Austrālijas pilnveidošanās pieredzes apmaiņas konference notika 1999. gada 2. un 3. maijā Darling Harbor Starptautiskajā konferenču centrā Sidnejā. Ap 2700 cilvēku no Austrālijas, Amerikas, Kanādas, Zviedrijas, Taizemes, Japānas, Jaunzēlandes, Singapūras, Honkongas, Makao, Indonēzijas, Ķīnas un citām valstīm klausījās, kā Skolotājs izklāsta Likumu un atbild uz jautājumiem par Faluņ Dafa un pilnveidošanos.
Faluņ Dafa dibinātājs Li Hundži kungs ieradās Sidnejā 1999. gada maijā, lai izklāstītu Likumu. |
Šī bija jau trešā reize, kad Skolotājs Li apmeklēja Austrāliju, lai mācītu Likumu. Vēlāk šī lekcija tika publicēta kā "Likuma izklāsts Likuma konferencē Austrālijā." Daudzi, kas piedalījās pasākumā, praktizēja Faluņ Dafa tikai neilgu laiku. Vairāki no viņiem atzīmēja, ka tas ir bijis pagrieziena punkts viņu dzīvēs. Tie, kas bija praktizējuši ilgāk, teica, ka pēc tam ir sākuši praktizēt daudz nopietnāk un uzcītīgāk.
Lai gan kopš tā laika ir pagājis 21 gads, tiem, kas apmeklēja šo pasākumu, šķiet, ka tas ir bijis tikai vakar.
Rakstzīmju veidošana bija viens no notikumiem 1999. gada Sidnejas Likuma konferences laikā. |
Austrālijas pilnveidošanās pieredzes apmaiņas konferencē, kas notika Sidnejā 1999. gada maijā, piedalījās aptuveni 2700 cilvēku. |
Praktizētājs: "Skolotājam Li piemīt bezgalīga gudrība, un Viņš ir ieradies, lai glābtu cilvēkus"
1999. gada konferencē piedalījās rietumu praktizētājs un Faluņ Dafa asociācijas Austrālijā pārstāvis Džons Dellers. Atceroties to dienu, viņš stāsta: "Līdzko dzirdēju Skolotāja teikto, es uzreiz sapratu, ka Viņam piemīt bezgalīga gudrība un Viņš ir šeit, lai glābtu dzīvās būtnes. Kad konference bija beigusies, es negribēju doties prom. Es jutu ap sevi gaišu enerģijas lauku, kas bija piepildīts ar labestību. Kad pirmo reizi lasīju Faluņ Dafa galveno grāmatu "Džuaņ Faluņ", Skolotāja teiktais, ka "Īstenība Labestība Pacietība" ir Visuma īpašība, acumirklī atvēra manu prātu. Es nodomāju: "Tas ir kas tāds, kas nesīs labumu visiem. Cilvēku sirdis aizkustinās grāmata "Džuaņ Faluņ", un tas var viņiem palīdzēt saprast dziļāko dzīves jēgu."
Džanīna Rankina no Melburnas bija praktizējusi Faluņ Dafa tikai trīs mēnešus, kad viņa apmeklēja konferenci un ieraudzīja Skolotāju Li. Viņa pastāstīja, ka komferences laikā redzēja daudzas brīnišķīgas ainas citās dimensijās, kuras neizdzēšami iespiedušās viņas atmiņā.
Kopš 16 gadu vecuma viņa bija meklējusi veidu, kā kļūt garīgākai. "Es biju pārliecināta, ka pastāv sfēra, kas pārsniedz cilvēcisko līmeni, un šajā pasaulē mēs ierodamies ar noteiktu mērķi," viņa sacīja. Džanīna apceļoja pasauli un izmēģināja visa veida garīgās prakses. Līdz 50 gadu vecumam viņa tā arī neko vēl nebija atradusi. "Tomēr es skaidri apzinājos, ka pasaule virzās pretējā virzienā un morāles standarti krīt arvien zemāk. Cilvēku sirdis pakāpeniski zaudēja savas universālās vērtības un tīrību."
"Es skaidri atceros to dienu 1999. gada februārī, kad pirmo reizi devos uz Faluņ Dafa prakses nodarbību vietu. Tā bija pirmā grupa Melburnā, kas izpildīja vingrojumus arā, svaigā gaisā. Visu manu ķermeni apņēma spēcīgs enerģijas lauks. Es biju ļoti satraukta, jo zināju, ka beidzot esmu atradusi to, ko meklēju. Es ilgu laiku nespēju apvaldīt asaras."
Drīz pēc tam Džanīna uzzināja, ka Skolotājs apmeklēs Austrāliju. Sākotnēji viņa neplānoja doties uz Sidneju vairāku iemeslu dēļ, viens no kuriem bija ceļa izdevumi. Viņa sacīja: "Kādu dienu es sirdī sajutu tādas kā trīsas. Kaut kas teica, ka man uz turieni jābrauc. Brīnumainā kārtā, arī problēma ar izdevumiem atrisinājās."
Viņa atceras: "Kad Skolotājs ienāca zālē un apsēdās aiz tribīnes, es biju pārsteigta, ieraugot, ka viss Viņa ķermenis ir caurspīdīgs. Es nespēju noticēt tam, ko redzēju. Lekcijas laikā, kā arī atbildot uz klātesošo jautājumiem, Skolotājs uzsvēra, cik svarīgi ir mācīties Likumu. Tas uz mani atstāja visdziļāko iespaidu."
"Skolotājs atvēra manu Debesu aci, pirms es vēl biju iegājusi konferenču zālē. Es spēju saskatīt daudzus molekulu līmeņus un brīnišķīgas ainas citās dimensijās. Tas bija apliecinājums tam, par ko Skolotājs stāstīja savās lekcijās. Pēc konferences mana Debesu acs aizvērās. Man tas bija nopietnas pilnveidošanās prakses sākums."
"Skolotājs mācīja mums Faluņ Dafa, kas ir tik vērtīgs. Šī prakse ir devusi man fizisku un garīgu labumu. Es nevaru atrast vārdus, lai aprakstītu, cik pateicīga jūtos."
Visus šos gadus Džanīna ir ne tikai uzcītīgi pilnveidojusies, bet arī organizējusi un piedalījusies daudzos projektos Faluņ Dafa popularizēšanai, kā arī informētības palielināšanai par vajāšanām Ķīnā. Viņa stāsta: "Šobrīd es uzturu kontaktus ar pamatskolām un vidusskolām Melburnā. Es ceru, ka dzirdot manu pieredzi, kuru esmu ieguvusi praktizējot, skolotāji un skolēni novērtēs, cik brīnišķīga ir šī mācība un kas ir patiesā mūžība."
Praktizētājs Brisbenā: pēc Sidnejas konferences prakses nodarbību vietu kļuva vairāk
Viljams Luo, ķīniešu praktizētājs Brisbenā, sāka praktizēt Faluņ Dafa 1998. gadā. Pašlaik viņš ir Kvīnslendas Faluņ Dafa asociācijas koordinators.
Viņš atceras, ka pirms došanās uz Sidneju, Skolotājs Li vispirms ieradās Brisbenā. 1999. gada 28. aprīļa pēcpusdienā Skolotājs tikās ar vietējiem praktizētājiem nelielā sanāksmju telpā un atbildēja uz jautājumiem par pilnveidošanos.
"Toreiz mēs visi bijām jaunie praktizētāji un uzdevām elementārus jautājumus, bet Skolotājs uz tiem pacietīgi atbildēja. Es vaicāju Skolotājam, kā zināt, vai mana izpratne par Viņa mācītajiem principiem ir pareiza vai nepareiza. Galvenā doma Skolotāja atbildē bija tāda – kamēr es skatīšos uz lietām ar taisnām domām, tas nebūs nepareizi. Visus šos gadus es glabāju šos Skolotāja vārdus savā sirdī, un tie man ir ļoti palīdzējuši. Esmu izpratis, ka tik ilgi, kamēr rīkojos saskaņā ar principu "Īstenība Labestība Pacietība", es nenomaldīšos. Katru reizi, kad saskaros ar konfliktiem, es izmantoju šos principus kā savu ceļvedi."
Pēc Viljama teiktā, lielākā daļa praktizētāju, kas tajā dienā piedalījās sanāksmē, bija praktizētāji, kuri aktīvi popularizēja praksi. Neskatoties uz kāpumiem un kritumiem šo vairāk nekā 20 gadu laikā, lielākā daļa no viņiem turpina praktizēt un informēt sabiedrību par vajāšanām.
Pēc Sidnejas konferences, lai ļautu lielākam skaitam cilvēku uzzināt par Faluņ Dafa, vietējie praktizētāji nolēma izveidot jaunas prakses nodarbību vietas, jo tajā laikā vienīgā prakses nodarbību vieta Brisbenā bija New Farm parkā. Apmēram 40 praktizētāji organizēja kolektīvu vingrojumu izpildi netālu no savām dzīvesvietām. Viljams sacīja, ka pēc tam Brisbenā bija jau 20 Faluņ Dafa prakses nodarbību vietas. Pašā Kvīnslendas štatā šādu vietu ir vēl vairāk. Šodien tās joprojām stabili darbojas, un laiku pa laikam tur atnāk jauni cilvēki.
Praktizētājs no Melburnas: "Neaizmirstama pieredze"
Pirms Sidnejas konferences apmeklējuma Džons Sjao, kurš ir neatkarīga ķīniešu plašsaziņas līdzekļa izpilddirektors, tikai nesen bija iemācījies vingrojumus. Viņš sacīja: "Tā bija brīnišķīga pieredze."
Tajā laikā Džons strādāja par skolotāju kādā Sidnejas vidusskolā. Viņš bija izmēģinājis vairāku veidu cjigun un turpināja meklēt patiesu pilnveidošanās ceļu. Kāds no skolnieku vecākiem pastāstīja viņam par Faluņ Dafa, un un viņš iemācījās vingrojumus. Tomēr viņa izpratne par praksi bija diezgan virspusēja. Kad viņš uzzināja, ka Skolotājs plāno lasīt lekciju, viņš nekavējoties sēdās vilcienā, lai dotos uz konferenci.
Viņš atceras: "Otrajā dienā Skolotājs lūdza dalībniekus iesniegt savus jautājumus. Man nebija līdzi ne pildspalvas, ne papīra. Biju ļoti pārsteigts, ka, lai arī neviens neuzdeva jautājumus, kas būtu līdzīgi tiem, kas bija man prātā, Skolotājs, atbildot uz jautājumu, kas nebija saistīts ar manējo, it kā garāmejot, atbildēja arī uz to jautājumu, kuru gribēju uzdot. Turklāt, lai gan sēdēju pašā aizmugurē, es jutos tā, it kā izskaidrojot šo jautājumu, Skolotājs skatītos tieši uz mani. Mēs atradāmies tik tālu viens no otra. Es biju tikai neliels punkts milzīgajā auditorijā. Tomēr, no Viņa balss un acu skatiena, es sapratu: "Es atbildu uz tavu jautājumu." Pat šodien šīs atmiņas manā prātā joprojām ir svaigas.
"Pēc konferences es piedzīvoju vēl kādu pārsteidzošu atgadījumu. Braucot mājup ar vilcienu, es sastapu jaunu pāri ar bērnu. Mēs sākām sarunāties, un es uzzināju, ka arī viņi ir bijuši konferencē un dzīvo netālu no manis. Viņi praktizēja Faluņ Dafa jau ilgāku laiku. Es ļoti nopriecājos, jo nezināju nevienu citu praktizētāju, kurš dzīvotu manā rajonā. Mēs sākām kopīgi izpildīt vingrojumus parkā, netālu no viņu dzīves vietas."
Pēc konferences Džons kļuva par uzcītīgu praktizētāju. Viņš sacīja: "Visus šos gadus es nekad neesmu šaubījies savā ticībā, neatkarīgi no tā, ar kādām grūtībām saskāros, jo es zinu, ka Skolotāja mācītais ir patiesība. Grūtās situācijās, vai ikreiz, kad jūtos salauzts, es atrodu norādes Skolotāja grāmatās. Es sapratu, ka visam notiekošajam ir savi iemesli. Ejot cauri neveiksmēm, es atrodu savas pieķeršanās un gūstu panākumus sevis pilnveidošanā. Mana pieredze ir tāda, ka regulāri mācoties Likumu, mēs iegūsim gudrību, kas ļaus atrisināt visas problēmas."
Praktizētājs no Sidnejas stāsta par Skolotāja žēlsirdību
Praktizētājs no Sidnejas, Luo Mincjins, ir viens no tiem, kuri apmeklēja visas trīs Skolotāja lekcijas Sidnejā.
Atceroties tās dienas, viņš stāsta: "Es ļoti vēlējos dzirdēt no Skolotāja, kā mēs varētu uzlabot savu pilnveidošanos un ļaut lielākam skaitam cilvēku uzzināt par šo brīnišķīgo praksi. Pateicoties Skolotāja lekcijām un Viņa atbildēm uz jautājumiem es ieguvu dziļāku izpratni par mācību."
Luo kungs sāka lasīt grāmatu "Džuaņ Faluņ" 1996. gada sākumā. Tajā laikā viņš mācījās cita veida cjigun. "Grāmatā "Džuaņ Faluņ" Skolotājs izskaidroja iemeslus parādībām, ko izjūt tie, kas praktizē cita veida cjigun, kā arī izdziedināšanās no slimībām procesu. "Viņš atbildēja uz visiem maniem jautājumiem un atklāja dziļākos Visuma principus. Es nodomāju, ka Viņš ir izcils, un es viņu patiesi cienu," saka Luo.
"Apmeklējot vairākas Skolotāja konferences Austrālijā, es ievēroju, cik nopietni Viņš izturas pret katra praktizētāja progresu sevis pilnveidošanā. Man ir paveicies, ka esmu atradis savu Skolotāju."
Praktizētāja no Melburnas stāsta par pilnveidošanos 20 gadu laikā
70 gadus vecā Andžela ir praktizētāja no Melburnas. Dzimusi Malaizijā, viņa kādreiz bija pārliecināta budiste.
Andžela stāsta: "Visi mani ģimenes locekļi bija budisma vai daoisma sekotāji. Tā nu pēc tam, kad mana ģimene pārcēlās uz Austrāliju, es pieteicos brīvprātīgajam darbam templī. Tas bija smags darbs. No rīta, pēc tam, kad atstāju savus bērnus skolā, es devos uz templi un strādāju bez apstājas, līdz nebija pienācis laiks izņemt viņus no skolas. Naktī, pabeigusi gatavot vakariņas un citus mājas darbus, es devos uz darbu, kur strādāju par medmāsu. Es ņēmu nakts maiņas, lai dienas laikā varētu strādāt templī. Man gandrīz nebija laika miegam. Tā tas turpinājās gandrīz piecus gadus, un mans veselības stāvoklis pasliktinājās. Ilgstošā miega trūkuma dēļ, mani mocīja galvassāpes. Man izveidojās arī žultsakmeņi un bija nepieciešama operācija."
"Sieviete, kas apmeklēja pasākumus tajā pašā templī, pārtrauca nākt uz turieni 1997. gadā. Kad es viņai piezvanīju, viņa sacīja, ka praktizējot Faluņ Dafa. Viņa neiedziļinājās detaļās, jo zināja, ka es ļoti aktīvi darbojos templī."
Pastāvīgā cīņa starp mūkiem un mūķenēm templī lika Andželai un viņas vīram vilties, un tāpēc 1999. gadā viņi nolēma pamest templi. Andžela nolēma uzzināt vairāk par Faluņ Dafa no sava drauga, kurš viņai iedeva grāmatu "Džuaņ Faluņ" un iemācīja vingrojumus.
Sākusi lasīt "Džuaņ Faluņ", viņa saprata, kāpēc mūki cīnījās par nenozīmīgiem ieguvumiem un iesaistījās konfliktos. Viņa teica: "Tā gada februārī es nolēmu praktizēt Faluņ Dafa. Kad man pastāstīja par konferenci Sidnejā, es arī pieteicos dalībai tajā. Draugi un ģimene neieteica to darīt. Mans brālis Malaizijā bija lasījis nepatiesu informāciju par praksi, kas nāca no Ķīnas, un vairākas reizes man zvanīja, lai pārliecinātu mani no tās atteikties.
Taču mani tas neskāra, jo es redzēju, cik ļoti tā atšķīrās no tā, ko viņi teica. Piemēram, pirmo reizi izpildot vingrojumus, es skaidri jutu, ka kaut kas griežas ap manu galvu. Es arī jutu spēcīgu enerģijas lauku. Žultsakmeņi pazuda bez jebkādas medicīniskas palīdzības."
"Nākamajā dienā, atbildot uz praktizētāju jautājumiem, Skolotājs atbildēja uz visiem maniem jautājumiem par pilnveidošanos budismā. Es sapratu, ka esmu atbildīga par sevis pilnveidošanu. Es atbrīvojos no visām šaubām, un kopš tās dienas mēs ar vīru uzcītīgi praktizējam."
Pēc gada viņa kopā ar dēlu cieta autoavārijā, kuru līdz šai dienai atceras visa ģimene. Viņa atceras: "Es vedu dēlu no skolas, un mūsu mašīnai no aizmugures uztriecās cita mašīna. Bija tik ļauni, ka es gandrīz nevarēju izkļūt no mašīnas, taču mēs ar dēlu bijām kārtībā. Tajā pašā naktī mēs cietām vēl vienā negadījumā ar otru savu automašīnu. Pēkšņi, no pretējās joslas mums tuvojās mašīna. Es brīdināju vīru, lai viņš uzmanās, un pēdējā brīdī šī otra automašīna nogriezās uz ceļa pretējo pusi, un mēs par mata tiesu izvairījāmies bīstamas autoavārijas. Mēs ar vīru zinājām, ka tajā dienā mūs pasargāja Skolotājs."
Šis neparastās pieredzes nostiprināja Andželas un viņas vīra ticību Faluņ Dafa. Jau vairāk nekā divus gadu desmitus viņi cenšas katru dienu izpildīt vingrojumus un mācīties Likumu, kļūstot par uzcītīgiem praktizētājiem. Ja kādu iemeslu dēļ viņi kādu dienu nevarēja izpildīt vingrinājumus, viņi gādāja, lai tas notiek nākamajā dienā.
Šogad Andžela atgriezās Malaizijā, lai kopā ar draugiem un ģimeni nosvinētu savu 70. dzimšanas dienu. Viņi ir novērojuši, ka Andželas brālis, kurš ir četrus gadus vecāks, vairs nespēj ceļot uz ārzemēm, kamēr Andžela un viņas vīrs katru gadu lido pāri kontinentam, lai apmeklētu starptautisko Faluņ Dafa konferenci.
Viņa saka: "Neskatoties uz mūsu gadiem, mēs abi jūtamies jauni. Šī ir viena no tām neparastajām lietām, kas notiek ar praktizētājiem. Mūsu draugi un ģimene ir bijuši liecinieki tam, cik enerģiski mēs esam, salīdzinājumā ar citiem mūsu vecuma cilvēkiem, un tāpēc viņiem ir labs iespaids par Faluņ Dafa."
Viņa ar vīru jau daudzus gadus izplata neatkarīgu ķīniešu laikrakstu Melnburnas priekšpilsētā. Viņi ir arī uzņēmušies sagatavošanas darbus dažādos Faluņ Dafa veicināšanas pasākumos un pēc tiem nokopj pasākuma norises vietu. Viņi atbild par plakātu un informācijas stendu uzstādīšanu. Citiem tas var šķist smags darbs, taču viņus tas nenogurdina. Dažreiz viņi strādā no pulksten 7 rītā līdz vēlam vakaram. Pasākumi ir dažādi un sagatavošanās tiem arī ir dažāda, tāpēc ir daudz detaļu, par ko rūpēties. Andžela stāsta, ka tad, kad viņa ieliek šai darbā visu sirdi, viņa jūt, kā Skolotājs par viņu rūpējas, un pasākums norit labi. Viņa saka, ka staigājot, bieži jūtas tā, it kā lidotu.
"Esmu pateicīga Skolotājam par to, ka Viņš mūs vienmēr aizsargā. Vienīgais veids, kā varam Viņam atmaksāt, ir centīgi pilnveidoties," viņa saka.
* * *
Jūs tiekat laipni aicināti izdrukāt un izmantot visus Clearharmony mājas lapā publicētos rakstus un to saturu, tomēr lūdzam atsaukties uz pirmavotu.