15 Vācijas Parlamenta locekļi nosoda Faluņgun vajāšanu Ķīnā

Saistībā ar 22. gadadienu kopš Ķīnas komunistiskā partija (ĶKP) Ķīnā apspiež Faluņgun, 15 Vācijas Bundestāga (Federālais Parlaments) un Bundestrāta (Federālā Padome) locekļi nāca klajā ar paziņojumiem vai rakstiskām vēstulēm, kurās nosodīja ĶKP smagos cilvēktiesību pārkāpumus, tostarp orgānu piespiedu izņemšanu Faluņgun praktizētājiem.

Atbalsta vēstules Faluņgun nesen tika saņemtas no 15 Vācijas Bundestāga un Bundestrāta locekļiem.

Komisārs reliģiskās brīvības jautājumos visā pasaulē: "Izbeigt vajāšanas!"

Federālās valdības komisārs reliģiskās brīvības jautājumos visā pasaulē Markuss Grībels.

Komisāra Markusa Grībela paziņojums.

Markuss Grībels (Markus Grübel) ir federālās valdības komisārs reliģijas brīvības jautājumos. Paziņojumā, kas tika izdots 19. jūlijā, viņš mudināja ĶKP nekavējoties pārtraukt Faluņgun praktizētāju un citu etnisko, reliģisko un kultūras grupu apspiešanu. Viņš sacīja, ka katram cilvēkam ir tiesības uz ticības brīvību, un cilvēktiesības nedrīkst ļaunprātīgi izmantot vai pārkāpt.

"Līdz 1999. gadam valdība [Faluņgun] grupu lielā mērā atbalstīja, bet pēc tam tā tika uztverta kā drauds un pasludināta par "valsts ienaidnieku". Arī tās atbalstītāji ir kļuvuši par plaši izplatīto propagandas kampaņu, pāraudzināšanas, ieslodzījuma, piespiedu darba un spīdzināšanas upuriem. ANO cilvēktiesību eksperti bija ārkārtīgi satraukti par piespiedu orgānu izņemšanu, kas tiek veikta ieslodzītajām reliģiskajām un etniskajām minoritātēm, jo īpaši Faluņgun praktizētājiem," teikts paziņojumā.

Grībels sacīja, ka pēdējās desmitgadēs ĶKP ir diskriminējusi un apspiedusi dažādas grupas, tostarp uigurus, Faluņgun praktizētājus, tibetiešus, kristiešus un citas. Cilvēktiesību pārkāpumi pret šīm grupām variē no sistemātiskas uzraudzības un arestiem līdz ilgstošam ieslodzījumam.

"Cilvēktiesībām ir universāls statuss neatkarīgi no tautības, etniskās vai reliģiskās piederības," turpināja Grībels. "Reliģiju un kultūru "ķīniskošana", tas ir, piespiedu pielāgošana sociālistiskajai ideoloģijai, ir nopietns reliģijas un ticības brīvības pārkāpums."

Vācijas Kristīgo demokrātu apvienības Cilvēktiesību un humānās palīdzības komitejas pārstāvis: "ĶKP stratēģija, kas apdraud pasauli"

Vācijas Kristīgo demokrātu apvienības Cilvēktiesību un humānās palīdzības komitejas pārstāvis Mihaels Brants.

Mihaela Branta vēstule.

Mihaels Brants (Michael Brand) ir Vācijas Kristīgo demokrātu apvienības Cilvēktiesību un humānās palīdzības komitejas pārstāvis. Savā vēstulē viņš teica, ka ĶKP ir centusies graut cilvēktiesības – vienu no lielākajiem cilvēces sasniegumiem – gan iekšēji, gan ārēji. Pasludinot cilvēktiesības par novecojušām un graujot tās, ĶKP ir centusies īstenot savu totalitāro varu visā pasaulē.

Šobrīd viņš patiesi ir kopā ar tiem, kas tiek vajāti, aizturēti un pāraudzināti, skaidroja Brands. Starp tiem ir reliģiskās un etniskās grupas, kā arī Faluņgun praktizētāji. Viņš sacīja, ka ĶKP ir jāpārtrauc zvērības pret Faluņgun praktizētājiem. Uzslavējot praktizētājus par viņu centieniem aizsargāt cilvēktiesības, Brants novēlēja viņiem turpināt centienus un teica, ka solidarizējas ar viņiem.

Sociāldemokrātu partijas Cilvēktiesību parlamentārās grupas priekšsēdētāja vietniece: "Paldies par smago darbu"

Gabriela Heinriha, Sociāldemokrātu partijas Ārlietu un cilvēktiesību parlamentārās grupas priekšsēdētāja vietniece.

Sociāldemokrātu partijas Ārlietu un cilvēktiesību parlamentārās grupas priekšsēdētāja vietniece Gabriela Heinriha (Gabriela Heinrich) nosodīja ĶKP īstenoto, valsts sankcionēto orgānu izņemšanu. Viņa norādīja: "ANO eksperti konstatēja – ir pierādījumi tam, ka ĶKP patvaļīgi arestē un piespiedu kārtā izņem orgānus Faluņgun praktizētājiem, un tas attiecas arī uz uiguriem, tibetiešiem, musulmaņiem un kristiešiem."

Izmantojot dažādus kanālus, viņa jau daudzkārt ir pārrunājusi cilvēktiesību jautājumus ar Ķīnas pārstāvjiem. Taču ĶKP režīma pārstāvji neatbildēja uz nevienu no šiem jautājumiem. "Tas ir tāpat, kā runāt ar sienu."

Savā vēstulē Federālā Parlamenta deputāte Heinriha pateicās praktizētājiem: "It īpaši tad, kad Faluņgun tiek vajāts jau 22 gadus, paldies par jūsu smago darbu. Tas ir ārkārtīgi svarīgi. Pat tad, ja rodas grūtības, es aicinu jūs palikt neatlaidīgiem. Pat ja tas ir tikai neliels sasniegums, tas ir ļoti svarīgs. Paldies," viņa rakstīja.

Neatņemamas tiesības

Margarēte Bauze ir Zaļo partijas pārstāve cilvēktiesību un humānās palīdzības jautājumos.

Margarēte Bauze (Margarete Bause) ir Bundestāga locekle no "Alianses 90/Zaļie" un partijas pārstāve cilvēktiesību un humānās palīdzības jautājumos. Viņa sacīja, ka kopš 1999. gada jūlija ir saņemti ziņojumi par spīdzināšanu, ko Faluņgun praktizētāji pārcietuši savas pārliecības dēļ, tostarp par orgānu piespiedu izņemšanu. "Šobrīd desmitiem tūkstošu cilvēku joprojām ir pazuduši bez vēsts," viņa sacīja.

Viņa piebilda, ka Faluņgun nežēlīgā vajāšana liecina par ĶKP tieksmi pēc varas, lai kontrolētu cilvēkus. Pat pēc nežēlīgās apspiešanas režīms tomēr nespēja iznīcināt Faluņgun, kas demonstrē nevardarbīgas pretošanās spēku. Viņa teica, ka daudzi cilvēki visā pasaulē atzīst Faluņgun praktizētāju tiesības un strādā, lai apturētu apspiešanu.

Bauze norādīja, ka ticības un vārda brīvība ir ikviena cilvēka neatņemamas tiesības. Tādām demokrātiskām valstīm kā Vācija ir pienākums aizsargāt un nodrošināt cilvēktiesības visā pasaulē.

Nav politisku mērķu

Parlamenta loceklis, partijas "Alternatīva Vācijai" pārstāvis Jirgens Brauns.

Jirgens Brauns (Jürgen Braun) ir parlamenta loceklis no partijas "Alternatīva Vācijai" un partijas Cilvēktiesību un humānās palīdzības komitejas pārstāvis. "Bijušais ĶKP līderis Dzjans Dzemins sāka vajāšanu 1999. gada jūlijā, solot "nomelnot viņu reputāciju, sagraut viņus finansiāli un iznīcināt fiziski," viņš rakstīja vēstulē. Kopš tā laika ĶKP ir sistemātiski apspiedusi praktizētājus. Desmitiem tūkstošu praktizētāju tikuši aizturēti, spīdzināti un nogalināti. Šī situācija turpinās arī šodien.

Miermīlīgo Faluņgun praktizētāju apspiešana liecina par ĶKP totalitāro un brutālo dabu, piebilda Brauns. Viņš un citas amatpersonas nosoda šīs darbības un ir aicinājušas Ķīnu ievērot cilvēktiesību konvencijas, kuras tā parakstījusi. Konkrētāk runājot, Ķīnai ir jāievēro savu pilsoņu pamattiesības, tostarp tiesības uz reliģijas un vārda brīvību.

Vācijas ārpolitikas darba kārtībā

Vācijas Parlamenta deputāte, Kristīgo demokrātu apvienības locekle Betīna Vīsmane.

Bundestāga locekle no Kristīgo demokrātu apvienības Betīna Vīsmane (Bettina M. Wiesmann) 17. jūlijā uzrakstīja vēstuli, kurā atzinīgi novērtēja praktizētāju mītiņu Berlīnē. "Tas ir vienkārši brīnišķīgi tiem, kas var šeit būt! Un cik brīnišķīgi būtu, ja arī cilvēki Ķīnā varētu šādi brīvi pulcēties," viņa paziņoja. "Ķīnas komunistiskās partijas īstenotā Faluņgun praktizētāju vajāšana ir nepieļaujama. Vācijas ārpolitikas darba kārtībā būtu jāiekļauj jautājums par vajāšanu izbeigšanu. Mēs nedrīkstam pārstāt nosodīt [Ķīnas komunistiskās partijas] cilvēktiesību pārkāpumus un prasīt šīs situācijas izbeigšanu."

Mani kolēģi parlamentā – Mihaels Brants, Martins Patcelts un Mihaels Gālers stingri stāv jūsu pusē. Tā nav nejaušība, ka Mihaels Gālers arī šogad ir nonācis Pekinas totalitārisma uzmanības lokā. Tas nemazina manu kolēģu no Kristīgo demokrātu apvienības apņemšanos atbalstīt ticības brīvību visā pasaulē un iebilst pret reliģisko minoritāšu vajāšanu," viņa turpināja.

"Jūs visi izplatāt pasaulē labas lietas. Man ir liels prieks, ka savam pasākumam izvēlējāties Brandenburgas vārtus, kas atrodas ne tikai Eiropas centrā, bet kuriem ir arī būtiska vēsturiskā nozīme. Tieši šeit Vācija, kas bija sadalīta vairāk nekā 40 gadus, iespaidīgā veidā tika apvienota un Austrumvācijas iedzīvotāji tika mierīgi atbrīvoti no sociālistiskā totalitārisma," viņa skaidroja. "Īstenība, Labestība un Pacietība – ar šīm vērtībām jūs šodien esat sapulcējušies šeit, Berlīnē. Es ceru, ka tie, kas atrodas trimdā ārzemēs, kādu dienu varēs atgriezties Ķīnā, nebaidoties no vajāšanas. Es novēlu jums visiem šodien veiksmīgu un mierīgu dienu. Liels paldies par jūsu pūlēm!"

ANO Starptautiskais pakts par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām

Sebastians Brēms ir Bundestāga loceklis no Vācijas Kristīgo demokrātu apvienības.

Bundestāga loceklis no Vācijas Kristīgo demokrātu apvienības Sebastians Brēms (Sebastian Brehm) savā vēstulē norādīja: "Visu Vācijas Bundestāga deputātu vārdā, kuri atbalsta [Faluņgun praktizētājus], es vēlos jūs sirsnīgi sveikt. Mēs aicinām Ķīnu [ĶKP] ievērot Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju.

Pasākumi, kas vērsti pret tādām garīgām grupām kā Faluņgun, ir pretrunā visām saistībām, ko Ķīna uzņēmusies, parakstot Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju," viņš turpināja. "Ķīnas komunistiskās partijas līderu rīcība ir barbariska un necilvēcīga, un tas ir precīzi jāfiksē. Patvaļīga apcietināšana, piespiedu darbs, spīdzināšana un cilvēku orgānu zādzība ir noziegumi pret cilvēci, par kuriem ir jāsauc pie atbildības."

Brēms arī aicināja Ķīnas valdību "ievērot starptautiskās normas un ANO Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, kuru Ķīna ir parakstījusi, nekavējoties pārtraukt Faluņgun vajāšanu Ķīnā un atbrīvot visus Faluņgun praktizētājus un citus pārliecības dēļ ieslodzītos." "ĶKP ir jāpārtrauc orgānu zagšana." Būdams Cilvēktiesību komitejas loceklis, viņš teica, ka darīs visu, lai sasniegtu šo mērķi.

Nobeigumā Brēms izteica pateicību Faluņgun praktizētājiem par viņu ieguldījumu, pašaizliedzību un uzticību mieram un cilvēktiesībām. Viņš mudināja praktizētājus turpināt izmantot visus savus spēkus, lai aizstāvētu miera, brīvības, demokrātijas un cilvēktiesību vērtības.

Darbs Faluņgun praktizētāju brīvības un tiesību aizstāvībai

Bundestāga locekle no Brīvo demokrātu partijas Sandra Bubendorfera-Lihta.

Savā vēstulē Bundestāga locekle Sandra Bubendorfera-Lihta (Sandra Bubendorfer-Licht) rakstīja: "Pēdējo 22 gadu laikā Faluņgun praktizētāji Ķīnā tiek vajāti, arestēti un pakļauti visnežēlīgākajām spīdzināšanas metodēm cietumos un darba nometnēs. Faluņgun ir tradīcija, kas apvieno garīgos uzskatus, dzīves principus un meditācijas metodes.

Vācijas Bundestāga Brīvo demokrātu partijai cilvēktiesību un reliģijas brīvības aizsardzība ir galvenā prioritāte. Mani ļoti skumdina to cilvēku vajāšana, kuri ilgojas pēc brīvības un demokrātijas un vēlas tikai savu personīgo brīvību un cilvēktiesības. Kā cilvēks, kas tiecas pēc brīvības un demokrātijas, esmu pārsteigta par to, kā Ķīnas valdība vajā cilvēktiesības, un stingri nosodu šādu rīcību."

"Ieslodzīšana politisku iemeslu dēļ, jo īpaši orgānu izņemšana dzīviem cilvēkiem, ir kas tāds, pret ko mūsu brīvajai un demokrātiskajai sabiedrībai ir stingri jāiebilst. Attiecībā uz ES, jo īpaši no ekonomisko attiecību perspektīvas ar Ķīnu, mēs nevaram par to klusēt. Tiem, kuri šodien ir apdraudēti savas pārliecības dēļ, ir nepieciešams mūsu liberāldemokrātu atbalsts. ES ir apņēmīgi un bez izņēmumiem jānovelk tai [ĶKP] robeža, jānorāda uz šādu rīcību un jāpiemēro sankcijas. Reliģijas un vārda brīvība ir demokrātisko ideālu pamatvērtības, tāpēc Faluņgun praktizēšanai jābūt brīvai un likumīgai."

"Ķīna ir otra lielākā Vācijas un Eiropas Savienības tirdzniecības partnere. Tagad ir pienācis laiks Eiropas Savienības un Vācijas valdībām ieņemt stingrāku nostāju attiecībā uz Ķīnas valdības veiktajiem cilvēktiesību pārkāpumiem. Mēs vairs nevaram vienkārši stāvēt malā," viņa rakstīja.

"Mēs, liberāldemokrāti, turpināsim veltīt visu savu enerģiju cilvēktiesību aizsardzībai visā pasaulē un iestāsimies pret visām organizācijām un valstīm, kas pārkāpj demokrātiskās vērtības vai cilvēktiesības," rakstīja Sandra Bubendorfera-Lihta. "Mana sirds ir ar cilvēkiem, kas tiek vajāti Ķīnā. Es un mani kolēģi Vācijas Parlamenta Liberāldemokrātu partijas Cilvēktiesību darba grupā centīsimies cīnīties par Faluņgun brīvību un tiesībām."

Nekādu kompromisu attiecībā uz cilvēktiesībām

Bundestāga locekle, Sociāldemokrātu partijas pārstāve Gulistāna Juksela.

Parlamenta locekle no Sociāldemokrātu partijas Gulistāna Juksela (Gülistan Yüksel) sacīja, ka sarunās ar Ķīnu Vācijas valdība vairākkārt ir aktualizējusi jautājumu par cilvēktiesību pārkāpumiem un orgānu piespiedu izņemšanu. Piemēram, Cilvēktiesību un humānās palīdzības komitejas pārstāvis Bērbels Koflers (Bärbel Kofler) ir publicējis paziņojumu, aicinot ĶKP nodrošināt Faluņgun praktizētāju un citu pilsoņu cilvēktiesības.

Citējot Asamblejas referenta par cilvēktiesībām un tiesiskumu Ziemeļkaukāzā Franka Švābes (Frank Schwabe) teikto, Juksela sacīja, ka cilvēktiesības nedrīkst tikt apdraudētas un šis jautājums vienmēr ir aktuāls. Noslēgumā viņa pateicās praktizētājiem par viņu konsekventajiem centieniem šajā svarīgajā jautājumā.

Avots: http://en.minghui.org/html/articles/2021/8/7/194479.html