Karaliskais advokāts Džefrijs Naiss: "ĶKP sankcionētā orgānu piespiedu izņemšana ir drauds cilvēcei"

24. februārī notikušajā forumā "Neatkarīgā tribunāla par orgānu piespiedu izņemšanu pārliecības dēļ ieslodzītajiem Ķīnā" pārstāvis, karaliskais advokāts, sers Džefrijs Naiss aplūkoja šī tribunāla vēsturi un darbību, kā arī spriedumu par Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) īstenoto orgānu piespiedu izņemšanu Ķīnā. Viņš sacīja, ka orgānu izņemšanas noziegums apdraud cilvēci, un cilvēku pienākums ir to novērst.

Forumā, kas notika 2021. gada 24. februārī, Neatkarīgā tribunāla priekšsēdētājs Džefrijs Naiss runā par orgānu piespiedu izņemšanu Ķīnā.

Forums notika "Konferences par ĶKP sankcionēto orgānu piespiedu izņemšanu" ietvaros, ko organizēja "Starptautiskā koalīcija transplantātu ļaunprātīgas izmantošanas pārtraukšanai Ķīnā" (ETAC).

Starptautiskajā paktā par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, ko 1966. gadā pieņēma Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā asambleja, ir teikts: "Katram cilvēkam ir neatņemamas tiesības uz dzīvību. Šīs tiesības jāaizsargā ar likumu. Nevienam nedrīkst patvaļīgi atņemt dzīvību," šādi savā tīmekļa vietnē ETAC izskaidroja konferences organizatoru motivāciju.

Tomēr pēdējās divās desmitgadēs ĶKP ir sistemātiski izpildījusi nāvessodu cilvēkiem "pēc pieprasījuma", lai nodrošinātu orgānus transplantācijai. "Upuriem, kuru vidū ir politiskie ieslodzītie, Faluņgun praktizētāji un uiguri, tā ir ne tikai orgānu izņemšana, bet arī viņu dzīvības atņemšana. Mums pārējiem tas laupa mūsu cilvēcību un uz visiem laikiem saindē mūsu spēju būt cilvēkiem," atzīmē ETAC.

Plaša atzīšana

Sers Džefrijs ir advokāts kopš 1971. gada. Laikā no 1998. līdz 2006. gadam viņš vadīja bijušā Serbijas prezidenta Slobodana Miloševiča kriminālvajāšanu ANO Starptautiskajā tribunālā bijušajai Dienvidslāvijai. Kopš 2007. gada viņš ir konsultējis un pārstāvējis valstis un cietušos vairākos iekšzemes un starptautiskos bruņotos konfliktos.

2018. gada decembrī "Neatkarīgais tribunāls par orgānu piespiedu izņemšanu pārliecības dēļ ieslodzītajiem Ķīnā" pieņēma pagaidu spriedumu: "Tribunāla locekļi ir vienprātīgi un nešaubīgi pārliecināti – Ķīnā jau ilgu laiku tiek praktizēta orgānu piespiedu izņemšana no savas pārliecības dēļ ieslodzītajiem, ar ļoti lielu skaitu upuru."

2019. gada 18. jūnijā Tribunāls nolasīja galīgo spriedumu. "Piespiedu orgānu izņemšana ilgus gadus un plašā mērogā tiek praktizēta visā Ķīnas teritorijā. Faluņgun praktizētāji ir viens no — un, iespējams, galvenais — orgānu ieguves avots."

Kas attiecas uz uiguru vajāšanu un viņu medicīniskajām pārbaudēm, informācija par to parādījās pavisam nesen, tā ka iespējams, pēc kāda laika varētu parādīties pierādījumi par orgānu piespiedu izņemšanu šīs grupas pārstāvjiem," teikts paziņojumā. "Tribunāla rīcībā nav pierādījumu, ka nozīmīgā infrastruktūra, kas saistīta ar Ķīnas transplantācijas nozari, būtu likvidēta, un nesaņemot apmierinošu paskaidrojuma par viegli pieejamo orgānu avotu, Tribunāls secina, ka orgānu piespiedu izņemšana turpinās vēl šodien."

Šie spriedumi tika pieņemti, pamatojoties uz divām uzklausīšanas sēdēm, no kurām viena notika 2018. gadā no 8. līdz 10. decembrim, bet otra 2019. gada 6. un 7. aprīlī. Uzklausīšanas sēdē liecības sniedza vairāk nekā 50 liecinieku, ekspertu, izmeklētāju un analītiķu.

Sers Džefrijs teica, ka secinājumi tika izdarīti, pamatojoties uz šīm liecībām. Tribunāla spriedumu ir akceptējušas daudzas valstis. Vairākas valstis to izmantoja, lai pieņemtu likumus orgānu izņemšanas ierobežošanai. Šo valstu vidū ir ASV, Kanāda, Lielbritānija u.c.

Šādi neatkarīgi tautas tribunāli sāka darboties pēc Otrā pasaules kara. Eiropā tie ir salīdzinoši reti, bet bieži notiek Dienvidamerikā, paskaidroja sers Džefrijs. Viņš teica, ka šāds tribunāls nevar atrisināt visus jautājumus, taču tas var būt noderīgs gadījumos, kad dažas valdības vai starptautiskās organizācijas nespēj risināt noteiktus jautājumus, un šajā gadījumā tautas tribunāls var aizpildīt šo plaisu.

Atskatoties uz savu profesionālo darbību, sers Džefrijs sacīja, ka sākumā viņš ir maz zinājis par tautas tribunāliem. Tomēr viņa uzmanību piesaistīja cilvēktiesību pārkāpumi, kas 80. gados notika Irānā. Tāpēc viņš piedalījās Irānas tribunāla darbībā pēc tā izveidošanas 2007. gadā. Tāpat, strādājot "Starptautiskajā tribunālā bijušajai Dienvidslāvijai", viņš bija galvenais prokurors Slobodana Miloševiča tiesas prāvā Hāgā.

Apmēram pirms pieciem gadiem cilvēktiesību aktīvists Bens Rodžerss runāja ar seru Džefriju par orgānu izņemšanu Ķīnā, cerot, ka viņš sniegs paziņojumu par šo problēmu. Tā kā dažas valstis norādīja, ka pierādījumi varētu būt nepietiekami, un nevēlējās iesaistīties, sers Džefrijs apsvēra iespēju izveidot tautas tribunālu. Sadarbībā ar Vendiju Rodžersu no Makvori Universitātes un slaveno cilvēktiesību advokātu Deividu Matasu, viņi izveidoja "Neatkarīgo tribunālu par orgānu piespiedu izņemšanu pārliecības dēļ ieslodzītajiem Ķīnā".

Tribunāls pieder cilvēkiem un operē tikai ar faktiem

Pamatojoties uz savu iepriekšējo pieredzi citu tribunālu darbībā, sers Džefrijs organizēja Ķīnas tribunāla darbu līdzīgā veidā. Viņš teica – kad valdības un starptautiskās organizācijas ignorē cilvēku apspiešanu un atsakās rīkoties, ir nepieciešami tautas tribunāli.

Atšķirībā no parastās tiesas vai parlamentārās komitejas, tautas tribunālam ir jāpieder tautai. Tas nozīmē, ka tajā būtu jāiekļauj nevis juristi vai nevalstisko organizāciju eksperti, bet gan vienkārši cilvēki ar plašu pieredzi.

Citiem vārdiem sakot, sers Džefrijs sagaidīja, ka tribunāls darbosies kā zvērināto tiesa. Piemēram, zvērinātie krimināltiesā vai civiltiesā izdara secinājumus, pamatojoties uz pierādījumiem. Arī orgānu izņemšanas lietā tribunāla locekļiem tika teikts, ka viņi nedrīkst izdarīt pieņēmumus. Viņi apkopo faktus un formulē viedokli, tā, it kā sāktu no baltas lapas.

Rezultātā, lai gan Deivida Matasa, Deivida Kilgora, Ītana Gatmena un citu neatkarīgo pētnieku veiktās izmeklēšnas ir sniegušas pārliecinošus pierādījumus par orgānu izņemšanu Ķīnā, Tribunāls ņēma vērā tikai pierādījumus un izdarīja savus secinājumus.

Skaidrs secinājums

Sers Džefrijs sacīja, ka secinājums ir neapšaubāms – orgānu piespiedu izņemšana, kas ir noziegums pret cilvēci, un genocīds Ķīnā patiešām pastāv, kā tas ir minēts spriedumā.

Viņš norādīja, ka pirms šī Tribunāla neviens no tā locekļiem nezināja par orgānu piespiedu izņemšanu. Viņi ir vienkārši pilsoņi, kas, balstoties uz faktiem, paši izdara racionālu spriedumu. Lai gan lietā bija iesaistīti profesionāli juristi, Tribunāls darbojās kā zvērināto tiesa, lai nonāktu pie sava secinājuma. Turklāt viņi nesniedz ieteikumus un neaicina cilvēkus veikt noteiktas darbības, kas nav Tribunāla kompetencē.

Tomēr Tribunāla slēdziens būs vērtīga informācija visiem, kas sadarbojas ar Ķīnu, tostarp, izglītības organizācijām, uzņēmumiem, ceļojumu aģentūrām un citām struktūrām.

Sers Džefrijs uzsvēra, ka Tribunāla locekļiem nav politiskas intereses, un viņi izdara spriedumus, pamatojoties tikai uz faktiem. Tāpēc jebkuram varētu būt grūti apstrīdēt viņu secinājumu. Faktiski, kopš spriedumu pasludināšanas 2018. un 2019. gadā, neviens tos nav atspēkojis.

Drauds cilvēcei

Tā kā secinājumus par orgānu piespiedu izņemšanu Ķīnā ir izdarījuši vienkāršie pilsoņi, tos var izmantot, lai palīdzētu lēmumu pieņemšanā ikreiz, kad nepieciešams noteikt, vai ĶKP ir izdarījusi noziegumus pret cilvēci. Orgānu piespiedu izņemšana nav atsevišķs gadījums, bet gan plaša mēroga valsts sankcionēts noziegums, ko ĶKP izdara pret nevainīgiem cilvēkiem. Ja šim noziegumam netiek pievērsta uzmanība, tas mūsdienu globalizācijas apstākļos var izplatīties un apdraudēt visu cilvēci.

Kad 1948. gadā Apvienoto Nāciju Organizācija pieņēma "Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju", tā kļuva par universālu pamattiesību un pamatbrīvību bāzi. Sers Džefrijs teica – tāpēc, ka tās sauc par "universālām tiesībām", tās nozīmē arī "universālu atbildību". Tas ir visu valdību un visu cilvēku pienākums.

Tāpēc, kad tiek pārkāptas kādas cilvēku grupas tiesības, tas attiecas uz mums visiem. Mums visiem ir pienākums to izlabot.

Tieši tādēļ orgānu piespiedu izņemšanas problēma Ķīnā ir ļoti aktuāla ikvienam. Patiesībā šie noziegumi Ķīnā joprojām turpinās, un notiek vēl plašākā mērogā, nekā tas aprakstīts pagājušajā gada spriedumā.

Avots: http://en.minghui.org/html/articles/2021/3/17/191444.html