķīniešu valodā: 邢文珍.
Dzimums: sieviete.
Vecums: 79 gadi.
Pilsēta: Sjiaņa.
Province: Šaaņsji.
Nodarbošanās: profesore koledžā.
Miršanas datums: 2021. gada 7. oktobris.
Pēdējā aresta datums: 2004. gada 8. aprīlis.
Pēdējā ieslodzījuma vieta: smadzeņu skalošanas centrs.

2021. gada 7. oktobrī Siaņas pilsētā Šaaņsji provincē nomira sieviete, kas divus gadu desmitus bija cietusi no arestiem un vajāšanas par ticību Faluņgun – garīgai un meditācijas disciplīnai, kuru kopš 1999. gada vajā Ķīnas komunistiskais režīms. Viņa bija 79 gadus veca.

Sjina Veņdžeņa bija Ziemeļrietumu Politehniskās universitātes profesore. Pirms sāka nodarboties ar Faluņgun, viņa cieta no daudzām slimībām, tostarp augsta asinsspiediena, nieru iekaisuma un smadzeņu satricinājuma izraisītajām sekām. Sākot ar 20 gadu vecumu viņa cieta vairākos negadījumos, un abās gūžas locītavās bija izveidojušies lieli iekaisuma perēkļi.

Pēc Faluņgun apgūšanas 1996. gada 15. jūlijā visas veselības problēmas izzuda. Viņa kļuva par brīvprātīgo palīgu prakses vietā savā universitātē un mācīja Faluņgun vingrojumus jaunpienācējiem.

Trīs gadus vēlāk sākušās vajāšanas sagrāva viņas mierīgo dzīvi. Par savas ticības aizstāvēšanu viņa sešas reizes tika arestēta un turēta piespiedu darba nometnē un smadzeņu skalošanas centrā. Pat pēc atbrīvošanas viņa tika pakļauta ilgstošai vajāšanai un uzraudzībai. Izolācija negatīvi ietekmēja viņas veselību, kas galu galā prasīja viņas dzīvību.

Piespiedu darba nometne un atlaišana no darba universitātē

1999. gada novembrī, četrus mēnešus pēc vajāšanas sākuma, Sjinas kundzei aizliedza lasīt lekcijas. 1999. gada 27. decembrī viņa devās uz Pekinu, lai aizstāvētu savas tiesības praktizēt Faluņgun, un tika arestēta.

Pēc nogādāšanas atpakaļ Sjiaņā, 2000. gada janvāra sākumā, Sjinas kundze vispirms 15 dienas tika turēta Šapo aizturēšanas centrā, bet pēc tam 16 dienas – universitātē.

Par praktizētāja Šao Sjaoduna raksta "Kāpēc es sāku praktizēt Faluņ Dafa" izplatīšanu 2000. gada 6. septembrī Sjinas kundzi atkal arestēja universitātes drošības dienesta darbinieki un divus mēnešus turēja Šapo aizturēšanas centrā.

2000. gada 6. novembrī Šaaņsji provinces "ofiss 610" (ārpus likuma ietvariem pastāvoša aģentūra, kas izveidota īpaši Faluņgun vajāšanai) piesprieda viņai divus gadus ilgu ieslodzījumu piespiedu darba nometnē Šaaņsji provincē. Varas iestādes pagarināja viņas termiņu par mēnesi, jo viņa nepiekrita atteikties no Faluņgun.

Kamēr viņa izcieta sodu, skola vienu gadu neizmaksāja viņai algu un piespieda viņu iziet pensijā divus gadus pirms 60 gadu (pensionēšanās vecums) sasniegšanas.

Persona ar uzvārdu Liņ, kura strādāja universitātē, agrāk praktizēja Faluņgun, bet vēlāk no tā atteicās. Liņ sadarbojās ar valdību, lai uzraudzītu studentu pilsētiņas praktizētājus un ziņotu par viņu, tostarp Sjinas kundzes, darbībām, kā arī sadarbojās arī ar smadzeņu skalošanas centriem un centās pārliecināt praktizētājus atteikties no Faluņgun.

Ievietota smadzeņu skalošanas centrā

2004. gada 8. aprīlī Sjinas kundzes universitātes apsargs Guo Dzjans piezvanīja viņas vīram un teica, ka vietējais "ofiss 610" ir runājis ar viņa sievu, lai "palīdzētu izravēt Faluņgun no viņas prāta". Viņi draudēja aizvest Sjinas kundzi uz smadzeņu skalošanas centru, ja viņa nepakļausies. Sjiņas kundze atbildēja, ka smadzeņu skalošanas centru darbība ir nelikumīga un tās ir viņas konstitucionālās tiesības – praktizēt savu ticību. Neraugoties uz viņas centieniem izskaidrot patiesos faktus, viņa tika arestēta un aizvesta uz smadzeņu skalošanas seansu, kas notika viesu namā.

Sjiņas kundzes vīrs noalgoja sievai advokātu un uzrakstīja apelācijas vēstuli, kurā lūdza viņu atbrīvot. Pēc 102 aizturēšanas dienām viņa tika atbrīvota no smadzeņu skalošanas centra, taču milicija joprojām lika viņai pašai "pāraudzināties" mājās.

Smadzeņu skalošanas centri faktiski ir "melnie cietumi", kur praktizētājus spīdzina un ilgstoši izolē. Daudzi ieslodzītie piedzīvoja garīgu sabrukumu pēc tam, kad nedēļām vai mēnešiem ilgi tika turēti tumšās telpās bez saules gaismas. Dažiem bija grūti koncentrēt domas. Vairāki no viņiem zaudēja atmiņu vai viņus vajāja halucinācijas. Vēl citi cieta no pilnīga sabrukuma vai garīgiem traucējumiem.

Ilgstoša uzraudzība un izolācija

2004. gada 18. oktobrī universitātes drošības dienesta darbinieki piezvanīja Sjiņas kundzes vīram, un minot viltus ieganstu, pārliecināja ierasties viņu birojā. Vēlāk miliči ieradās pie viņas mājās un, apgalvojot, ka atbraukuši informēt viņu par vīru, maldināja Sjiņas kundzi, liekot viņai atvērt durvis, un tad pārmeklēja dzīvesvietu bez kratīšanas ordera.

Pekinas olimpisko spēļu laikā, 2008. gada jūlijā, miliči dežūrēja pie Sjinas kundzes mājas, lai viņu uzraudzītu. Pie ēkas tika uzstādīta arī novērošanas kamera.

Pēc vīra nāves viņa dzīvoja viena. Miliči joprojām laiku pa laikam viņai uzmācās.

Ar laiku ap viņas māju tika uzstādītas vairākas novērošanas kameras. Miliči viņai draudēja, sakot – lai gan viņu pašu nearestēšot, viņi vajāšot visus praktizētājus, kas ar viņu sazināsies.

Citu praktizētāju drošības labad Sjiņa pārtrauca ar viņiem sazināties un reti iznāca no mājām.

Kad 2021. gada septembrī miliči atkal ieradās sievieti mocīt, viņa jau bija pavisam nespēcīga. Miliču uzmākšanās vēl vairāk pasliktināja viņas stāvokli. Oktobra sākumā viņa nonāca komā un 7. oktobrī nomira.

Avots: https://en.minghui.org/html/articles/2022/3/24/199655.html