Francija: Bruņoto spēku ministrijas ziņojums izgaismo ĶKP īstenotās Faluņgun vajāšanas

Francijas Bruņoto spēku ministrijas pakļautībā esošais Francijas militārās skolas Stratēģisko pētījumu institūts (Institut de Recherche Stratégique de l'Ecole Militaire, IRSEM) 20. septembrī publicēja ziņojumu "Ķīnas ietekmes operācijas" (Les operations d'influence chinoises).

Šis 646 lappušu garais ziņojums, kas pieejams organizācijas tīmekļa vietnē (https://www.irsem.fr/), parāda, kā Ķīnas komunistiskā partija (ĶKP) ar partijas organizāciju, Ķīnas valdības, Ķīnas armijas un valsts uzņēmumu, kā arī privāto uzņēmumu starpniecību ietekmē citu valstu valdības un iefiltrējas tajās.

Atsaucoties uz informāciju no publikācijām, videomateriāliem un sociālajiem plašsaziņas līdzekļiem, ziņojumā atklāta visaptverošā ĶKP "vienotās frontes" sistēma, kuras mērķis ir kontrolēt pārējās valstis, izmantojot ārzemēs dzīvojošos ķīniešus, plašsaziņas līdzekļus, diplomātiju, ekonomiku, politiku, izglītību, ideju laboratorijas, kultūru u.t.t. No vienas puses, ĶKP apbur citus, "radot pozitīvu tēlu par sevi pasaulē, lai izraisītu apbrīnu"; no otras puses, "Pekina ir pastiprinājusi iefiltrēšanos un spiedienu: tās ietekmes operācijas pēdējos gados ir ievērojami pastiprinājušās", lai uzspiestu pasaulei komunistisko dienaskārtību.

Šajā ziņojumā 79 vietās aprakstīta ĶKP īstenotā vajāšana attiecībā uz Faluņgun meditācijas sistēmu, kuras pamatā ir "Īstenības – Labestības – Pacietības" principi. Turklāt autori uzsver, ka ziņojums ir vērsts pret ĶKP, nevis Ķīnu vai ķīniešiem. Starp šīm divām lietām pastāv atšķirība.

Francijas Militārās skolas Stratēģisko pētījumu institūts 20. septembrī publicēja ziņojumu.

Ziņojumā iekļauti arī konkrēti piemēri par to, kā ĶKP uzpirka ķīniešu plašsaziņas līdzekļus un ķīniešu organizācijas ārvalstīs, lai izplatītu nepatiesu informāciju, kas demonizē Faluņgun un kurina naidu. Turklāt ar "Ķīniešu studentu un zinātnieku asociācijas" (CSSA – organizācijas tīkls, kas darbojas pie Ķīnas vēstniecībām un konsulātiem dažādās valstīs), atsevišķu ārzemēs studējošu ķīniešu studentu un 50 centu biedru (kuriem agrāk maksāja 50 centus par katru ĶKP slavinošu komentāru internetā) starpniecību ĶKP draud un cenšas iebiedēt Faluņgun praktizētājus.

Ziņojumā apkopota plaša informācija ar padziļinātu ĶKP režīma analīzi, kas Francijas valdības oficiālajos dokumentos ir reta parādība. Šeit mēs vēlamies pieminēt dažus ar Faluņgun apspiešanu saistītus faktus, kas minēti ziņojumā.

Ofiss 610

Ziņojumā teikts, ka Faluņgun ir garīga sistēma apziņas un ķermeņa pilnveidošanai. Ķīnā tā kļuva populāra un piesaistīja desmitiem miljonu sekotāju. Toreizējais ĶKP augstākais līderis Dzjans Dzemiņs šo praksi uzskatīja par draudu, jo ĶKP nepieļauj, ka jebkas varētu pastāvēt ārpus tās kontroles.

Tādēļ tika izveidots "ofiss 610". Šī ārpus likuma esošā institūcija, ar saviem aģentiem Ķīnā un ārpus tās, darbojas viscaur pasaulē, cenšoties izskaust Faluņgun.

Apmaksātas publikācijas Faluņgun nomelnošanai

Ziņojumā norādīts, ka ĶKP maksā citu valstu plašsaziņas līdzekļiem par Faluņgun nomelnojošu rakstu publicēšanu. Tādējādi tiek radīts maldīgs priekšstats, ka šādus negatīvus viedokļus par Faluņgun pauž "trešā puse" un tāpēc tie ir "ticamāki".

Piemēram, kāds aģents 2020. gada aprīlī piedāvāja vairāku Argentīnas plašsaziņas līdzekļu galvenajiem redaktoriem 20 000 peso (aptuveni 200 eiro), lai tie publicētu pret Faluņgun vērstu rakstu, kas bija uzrakstīts "drausmīgā spāņu valodā". Starp šiem plašsaziņas līdzekļiem bija El Cronista Comercial, Diario Popular un tiešsaistes platforma Infobae. Šajā rakstā bija daudz nepatiesas informācijas par Faluņgun, un tā mērķis bija graut Faluņgun reputāciju. Tajā bija arī frazeoloģija, ko bieži izmanto ĶKP, lai nomelnotu un demonizētu Faluņgun. Citiem vārdiem sakot, tas bija mēģinājums izplatīt ĶKP vēstījumu ar ārzemju plašsaziņas līdzekļu starpniecību.

Šis incidents nāca gaismā, jo viens no redaktoriem, ar kuru aģents sazinājās, uzskatīja, ka viņam par to vajadzētu apspriesties ar savu kolēģi – Faluņgun praktizētāju. Gan Faluņ Dafa informācijas centrs, gan laikraksts The Epoch Times ieguva šī raksta kopiju. Vēlāk šis aģents atzina, ka ir strādājis "ķīniešu" uzdevumā.

E-pasta vēstuļu sūtīšana ar viltotām identitātēm

Lai vēl vairāk nomelnotu Faluņgun, daži "uzbrucēji" Faluņgun praktizētāju vārdā nosūtīja pazemojošus e-pasta ziņojumus ministriem un parlamentāriešiem Kanādā un citās valstīs.

Viens no Kanādas Faluņ Dafa asociācijas locekļiem sacīja – ir pierādījumi, ka ĶKP aģenti "sistemātiski" un "atkārtoti" sūta šādus e-pastus visu līmeņu amatpersonām dažādās valstīs, lai kompromitētu Faluņgun. Dažas no šīm e-pasta vēstulēm bija nosūtītas no IP adresēm Ķīnā.

Ķīniešu studentu un zinātnieku asociācijas (CSSA) loma

Daudzi ārzemēs studējoši ķīniešu studenti izjūt spiedienu no CSSA puses, kas bieži vien liek viņiem darīt noteiktas lietas un nedarīt citas noteiktas lietas. Piemēram, kāds Otavas Universitātes students saņēma draudoša rakstura e-pasta vēstuli no CSSA. "Pamatojoties uz citu studentu liecībām un CSSA amatpersonu veikto izmeklēšanu, jūs joprojām praktizējat Faluņgun. Jums jābūt uzmanīgākam," bija rakstīts e-pasta vēstulē.

Līdzīgs gadījums notika arī Kalgari Universitātē. Daži CSSA biedri saņēma e-pasta vēstules no personas, kas apgalvoja, ka ir ĶKP aģents. E-pastā viņiem tika ieteikts neapmeklēt filmas demonstrāciju, ko universitātes pilsētiņā organizēja Faluņgun draugu klubs. "Pretējā gadījumā jūsu vārds un fotogrāfija tiks nosūtīti centrālajai valdībai," bija teikts e-pastā.

Valoda, ko CSSA izmanto saziņā, norāda, ka šī organizācija darbojas kā ĶKP pārstāvis. Toronto Universitātes CSSA 2004. gadā izdarīja spiedienu uz pilsētu, lai tā atsauktu "Faluņ Dafa dienas" pasludināšanu. Nākamajā gadā Otavas Universitātes CSSA centās iejaukties, kad NTD iesniedza pieteikumu par vietējā TV kanāla izveidi. Tās vēstulē bija tieši tādas pašas frāzes, kā tās, ko izmantoja ĶKP vēstnieki ārzemēs.

Pirms četriem gadiem Austrālijas Nacionālās universitātes (Kanberā) CSSA prezidents ieraudzīja, ka universitātes pilsētiņas aptiekā bez maksas ir pieejams laikraksts The Epoch Times, un jautāja, kas devis tam atļauju. Prezidents neatlaidās, līdz aptieka izmeta avīzes.

Šādu piemēru ir ļoti daudz. Šķiet, ka daži ārzemēs dzīvojoši ķīniešu studenti uzskata, ka viņiem pieder visa vara universitātes pilsētiņās. Viņi zina, ka skolas ir finansiāli atkarīgas no viņiem, un izmanto to kā ietekmes sviru. Turklāt viņu rīcību atbalsta un veicina arī Ķīnas varas iestādes.

Lielākās transnacionālās represijas

Ziņojumā teikts, ka ĶKP primārais mērķis ir apklusināt ārzemēs dzīvojošos ķīniešus, tostarp disidentus ar atšķirīgiem uzskatiem un tos, kas uzauguši brīvajā pasaulē. Galvenie mērķi ir minoritātes un noteiktas ticīgo grupas, tostarp tibetieši, uiguri, Iekšējās Mongolijas iedzīvotāji un Faluņgun praktizētāji. Tiek mērķēts arī uz disidentiem Taivānā un demokrātijas aizstāvjiem (piemēram, kopš 2019. gada uz Honkongas iedzīvotājiem), cilvēktiesību aizstāvjiem, cilvēktiesību žurnālistiem un bijušajām amatpersonām, kuras ĶKP meklē saistībā ar "korupciju". Cilvēktiesību organizācijas šo vērienīgo ĶKP kampaņu raksturo kā vissarežģītākās, vērienīgākās un visaptverošākās represijas pasaulē.

Lai īstenotu savu mērķi, ĶKP novēro organizācijas un personas neatkarīgi no to valstspiederības, ja vien tās ir ķīniešu izcelsmes. Taktisko paņēmienu klāsts ietver informācijas vākšanu, iefiltrēšanos, spiediena izdarīšanu, draudus, iebiedēšanu, uzmākšanos un pat tiešu vardarbību. Reizēm tā piespiež vietējās valdības arestēt un izdot cilvēkus. Nesen šādi gadījumi ir notikuši Indijā, Taizemē, Serbijā, Malaizijā, Ēģiptē, Kazahstānā, AAE, Turcijā, Nepālā un citās valstīs.

Ķīniešu valodā strādājošo plašsaziņas līdzekļu cenzūra un kontrole ārzemēs

Ir labi zināms, ka Pekina kontrolē ķīniešu plašsaziņas līdzekļus visā pasaulē, tostarp Ziemeļamerikā. Faktiski gandrīz visus ķīniešu plašsaziņas līdzekļus Kanādā kontrolē ĶKP. Vienīgie izņēmumi ir The Epoch Times un NTD Television – divi populāri neatkarīgie plašsaziņas līdzekļi. Kad viņu žurnālisti 2005. gadā plānoja doties uz Ķīnu, lai atspoguļotu Kanādas premjerministra vizīti, viņiem sākumā tika izsniegtas vīzas, bet pēc tam tās anulēja.

Līdztekus Ķīnas varas iestādēm arī Kanādas amatpersonas dažkārt ierobežo šos divus plašsaziņas līdzekļus, lai izvairītos no Pekinas atriebības. Piemēram, kad bijušais Ķīnas prezidents Hu Dzjiņtao 2005. gadā apmeklēja Otavu, šie divi plašsaziņas līdzekļi nevarēja saņemt atļaujas ar to saistīto notikumu atspoguļošanai. Tas pats notika arī 2010. gadā, kad Hu atkal apmeklēja Otavu.

Lai pakļautu ķīniešu valodā strādājošos plašsaziņas līdzekļus ārvalstīs, ĶKP izmanto divus galvenos instrumentus – burkānu (plašsaziņas līdzekļu pašcenzūras veicināšana apmaiņā pret finansiāliem labumiem) un pātagu (žurnālistu radinieku iebiedēšana un vajāšana Ķīnā). Turklāt, izmantojot savus faktu izklāstus, ĶKP cenšas arī regulēt un apmācīt šos reportierus, lai kur viņi arī atrastos. Piemēram, 2014. gadā Vankūverā vietējās ĶKP Vienotās frontes vadībā tika izveidota Starptautiskā jauno plašsaziņas līdzekļu sadarbības organizācija, lai apvienotu visus ĶKP atbalstošos ķīniešu plašsaziņas līdzekļus Ziemeļamerikā.

Iefiltrēšanās caur Konfūcija institūtu

Vēl viens ĶKP finansiālās ietekmes mehānisms ir Konfūcija institūts. Sidnejas Universitātes docents Salvatore Babones (Salvatore Babones) saka, ka Konfūcija institūta ietekme neaprobežojas tikai ar tā īstenoto propagandu, bet ietver arī ietekmi uz mācību iestādes administrāciju. Konkrētāk runājot, Pekinai ir atslēga, lai atvērtu durvis – finansējums, skolotāji, algas un aprīkojums. Tā var pat piedāvāt ēku vai valodu centru mācību iestādei, kas nonākusi finansiālās grūtībās. Daudzām mācību iestādēm ir grūti atteikties no šādiem piedāvājumiem. Tādējādi viņi kļūst atkarīgi no Pekinas, kas vēlāk pārvēršas par paklausību.

Pēc tam Pekina ietekmēs lēmumu pieņemšanu šajās mācību iestādēs. Tas var attiekties pat uz dažiem pētniecības projektiem (piemēram, pētījumu par Tibetu, Taivānu vai ĶKP ietekmes stratēģiju ierobežošana), personāla vārda un ticības brīvības (īpaši Faluņgun) ierobežošana, Pekina var noteikt, kurus vieslektorus uzaicināt, un pat mācību iestādes nostāju attiecībā uz ĶKP. Tas viss veicina pašcenzūru.

Konfūcija institūta slēgšana Lionā

Ziņojumā teikts, ka Francijā joprojām ir 18 Konfūcija institūti, taču daži jau ir slēgti. Viens no piemēriem ir Konfūcija institūts Žana Mulēna vārdā nosauktajā Lionas 3. universitātē, kas tika izveidots 2009. gadā, pamatojoties uz Suņ Jatseņa vārdā nosauktās universitātes (Guandunas provincē Ķīnā) priekšlikumu.

Taču, kad 2012. gadā tur tika iecelts jauns direktors, abu pušu attiecības pasliktinājās. Universitātes profesors Gregorijs Lī sacīja, ka jaunais direktors apšaubīja mācību programmu un uzstāja uz dziļāku universitātes saplūšanu ar Konfūcija institūtu, tostarp ļaujot tam izsniegt diplomus. Lī sacīja – tas grautu akadēmisko brīvību, kā arī Francijas augstākās izglītības garu un politiku.

Galu galā Haņbaņ (Konfūcija institūtu galvenā mītne) gāja vēl tālāk un bez brīdinājuma pārtrauca ikgadējos ziedojumus. Pēc neveiksmīgām sarunām, 2013. gada septembrī Lī nolēma slēgt programmu.

Incidents Briseles Brīvajā universitātē Beļģijā

Kanādiešu publicists un eksperts Ķīnas jautājumos Džonatans Manthorps (Jonathan Manthorpe) uzskata, ka Konfūcija institūti galvenokārt ir ĶKP propagandas un spiegošanas instruments, lai gan tos bieži vien dēvē par kultūras apmaiņas programmu. Arī ĶKP Politbiroja pastāvīgais loceklis Li Čančuņs atzina, ka institūti ir būtiska ĶKP ārzemju propagandas sastāvdaļa. Faktiski tie kalpo kā Ķīnas vēstniecību un konsulātu spiegošanas centri, lai kontrolētu studentus, vāktu informāciju par tā dēvētajiem "ienaidniekiem" un draudētu cilvēkiem ar atšķirīgiem uzskatiem.

Labs piemērs ir Briseles Brīvās universitātes Konfūcija institūta direktors Suns Sjiņnins. 2019. gadā Beļģijas izlūkdienesti apsūdzēja Sunu astoņus gadus ilgās spiegošanas darbībās. Suns, kurš institūtā pasniedza ķīniešu valodu, izmantoja savu amatu par aizsegu, lai vervētu darbiniekus Ķīnas izlūkdienestiem.

Šī iemesla dēļ Suns tika izraidīts no Šengenas zonas (robežkontroles koalīcija, ko izveidoja 26 Eiropas valstis) un tagad viņš astoņus gadus nedrīkst ieceļot tajā. Turklāt tika slēgts arī šis Konfūcija institūts.

Par Faluņgun vajāšanu atteikta diplomāta vīzas atjaunošana

2006. gadā Kanādas valdība noraidīja Ķīnas vēstniecības Otavā Izglītības biroja otrā sekretāra Vana Penfeja vīzas atjaunošanas pieteikumu, turklāt Vanam tika arī lūgts pamest Kanādu.

Tas notika tāpēc, ka Vana darbs Izglītības birojā bija saistīts ar informācijas vākšanu par Faluņgun praktizētājiem Kanādā un iejaukšanos viņu likumīgajās tiesībās.

Piemēram, sadarbībā ar CSSA, Vans vairāk nekā 20 Kanādas koledžās bija organizējis Faluņgun nomelnošanu. Ķīnas varas iestāžu izdotais žurnāls Šeņdžou Sjuežeņ (Ķīnas zinātnieki ārzemēs) 2004. gadā publicēja rakstu, kurā tika slavēts CSSA prezidenta "lieliskais" darbs Pekinas Universitātes filiālē Monreālā, jo īpaši viņa taktika un "drosme" cīņā ar Faluņgun.

Studentu kūdīšana un iesaistīšana

IRSEM ziņojumā teikts, ka 2010. gadā, gatavojoties Hu Dzjiņtao vizītei, aptuveni 50 ķīniešu studenti Kanādā, kuri saņēma Ķīnas valdības stipendijas, tika izsaukti uz vēstniecību Otavā. Izglītības biroja pirmais sekretārs Liu Šaohua vērsās pie viņiem ar runu un iepazīstināja ar saviem plāniem saistībā ar Hu sagaidīšanu. Vēstniecība izsauca cilvēkus ne tikai no Ontārio, bet vēl aptuveni 3000 cilvēku no Kvebekas, sedzot visus viņu izdevumus, piemēram, viesnīcu, ēdināšanu, transportu un pat apģērbu. Liecinieki stāsta, ka katrs, kurš bija ieradies, saņēma 50 Kanādas dolārus.

Tikšanās laikā Izglītības birojā Liu to attēloja kā "cīņu", lai aizstāvētu "dzimtenes reputāciju". Viņš lūdza studentus uzvarēt Faluņgun praktizētājus, tibetiešu "separātistus" un uiguru "separātistus", kā arī demokrātijas aktīvistus, kas "okupējuši" Kapitoliju.

Motivācijai Liu atgādināja, ka visas izmaksas sedz vēstniecība, pat tiem studentiem, kuri nesaņem Ķīnas valdības stipendijas. Viņš arī atgādināja, ka šī saruna ir "konfidenciāla". Kad Hu 2005. gadā apmeklēja Otavu, ĶKP amatpersonas bija sašutušas, jo "ienaidnieki bija ieņēmuši" nozīmīgākās vietas pilsētā. Tāpēc Liu cerēja, ka šoreiz ĶKP atbalstītāji sarīkos grandiozu sagaidīšanas pasākumu. Ja studentiem jautātu, kāpēc viņi šeit ieradušies "brīvprātīgi", viņiem vajadzētu atbildēt: "Mēs esam šeit, lai sveiktu Hu. Lai dzīvo Ķīnas un Kanādas draudzība!"

Tajā pašā dienā arī Džans Baodzjuņs no Ķīnas konsulāta Toronto Izglītības biroja nosūtīja studentiem e-pastu ar līdzīgu vēstījumu. Viņš mudināja studentus "strādāt kopā un rīkoties saskaņā ar plānu". Ikvienam, kurš saņēma Ķīnas valdības stipendiju un nevarēja ierasties, bija jāiesniedz paskaidrojums par neierašanās iemesliem.

Ķīniešu imigrantu un ārzemēs dzīvojošo ķīniešu sajaukšana

Ziņojumā arī piebilsts, ka ĶKP cenšas dzēst atšķirību starp Ķīnas pilsoņiem un ķīniešiem, kas dzīvo ārzemēs. Tādā veidā ĶKP ar Vienotās frontes stratēģijas palīdzību cenšas piesaistīt vairāk cilvēku, kas strādātu tās labā.

Patiesībā daudzi no šiem cilvēkiem aizbēga no Ķīnas pēc Tiaņaņmeņas laukuma slaktiņa 1989. gadā, ieradās no Honkongas vai Taivānas, vai arī emigrēja uz ārzemēm pirms vairākām paaudzēm. Daļai no viņiem varētu būt maza saikne ar ķīniešu valodu vai ķīniešu kultūru.

Tomēr ĶKP ir centusies izveidot kopienu jeb milzīgu "ķīniešu" tīklu, kas dzīvo ārzemēs, bet kalpo režīmam.

Avots: https://en.minghui.org/html/articles/2021/9/30/195972.html