Austrālija: dokumentālā filma "Vēstule no Masaņdzja" dziļi aizkustina skatītājus

"Cilvēkiem vajadzētu noskatīties šo vērtīgo filmu. Mums tas būtu jāpastāsta vēl vairāk cilvēkiem, lai viņi pievērstu uzmanību un apturētu vajāšanu," pēc dokumentālās filmas "Vēstule no Masaņdzja" noskatīšanās teica Loreina. Viņa uzaicināja pasākuma organizatorus demonstrēt dokumentālo filmu viņas rajonā.

Atzīmējot Cilvēktiesību dienu, dokumentālā filma tika demonstrēta Dienvidaustrālijas Universitātes Alana Skota auditorijā 2021. gada 12. decembrī. Dokumentālajā filmā atklātās spīdzināšanas un nežēlība Ķīnas piespiedu darba nometnē satrieca skatītājus.

Filma "Vēstule no Masaņdzja" tika demonstrēta Dienvidaustrālijas Universitātes Alana Skota auditorijā 2021. gada 12. decembrī.

Pēc dokumentālās filmas noskatīšanās notika jautājumu un atbilžu sesija.

Dokumentālajā filmā patiesi parādīts Faluņ Dafa praktizētāja Suņ Ji ieslodzījums bēdīgi slavenajā Masaņdzja darba nometnē, kur viņš bija spiests izgatavot lētas Halovīna dekorācijas. Gatavajos iesaiņojumos viņš paslēpa aptuveni 20 vēstules, kurās sīki aprakstītas Masaņdzja notiekošās zvērības. Džūlija Keita no Oregonas atrada vienu no vēstulēm. Viņas atklājums aizsāka virkni notikumu, kas noveda pie visas darba nometņu sistēmas slēgšanas Ķīnā. Tomēr Faluņ Dafa vajāšana nebeidzās, un Suņ Ji nācās bēgt no Ķīnas.

Pēc filmas vietējie praktizētāji iepazīstināja ar Faluņ Dafa un Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) īstenoto vajāšanu, kā arī parādīja dažus no veikalos pārdotajiem produktiem, kas Ķīnā ražoti piespiedu darba nometnē. Ar tulka starpniecību kāda Faluņ Dafa praktizētāja pastāstīja savu stāstu par to, kā viņa par savu ticību tika nelikumīgi notiesāta un ieslodzīta piespiedu darba nometnē un cietumā.

Pasniedzējs: "Starptautiskajai sabiedrībai ir jārunā skaļi"

Universitātes pasniedzējs, profesors Frenks Grutcners, sacīja, ka filmā parādītā realitāte ir šokējoša. Viņš teica: "Vajāšanas nav beigušās. Lai gan šķiet, ka pāraudzināšanas ar darbu sistēma ir atcelta, ĶKP joprojām izmanto citas metodes, lai ieslodzītu un vajātu cilvēkus. Starptautiskajai sabiedrībai vēl ir daudz darāmā. Mums jāturpina runāt un rīkoties."

Pensionēta medmāsa Loreina sarunājas ar praktizētāju.

Noskatījusies filmu, pensionēta medmāsa Loreina atrada organizatoru un lūdza demonstrēt filmu kopienā, kurā viņa dzīvo. Viņa teica – es zinu, ka Faluņ Dafa praktizētāji tiek vajāti. Viņas meita un znots pirms daudziem gadiem strādāja un dzīvoja Ķīnā, kur bija liecinieki vajāšanas sākumam.

Loreina ir stāstījusi cilvēkiem par ĶKP gadiem ilgi īstenotajām vajāšanām, tostarp par orgānu izņemšanu dzīviem cilvēkiem. Sākumā daži radinieki un draugi viņai neticēja.

Skatoties filmu, viņa nespēja noturēties un raudāja. "Cilvēkiem vajadzētu noskatīties šo vērtīgo filmu. "Mums tas būtu jāpastāsta vēl vairāk cilvēkiem, lai viņi pievērstu uzmanību un apturētu vajāšanu."

Skatītājs Saimons sacīja, ka filma patiesi atspoguļo Ķīnā notiekošo vajāšanu, kas viņu ir satriekusi. Viņš teica: "Vēstules autorā (Suņ Ji) es saskatīju neatlaidīgu spēku. Viņš bija ļoti spēcīgs savā sirdī. Savas ticības dēļ viņam nācās paciest vajāšanas, ko citi nespēja paciest, un viņš pat lika tiem, kas piedalījās viņa vajāšanā, raudāt aiz apbrīnas. Tas ir ļoti aizkustinoši."

Universitātes studente Emma Engusa sacīja, ka filma ir ļoti aizkustinoša un ka Suņ Ji ir apbrīnojams. "Labus cilvēkus vajadzētu slavēt, bet (Ķīnā) viņi tiek vajāti un spīdzināti," viņa teica. Pēdējie subtitri par Suņ Ji nāvi salauza viņai sirdi. "Es gaidīju laimīgas beigas, bet tas, kas ar viņu notika, mani aizkustināja līdz asarām."

Margo no Polijas pastāstīja, ka viņas vectēvs tika spīdzināts un nogalināts nacistu koncentrācijas nometnē Polijā. Viņa teica: "Toreiz mēs skaļi sūdzējāmies un lūdzām palīdzību, bet tikai daži cilvēki mums noticēja vai piedāvāja palīdzību. Tagad, kad Ķīnas komunistiskā partija izmanto ļauno darba nometni, lai vajātu ķīniešus, mēs nedrīkstam klusēt!"

Margo bija uzaicinājusi uz filmu arī savu draugu Hu. Viņš pēta reliģisko pārliecību diskrimināciju un vajāšanu pasaulē.

Noskatījies filmu, Hu sacīja: "Cilvēkiem vajadzētu baudīt reliģiskās pārliecības brīvību. Visām pasaules valstīm ir jānodrošina reliģisko pārliecību grupu brīva attīstība un jāsaglabā reliģiskās tradīcijas un kultūra. Visu valstu valdības ir atbildīgas arī par reliģiskās pārliecības brīvības aizsardzību ar likumu, un tās nedrīkst apspiest un vajāt kādu reliģiju vai pārliecību pēc saviem ieskatiem."

Situācijas vēsture: kas ir Faluņ Dafa?

Pirmo reizi ar Faluņ Dafa (zināmu arī kā Faluņgun) Li Hundži kungs iepazīstināja sabiedrību Čančuņas pilsētā, Ķīnā, 1992. gadā. Šobrīd šo garīgo disciplīnu praktizē vairāk nekā 100 valstīs un reģionos visā pasaulē. Miljoniem cilvēku ir pieņēmuši šo mācību, kas balstīta uz "Īstenības Labestības Pacietības" principu un apguvuši piecu plūstošu kustību vingrojumu kompleksus, un ir uzlabojuši savu veselību un pašsajūtu.

Bijušais Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) vadītājs Dzjan Dzemiņs uztvēra šīs garīgās disciplīnas pieaugošo popularitāti kā draudu ĶKP ateistiskajai ideoloģijai un 1999. gada 20. jūlijā izdeva rīkojumu aizliegt šo praksi.

Minghui.org vietne ir apstiprinājusi, ka pēdējo 22 gadu laikā vajāšanas rezultātā ir gājuši bojā tūkstošiem praktizētāju. Tiek uzskatīts, ka faktiskais bojā gājušo skaits ir daudz lielāks. Vēl vairāk praktizētāju savas ticības dēļ ir tikuši ieslodzīti cietumos un pakļauti spīdzināšanai.

Ir konkrēti pierādījumi, ka ĶKP sankcionē orgānu izņemšanu no ieslodzītajiem praktizētājiem, kuri tiek nogalināti, lai apgādātu ar orgāniem transplantācijas nozari.

Saskaņā ar Dzjana personīgo rīkojumu ĶKP izveidoja "ofisu 610" – ārpus likuma ietvariem pastāvošu drošības organizāciju ar tiesībām ignorēt milicijas un tiesu sistēmas un kuras vienīgā funkcija ir īstenot Faluņ Dafa vajāšanu.

Avots: https://en.minghui.org/html/articles/2021/12/23/197113.html